Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze, 2009. gada 24. marts: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50344
"Daudzi iedzīvotāji apvienojas nelielās grupās un spriež, ko varētu darīt valsts labā."
Sestdien Latvijā varētu tikt nodibināta jauna partija, kurā plāno apvienoties gados jauni, bet sabiedrībā ne pārāk pazīstami cilvēki. Vēl citi ļaudis tikmēr vēro, kas notiek, un domā: vai dibināt savu partiju vai organizēt atbalsta kampaņu kādam jau esošam politiskam spēkam.
Viens no zināmākajiem sestdien dibināmās partijas biedriem ir Didzis Šmits – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, kurš savulaik darbojies arī "Jaunajā laikā", pat bijis šīs partijas preses sekretārs, bet vēl pirms tam strādājis Ārlietu ministrijā. No "JL" aizgājis, jo juties šajā partijā vientuļš un vīlies.
Jautāts, kādi cilvēki varētu darboties jaunajā partijā, D. Šmits atzina, ka viņu vārdi plašākai sabiedrībai neko lielu neizteiks, kaut cilvēki esot tiešām profesionāli.
Piemēram, Kristīne Grīviņa bijusi Eiropas Centrālās bankas juriste, tagad Latvijas pārstāve Eiropas Kopienas tiesā. "Mūsu cilvēki līdz šim "Privātajā Dzīvē" nav grozījušies. Kad partija būs nodibināta, tad gan nāksies domāt par atpazīstamību," sacīja D. Šmits.
Bez naudas nevar
Izskanējušās ziņas, ka aiz dibināmās partijas stāv Andris Šķēle, D. Šmits noliedz. Ar A. Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš gan varētu būt vieni no topošās partijas finansiālajiem atbalstītājiem, taču tādi varētu būt arī citi uzņēmēji. "Ļoti daudzi cilvēki Latvijā pazīst Šķēli, bet tas nenozīmē, ka Šķēle ietekmē visu viņu darbību," pauda D. Šmits. Par atbalstu partijai D. Šmits runājis ar ļoti daudziem uzņēmējiem, ne tikai ar minētajiem. "Es runāju ar reāliem biznesmeņiem, kuri ir ražotāji, nevis kaut kādiem shēmotājiem," uzsvēra partijas dibinātājs. "Skaidrs, ka partijas dibināšana pilnīgi bez naudas nav iespējama."
D. Šmits runājis arī ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš stāties partijā nav solījis, taču dibināšanas kongresu varētu apmeklēt. "Ja Ulmaņa kungs iestātos mūsu partijā, būtu pagodināti, taču lokomotīvi nemeklējam," apgalvoja D. Šmits.
Vēlāk viņš bilda – sabiedrība runā, ka vēlētos politikā redzēt jaunas sejas, bet, kad jaunas sejas tiek piedāvātas, jautā: "Kas tie tādi? Mēs viņus nepazīstam." No tāda viedokļa raugoties, kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks partijā būtu noderīgs.
Zināms, ka topošā partija būs sociālliberāla, taču nosaukums tai vēl nav izvēlēts. Arī sīki izstrādātas rīcības programmas dibināšanas brīdī nebūšot. Toties sagatavots vērtību manifests.
"Partijas ideoloģiskais rāmis būs relatīvs, jo Latvijā nav izveidojušās šķiras. Taču zināms, ka partijas acīs katrs cilvēks neatkarīgi no tautības un ticības būs vērtība," tā D. Šmits.
Tāpat partija būšot par to, ka valstij noteiktās situācijās tomēr būtu jāregulē tirgus, toties daļa valsts funkciju būtu nododamas privātās rokās.
Partija negrasās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās gan tā dažviet varētu piedalīties. "Galvenais mērķis ir Saeimas vēlēšanas," atzina D. Šmits. "Sarosījāmies uz partijas dibināšanu tāpēc, ka bija liela ārkārtas vēlēšanu iespējamība, taču, ja jāgaida līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, varbūt pat labāk, varēsim mierīgāk sagatavoties."
Jau pagājušajā nedēļā D. Šmits kopā ar domubiedriem nodibinājis biedrību "Tautas laiks", kura gan uzskatāma par tādu kā partijas dibināšanas instrumentu. Esot tehniski vienkāršāk savākt naudu un noīrēt telpas kongresam, ja ir biedrība.
Viņš stāstīja, ka partijas pirmsākums bija jauno cilvēku tikšanās kādā dzīvoklī pirms trim mēnešiem. Tikšanās reizē spriests par to, ka vairs nav iespējams noskatīties, kā "izčākst valsts, un ka kaut kas jādara, lai valsts noturētos". Jautāts, kāpēc aktīvisti nevarēja pievienoties kādai jau esošai partijai, D. Šmits atbildēja: "Neredzu nekā ļauna jaunas partijas dibināšanā."
Pēc D. Šmita novērotā, šobrīd daudzi valsts iedzīvotāji apvienojoties nelielās grupās un spriežot, kā būtu iespējams ko darīt valsts labā.
"Politiskā laboratorija" atdzimusi (http://www.politiskalaboratorija.lv/lv/)
Viņam taisnība – bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs Augusts Kūravs kopā ar uzņēmēju Arnoldu Babri un vēl citiem domubiedriem arī apsver partijas dibināšanu. Viņi sākuši ar nevalstiskās organizācijas dibināšanu – 6. martā nodibināta biedrība "Politiskā laboratorija". Šāds nosaukums šķiet dzirdēts. Savulaik mūsu laikrakstā tika publicēts raksts par politisko laboratoriju, kurā A. Kūravs solījis par 200 latiem apmācību, kā kļūt par politiķi. Raksta varonis uzskata – kādam tāda laboratorija traucējusi, tāpēc viņš nogaidījis vairākus gadus un tikai tagad nolēmis atkal izmantot šo nosaukumu.
Patlaban biedrībā ir apmēram 60 biedru; tā tiek uzturēta no biedru naudām. Jaunie biedri vispirms tiek apmācīti par ekspertiem un tad var darboties ekonomikas, finanšu vai izglītības klasē un domāt, ko šajās jomās vajadzētu uzlabot, kā valstij attīstīties.
Biedrībā esot arī cilvēki, kuri, tāpat kā A. Kūravs, jau darbojušies politikā. Viņu vārdus bez saskaņošanas ar pašiem gan A. Kūravs negribēja nosaukt. Runājot par sevi, viņš apgalvoja, ka TP savulaik esot vīlies.
A. Babris teica, ka Latvijā nav partiju, kurā nebūtu kraupaino avju – atšķiroties tikai kraupainības pakāpe. "Tiem biedrības biedriem, kas nāk no partijām, mēs sakām, kuram partijas biedram derētu rokas, kuram mutīti nomazgāt," stāstīja A. Babris.
No šīs biedrības varētu izaugt partija, atzina A. Kūravs: "Mums ir redzējums, kā valsts varētu iziet no ekonomiskās krīzes. Mūsu plānu piedāvāsim likumdevējiem.
Taču, ja politiķiem tas neliksies interesants, ja viņi to nevēlēsies īstenot, dibināsim partiju paši. Jaunu partiju dibināšanai apstākļi ir ļoti pateicīgi. Taču nav māksla partiju uztaisīt, māksla ir to vadīt." A. Babris piebilda: neesot pašmērķis nodibināt partiju, svarīgi esot ietekmēt procesus. "Mēs varam arī izraudzīties kādu partiju un sniegt tai atbalstu; es varu, piemēram, aģitatorus uz savu uzņēmumu aizvest." Tāpat biedrība varot nolemt darboties, lai apzināti kādu partiju gremdētu. Tāds lēmums varētu tikt pieņemts, ja kādā partijā "darbosies tikai nelieši vai idioti galīgajā formā".
***
UZZIŅA
Uzņēmumu reģistrā martā reģistrētas divas jaunas politiskās partijas: "Vienota Rēzekne" un apvienība "Iedzīvotāji".
Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 49 partijas un to apvienības.
2007. gada 1. janvārī Uzņēmumu reģistrs sāka politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru. Pēc reformas 17 partijām un to apvienībām sākts likvidācijas process.
Politisko partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju regulē Politisko partiju likums. Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru