Likvidē 'Libertas.lv'
http://www.delfi.lv/news/national/politics/likvide-libertaslv.d?id=31564371
Partijas "Mūsu Zeme" priekšsēdētājs Ilmārs Ančāns, Sociālā Taisnīguma partijas priekšsēdētājs Valdis Lauskis un partijas "Latvijas Atmoda" (Pensionāru un Senioru partija) vadītājs Māris Pļaviņš kopsapulcē kā apvienības dibinātāji nolēma likvidēt apvienību "Libertas.lv", portālu "Delfi" informēja Lauskis.
Apvienības "Libertas.lv" likvidācija saistīta ar partiju lēmumu kopā ar citām partijām piedalīties jaunas politisko partiju apvienības izveidošanā.
Jau ziņots, ka "Libertas.lv" veidojošās partijas kopā ar Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partiju (LSDSP) un Agra Sūnas vadīto partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" uz nākamajām Saeimas vēlēšanām plāno veidot jaunu apvienību.
LSDSP aprīļa vidū kongresā jau nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām.
piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis
Aivis Ronis (ciešas saites ar Jurkānu)
Jaunais ārlietu ministrs – Aivis Ronis
http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-arlietu-ministrs--aivis-ronis.d?id=31559685
Ar milzīgu atbalstu bijušo diplomātu Aivi Roni ārlietu ministra amatā ceturtdien apstiprināja Saeima. Par Roni nobalsoja 90 deputāti, atturējās viens, bet pret nebija neviena. Līdz ar bezpartejiskā Roņa kļūšanu par ministru, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītajā valdībā, ko martā atstāja Tautas partija, vakanti palikuši veselības un tieslietu ministra krēsli, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības ministra amats, par kura saglabāšanu vai likvidēšanu vēl nav pieņemts galīgais lēmums.
Dombrovskis debatēs pauda pārliecību, ka Ronis kā profesionālis spēs turpināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti.
Pēc balsojuma Ronis žurnālistiem jokojot atzina, ka par šādu rezultātu balsojumā būtu greizsirdīgs jebkurš pasaules diktators, taču viņš to uztver kā parlamenta atbalstu iepriekšējam ārpolitikas kursam.
Piecu mēnešu laikā Ronis vēlētos turpināt ārpolitikas virzību un panākt lielāko atbalstu ārpolitikai gan no Saeimas, gan no sabiedrības puses. Viņš norādīja, ka negrasās mainīt nekādas Ārlietu ministrijas amatpersonas, nodrošinot ārpolitikas īstenošanas nepārtrauktību.
Dombrovskis pēc balsojuma pauda gandarījumu par pārliecinošo atbalstu Ronim, kas pierādot, ka kandidatūra izvēlēta veiksmīgi.
Vienīgais deputāts, kurš balsojumā atturējās, bija "Visu Latvijai!" pārstāvis Visvaldis Lācis.
Ronis dzimis Kuldīgā 1968.gada 20.maijā. 1991.gadā viņš pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, no 1999. līdz 2000.gadam Fulbraita stipendijas ietvaros izstrādājis zinātnisko projektu Kolumbijas universitātē ASV.
No 1989. līdz 1991.gadam Ronis strādājis par žurnālistu Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakcijā, bet vēlāk ilgus gadus viņa darbība saistīta ar ārlietu sektoru. No 1991. līdz 1992.gadam viņš Ārlietu ministrijā (ĀM) strādājis par Politiskā departamenta vadošo speciālistu, vēlāk kļuvis par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna palīgu politiskajos jautājumos. No 1992.gada nogales līdz 1993.gada aprīlim Ronis bijis ĀM preses sekretārs.
1993.-1995.gadā Ronis strādāja par Latvijas vēstniecības Zviedrijā pirmo sekretāru. Atgriezies Latvijā, viņš līdz 2000.gadam bija ĀM valsts sekretāra Māra Riekstiņa (iepriekšējā ministra) vietnieks divpusējās attiecībās. Vienlaikus Ronis 1998.-2000.gadā pildīja Latvijas vēstnieka Turcijā pienākumus, rezidējot Rīgā.
2000.-2004.gadā Ronis ASV galvaspilsētā Vašingtonā pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus, no 2001.gada bija arī nerezidējošā vēstnieka Meksikā amatā. 2004.gadā Ronim bija jāpārceļas uz Briseli, kur viņš bija Latvijas vēstnieks NATO. 2005.gada rudenī viņš iesniedza atlūgumu.
Kopš 2005.gada beigām Ronis ir Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs, 2009.gada augustā viņš uzaicināts piedalīties jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu darba grupā. Kopš 2008.gada oktobra Ronis darbojas arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-arlietu-ministrs--aivis-ronis.d?id=31559685
Ar milzīgu atbalstu bijušo diplomātu Aivi Roni ārlietu ministra amatā ceturtdien apstiprināja Saeima. Par Roni nobalsoja 90 deputāti, atturējās viens, bet pret nebija neviena. Līdz ar bezpartejiskā Roņa kļūšanu par ministru, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītajā valdībā, ko martā atstāja Tautas partija, vakanti palikuši veselības un tieslietu ministra krēsli, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības ministra amats, par kura saglabāšanu vai likvidēšanu vēl nav pieņemts galīgais lēmums.
Dombrovskis debatēs pauda pārliecību, ka Ronis kā profesionālis spēs turpināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti.
Pēc balsojuma Ronis žurnālistiem jokojot atzina, ka par šādu rezultātu balsojumā būtu greizsirdīgs jebkurš pasaules diktators, taču viņš to uztver kā parlamenta atbalstu iepriekšējam ārpolitikas kursam.
Piecu mēnešu laikā Ronis vēlētos turpināt ārpolitikas virzību un panākt lielāko atbalstu ārpolitikai gan no Saeimas, gan no sabiedrības puses. Viņš norādīja, ka negrasās mainīt nekādas Ārlietu ministrijas amatpersonas, nodrošinot ārpolitikas īstenošanas nepārtrauktību.
Dombrovskis pēc balsojuma pauda gandarījumu par pārliecinošo atbalstu Ronim, kas pierādot, ka kandidatūra izvēlēta veiksmīgi.
Vienīgais deputāts, kurš balsojumā atturējās, bija "Visu Latvijai!" pārstāvis Visvaldis Lācis.
Ronis dzimis Kuldīgā 1968.gada 20.maijā. 1991.gadā viņš pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, no 1999. līdz 2000.gadam Fulbraita stipendijas ietvaros izstrādājis zinātnisko projektu Kolumbijas universitātē ASV.
No 1989. līdz 1991.gadam Ronis strādājis par žurnālistu Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakcijā, bet vēlāk ilgus gadus viņa darbība saistīta ar ārlietu sektoru. No 1991. līdz 1992.gadam viņš Ārlietu ministrijā (ĀM) strādājis par Politiskā departamenta vadošo speciālistu, vēlāk kļuvis par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna palīgu politiskajos jautājumos. No 1992.gada nogales līdz 1993.gada aprīlim Ronis bijis ĀM preses sekretārs.
1993.-1995.gadā Ronis strādāja par Latvijas vēstniecības Zviedrijā pirmo sekretāru. Atgriezies Latvijā, viņš līdz 2000.gadam bija ĀM valsts sekretāra Māra Riekstiņa (iepriekšējā ministra) vietnieks divpusējās attiecībās. Vienlaikus Ronis 1998.-2000.gadā pildīja Latvijas vēstnieka Turcijā pienākumus, rezidējot Rīgā.
2000.-2004.gadā Ronis ASV galvaspilsētā Vašingtonā pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus, no 2001.gada bija arī nerezidējošā vēstnieka Meksikā amatā. 2004.gadā Ronim bija jāpārceļas uz Briseli, kur viņš bija Latvijas vēstnieks NATO. 2005.gada rudenī viņš iesniedza atlūgumu.
Kopš 2005.gada beigām Ronis ir Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs, 2009.gada augustā viņš uzaicināts piedalīties jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu darba grupā. Kopš 2008.gada oktobra Ronis darbojas arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā.
trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis
Šķēle ar Urbanoviču viedokļus saskaņo Saeimas prezidija locekļa kabinetā
Diena.lv, 19. aprlis:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/skele-ar-urbanovicu-viedoklus-saskano-saeimas-prezidija-locekla-kabineta
Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle kopā ar Māri Kučinski (TP) jau vismaz otro reizi – otro pirmdienu – Saeimas prezidija locekļa Andreja Klementjeva (SC) kabinetā saskaņo viedokļu un tiekas ar Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču. Pēc tikšanās A.Šķēle atzina, ka šī sapulce notiek, lai ar opozīcijas frakciju izrunātu jautājumus un saskaņotu priekšlikumus.
Jautāts, vai tagad kopš TP ir opozīcijā, katru pirmdienu tiksies ar SC līderi, A.Šķēle skaidri neatbildēja, taču ļāva saprast, ka pirmdienas ir tās dienas, kad ir zināma Saeimas darba kārtība un opozīcijai ir iespēja pārrunāt jautājumus. Kā piemērus šodienas tikšanās iemesliem, A.Šķēle minēja izmaiņas par iedzīvotāju ienākuma nodoklī un akcīzes nodokli gāzei.
J.Urbanovičs pēc tikšanās ar A.Šķēli runātīgs nebija, vien ironiski noteica: "Es esmu sajūsmā par visiem Šķēles kunga priekšlikumiem." To noteicis, viņš pameta tikšanās vietu.
Pirms divām nedēļām, kad notika pirmā SC un TP tikšanās, Saeimas plenārsēde nesa pārsteigumu, jo opozīcija panāca, ka Saeimas vairākums atlika Elektroniskā mediju likumprojekta skatīšanu uz nedēļu.
A.Šķēle taujāts, vai ir apmierināts ar Saeimas balsojumu par pilnvaru pagarināšanu J.Maizītim ģenerālprokurora amatā, konkrētu atbildi nesniedza, savukārt taujāts, vai J.Maizīša kandidatūra apstiprināšanai Saeimā būtu jāvirza vēlreiz, sacīja: "Ja turpinās celt tik lielu ažiotāžu, kāda pašlaik tiek celta, tad iespējas, ka Maizīti apstiprinās otrajā balsojumā, ir arvien mazākas." Ar to A.Šķēle domāja, ka spiediens, kas tiek izdarīts uz Saeimas deputātiem, saucot viņus par meļiem "un kājslauķiem", vēl vairāk mazina iespējas, ka atkārtotā balsojumā Maizītis varētu saņemt parlamenta uzticību.
Jāpiebilst, ka laikā, kad TP vēl atradās valdošanā koalīcijā, A.Šķēle neatrada laiku, lai apmeklētu koalīcijas padomes sēdes, kas notiek pirmdienās pustrijos. Tagad, esot opozīcijā, viņš vismaz jau otro reizi atrod laiku, lai pirms TP valdes sēdes, kas notiek pirmdienās piecos, tiktos ar SC līderi J.Urbanoviču. Jāpiemin arī, ka tieši uz SC krīt lielākās aizdomas, ka balsojumā par J.Maizīti, viņi, pretēji iepriekš paustajam, balsoja "pret".
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/skele-ar-urbanovicu-viedoklus-saskano-saeimas-prezidija-locekla-kabineta
Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle kopā ar Māri Kučinski (TP) jau vismaz otro reizi – otro pirmdienu – Saeimas prezidija locekļa Andreja Klementjeva (SC) kabinetā saskaņo viedokļu un tiekas ar Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču. Pēc tikšanās A.Šķēle atzina, ka šī sapulce notiek, lai ar opozīcijas frakciju izrunātu jautājumus un saskaņotu priekšlikumus.
Jautāts, vai tagad kopš TP ir opozīcijā, katru pirmdienu tiksies ar SC līderi, A.Šķēle skaidri neatbildēja, taču ļāva saprast, ka pirmdienas ir tās dienas, kad ir zināma Saeimas darba kārtība un opozīcijai ir iespēja pārrunāt jautājumus. Kā piemērus šodienas tikšanās iemesliem, A.Šķēle minēja izmaiņas par iedzīvotāju ienākuma nodoklī un akcīzes nodokli gāzei.
J.Urbanovičs pēc tikšanās ar A.Šķēli runātīgs nebija, vien ironiski noteica: "Es esmu sajūsmā par visiem Šķēles kunga priekšlikumiem." To noteicis, viņš pameta tikšanās vietu.
Pirms divām nedēļām, kad notika pirmā SC un TP tikšanās, Saeimas plenārsēde nesa pārsteigumu, jo opozīcija panāca, ka Saeimas vairākums atlika Elektroniskā mediju likumprojekta skatīšanu uz nedēļu.
A.Šķēle taujāts, vai ir apmierināts ar Saeimas balsojumu par pilnvaru pagarināšanu J.Maizītim ģenerālprokurora amatā, konkrētu atbildi nesniedza, savukārt taujāts, vai J.Maizīša kandidatūra apstiprināšanai Saeimā būtu jāvirza vēlreiz, sacīja: "Ja turpinās celt tik lielu ažiotāžu, kāda pašlaik tiek celta, tad iespējas, ka Maizīti apstiprinās otrajā balsojumā, ir arvien mazākas." Ar to A.Šķēle domāja, ka spiediens, kas tiek izdarīts uz Saeimas deputātiem, saucot viņus par meļiem "un kājslauķiem", vēl vairāk mazina iespējas, ka atkārtotā balsojumā Maizītis varētu saņemt parlamenta uzticību.
Jāpiebilst, ka laikā, kad TP vēl atradās valdošanā koalīcijā, A.Šķēle neatrada laiku, lai apmeklētu koalīcijas padomes sēdes, kas notiek pirmdienās pustrijos. Tagad, esot opozīcijā, viņš vismaz jau otro reizi atrod laiku, lai pirms TP valdes sēdes, kas notiek pirmdienās piecos, tiktos ar SC līderi J.Urbanoviču. Jāpiemin arī, ka tieši uz SC krīt lielākās aizdomas, ka balsojumā par J.Maizīti, viņi, pretēji iepriekš paustajam, balsoja "pret".
LKJA (Latvijas konservatīvā jaunatnes apvienība)
http://lkja.lv/lkja/par-mums/
Latvijas Konservatīvā jaunatnes apvienība (LKJA) ir no politiskajām partijām neatkarīga nevalstiskā organizācija, kuras galvenie mērķi ir:
veicināt Latvijas jauniešu izpratni par iekšpolitikas un ārpolitikas procesiem;
iesaistīt jauniešus sabiedriski politiskajā dzīvē;
veidot diskusiju par labējās, konservatīvās politikas vērtībām un attīstību Latvijā un ārvalstīs;
sekmēt pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā;
skaidrot Latvijas intereses ārvalstīs;
veicināt Latvijas rezultatīvu darbību ES, NATO u.c. starptautiskās struktūrās;
veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju.
Sabiedriskā organizācija LKJA tika reģistrēta 1996. gadā.
Kā vienu no galvenajiem līdzekļiem savu mērķu sasniegšanai LKJA izmanto semināru rīkošanu, kuros kā lektori tiek pieaicināti politiķi, valsts amatpersonas un eksperti.
Latvijā notiek sadarbība ar citām biedrībām: LATO, LTJK, Atvērtā Baltkrievija, Pilsoniskā līdzdalība, partiju -Tautas Partija, Jaunais laiks, LPP un TB/LNNK jaunatnes nodaļām u.c.
Latvijas Konservatīvā jaunatnes apvienība (LKJA) ir no politiskajām partijām neatkarīga nevalstiskā organizācija, kuras galvenie mērķi ir:
veicināt Latvijas jauniešu izpratni par iekšpolitikas un ārpolitikas procesiem;
iesaistīt jauniešus sabiedriski politiskajā dzīvē;
veidot diskusiju par labējās, konservatīvās politikas vērtībām un attīstību Latvijā un ārvalstīs;
sekmēt pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā;
skaidrot Latvijas intereses ārvalstīs;
veicināt Latvijas rezultatīvu darbību ES, NATO u.c. starptautiskās struktūrās;
veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju.
Sabiedriskā organizācija LKJA tika reģistrēta 1996. gadā.
Kā vienu no galvenajiem līdzekļiem savu mērķu sasniegšanai LKJA izmanto semināru rīkošanu, kuros kā lektori tiek pieaicināti politiķi, valsts amatpersonas un eksperti.
Latvijā notiek sadarbība ar citām biedrībām: LATO, LTJK, Atvērtā Baltkrievija, Pilsoniskā līdzdalība, partiju -Tautas Partija, Jaunais laiks, LPP un TB/LNNK jaunatnes nodaļām u.c.
TB/LNNK strīdas, bet nešķeļas
Ināra Egle, Pirmdiena, 19. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/729039-tb-lnnk-stridas-bet-neskelas
Iekšējai opozīcijai tomēr neizdodas panākt apvienības dibināšanu ar Visu Latvijai! Divu viedokļu grupu cīņā par sadarbības partneriem nākamajās Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai / LNNK kongresā sestdien uzvarēja partijas līderis Roberts Zīle, kurš aicināja atbalstīt valdes piedāvājumu turpināt sarunas ar visiem partneriem – Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar Visu Latvijai! –, pilnvarojot domi pieņemt galīgo lēmumu.
Savukārt viņa oponenti ierosināja jau kongresā lemt par apvienības dibināšanu kopā ar partiju Visu Latvijai!. Par šo priekšlikumu kongress vairs nebalsoja, jo ar 156 delegātu balsīm, 24 biedriem balsojot pret un septiņiem atturoties, tika pieņemts valdes lēmums.
TB/LNNK tomēr nedraud šķelšanās, par spīti kaismīgajām debatēm, kurās pārsvarā uzstājās tie, kas vēlējās jau kongresā par tuvāko partneri pasludināt Visu Latvijai! (VL), kā galvenos argumentus minot ideoloģisko radniecību un iespējas tā saglabāt nacionālo stāju. Taču šai grupai nebija sava alternatīva priekšsēža kandidāta un visi kā viens uzsvēra, ka arī turpmāk vēlas strādāt R. Zīles vadībā. Taču, ja būtu nolemts apvienoties ar VL, tad tādu partiju R. Zīle vairs nevadītu un, viņaprāt, tas arī nozīmētu TB/LNNK kā partijas darbības izbeigšanu. Par to, ka partijai tomēr nedraud šķelšanās, liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē ir ievēlēts arī Ģirts Lapiņš, Raitis Ābelnieks un Romāns Naudiņš, kuri kopā ar Ritvaru Eglāju, Agitu Ozolu un Edvīnu Ežmali bija parakstījuši aicinājumu par nacionālo spēku apvienības dibināšanu ar VL.
Vislielāko balsu skaitu valdes vēlēšanās ieguva Balvu novada mērs Jānis Trupovnieks, kuru atbalstīja 125 delegāti, vēl valdē būs Inguna Raituma – 124 balsis, Emīls Jakrins – 112, Jānis Birks – 93, Aivars Aksenoks – 88, Juris Griķis – 83, Ģ. Lapiņš – 83, Māris Pūėis – 82, R. Naudiņš – 79, R. Ābelnieks – 77. Uz valdi bija izvirzīti 22 kandidāti. EP deputāti, Saeimas deputāti un ministri valdē ir automātiski.
Pirmo reizi 11 gadu laikā kongresā uzstājās arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs, kurš vēlējās kolēģiem pateikt, ka dažas dienas pirms kongresa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas grupas vadītājs R. Eglājs aicinājis R. Zīli atkāpties no amata. Vēlāk R. Eglājs Dienai atzina, ka patiešām piedāvājis to līderim, jo, viņaprāt, R. Zīle pēdējā gadā nav bijis labs vadītājs, par to liecinot arī partijas reitinga kritums, kas svārstās ap 3%. Viņaprāt, Gaidis Bērziņš būtu labāks priekšsēdētājs, taču R. Eglājs neorganizējot vadības maiņu un esot tikai izteicis savu viedokli.
Vairāki kolēģi atzina, ka publiskajā telpā EP deputāts. R. Zīle esot viens no spožākajiem partijas līderiem, taču viņš daudz laika pavada ārpus valsts un tas liedzot pilnvērtīgi vadīt partiju.
Kongress pārliecinoši ar 181 balsi uzticēja R. Zīlem arī turpmāk partijas valdes priekšsēža pienākumus. Tāpat kā līdz šim viņš par vietnieku aicināja G. Bērziņu. R. Zīle ir arī partijas premjera kandidāts. Iespējams, R. Zīles spēja argumentēt savu viedokli arī palīdzēja svārstīgajiem izšėirties.
"Apvienojoties ar Visu Latvijai!, mēs iegūsim Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku un mūsu bijušo biedruEinaru Cilinski, bet vai jūs varat nosaukt vēl kādu redzamu Visu Latvijai! politiķi," teica R. Zīle. Viņaprāt, VL var pievienoties TB/LNNK, bet nevar TB/LNNK padarīt par VL filiāli. Tie, kas atbalstīja šo sadarbības virzienu, izteica šaubas par TB/LNNK iespējām apvienībā Vienotība, norādot uz to, ka tai ir atķirīgs vēlētājs, kurš varētu svītrot tēvzemiešu kandidātus.
Apvienībā TB/LNNK varētu zaudēt iespējas pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas nākotnē, iespējams, pienāktos partijām, kuras vēlēšanās iegūst noteiktu balsu skaitu, norādīja R. Eglājs. Vadība TB/LNNK ne pārāk spožo situāciju saista ar tās ilgo mūžu, jo tā Saeimā ir jau kopš 1993. gada un bijusi daudzās valdībās, bet neviena partija ilgstoši nevar noturēt atbalstītājus.
Pie trūkumiem varētu minēt arī to, ka svarīgo lēmumu pieĦemšanā tiek iesaistīts pārāk
maz biedru. No 1752 biedriem uz kongresu bija deleăēti tikai 288, no kuriem bija
ieradušies 203 delegāti. Pirmo reizi kongresā nepiedalījās bijušais priekšsēdētājs Jānis Straume. Kongress pieņēma arī nacionālo programmu, kurā vēlējuma izteiksmē
ierakstīts, ka Latvijā būtu labi izvietot ASV karabāzes un pretraėešu sistēmas, lai
garantētu valsts drošību.
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/729039-tb-lnnk-stridas-bet-neskelas
Iekšējai opozīcijai tomēr neizdodas panākt apvienības dibināšanu ar Visu Latvijai! Divu viedokļu grupu cīņā par sadarbības partneriem nākamajās Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai / LNNK kongresā sestdien uzvarēja partijas līderis Roberts Zīle, kurš aicināja atbalstīt valdes piedāvājumu turpināt sarunas ar visiem partneriem – Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar Visu Latvijai! –, pilnvarojot domi pieņemt galīgo lēmumu.
Savukārt viņa oponenti ierosināja jau kongresā lemt par apvienības dibināšanu kopā ar partiju Visu Latvijai!. Par šo priekšlikumu kongress vairs nebalsoja, jo ar 156 delegātu balsīm, 24 biedriem balsojot pret un septiņiem atturoties, tika pieņemts valdes lēmums.
TB/LNNK tomēr nedraud šķelšanās, par spīti kaismīgajām debatēm, kurās pārsvarā uzstājās tie, kas vēlējās jau kongresā par tuvāko partneri pasludināt Visu Latvijai! (VL), kā galvenos argumentus minot ideoloģisko radniecību un iespējas tā saglabāt nacionālo stāju. Taču šai grupai nebija sava alternatīva priekšsēža kandidāta un visi kā viens uzsvēra, ka arī turpmāk vēlas strādāt R. Zīles vadībā. Taču, ja būtu nolemts apvienoties ar VL, tad tādu partiju R. Zīle vairs nevadītu un, viņaprāt, tas arī nozīmētu TB/LNNK kā partijas darbības izbeigšanu. Par to, ka partijai tomēr nedraud šķelšanās, liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē ir ievēlēts arī Ģirts Lapiņš, Raitis Ābelnieks un Romāns Naudiņš, kuri kopā ar Ritvaru Eglāju, Agitu Ozolu un Edvīnu Ežmali bija parakstījuši aicinājumu par nacionālo spēku apvienības dibināšanu ar VL.
Vislielāko balsu skaitu valdes vēlēšanās ieguva Balvu novada mērs Jānis Trupovnieks, kuru atbalstīja 125 delegāti, vēl valdē būs Inguna Raituma – 124 balsis, Emīls Jakrins – 112, Jānis Birks – 93, Aivars Aksenoks – 88, Juris Griķis – 83, Ģ. Lapiņš – 83, Māris Pūėis – 82, R. Naudiņš – 79, R. Ābelnieks – 77. Uz valdi bija izvirzīti 22 kandidāti. EP deputāti, Saeimas deputāti un ministri valdē ir automātiski.
Pirmo reizi 11 gadu laikā kongresā uzstājās arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs, kurš vēlējās kolēģiem pateikt, ka dažas dienas pirms kongresa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas grupas vadītājs R. Eglājs aicinājis R. Zīli atkāpties no amata. Vēlāk R. Eglājs Dienai atzina, ka patiešām piedāvājis to līderim, jo, viņaprāt, R. Zīle pēdējā gadā nav bijis labs vadītājs, par to liecinot arī partijas reitinga kritums, kas svārstās ap 3%. Viņaprāt, Gaidis Bērziņš būtu labāks priekšsēdētājs, taču R. Eglājs neorganizējot vadības maiņu un esot tikai izteicis savu viedokli.
Vairāki kolēģi atzina, ka publiskajā telpā EP deputāts. R. Zīle esot viens no spožākajiem partijas līderiem, taču viņš daudz laika pavada ārpus valsts un tas liedzot pilnvērtīgi vadīt partiju.
Kongress pārliecinoši ar 181 balsi uzticēja R. Zīlem arī turpmāk partijas valdes priekšsēža pienākumus. Tāpat kā līdz šim viņš par vietnieku aicināja G. Bērziņu. R. Zīle ir arī partijas premjera kandidāts. Iespējams, R. Zīles spēja argumentēt savu viedokli arī palīdzēja svārstīgajiem izšėirties.
"Apvienojoties ar Visu Latvijai!, mēs iegūsim Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku un mūsu bijušo biedruEinaru Cilinski, bet vai jūs varat nosaukt vēl kādu redzamu Visu Latvijai! politiķi," teica R. Zīle. Viņaprāt, VL var pievienoties TB/LNNK, bet nevar TB/LNNK padarīt par VL filiāli. Tie, kas atbalstīja šo sadarbības virzienu, izteica šaubas par TB/LNNK iespējām apvienībā Vienotība, norādot uz to, ka tai ir atķirīgs vēlētājs, kurš varētu svītrot tēvzemiešu kandidātus.
Apvienībā TB/LNNK varētu zaudēt iespējas pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas nākotnē, iespējams, pienāktos partijām, kuras vēlēšanās iegūst noteiktu balsu skaitu, norādīja R. Eglājs. Vadība TB/LNNK ne pārāk spožo situāciju saista ar tās ilgo mūžu, jo tā Saeimā ir jau kopš 1993. gada un bijusi daudzās valdībās, bet neviena partija ilgstoši nevar noturēt atbalstītājus.
Pie trūkumiem varētu minēt arī to, ka svarīgo lēmumu pieĦemšanā tiek iesaistīts pārāk
maz biedru. No 1752 biedriem uz kongresu bija deleăēti tikai 288, no kuriem bija
ieradušies 203 delegāti. Pirmo reizi kongresā nepiedalījās bijušais priekšsēdētājs Jānis Straume. Kongress pieņēma arī nacionālo programmu, kurā vēlējuma izteiksmē
ierakstīts, ka Latvijā būtu labi izvietot ASV karabāzes un pretraėešu sistēmas, lai
garantētu valsts drošību.
TB/LNNK vēlas ASV karabāzes Latvijā
Ināra Egle, Andris Saulītis, 17. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/tb-lnnk-velas-asv-karabazes-latvija
TB/LNNK kongress apstiprinājis nacionālo jautājumu programmu, kurā arīdzan iesaka pret mūsdienu Krievijas imperiālismu cīnīties ar ASV karabāžu un pretraķešu sistēmu izvietošanu.
Jānis Tomelis uzstājoties kongresā norādīja, ka ASV iesaiste reģionā stiprinātu mūsu valsts drošība. Viņaprāt, TB/LNNK ir vienīgā partija, kas publiski to piesaka kā vienu no ārpolitikas virzieniem. TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš Dienai atzinās, ka tas stiprinātu valsts drošību, taču partijai ir jārēķinās, ka šis ir valsts ārpolitikas jautājums.
Tāpat nacionālajā programmā noteikts, ka Latvijai jāveicina krievvalodīgo iesaistīšanās Krievijas tautiešu atgriešanās programmās un arī patstāvīgi jāpalīdz repatriantiem ar padomu un pārcelšanās pabalstiem.Nepieciešama cita demogrāfiskā politika, kas ceļ latviešu dzimstību, mazina latviešu izceļošanu, vairo nelatviešu izceļošanu un mazina nelatviešu ieceļošanu, kā arī veicina nelatviešu pārtautošanu latviešu vidē.
Tikai pēc Krievijas atzīšanās, ka PSRS ir nelikumīgi okupējusi un anektējusi Latviju, pēc tās nožēlas un atvainošanās varēs uzsākt abu valstu attiecības krietni konstruktīvākā gultnē kā divām līdzvērtīgām valstīm pienāktos, teikts programmā. TB/LNNK uzskata, ka 9.maiju Latvijā svinēt kā uzvaras dienu ir amorāli.
Partija vēlas Satversmē noteikt, ka valsts un pašvaldību finansētajās skolās bezmaksas pamatizglītība un vidējā izglītība jāsniedz tikai valsts valodā, pāreju nodrošinot pakāpeniski, sākot ar 1.klasi.
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/tb-lnnk-velas-asv-karabazes-latvija
TB/LNNK kongress apstiprinājis nacionālo jautājumu programmu, kurā arīdzan iesaka pret mūsdienu Krievijas imperiālismu cīnīties ar ASV karabāžu un pretraķešu sistēmu izvietošanu.
Jānis Tomelis uzstājoties kongresā norādīja, ka ASV iesaiste reģionā stiprinātu mūsu valsts drošība. Viņaprāt, TB/LNNK ir vienīgā partija, kas publiski to piesaka kā vienu no ārpolitikas virzieniem. TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš Dienai atzinās, ka tas stiprinātu valsts drošību, taču partijai ir jārēķinās, ka šis ir valsts ārpolitikas jautājums.
Tāpat nacionālajā programmā noteikts, ka Latvijai jāveicina krievvalodīgo iesaistīšanās Krievijas tautiešu atgriešanās programmās un arī patstāvīgi jāpalīdz repatriantiem ar padomu un pārcelšanās pabalstiem.Nepieciešama cita demogrāfiskā politika, kas ceļ latviešu dzimstību, mazina latviešu izceļošanu, vairo nelatviešu izceļošanu un mazina nelatviešu ieceļošanu, kā arī veicina nelatviešu pārtautošanu latviešu vidē.
Tikai pēc Krievijas atzīšanās, ka PSRS ir nelikumīgi okupējusi un anektējusi Latviju, pēc tās nožēlas un atvainošanās varēs uzsākt abu valstu attiecības krietni konstruktīvākā gultnē kā divām līdzvērtīgām valstīm pienāktos, teikts programmā. TB/LNNK uzskata, ka 9.maiju Latvijā svinēt kā uzvaras dienu ir amorāli.
Partija vēlas Satversmē noteikt, ka valsts un pašvaldību finansētajās skolās bezmaksas pamatizglītība un vidējā izglītība jāsniedz tikai valsts valodā, pāreju nodrošinot pakāpeniski, sākot ar 1.klasi.
Visvaldis Lācis iestājas Visu Latvijai
Diena.lv, 2010. gada 20. aprīlis, Barbara Alīte:
http://http//www.diena.lv/lat/politics/hot/visvaldis-lacis-iestajas-visu-latvijai
Saeimas deputāts Visvaldis Lācis izdarījis savu politisko izvēli, iestājoties Visu Latvijai.
"Sirdī esmu bijis kopā ar "Visu Latvijai!" kopš tā veidojās kā sabiedriska organizācija," izteicies deputāts. Viņaprāt, šobrīd ir īpaši nepieciešams nacionāli domājošiem latviešiem apvienoties kopīgā darbībā. Esmu pārliecināts, ka tieši šai jaunajai paaudzei ar skaidriem, nacionāliem ideāliem, mērķtiecību un sirdsdegsmi pieder nākotne, saka V.Lācis.
V.Lācis politisko karjeru sāka 1993.gadā, kandidējot 5.Saeimas vēlēšanās "Mūsu Zemes" sarakstā, liecina aģentūras LETA arhīvs. 2006.gadā viņš uz Saeimu kandidē jau no ZZS saraksta. Vairākus gadus V.Lācis bija bezpartejiskais Saeimas deputāts.
(Visvaldis Lācis esot bijis arī LNNK biedrs)
http://www.postfactum.lv/1/1/?id_news=39989
Visvaldis Lācis: Es esmu saviem gadiem neparasts vīrietis.
Kaut es esmu 86 gadu vecs, viņi viļas. Viņi viļas tāpēc, ka salīdzina mani ar parastu, vidēju vīrieti manā vecumā. Es drīkstu atļauties sacīt, ka es esmu saviem gadiem neparasts vīrietis.
Pierādījumu sacītam netrūkst. Kad "Visu Latvijai" izvirzīja 2009.gadā mani kā deputāta kandidātu uz ES parlamentu, pazīstamais žurnālists kosmopolītiķis K.Streips tūdaļ paziņoja, ka lūk, viņš nesaprotot, ko tas Visvaldis Lācis 85 gadu vecumā varētu darīt Briselē. Man neatlika nekas cits kā aizstāvēties.
Murjāņu sporta internātskola pēc mana lūguma sastādīja komisiju. Komisijā ietilpa skolas direktora vietnieks sporta darbā A.Teteris, Latvijas vieglatlētikas izlases treneris izturības nostiprināšanā Ļaksa, kā arī ilggadējais skolas sporta ārsts Zemītis. Valsts svētku dienas, 4.maija pēcpusdienā, es karstā laikā komisijas kontrolē veicu 20km bez apstāšanās un atpūtas 3 stundās un 16 sekundēs. Pirms šī pārgājiena asinsspiediens man bija 140/90. Pēc 20 minūšu atpūtas atguļoties zālienā, man asinsspiediens jau bija normāls 130/80, kā arī pulss bija normāls. "Latvijas Avīzes" žurnālists šo gājienu un šos mērījumus atspoguļoja avīzē. Man ir izsniegts Murjāņu sporta vidusskolas attiecīgs sertifikāts.
2010. gada 3.martā Olimpiskā centrā "Arēna", uz normāla lieluma futbola laukuma futbolā sacentās Latvijas un Lietuvas Saeimu komandas. Jaunībā līdz 35 gadu vecumam es biju spēlējis LPSR virslīgas komandās. Līdz 43.gada skaitlim, es turpināju spēlēt futbolu zemāku līgu komandās. Pārcēlies uz dzīvi laukos, es priekšpēdējo reizi futbolu padomju saimniecības "Vestiena" komandā spēlēja 63 gadu vecumā. Pēc abu minēto parlamenta komandu spēles "Saskaņas centra" deputāts M.Zemļinskis, kas Latvijas izlasē pavadījis 105 spēles, TV intervijā teica, ka Visvaldis spēlējis nevainojami.
Es esmu sportojis visā mūža garumā. 1985.gadā, 61g.vecumā, Ozolnieku, senioru meistarsacīkstēs stadionā es, nebūdams vieglatlēts, uzvarēju sprintā – 60m. skrējienā, kā arī lodes grūšanā. Toreizējais LFK un SK priekšsēdis Znatnajs apbalvodams mani nosauca par ātrāko pensionāru.
Tenisu es iemācījos spēlēt 46 gadu vecumā un nebūdams tenisists ieguvu 2.vietu starp Latvijas senioriem un piedalījos valstu sacensībā senioriem pret Igaunijas komandu. Līdz 40.mūža gadam es esmu diezgan regulāri piedalījies basketbola, galda tenisa un badmintona sacensībās sava prieka dēļ, kaut arī bez kādiem panākumiem. Pēdējos 33 gadus pavadījis laukos, es nekad neesmu izvairījies arī no smaga fiziska darba. Es nekad neesmu smēķējis, nelietoju alkoholu, pēdējos 7 gadus arī alu Jāņos nē.
Daži "gudrinieki" iesaka man kā daudzu rakstu un grāmatu autoram atstāt Saeimu un rakstīt grāmatas. Es jau to daru, pēc apgāda "Jumava" piedāvājuma augustā izdevniecība laidīs klajā manu 14.grāmatu "Kurzeme 1944./1945.". Šie "gudrinieki" aizmirst jeb nezina, ka reti kāds no viņiem vispār varētu nosaukt kādu rakstnieku, kas uzrakstījis grāmatas pie 80 gadu sasniegšanas. Bet es 85 gadu vecumā debitēju dramaturģijā. 2009.gada 14.un 15.martā, ik dienas, pa stundai, Latvijas Radio izskanēja manis sarakstītā raidluga "Es vēlos mājās pārnākt" par latviešu leģionu. To iestudēja ļoti pazīstamais Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps un 16 Dailes teātra aktieri.
"Veselā miesā mājo vesels gars", to lūk tie, kas uzskata mani par vecu politikai, atceraties!
http://http//www.diena.lv/lat/politics/hot/visvaldis-lacis-iestajas-visu-latvijai
Saeimas deputāts Visvaldis Lācis izdarījis savu politisko izvēli, iestājoties Visu Latvijai.
"Sirdī esmu bijis kopā ar "Visu Latvijai!" kopš tā veidojās kā sabiedriska organizācija," izteicies deputāts. Viņaprāt, šobrīd ir īpaši nepieciešams nacionāli domājošiem latviešiem apvienoties kopīgā darbībā. Esmu pārliecināts, ka tieši šai jaunajai paaudzei ar skaidriem, nacionāliem ideāliem, mērķtiecību un sirdsdegsmi pieder nākotne, saka V.Lācis.
V.Lācis politisko karjeru sāka 1993.gadā, kandidējot 5.Saeimas vēlēšanās "Mūsu Zemes" sarakstā, liecina aģentūras LETA arhīvs. 2006.gadā viņš uz Saeimu kandidē jau no ZZS saraksta. Vairākus gadus V.Lācis bija bezpartejiskais Saeimas deputāts.
(Visvaldis Lācis esot bijis arī LNNK biedrs)
http://www.postfactum.lv/1/1/?id_news=39989
Visvaldis Lācis: Es esmu saviem gadiem neparasts vīrietis.
Kaut es esmu 86 gadu vecs, viņi viļas. Viņi viļas tāpēc, ka salīdzina mani ar parastu, vidēju vīrieti manā vecumā. Es drīkstu atļauties sacīt, ka es esmu saviem gadiem neparasts vīrietis.
Pierādījumu sacītam netrūkst. Kad "Visu Latvijai" izvirzīja 2009.gadā mani kā deputāta kandidātu uz ES parlamentu, pazīstamais žurnālists kosmopolītiķis K.Streips tūdaļ paziņoja, ka lūk, viņš nesaprotot, ko tas Visvaldis Lācis 85 gadu vecumā varētu darīt Briselē. Man neatlika nekas cits kā aizstāvēties.
Murjāņu sporta internātskola pēc mana lūguma sastādīja komisiju. Komisijā ietilpa skolas direktora vietnieks sporta darbā A.Teteris, Latvijas vieglatlētikas izlases treneris izturības nostiprināšanā Ļaksa, kā arī ilggadējais skolas sporta ārsts Zemītis. Valsts svētku dienas, 4.maija pēcpusdienā, es karstā laikā komisijas kontrolē veicu 20km bez apstāšanās un atpūtas 3 stundās un 16 sekundēs. Pirms šī pārgājiena asinsspiediens man bija 140/90. Pēc 20 minūšu atpūtas atguļoties zālienā, man asinsspiediens jau bija normāls 130/80, kā arī pulss bija normāls. "Latvijas Avīzes" žurnālists šo gājienu un šos mērījumus atspoguļoja avīzē. Man ir izsniegts Murjāņu sporta vidusskolas attiecīgs sertifikāts.
2010. gada 3.martā Olimpiskā centrā "Arēna", uz normāla lieluma futbola laukuma futbolā sacentās Latvijas un Lietuvas Saeimu komandas. Jaunībā līdz 35 gadu vecumam es biju spēlējis LPSR virslīgas komandās. Līdz 43.gada skaitlim, es turpināju spēlēt futbolu zemāku līgu komandās. Pārcēlies uz dzīvi laukos, es priekšpēdējo reizi futbolu padomju saimniecības "Vestiena" komandā spēlēja 63 gadu vecumā. Pēc abu minēto parlamenta komandu spēles "Saskaņas centra" deputāts M.Zemļinskis, kas Latvijas izlasē pavadījis 105 spēles, TV intervijā teica, ka Visvaldis spēlējis nevainojami.
Es esmu sportojis visā mūža garumā. 1985.gadā, 61g.vecumā, Ozolnieku, senioru meistarsacīkstēs stadionā es, nebūdams vieglatlēts, uzvarēju sprintā – 60m. skrējienā, kā arī lodes grūšanā. Toreizējais LFK un SK priekšsēdis Znatnajs apbalvodams mani nosauca par ātrāko pensionāru.
Tenisu es iemācījos spēlēt 46 gadu vecumā un nebūdams tenisists ieguvu 2.vietu starp Latvijas senioriem un piedalījos valstu sacensībā senioriem pret Igaunijas komandu. Līdz 40.mūža gadam es esmu diezgan regulāri piedalījies basketbola, galda tenisa un badmintona sacensībās sava prieka dēļ, kaut arī bez kādiem panākumiem. Pēdējos 33 gadus pavadījis laukos, es nekad neesmu izvairījies arī no smaga fiziska darba. Es nekad neesmu smēķējis, nelietoju alkoholu, pēdējos 7 gadus arī alu Jāņos nē.
Daži "gudrinieki" iesaka man kā daudzu rakstu un grāmatu autoram atstāt Saeimu un rakstīt grāmatas. Es jau to daru, pēc apgāda "Jumava" piedāvājuma augustā izdevniecība laidīs klajā manu 14.grāmatu "Kurzeme 1944./1945.". Šie "gudrinieki" aizmirst jeb nezina, ka reti kāds no viņiem vispār varētu nosaukt kādu rakstnieku, kas uzrakstījis grāmatas pie 80 gadu sasniegšanas. Bet es 85 gadu vecumā debitēju dramaturģijā. 2009.gada 14.un 15.martā, ik dienas, pa stundai, Latvijas Radio izskanēja manis sarakstītā raidluga "Es vēlos mājās pārnākt" par latviešu leģionu. To iestudēja ļoti pazīstamais Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps un 16 Dailes teātra aktieri.
"Veselā miesā mājo vesels gars", to lūk tie, kas uzskata mani par vecu politikai, atceraties!
svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis
Visu Latvijai
Wikipēdijā: http://lv.wikipedia.org/wiki/Visu_Latvijai
«Visu Latvijai!» (abreviatūra VL) ir 2006. gada 14. janvārī dibināta nacionāli konservatīva politiskā partija, kas izveidojusies uz 2000. gadā radušās nacionālpatriotiskās jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» bāzes. Partijas pamatmērķis ir latviešu tautas interešu aizstāvība, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšana un izkopšana, padomju okupācijas seku novēršana, latviskas, tiesiskas un saimnieciski plaukstošas Latvijas valsts attīstība.[1] Partijas biedru retorikā šie mērķi bieži saistīti ar jēdzienu "latviska Latvija". Citu partiju un līdzīgas ievirzes organizāciju vidū "Visu Latvijai!" visai bieži izceļas ar labi iestudētām ielu akcijām.[2] Partija nav pārstāvēta Saeimā, bet 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā to atbalstīja 1,48% vēlētāju, tādējādi tā bija trešā populārākā partija, no tām, kas Saeimā neiekļuva. Partija nav pārstāvēta Eiropas Parlamentā, bet 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās to atbalstīja 2,81% vēlētāju. Pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām "Visu Latvijai!" ir pārstāvēta 7 pašvaldībās, no kurām 4 tā ir valdošajā koalīcijā. Šobrīd (pēc 2010. gada marta Latvijas Faktu aptaujas) tā ir 5. populārākā partija Latvijā.
Mājas lapa: http://www.visulatvijai.lv/news.php
No Delfi.lv: http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319019
'Factum' aptauja: vēlēšanās uzvarētu SC un 'Vienotība'
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu marta nogalē, tajās uzvarētu "Saskaņas centrs" (SC) un "Vienotība", bet kopumā Saeimā iekļūtu astoņas partijas, liecina pētījumu studijas "Factum" veiktā aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka SC iegūtu Saeimā 32 vietas,
"Vienotība" - 21 vietu,
ZZS – 11 vietas,
"Visu Latvijai" - 10 vietas,
TB/LNNK – astoņus deputātu mandātus,
apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" – 7 vietas,
Tautas partija – 6, bet
LPP/LC - 5 vietas.
Kalvis Apsītis:
Iespējamās stratēģijas 2010. gada Saeimas vēlēšanās:
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319015
"(1) Ar "Vienotību" partijai VL! ir līdzīgs rīcības stils. To vēl grūti nosaukt par ideoloģiju, bet ir acīmredzamas atšķirības domāšanā starp partijām, kuras uzrunā vēlētāju ar baloniem, konfeti, enerģijas dzērieniem un bezmaksas popmūzikas koncertiem, un tādām partijām, kuras rīko lietussargu mītiņus vai lāpu gājienus. Ir politiķi, kuri labāk jūtas televīzijas marketinga un profesionāli sataisītu reklāmas klipu pasaulē, un ir atkal tie, kuriem labāk patīk Internets un indivīdu iniciatīva. "Vienotības" un VL! atbalstītājus vieno arī nepatika pret korumpēto eliti un visa veida necaurspīdīgu un neefektīvu valsts pārvaldi, ko simbolizē vecās varas partijas.
Latviešu tautas intereses spētu efektīvi aizstāvēt vienīgi pietiekami masveidīga partija, nevis neliels nišas veidojums. Zinot, Eduarda Berklava pozitīvo attieksmi pret JL un TB/LNNK (kuras ideju turpinātāja lielā mērā ir "Pilsoniskā Savienība"), mums ir nopietni jāapsver viņa novēlējums par visiem nacionālistiem vienotu sarakstu. Protams, daudzi no mums iztēlojās "ceturto atmodu" citādi nevis Sarmītes Ēlertes "lietussargu" iesaiņojumā - bet tādi nu izrādījušies mūsu likteņa biedri. Ja nevari viņus uzvarēt - pievienojies [7].
Protams, sadarbība ar "Vienotību" nebūs viegla - un nebūtu vēlams nonākt līdz nemotivētiem apvainojumiem attiecīgi "radikālismā" vai "liberālismā". Tie visi ir tikai tukši vārdi, bet saraksts, kura partijas viena otru apkaros, nams, kurš pats ar sevi būs ienaidā, nevarēs pastāvēt.
(2) Ar TB/LNNK partijai VL! ir līdzīgāks elektorāts - tie ir nacionālisti vēl lielākā mērā nekā Pilsoniskās Savienības atbalstītāji. Savstarpēja saprašanās ar TB/LNNK ierindas biedriem nevarētu radīt nekādas problēmas. No otras puses, TB/LNNK vadības stils ļoti atšķiras no VL! un "Vienotības" stila. Ja TB/LNNK un VL! startēs kopā, tad var rasties nevēlama situācija, kur tēvzemieši sagādās lielāku finansējumu un organizatorisko kapacitāti atbilstoši viņu darbības mērogam, kurš vēl nesen bija iespaidīgs. Sadarbībai jānotiek savstarpēji izdevīgā veidā - un šāda līdztiesīgas un savstarpēji izdevīgas sadarbības formula starp VL! un TB/LNNK vēl būtu jāatrod.
(3) VL! var balotēties paši savā sarakstā vai kopā ar citiem nelieliem spēkiem - "Libertas", u.c. Šajā gadījumā izpaliek intrigas, bet asāk nekā jebkad izvirzās jautājums par procentu barjeras pārsniegšanu un finansēm – protams, uzturot partijas reputāciju un finansiālo neatkarību no atsevišķiem lieliem, bet negodprātīgiem sponsoriem.
(4) Var piedalīties, balsojot un aģitējot, bet nekandidējot. Tāda parasti ir interešu grupu un nevalstisko organizāciju politika. Protams, latviešu nacionālisms var uzvarēt arī tad, ja Saeimā neatrodas neviens "nacionālistisks" saraksts, bet dažādu sarakstu deputāti respektē nacionālisma vērtības. Ja VL! atbalstītāji draudzīgi ķersies pie "Vienotības" sarakstu grozīšanas, tad pietiek ar dažiem procentiem cilvēku, lai viņu mērķi tiktu sadzirdēti. Un tādējādi var panākt lielāku ietekmi nekā startējot paši un paliekot zem barjeras. No otras puses, VL! Aktīvākie biedri var nebūt mierā ar šādu malāstāvētāju un arbitru lomu - viņi visdrīzāk grib būt iekšā partiju politikas procesā - nevis deleģēt šīs tiesības citu partiju kandidātiem"
"Lieta tāda, ka Saskaņas Centrs un PCTVL spēlē pavisam citā laukumā nekā, teiksim, Šlesers. Viņiem nav visu laiku jāatgādina vēlētājiem par savu esamību un vēlētāju pienākumu, jo to pietiekami cītīgi dara Krievijas plašsaziņas līdzekļi, kuru izmaksas neviens KNAB neuzskaita. Apbrīnojama ir tā principialitāte, kuru kampaņas finansēšanas ierobežošanā izrāda Lolita Čigāne, Iveta Kažoka un citi mūsdienu Latvijas liberālie domātāji[5],[6]. Jo finansēšanas reforma visvairāk sitīs pa viņu atbalstīto sarakstu "Vienotība", kas nevar rēķināties ar Krievijas mēdiju slēptajām reklāmām un arī neizrīkojas mēdiju telpā gluži tā, kā to dara LPP ar savu reklāmas guru Ē.Stendzenieku"
«Visu Latvijai!» (abreviatūra VL) ir 2006. gada 14. janvārī dibināta nacionāli konservatīva politiskā partija, kas izveidojusies uz 2000. gadā radušās nacionālpatriotiskās jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» bāzes. Partijas pamatmērķis ir latviešu tautas interešu aizstāvība, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšana un izkopšana, padomju okupācijas seku novēršana, latviskas, tiesiskas un saimnieciski plaukstošas Latvijas valsts attīstība.[1] Partijas biedru retorikā šie mērķi bieži saistīti ar jēdzienu "latviska Latvija". Citu partiju un līdzīgas ievirzes organizāciju vidū "Visu Latvijai!" visai bieži izceļas ar labi iestudētām ielu akcijām.[2] Partija nav pārstāvēta Saeimā, bet 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā to atbalstīja 1,48% vēlētāju, tādējādi tā bija trešā populārākā partija, no tām, kas Saeimā neiekļuva. Partija nav pārstāvēta Eiropas Parlamentā, bet 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās to atbalstīja 2,81% vēlētāju. Pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām "Visu Latvijai!" ir pārstāvēta 7 pašvaldībās, no kurām 4 tā ir valdošajā koalīcijā. Šobrīd (pēc 2010. gada marta Latvijas Faktu aptaujas) tā ir 5. populārākā partija Latvijā.
Mājas lapa: http://www.visulatvijai.lv/news.php
No Delfi.lv: http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319019
'Factum' aptauja: vēlēšanās uzvarētu SC un 'Vienotība'
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu marta nogalē, tajās uzvarētu "Saskaņas centrs" (SC) un "Vienotība", bet kopumā Saeimā iekļūtu astoņas partijas, liecina pētījumu studijas "Factum" veiktā aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka SC iegūtu Saeimā 32 vietas,
"Vienotība" - 21 vietu,
ZZS – 11 vietas,
"Visu Latvijai" - 10 vietas,
TB/LNNK – astoņus deputātu mandātus,
apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" – 7 vietas,
Tautas partija – 6, bet
LPP/LC - 5 vietas.
Kalvis Apsītis:
Iespējamās stratēģijas 2010. gada Saeimas vēlēšanās:
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319015
"(1) Ar "Vienotību" partijai VL! ir līdzīgs rīcības stils. To vēl grūti nosaukt par ideoloģiju, bet ir acīmredzamas atšķirības domāšanā starp partijām, kuras uzrunā vēlētāju ar baloniem, konfeti, enerģijas dzērieniem un bezmaksas popmūzikas koncertiem, un tādām partijām, kuras rīko lietussargu mītiņus vai lāpu gājienus. Ir politiķi, kuri labāk jūtas televīzijas marketinga un profesionāli sataisītu reklāmas klipu pasaulē, un ir atkal tie, kuriem labāk patīk Internets un indivīdu iniciatīva. "Vienotības" un VL! atbalstītājus vieno arī nepatika pret korumpēto eliti un visa veida necaurspīdīgu un neefektīvu valsts pārvaldi, ko simbolizē vecās varas partijas.
Latviešu tautas intereses spētu efektīvi aizstāvēt vienīgi pietiekami masveidīga partija, nevis neliels nišas veidojums. Zinot, Eduarda Berklava pozitīvo attieksmi pret JL un TB/LNNK (kuras ideju turpinātāja lielā mērā ir "Pilsoniskā Savienība"), mums ir nopietni jāapsver viņa novēlējums par visiem nacionālistiem vienotu sarakstu. Protams, daudzi no mums iztēlojās "ceturto atmodu" citādi nevis Sarmītes Ēlertes "lietussargu" iesaiņojumā - bet tādi nu izrādījušies mūsu likteņa biedri. Ja nevari viņus uzvarēt - pievienojies [7].
Protams, sadarbība ar "Vienotību" nebūs viegla - un nebūtu vēlams nonākt līdz nemotivētiem apvainojumiem attiecīgi "radikālismā" vai "liberālismā". Tie visi ir tikai tukši vārdi, bet saraksts, kura partijas viena otru apkaros, nams, kurš pats ar sevi būs ienaidā, nevarēs pastāvēt.
(2) Ar TB/LNNK partijai VL! ir līdzīgāks elektorāts - tie ir nacionālisti vēl lielākā mērā nekā Pilsoniskās Savienības atbalstītāji. Savstarpēja saprašanās ar TB/LNNK ierindas biedriem nevarētu radīt nekādas problēmas. No otras puses, TB/LNNK vadības stils ļoti atšķiras no VL! un "Vienotības" stila. Ja TB/LNNK un VL! startēs kopā, tad var rasties nevēlama situācija, kur tēvzemieši sagādās lielāku finansējumu un organizatorisko kapacitāti atbilstoši viņu darbības mērogam, kurš vēl nesen bija iespaidīgs. Sadarbībai jānotiek savstarpēji izdevīgā veidā - un šāda līdztiesīgas un savstarpēji izdevīgas sadarbības formula starp VL! un TB/LNNK vēl būtu jāatrod.
(3) VL! var balotēties paši savā sarakstā vai kopā ar citiem nelieliem spēkiem - "Libertas", u.c. Šajā gadījumā izpaliek intrigas, bet asāk nekā jebkad izvirzās jautājums par procentu barjeras pārsniegšanu un finansēm – protams, uzturot partijas reputāciju un finansiālo neatkarību no atsevišķiem lieliem, bet negodprātīgiem sponsoriem.
(4) Var piedalīties, balsojot un aģitējot, bet nekandidējot. Tāda parasti ir interešu grupu un nevalstisko organizāciju politika. Protams, latviešu nacionālisms var uzvarēt arī tad, ja Saeimā neatrodas neviens "nacionālistisks" saraksts, bet dažādu sarakstu deputāti respektē nacionālisma vērtības. Ja VL! atbalstītāji draudzīgi ķersies pie "Vienotības" sarakstu grozīšanas, tad pietiek ar dažiem procentiem cilvēku, lai viņu mērķi tiktu sadzirdēti. Un tādējādi var panākt lielāku ietekmi nekā startējot paši un paliekot zem barjeras. No otras puses, VL! Aktīvākie biedri var nebūt mierā ar šādu malāstāvētāju un arbitru lomu - viņi visdrīzāk grib būt iekšā partiju politikas procesā - nevis deleģēt šīs tiesības citu partiju kandidātiem"
"Lieta tāda, ka Saskaņas Centrs un PCTVL spēlē pavisam citā laukumā nekā, teiksim, Šlesers. Viņiem nav visu laiku jāatgādina vēlētājiem par savu esamību un vēlētāju pienākumu, jo to pietiekami cītīgi dara Krievijas plašsaziņas līdzekļi, kuru izmaksas neviens KNAB neuzskaita. Apbrīnojama ir tā principialitāte, kuru kampaņas finansēšanas ierobežošanā izrāda Lolita Čigāne, Iveta Kažoka un citi mūsdienu Latvijas liberālie domātāji[5],[6]. Jo finansēšanas reforma visvairāk sitīs pa viņu atbalstīto sarakstu "Vienotība", kas nevar rēķināties ar Krievijas mēdiju slēptajām reklāmām un arī neizrīkojas mēdiju telpā gluži tā, kā to dara LPP ar savu reklāmas guru Ē.Stendzenieku"
Vilis Vītols: Vienotībai jāpieņem arī Visu Latvijai!
"Latvijas Avīzes" žurnālistu Voldemāra Krustiņa un Daces Kokarevičas saruna ar sabiedrisko darbinieku un mecenātu Vili Vītolu.
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319016
Fragmenti:
"V. Krustiņš: – Jūsu nesen iznākušo grāmatu "Savējiem" izlasīs cilvēki, kuriem interesē Latvija. Grāmatas vērtība ir tā, ka esat pateicis atklāti savas domas. Šodien viens otrs politisks darbinieks un pat partija, kas skaitās ļoti progresīva, diez vai atļautos teikt to, ko jūs esat pateicis, un diez vai ļautu saviem biedriem paust tādus vērtējumus. Kopš grāmatas uzrakstīšanas jau pagājis laiks, ir jauni notikumi, jauni vērojumi un vērtējumi, tāpēc vaicāšu – ko vēl neesat pateicis un kad rakstīsit otru grāmatu?
V. Vītols: – Esmu laimīgā situācijā – nevēlos ieņemt kādu jaunu amatu. Turklāt esmu jau vecumā, kad cilvēks var atļauties teikt, ko domā. Jaunībā ir citādi – jāraugās, lai viss būtu pateikts politiski korekti. Jau tā šodien latviešu vidū ir tik daudz strīdu... Es centos rakstīt tā, lai nevienam neko nepārmestu. Un negribu jaukties politikā, jo tas nāk par sliktu fondiem, kuros darbojos. Otru grāmatu laikam neuzrakstīšu.
– Jūs esat bijis piesardzīgs politikā... Droši vien pareizi darāt. Jā, šīs mūsu grupas, partijas un dažādie veidojumi, kas ir politikā, ir dažādi un reizēm – dīvaini.
– Es domāju, ka "Vienotībai" vajadzētu pieņemt arī "Visu Latvijai!". No vienas puses, izskatītos tā kā par daudz uz labo pusi, bet, no otras puses, vajadzētu uzlūgt "Vienotībā" arī sociāldemokrātus. Tad jau būtu tāda maza Tautas fronte un uzvara oktobrī būtu gandrīz nodrošināta."
"– Sakiet, ko jūs domājat par nodokļiem, ko tagad sola arvien likt klāt mājām, zemesgabaliem?
– Mūsu nodokļu sistēma līdz šim bija ļoti nepareiza. Arī netaisna. Tiem cilvēkiem, kas pelna algu, bija uzkrauta visa lielā nasta. Turpretī dividendes, banku procenti un kapitāla pieaugums ar nodokļiem nebija aplikts.
– Tagad kapitāla piesaistīšanai dos dzīvesvietas atļaujas...
– Doma par tām uzturēšanās atļaujām nav slikta, tikai skaitļi ir nepareizi. Cik zinu, piemēram, lai Honkongas ķīnieši Kanādā dabūtu uzturēšanās atļaujas, viņiem vajadzēja ieguldīt vienu miljonu Kanādas dolāru. Ja Latvijā tie griesti būtu saprātīgi, piemēram, miljons eiro...
– Kanāda ieguldītāju acīs ir kaut kas cits un Latvija – kaut kas cits...
– Izmantojot šo iespēju, Kanādas rietumu krastā ir sabraukuši tik daudz ķīniešu, ka vankūverieši sāk nopietni uztraukties.
Ja tie skaitļi paliks tādi, kā paredzēts likuma pirmajā versijā, arī mums būs par ko uztraukties, jo tad varam citu vidū sagaidīt te dažādus nevēlamus elementus. Ja investors iegulda vienu miljonu eiro, tad cita lieta. Bet, ja griesti būs 25 000 lati, tad mums te sabrauks bariem tādu, kuri neko valstij nedos. Sauksim lietas īstajos vārdos – uzturēšanās atļaujas saņems iebraucēji no Austrumiem. Nevienam vācietim vai zviedram tāda atļauja nav vajadzīga. Mums jau tagad ir pamatīga pieredze ar iebraucējiem no Austrumiem. Liela daļa no viņiem izrāda necieņu pret latviešu valodu, to nemaz nemēģina iemācīties. Šie cilvēki nav nekādi investori, tie tikai padziļinās mūsu sociālās problēmas.
Vēl par īpašuma nodokļiem. Pagājušos astoņpadsmit gadus mēs bijām pieraduši, ka nodokļi kopumā bija zemi, izņemot tos nodokļus, ko cilvēki maksā sakarā ar algu. Bet citur tā nav. Piemēram, maniem vecākiem bija dzīvoklis Floridā. Viņi maksāja pusotru procentu gadā. Un īpašuma vērtību kontrolēja un pārskatīja ik pa diviem vai trim gadiem. Parasti nodokļi palielinājās.
– Viņiem droši vien bija kādi iekrājumi bankā?
– Bija gan."
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319016
Fragmenti:
"V. Krustiņš: – Jūsu nesen iznākušo grāmatu "Savējiem" izlasīs cilvēki, kuriem interesē Latvija. Grāmatas vērtība ir tā, ka esat pateicis atklāti savas domas. Šodien viens otrs politisks darbinieks un pat partija, kas skaitās ļoti progresīva, diez vai atļautos teikt to, ko jūs esat pateicis, un diez vai ļautu saviem biedriem paust tādus vērtējumus. Kopš grāmatas uzrakstīšanas jau pagājis laiks, ir jauni notikumi, jauni vērojumi un vērtējumi, tāpēc vaicāšu – ko vēl neesat pateicis un kad rakstīsit otru grāmatu?
V. Vītols: – Esmu laimīgā situācijā – nevēlos ieņemt kādu jaunu amatu. Turklāt esmu jau vecumā, kad cilvēks var atļauties teikt, ko domā. Jaunībā ir citādi – jāraugās, lai viss būtu pateikts politiski korekti. Jau tā šodien latviešu vidū ir tik daudz strīdu... Es centos rakstīt tā, lai nevienam neko nepārmestu. Un negribu jaukties politikā, jo tas nāk par sliktu fondiem, kuros darbojos. Otru grāmatu laikam neuzrakstīšu.
– Jūs esat bijis piesardzīgs politikā... Droši vien pareizi darāt. Jā, šīs mūsu grupas, partijas un dažādie veidojumi, kas ir politikā, ir dažādi un reizēm – dīvaini.
– Es domāju, ka "Vienotībai" vajadzētu pieņemt arī "Visu Latvijai!". No vienas puses, izskatītos tā kā par daudz uz labo pusi, bet, no otras puses, vajadzētu uzlūgt "Vienotībā" arī sociāldemokrātus. Tad jau būtu tāda maza Tautas fronte un uzvara oktobrī būtu gandrīz nodrošināta."
"– Sakiet, ko jūs domājat par nodokļiem, ko tagad sola arvien likt klāt mājām, zemesgabaliem?
– Mūsu nodokļu sistēma līdz šim bija ļoti nepareiza. Arī netaisna. Tiem cilvēkiem, kas pelna algu, bija uzkrauta visa lielā nasta. Turpretī dividendes, banku procenti un kapitāla pieaugums ar nodokļiem nebija aplikts.
– Tagad kapitāla piesaistīšanai dos dzīvesvietas atļaujas...
– Doma par tām uzturēšanās atļaujām nav slikta, tikai skaitļi ir nepareizi. Cik zinu, piemēram, lai Honkongas ķīnieši Kanādā dabūtu uzturēšanās atļaujas, viņiem vajadzēja ieguldīt vienu miljonu Kanādas dolāru. Ja Latvijā tie griesti būtu saprātīgi, piemēram, miljons eiro...
– Kanāda ieguldītāju acīs ir kaut kas cits un Latvija – kaut kas cits...
– Izmantojot šo iespēju, Kanādas rietumu krastā ir sabraukuši tik daudz ķīniešu, ka vankūverieši sāk nopietni uztraukties.
Ja tie skaitļi paliks tādi, kā paredzēts likuma pirmajā versijā, arī mums būs par ko uztraukties, jo tad varam citu vidū sagaidīt te dažādus nevēlamus elementus. Ja investors iegulda vienu miljonu eiro, tad cita lieta. Bet, ja griesti būs 25 000 lati, tad mums te sabrauks bariem tādu, kuri neko valstij nedos. Sauksim lietas īstajos vārdos – uzturēšanās atļaujas saņems iebraucēji no Austrumiem. Nevienam vācietim vai zviedram tāda atļauja nav vajadzīga. Mums jau tagad ir pamatīga pieredze ar iebraucējiem no Austrumiem. Liela daļa no viņiem izrāda necieņu pret latviešu valodu, to nemaz nemēģina iemācīties. Šie cilvēki nav nekādi investori, tie tikai padziļinās mūsu sociālās problēmas.
Vēl par īpašuma nodokļiem. Pagājušos astoņpadsmit gadus mēs bijām pieraduši, ka nodokļi kopumā bija zemi, izņemot tos nodokļus, ko cilvēki maksā sakarā ar algu. Bet citur tā nav. Piemēram, maniem vecākiem bija dzīvoklis Floridā. Viņi maksāja pusotru procentu gadā. Un īpašuma vērtību kontrolēja un pārskatīja ik pa diviem vai trim gadiem. Parasti nodokļi palielinājās.
– Viņiem droši vien bija kādi iekrājumi bankā?
– Bija gan."
Latvijas politisko partiju uzskaitījums
Latvijas politisko partiju uzskaitījums (īss apraksts un statistika par katru partiju)
Vikipēdijas raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_politisko_partiju_uzskait%C4%ABjums
No šīs lapas saites ved saites uz partiju mājas lapām.
Vikipēdijas raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_politisko_partiju_uzskait%C4%ABjums
No šīs lapas saites ved saites uz partiju mājas lapām.
sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis
TB/LNNK un Vienotība (Kristovskis, Diena)
Kristovskis nav pret TB/LNNK, bet vēlas arī "Visu Latvijai!"
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1
Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.
Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.
Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.
Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.
TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.
Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.
VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:
Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.
Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:
Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1
Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.
Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.
Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.
Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.
TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.
Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.
VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:
Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.
Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:
Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.
Demokrāti.lv
Wikipēdija: http://lv.wikipedia.org/wiki/Demokr%C4%81ti.lv
- 2004. g. 1. oktobrī Saeimas deputāti Māris Gulbis un Ināra Ostrovska izstājās no frakcijas "Jaunais laiks".
- 2005. g. 11. jūnijā ar viņu līdzdalību tika nodibināta partija "Jaunie Demokrāti".
- 2006. g. Saeimas vēlēšanās ieguva 1.27% balsu.
- 2009. g. pārdēvēta par "Demokrāti.lv".
Mājas lapa: http://www.demokrati.lv/
"Demokrāti.lv" partijas kongresā aicina vērsties pret genocīdu Latvijā
Diena.lv: LETA , Sestdiena, 10. aprīlis
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/demokrati-lv-partijas-kongresa-aicina-versties-pret-genocidu-latvija
Sestdien "Demokrāti.lv" partijas 6.kongresā aicināja vērsties pret genocīdu Latvijā un atgūt latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības. Pretējā gadījumā Latvijas Republikas Satversme kļūs par svešvārdu, partijas kongresā norādīja tās valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons.
"Patlaban Latvijā ir starptautiski uzspiesta dienas kārtība, kuras rezultātā pensionāriem netiek indeksētas pensijas, skolotājiem, policistiem, mediķiem ir jārēķinās ar izdzīvošanas algām vai izbraukšanu uz citām valstīm, uzņēmējdarbībai tiek uzspiesti jauni un lielāki nodokļi, aktīvās iedzīvotāju grupas slīgst hipotekāro kredītu jūgā, "smadzenes" (zinātnieki) un "darba rokas (amatnieki) pamet valsti, jo nevar uzturēt savas ģimenes," norādīja Jansons.
Bezdarbnieku skaits tuvojas 250 000, lauku rajoni tiek pamesti, valsts budžets faktiski apkalpo ārējos kreditorus, "izspiežot pēdējo sulu" no palikušajiem nodokļu maksātājiem. "Šīs tendences rada absolūtu iedzīvotāju pašplūsmu un neaizsargātību, jo tautas kalpi baidās atzīt, ka pašreiz neaizstāvēt savas tautas intereses ir tas pats, kas kara laikos masveidā iznīcināt iedzīvotājus un tautas ar genocīda metodēm," atzina Jansons.
Partijas valdes priekšsēdētājs tēlaini norādīja, ka "Latvija ir kā apjucis un apmaldījies mazs puišelis dižozolu mežā, kuram jāpalīdz orientēties."
Valsti visu šo laiku ir vadījuši vieni un tie paši politiķi, mainot tikai partiju nosaukumus un vietu pozīcijā vai opozīcijā. Latvijas problēma ir tā, ka nav reālas opozīcijas. Partijas tikai samainās vietām.
"Mūsu pamatmērķis ir tautas labklājība. Lai to sasniegtu, valsts ir jāvada profesionāļiem, nevis politiķiem," uzskata "Demokrāti.lv.
Partijas valdes priekšsēdētājs izteica gatavību kandidēt 10.Saeimas vēlēšanās, aicinot veidot partiju aliansi ar citām mazajām partijām.
Tāpēc "Demokrāti.lv" aicina pieņemt tādu līdzdalības formu tautas mērķu sasniegšanā, kas nav tikai šauras grupas un domubiedru pulciņa intereses, bet gan svarīgākie šīs dienas uzstādījumi Latvijas dienas kārtībai ar tūlītēju rīcību, aicinot tautu līdzdarboties.
Partijas izstrādātais deklarācijas projekts paredz atjaunot cukurrūpniecību un zivsaimniekiem nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Ziemeļatlantijā, aizliegt Eiropas Savienības (ES) vajadzībām izmantot Latviju bīstamo atkritumu glabāšanai, neļaut Latviju izmantot nelegālo bēgļu nometņu izvietošanai, jo tas Latvijas budžetam radīs ievērojamus izdevumus u.c.
Deklarācijas projekts paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāsamazina no 26% līdz 15%, PVN jāsamazina no 21% līdz 15%, jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis algai, kas lielāka par 2000 latiem mēnesī (bruto), uzņēmuma ienākumu nodoklim jābūt 0% apmērā un jāievieš dividenžu nodoklis - 25% apmērā.
Partijā patlaban darbojas 223 biedri. Kongresā bija ieradušies 50 partijas biedri no vairākām Latvijas pašvaldībām. Partijā tika uzņemti trīs jauni biedri.
Kongresā par valdes priekšsēdētāju ievēlēts E.Jansons, bet valdē darbosies Kaspars Bahmanis, Kristaps Bergmanis, Aivars Graikstis, Māris Rožkalns, Mārīte Teivāne, Uldis Vizbulis, Dace Zabiņako, Sigunds Zavickis, Einārs Graudiņš un Arnis Āķis.
Kongresā tika pieņemts lēmums izstrādāt deklarāciju "Nost ar genocīdu Latvijā".
Kā ziņots, 2009.gada martā partija "Jaunie demokrāti", ko pirms dažiem gadiem dibināja Māris Gulbis ar saviem domubiedriem, kongresā mainīja nosaukumu uz "Demokrāti.lv.
"Pensionāru un Senioru partija" pārtop par "Latvijas Atmodu"
Diena, Piektdiena, 3. aprīlis (2009)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pensionaru-un-senioru-partija-partop-par-latvijas-atmodu
2.aprīlī Uzņēmumu reģistrā reģistrēta partijas "Pensionāru un Senioru partija" nosaukuma maiņa uz partiju "Latvijas Atmoda", Dienu informēja UR pārstāve Līga Brice.
Partija ietilpst Guntara Krasta vadītajā apvienībā Libertas Latvija kopā ar partijām "Mūsu zeme" un Sociālā taisnīguma partiju. Apvienība pieteikusi sarakstu Eiropas Parlamenta (EP) un grasās startēt arī pašvaldību vēlēšanās
Par pieredzējušāko šīs partijas politiķi var uzskatīt Leonu Bojāru, kurš savulaik bijis Rīgas domes un 7. Saeimas deputāts. Tolaik L. Bojārs darbojās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.
DIENA IEPRIEKŠ RAKSTĪJA
Trīs partijas Guntara Krasta vadībā izveidojušas apvienību vēlēšanām
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pensionaru-un-senioru-partija-partop-par-latvijas-atmodu
2.aprīlī Uzņēmumu reģistrā reģistrēta partijas "Pensionāru un Senioru partija" nosaukuma maiņa uz partiju "Latvijas Atmoda", Dienu informēja UR pārstāve Līga Brice.
Partija ietilpst Guntara Krasta vadītajā apvienībā Libertas Latvija kopā ar partijām "Mūsu zeme" un Sociālā taisnīguma partiju. Apvienība pieteikusi sarakstu Eiropas Parlamenta (EP) un grasās startēt arī pašvaldību vēlēšanās
Par pieredzējušāko šīs partijas politiķi var uzskatīt Leonu Bojāru, kurš savulaik bijis Rīgas domes un 7. Saeimas deputāts. Tolaik L. Bojārs darbojās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.
DIENA IEPRIEKŠ RAKSTĪJA
Trīs partijas Guntara Krasta vadībā izveidojušas apvienību vēlēšanām
LSDSP apvienojas ar sīkpartijām
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/lsdsp-balso-par-ieklausanos-socialdemokratiskaja-apvieniba.d?id=31163555
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām.
LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.
Par LSDSP iekļaušanos apvienībā bija jānobalso divām trešdaļām kongresa delegātu, kas ar nelielu pārsvaru arī izdevās – no 167 klātesošajiem delegātiem "par" nobalsoja 121.
Kongresā kā viesi uzstājās arī "Solidaritātes" priekšsēdis, policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna un "Libertas.lv" pārstāvis, Latvijas Atmodas vadītājs Māris Kļavis. Viņi abi uzsvēra, ka centriskajiem spēkiem jāapvienojas, un darba ņēmējiem jāveido "kreisā frontē" kā pretspars labējo partiju konsolidāciju procesiem.
Savā ziņojumā kongresam Dinevičs stāstīja arī par citām konsultācijām apvienības veidošanā, norādot, ka apvienību var veidot tikai tā, lai nesašķeltu partiju. No sarunām ar partijas biedriem reģionos viņš saprata - ja LSDSP apvienotos ar "Jauno Laiku", no partijas izstātos skolotāji, kuriem samazinātas algas, arī, sadarbojoties ar SC, partijas biedri ietu prom nacionālo jautājumu dēļ, bet sadarbību ar LPP/LC un Tautas partiju viņš novērtēja kā neiespējamu.
Sadarbībai ar ZZS kategorisku iebildumu nebija, taču Dinevičam nebija skaidrs kā vienā apvienībā sadzīvotu "Raiņa un Ulmaņa tradīciju turpinātāji".
Viņaprāt, LSDSP tuvākais sabiedrotais būtu "Sabiedrība citai politikai", taču tā iekļāvās "Vienotībā", ar kuru LSDSP sadarboties nav izdevīgi. Sarakstā būtu tikai divi trīs LSDSP biedri, kas var tikt Saeimā, un tad LSDSP var zaudēt nākotnē paredzēto partijas finansējumu no valsts, jo nebūs pārvarējusi 2% barjeru, skaidroja partijas priekšsēdis.
Startējot atsevišķi vai sociāldemokrātisko spēku apvienībā, vēlēšanās varētu vismaz pārvarēt 2% barjeru, atzina Dinevičs.
Savukārt topošajai apvienībai jābūt jaunam vadītājam, jo pats Dinevičs par to nevēlas būt. "Es nekādā gadījumā tas nebūtu, jo veidojas jaunā apvienība, kurā jābūt jaunam līderim," sacīja Dinevičs. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.
Tiesa, pats Krīgers, kas kongresā uzstājās kā viesis, paziņoja, ka viņam neesot tiesības darboties apvienībā, jo viņš ir LBAS vadītājs. Viņš arī bija kritisks par to, ka arodbiedrībās ir ļoti maz sociāldemokrātu, ir pat gadījumi, ka uzņēmēji sociāldemokrāti cīnās pret arodbiedrību izveidošanu savā uzņēmumā.
Viņš arī norādīja, ka "šodien runa bija tikai par krekliem, bet par sirdsapziņām runas bija maz" – bija runāts par apvienību, bet viņam neesot skaidra tās ideoloģija.
Debatēs par apvienības veidošanu piedalījās vairāk nekā 20 delegāti un tās noritēja visai spraigā gaisotnē. Izskanēja gan aicinājumi Dinevičam atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata jau tagad, jo viņa piedāvājums neatjauno sabiedrības uzticību partijai, kritizēta arī vēlme domāt tikai par 2% barjeras pārvarēšanu vēlēšanās un izvairīšanās no sarunas par apvienības ideoloģiju. No otras puses izskanēja nosodījums par mēģinājumiem sašķelt partiju, pārliecība, ka Dinevičam jāpaliek, jo pirms lielās kaujas līderus nemaina, kā arī pārmetumi LSDSP priekšsēdētāja vietniekam Atim Lejiņam, kurš saukts gan par "salona lauvu", gan par "Latvijai postošās Rietumu ideoloģijas aizstāvi".
Neticot apvienībai ar sīkpartijām, LSDSP valdi pamet Lejiņš un citi
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/neticot-apvienibai-ar-sikpartijam-lsdsp-valdi-pamet-lejins-un-citi.d?id=31164403
Pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) lēmuma veidot apvienību ar vairākām sīkpartijām, par aiziešanu no saviem amatiem LSDSP paziņoja abi partijas priekšsēdētāja Jāņa Dineviča vietnieki – Atis Lejiņš un Ilmārs Gromuls un citi.
No amatiem plāno aiziet arī partijas ģenerālsekretārs Ansis Dobelis un valdes loceklis Ervīns Labanovskis, kuri, pēc Lejiņa vārdiem, pārstāv partijas jauniešus.
Amatus pamest nolēmušie LSDSP biedri portālam "Delfi" norādīja, ka partiju neatstāj un būs tajā pasīvi biedri, jo pagaidām netic Dineviča piedāvātajam variantam veidot apvienību ar četrām sīkpartijām.
Priekšsēdētāja vietnieks Gromuls savā ziņojumā kongresam pirms balsojuma par apvienības veidošanu stāstīja, ka pēc LSDSP iepriekšējā kongresa rudenī partija sāka sarunas ar "Vienotību" un bija satuvinājusies ar tās sastāvā esošo "Sabiedrību citai politikai". "Taču mums pateica, kamēr partijas vadībā būs vecā nomenklatūra, ar mums nerunās, un sarunas pajuka," norādīja Gromuls. Viņš arī stāstīja, ka liela neapmierinātība ir reģionālajās organizācijās, kuras uzskata, ka netiek ņemtas vērā biedru intereses.
Arī lēmumu pieņemšanā Gromuls redzēja "lielu nedemokrātismu", piemēram, kongresa darba kārtība bija iesniegta valdē tikai pēdējā brīdī. Viņaprāt, valde pieņēma sasteigtu lēmumu par šīs apvienības jautājuma iekļaušanu kongresa darba kārtībā, un tas pēdējā laikā notiekot bieži.
Viņš arī atsaucās uz kādu pētījumu, kā LSDSP vērtē sabiedrībā – "mūs saista ar korupciju un ar Bojāriem, kuru gan vairs partijā nav", bet pozitīvi vērtē tāpēc, ka tagad partijā ir Atis Lejiņš, kas ir Eiropas sociāldemokrātiskās domas pārstāvis.
Lejiņš savā uzrunā norādīja, ka partijai šobrīd ir vieni no smagākajiem laikiem tās 100 gadus ilgajā vēsturē. "Jebkurš no mums ir saskāries ar ekonomisko krīzi, tomēr mēs - sociāldemokrāti - pamanījāmies zaudēt ne tikai Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, bet diemžēl arī tagad partijas vadītāja piedāvājums Saeimas vēlēšanām nav ticams," sacīja Lejiņš.
Viņš norādīja, ka pēc 2006. gada zaudējuma 9.Saeimas vēlēšanās viņš kopā ar "jauno strāvu" sāka partijas atjaunināšanu, kā rezultātā EP vēlēšanās tomēr iegūti 4000 balsu un Rīgas domes vēlēšanās – 3000.
Lejiņš sacīja, ka, pretēji Dineviča apgalvotajam, viņa piedāvājumam apvienoties ar mazajām partijām aizvien pastāv reālas alternatīvas. Viņaprāt, ja kongress noraidītu apvienības veidošanu, Dinevičam būtu jāatkāpjas, un Lejiņš bija gatavs uzņemties partijas vadību, taču lielākā daļa kongresa dalībnieku atbalstīja Dineviča priekšlikumu. Lejiņš arī uzskata, ka nozīmīgākas sarunas par sadarbību ar arodbiedrībām "diemžēl palika sīkpartiju apvienības veidošanas ēnā".
Pēc paziņojuma par LSDSP valdes atstāšanu Lejiņš sarunā ar portālu "Delfi" neizslēdza iespēju kandidēt vēlēšanās no "Vienotības" saraksta, ja viņam izteiktu šādu piedāvājumu. Viņš gan piepilda, ka labprāt paliktu partijā un Saeimā strādātu kā sociāldemokrāts.
Jau ziņots, ka LSDSP sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām. Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām.
LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.
Par LSDSP iekļaušanos apvienībā bija jānobalso divām trešdaļām kongresa delegātu, kas ar nelielu pārsvaru arī izdevās – no 167 klātesošajiem delegātiem "par" nobalsoja 121.
Kongresā kā viesi uzstājās arī "Solidaritātes" priekšsēdis, policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna un "Libertas.lv" pārstāvis, Latvijas Atmodas vadītājs Māris Kļavis. Viņi abi uzsvēra, ka centriskajiem spēkiem jāapvienojas, un darba ņēmējiem jāveido "kreisā frontē" kā pretspars labējo partiju konsolidāciju procesiem.
Savā ziņojumā kongresam Dinevičs stāstīja arī par citām konsultācijām apvienības veidošanā, norādot, ka apvienību var veidot tikai tā, lai nesašķeltu partiju. No sarunām ar partijas biedriem reģionos viņš saprata - ja LSDSP apvienotos ar "Jauno Laiku", no partijas izstātos skolotāji, kuriem samazinātas algas, arī, sadarbojoties ar SC, partijas biedri ietu prom nacionālo jautājumu dēļ, bet sadarbību ar LPP/LC un Tautas partiju viņš novērtēja kā neiespējamu.
Sadarbībai ar ZZS kategorisku iebildumu nebija, taču Dinevičam nebija skaidrs kā vienā apvienībā sadzīvotu "Raiņa un Ulmaņa tradīciju turpinātāji".
Viņaprāt, LSDSP tuvākais sabiedrotais būtu "Sabiedrība citai politikai", taču tā iekļāvās "Vienotībā", ar kuru LSDSP sadarboties nav izdevīgi. Sarakstā būtu tikai divi trīs LSDSP biedri, kas var tikt Saeimā, un tad LSDSP var zaudēt nākotnē paredzēto partijas finansējumu no valsts, jo nebūs pārvarējusi 2% barjeru, skaidroja partijas priekšsēdis.
Startējot atsevišķi vai sociāldemokrātisko spēku apvienībā, vēlēšanās varētu vismaz pārvarēt 2% barjeru, atzina Dinevičs.
Savukārt topošajai apvienībai jābūt jaunam vadītājam, jo pats Dinevičs par to nevēlas būt. "Es nekādā gadījumā tas nebūtu, jo veidojas jaunā apvienība, kurā jābūt jaunam līderim," sacīja Dinevičs. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.
Tiesa, pats Krīgers, kas kongresā uzstājās kā viesis, paziņoja, ka viņam neesot tiesības darboties apvienībā, jo viņš ir LBAS vadītājs. Viņš arī bija kritisks par to, ka arodbiedrībās ir ļoti maz sociāldemokrātu, ir pat gadījumi, ka uzņēmēji sociāldemokrāti cīnās pret arodbiedrību izveidošanu savā uzņēmumā.
Viņš arī norādīja, ka "šodien runa bija tikai par krekliem, bet par sirdsapziņām runas bija maz" – bija runāts par apvienību, bet viņam neesot skaidra tās ideoloģija.
Debatēs par apvienības veidošanu piedalījās vairāk nekā 20 delegāti un tās noritēja visai spraigā gaisotnē. Izskanēja gan aicinājumi Dinevičam atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata jau tagad, jo viņa piedāvājums neatjauno sabiedrības uzticību partijai, kritizēta arī vēlme domāt tikai par 2% barjeras pārvarēšanu vēlēšanās un izvairīšanās no sarunas par apvienības ideoloģiju. No otras puses izskanēja nosodījums par mēģinājumiem sašķelt partiju, pārliecība, ka Dinevičam jāpaliek, jo pirms lielās kaujas līderus nemaina, kā arī pārmetumi LSDSP priekšsēdētāja vietniekam Atim Lejiņam, kurš saukts gan par "salona lauvu", gan par "Latvijai postošās Rietumu ideoloģijas aizstāvi".
Neticot apvienībai ar sīkpartijām, LSDSP valdi pamet Lejiņš un citi
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/neticot-apvienibai-ar-sikpartijam-lsdsp-valdi-pamet-lejins-un-citi.d?id=31164403
Pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) lēmuma veidot apvienību ar vairākām sīkpartijām, par aiziešanu no saviem amatiem LSDSP paziņoja abi partijas priekšsēdētāja Jāņa Dineviča vietnieki – Atis Lejiņš un Ilmārs Gromuls un citi.
No amatiem plāno aiziet arī partijas ģenerālsekretārs Ansis Dobelis un valdes loceklis Ervīns Labanovskis, kuri, pēc Lejiņa vārdiem, pārstāv partijas jauniešus.
Amatus pamest nolēmušie LSDSP biedri portālam "Delfi" norādīja, ka partiju neatstāj un būs tajā pasīvi biedri, jo pagaidām netic Dineviča piedāvātajam variantam veidot apvienību ar četrām sīkpartijām.
Priekšsēdētāja vietnieks Gromuls savā ziņojumā kongresam pirms balsojuma par apvienības veidošanu stāstīja, ka pēc LSDSP iepriekšējā kongresa rudenī partija sāka sarunas ar "Vienotību" un bija satuvinājusies ar tās sastāvā esošo "Sabiedrību citai politikai". "Taču mums pateica, kamēr partijas vadībā būs vecā nomenklatūra, ar mums nerunās, un sarunas pajuka," norādīja Gromuls. Viņš arī stāstīja, ka liela neapmierinātība ir reģionālajās organizācijās, kuras uzskata, ka netiek ņemtas vērā biedru intereses.
Arī lēmumu pieņemšanā Gromuls redzēja "lielu nedemokrātismu", piemēram, kongresa darba kārtība bija iesniegta valdē tikai pēdējā brīdī. Viņaprāt, valde pieņēma sasteigtu lēmumu par šīs apvienības jautājuma iekļaušanu kongresa darba kārtībā, un tas pēdējā laikā notiekot bieži.
Viņš arī atsaucās uz kādu pētījumu, kā LSDSP vērtē sabiedrībā – "mūs saista ar korupciju un ar Bojāriem, kuru gan vairs partijā nav", bet pozitīvi vērtē tāpēc, ka tagad partijā ir Atis Lejiņš, kas ir Eiropas sociāldemokrātiskās domas pārstāvis.
Lejiņš savā uzrunā norādīja, ka partijai šobrīd ir vieni no smagākajiem laikiem tās 100 gadus ilgajā vēsturē. "Jebkurš no mums ir saskāries ar ekonomisko krīzi, tomēr mēs - sociāldemokrāti - pamanījāmies zaudēt ne tikai Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, bet diemžēl arī tagad partijas vadītāja piedāvājums Saeimas vēlēšanām nav ticams," sacīja Lejiņš.
Viņš norādīja, ka pēc 2006. gada zaudējuma 9.Saeimas vēlēšanās viņš kopā ar "jauno strāvu" sāka partijas atjaunināšanu, kā rezultātā EP vēlēšanās tomēr iegūti 4000 balsu un Rīgas domes vēlēšanās – 3000.
Lejiņš sacīja, ka, pretēji Dineviča apgalvotajam, viņa piedāvājumam apvienoties ar mazajām partijām aizvien pastāv reālas alternatīvas. Viņaprāt, ja kongress noraidītu apvienības veidošanu, Dinevičam būtu jāatkāpjas, un Lejiņš bija gatavs uzņemties partijas vadību, taču lielākā daļa kongresa dalībnieku atbalstīja Dineviča priekšlikumu. Lejiņš arī uzskata, ka nozīmīgākas sarunas par sadarbību ar arodbiedrībām "diemžēl palika sīkpartiju apvienības veidošanas ēnā".
Pēc paziņojuma par LSDSP valdes atstāšanu Lejiņš sarunā ar portālu "Delfi" neizslēdza iespēju kandidēt vēlēšanās no "Vienotības" saraksta, ja viņam izteiktu šādu piedāvājumu. Viņš gan piepilda, ka labprāt paliktu partijā un Saeimā strādātu kā sociāldemokrāts.
Jau ziņots, ka LSDSP sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām. Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.
Ints Cālītis - pretrunīgs politiķis
Pašrakstīta biogrāfija: http://www.gramata21.lv/users/calitis_ints/
"1947. gadā iestājos Rīgas pilsētas 1. vidusskolā. Organizēju un vadīju jauniešu pagrīdes organizāciju, kurai bija jākļūst par bruņotās pretestības rezervi. Pēc proklamāciju izplatīšanas kopā ar vēl 9 dalībniekiem 1948. gada 18. novembrī tiku arestēts un notiesāts uz 25 gadiem. Nosūtīts uz Magadānas apgabala Kolimas nometnēm, kur 7 gadus strādāju zelta un urāna rūdas raktuvēs. 1954.gadā vadīju zelta raktuves elektromontieru streiku. 1955. gadā ieslodzījumu nomainīja ar mūža nometinājumu. Pēc 1956. gada amnestijas atgriezos Rīgā. Turpināju mācības vidusskolā, vienlaikus pelnot iztiku.
1948.gadā, kad mani tiesāja, biju nelokāmi patriotiski pārliecināts jauneklis, kas pretdarbību režīmam veidoja bez kādām iemaņām vai priekšzināšanām – līdzīgi kā daudzi skolēni un studenti pēc okupācijas jau 1940. gadā. Arī pēc tam biju pārdrošnieks, kas cīnījās pret netaisnu varu kā prazdams. 1958. gadā tiku arestēts otro reizi un par pretpadomju aģitāciju un propagandu notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā Mordovijā. Arī Mordovijas nometnē strādāju kā elektromontieris, beidzu vidusskolu, izmantoju iespēju mācīties svešvalodas, iepazīties ar pasaules ekonomikas principiem, politiskās attīstības vēsturi, filozofijas virzieniem. Arī vēlāk nepārtraukta pašizglītība bija manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Pilnīgi vai daļēji pārvaldu 6 Eiropas tautu valodas.
Pēc termiņa beigām 1964. gadā atgriezos Rīgā un pēc gada apprecējos ar Ināru Serdāni, kas bija dzintara rotu māksliniece un strādāja kombinātā „Māksla”. Nodibinot ģimeni, uzņēmos atbildību, ģimenē uzauga trīs bērni. Pateicoties Ināras profesionālajām zināšanām apguvu rotkaļa amatu. Manā ziņā nonāca visi „ģimenes kooperatīva” metāla darbi. Savus darbus pārdevu uzņēmumam „Daiļrade”. Ģimenes ienākumi krietni pārsniedza caurmēra padomju cilvēka ienākumus. Vienlaikus strādāju kā elektromontieris dažādos valsts uzņēmumos, jo padomju likumi prasīja lai katrs pilsonis strādātu valsts darbā, jo pretējā gadījumā viņus varēja tiesāt par „liekēdību”.
Kaut zināju, ka apdraudu savu ģimeni, ka cīņā pret lielvalsts represīvo režīmu nevaru kļūt par uzvarētāju un pat necerēju piedzīvot Latvijas brīvību, es nespēju samierināties ar noziegumiem pret latviešu tautu un turpināju kara ceļu. Mani atbalstīja dzīvesbiedre, 1968. – 1983. g. mūsu dzīvoklī uzņēmām domubiedrus, bieži vien arī no Igaunijas un Lietuvas.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pretestības kustības aktīvisti turpināja pretdarbību okupācijas režīmam. Es piedalījos organizācijas “Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Nacionālo kustību galvenā komiteja” izveidošanā 1977. gadā. Tā vienoja pretestības grupas un aktīvistus un virzīja ideju par nepieciešamību atdalīties no PSRS. 1979.gadā parakstīju baltiešu 45 parakstu dokumentu, ko dēvē arī par Baltijas Memorandu vai Baltijas Hartu (pēc analoga ar čehu dokumentu Harta–77). Uz tā pamata Eiropas Parlaments 1983.gadā pieņēma rezolūciju par stāvokli Baltijas valstīs. 1983. gadā tiku arestēts trešo reizi un notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījuma. 1986. gadā, sākoties M. Gorbačova reformām, atbrīvots bez amnestijas, atstājot nosacīto sodu..
1986.gadā iestājos Starptautiskās cilvēktiesību asociācijas (IGFM) Maskavas grupā, vēlāk iestājos Latvijas Vides aizsardzības klubā (VAK; prezidents Arvīds Ulme (mice: atzinis savu sadarbibu ar VDK)), kļūstot par tā politiskā departamenta vadītāju. 1987. gadā savā dzīvoklī iekārtoju pirmo PSRS publisko aizliegtās literatūras bibliotēku. 1988. gada rudenī piedalījos Neformālās tautas frontes (NTF) dibināšanā (tā notika Mežparka Zaļajā teātrī uz VAK reģionālo nodaļu bāzes), kļūstot par vienu no tās līdzpriekšsēdētājiem. Pēc tam kad LTF dibināšanas kongresā NTF iekļāvās LTF sastāvā, kļuvu par LTF Domes dalībnieku, vēlāk arī par Domes valdes locekli. Kā LTF Valdes priekšsēdētājs vadīju LTF II kongresu. Tautas frontē vadīju Komiteju sakariem ar demokrātiskām organizācijām un piedalījos dažādu demokrātisko organizāciju dibināšanas pasākumos Maskavā, Ļeņingradā, Vladimirā, Novosibirskā, Čeļabinskā. Biju LTF delegāts Gruzijas TF, Armēnijas TF, kā arī Ukrainas “Ruh” dibināšanas kongresos.
1990. gada martā no LTF saraksta ievēlēts LR AP, kur darbojos kā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs. Piedalījos likumprojekta “Par politiskajām partijām” un “Administratīvo pārkāpumu kodeksa” sagatavošanā. 1991.gadā iestājos Zemessardzes 63.štāba padomnieku rotā. 1992. gada janvārī piedalījos ANO Cilvēktiesību komisijas 48. sesijā Ženēvā. Mana runa bija pirmā oficiālā Latvijas Republikas pārstāvja uzstāšanās Nāciju pilī pēc ANO dibināšanas un Latvijas neatkarības atjaunošanas.
2000. – 2008.gadā ar referātiem par komunisma noziegumiem un nevardarbīgo pretestību esmu piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs un forumos Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Polijā, Itālijā"
Nodibina partiju PPR (par prezidentālu republiku):
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=30884447&com=1&s=1&no=840
Cālītis tajā ir kopā ar čekistiem un miljonāriem.
Komentāros 'tante sidra' raksta:
Ints Calitis - bijushais disidents ar shkiet vislielako ieslodzijumu stazhu, sabijis Staljina nometnes par pretvalstisku darbibu pari par 20 gadiem, 90-tajos gados pretrunigi verteta persona tagad jabut jau cienijuma vecuma pari par 80 gadiem bet nesen vel bija laba fiziska forma.
es nedomaju ka Intam Calitim sap sirds par valsti, parasts konformists kas mekle sev iespejas, sabijis jau vairakas jocigas partijas, liekas ka ari pie Chevera.
es domaju ka vinjam tomer labak butu sedet majas chibas pie televizora un ta bus visiem labak. tads ir mans priekshstats, ja kljudos, parlabojiet.
Ilze raksta:
Saeimas deputāta kandidāts no apvienības Centrs Ints Cālītis nav apzināti sadarbojies ar bijušās PSRS Valsts drošības komiteju (VDK) - to pirmdien saīsinātajā spriedumā atzinusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, ziņo LETA. Lietā nopratinātie liecinieki neapstiprināja, ka zinātu kādus faktus par I.Cālīša sadarbību ar VDK. Arī pats I.Cālītis neatzīst, ka labprātīgi būtu darbojies VDK labā. Šo te jau tā kā negribējās rakstīt, bet citi nopelni nav manīti:)
Baiba raksta:
Baiba, 28.03.2010 22:13
Vai tas ints cālītis nav lielais pederastu, praidu Mozaikas aizstāvis, liekas, ka viņš pa TV murmulēja par ļoti slikto Latvijas sabiiedrību attieksmi pret uzbāzīgajiem nekauņām- praidistiem
Starp citu raksts:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=20110241&com=1&s=1&no=240
Ints Cālītis, disidents /2003-02-11/
Kopš dibināšanas 1949. gadā, kad bija nepieciešams sargāt Eiropu no iespējamās PSRS agresijas, Eiropā un pasaulē ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Ir sabrukusi Padomju Savienība, no uzspiestā komunistiskā režīma ir atbrīvojusies Austrumeiropa, neatkarību ir atguvušas Baltijas valstis. Beidzoties aukstajam karam, formāli ir zudis motīvs NATO pastāvēšanai.
Runājot par NATO, jāpatur prātā, ka bez ASV naudas, ieročiem, tehnoloģijām un diplomātiskā atbalsta nepastāvētu tāda jaudīga militāra organizācija. Tiesa, NATO dalībvalstis ne vienmēr ir bijušas vienprātīgas organizācijas politikas īstenošanā. Prezidenta de Golla laikā 1966. gadā Francija izstājās no NATO bruņotajām struktūrām. Arī pašlaik NATO dalībvalstis nav vienisprātis par atbalstu ASV plānotajam iebrukumam Irākā. Vēl vairāk - sešas dalībvalstis ir paziņojušas, ka neatbalsta ASV iebrukumu Irākā. Tiesības uz atšķirīgu viedokli arī ir vienīgā demokrātijas pazīme NATO iekšienē. Jūsmīgās runas par NATO kā demokrātijas principu aizstāvi ir emocijas bez argumentiem. Dalībvalsts Turcija nekādi neatbilst priekšstatiem par demokrātisku valsti, un ASV sabiedrotā Pakistāna un Saūda Arābija arī nav demokrātijas paraugi.
http://www.nato.lv/calitis.htm otrais raksts no augšas;
"Ints Cālītis 1992. gadā aktīvi iesaistījies Demokrātiskā centra partijas dibināšanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Pēc apvienošanās ar partiju "Saimnieks" bijis šīs partijas domnieks."
-----------------------------------
Īstā partija, kur iestāties represētam. Pie saviem bendēm, ienaidniekiem, represētājiem, kolaborantiem, komunistiem.
Tikai čekas provokators, līdzīgs tam kāds bija Brūvers, varēja iestāties čevera bandā. Domāju, ka attiecībā pret cālīti, tāpat kā pret grostiņu nopietni būtu jāpiestrādā inkvizīcijai. Tad noskaidrotu, kāpēc tāds naids pret NATO un ES.
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/nodibina-partiju-razotaja-latvija?comments=6
pamela » politākstiem 29.03.2010 12:44 .
Atliek sagaidīt ,kad izveidos partiju "NOZAGTS LATVIJĀ! ar Lesčinski,Šķēli priekšgalā.
tIE KAS VEIDO TĀS n-TĀS PARTIJAS PIRMS VĒLĒŠANĀM IR VALSTS ,LATVISKAS,ienaidnieki un provokatori.Cikās partijās Gurgāns ir sabijis?Un kas tur tik netusējās no veciem neliešiem - Grīgs,Cālītis,Čevers utt.Sabiedrības atkritumi no izbijušām partijām un dažs labs zaglis.Nu tik duļķainos ūdeņos sākušas šiverēt politpiranjas.
UN te nu mēs praksē redzam Kažociņa teikto,par Kremļa ieinteresētību radīt nestabilitāti valstī.Un tas polittaifūns rodas tieši latviskā !!! vidē.KRIEVI kā azbests turas kopā un tās būs DRAUSMĪGAS sekas Latvijai !!Katrā jaunveidotā partijā IR kadri no VDK, kuri rada taifūnus latviskā vidē.
"1947. gadā iestājos Rīgas pilsētas 1. vidusskolā. Organizēju un vadīju jauniešu pagrīdes organizāciju, kurai bija jākļūst par bruņotās pretestības rezervi. Pēc proklamāciju izplatīšanas kopā ar vēl 9 dalībniekiem 1948. gada 18. novembrī tiku arestēts un notiesāts uz 25 gadiem. Nosūtīts uz Magadānas apgabala Kolimas nometnēm, kur 7 gadus strādāju zelta un urāna rūdas raktuvēs. 1954.gadā vadīju zelta raktuves elektromontieru streiku. 1955. gadā ieslodzījumu nomainīja ar mūža nometinājumu. Pēc 1956. gada amnestijas atgriezos Rīgā. Turpināju mācības vidusskolā, vienlaikus pelnot iztiku.
1948.gadā, kad mani tiesāja, biju nelokāmi patriotiski pārliecināts jauneklis, kas pretdarbību režīmam veidoja bez kādām iemaņām vai priekšzināšanām – līdzīgi kā daudzi skolēni un studenti pēc okupācijas jau 1940. gadā. Arī pēc tam biju pārdrošnieks, kas cīnījās pret netaisnu varu kā prazdams. 1958. gadā tiku arestēts otro reizi un par pretpadomju aģitāciju un propagandu notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā Mordovijā. Arī Mordovijas nometnē strādāju kā elektromontieris, beidzu vidusskolu, izmantoju iespēju mācīties svešvalodas, iepazīties ar pasaules ekonomikas principiem, politiskās attīstības vēsturi, filozofijas virzieniem. Arī vēlāk nepārtraukta pašizglītība bija manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Pilnīgi vai daļēji pārvaldu 6 Eiropas tautu valodas.
Pēc termiņa beigām 1964. gadā atgriezos Rīgā un pēc gada apprecējos ar Ināru Serdāni, kas bija dzintara rotu māksliniece un strādāja kombinātā „Māksla”. Nodibinot ģimeni, uzņēmos atbildību, ģimenē uzauga trīs bērni. Pateicoties Ināras profesionālajām zināšanām apguvu rotkaļa amatu. Manā ziņā nonāca visi „ģimenes kooperatīva” metāla darbi. Savus darbus pārdevu uzņēmumam „Daiļrade”. Ģimenes ienākumi krietni pārsniedza caurmēra padomju cilvēka ienākumus. Vienlaikus strādāju kā elektromontieris dažādos valsts uzņēmumos, jo padomju likumi prasīja lai katrs pilsonis strādātu valsts darbā, jo pretējā gadījumā viņus varēja tiesāt par „liekēdību”.
Kaut zināju, ka apdraudu savu ģimeni, ka cīņā pret lielvalsts represīvo režīmu nevaru kļūt par uzvarētāju un pat necerēju piedzīvot Latvijas brīvību, es nespēju samierināties ar noziegumiem pret latviešu tautu un turpināju kara ceļu. Mani atbalstīja dzīvesbiedre, 1968. – 1983. g. mūsu dzīvoklī uzņēmām domubiedrus, bieži vien arī no Igaunijas un Lietuvas.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pretestības kustības aktīvisti turpināja pretdarbību okupācijas režīmam. Es piedalījos organizācijas “Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Nacionālo kustību galvenā komiteja” izveidošanā 1977. gadā. Tā vienoja pretestības grupas un aktīvistus un virzīja ideju par nepieciešamību atdalīties no PSRS. 1979.gadā parakstīju baltiešu 45 parakstu dokumentu, ko dēvē arī par Baltijas Memorandu vai Baltijas Hartu (pēc analoga ar čehu dokumentu Harta–77). Uz tā pamata Eiropas Parlaments 1983.gadā pieņēma rezolūciju par stāvokli Baltijas valstīs. 1983. gadā tiku arestēts trešo reizi un notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījuma. 1986. gadā, sākoties M. Gorbačova reformām, atbrīvots bez amnestijas, atstājot nosacīto sodu..
1986.gadā iestājos Starptautiskās cilvēktiesību asociācijas (IGFM) Maskavas grupā, vēlāk iestājos Latvijas Vides aizsardzības klubā (VAK; prezidents Arvīds Ulme (mice: atzinis savu sadarbibu ar VDK)), kļūstot par tā politiskā departamenta vadītāju. 1987. gadā savā dzīvoklī iekārtoju pirmo PSRS publisko aizliegtās literatūras bibliotēku. 1988. gada rudenī piedalījos Neformālās tautas frontes (NTF) dibināšanā (tā notika Mežparka Zaļajā teātrī uz VAK reģionālo nodaļu bāzes), kļūstot par vienu no tās līdzpriekšsēdētājiem. Pēc tam kad LTF dibināšanas kongresā NTF iekļāvās LTF sastāvā, kļuvu par LTF Domes dalībnieku, vēlāk arī par Domes valdes locekli. Kā LTF Valdes priekšsēdētājs vadīju LTF II kongresu. Tautas frontē vadīju Komiteju sakariem ar demokrātiskām organizācijām un piedalījos dažādu demokrātisko organizāciju dibināšanas pasākumos Maskavā, Ļeņingradā, Vladimirā, Novosibirskā, Čeļabinskā. Biju LTF delegāts Gruzijas TF, Armēnijas TF, kā arī Ukrainas “Ruh” dibināšanas kongresos.
1990. gada martā no LTF saraksta ievēlēts LR AP, kur darbojos kā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs. Piedalījos likumprojekta “Par politiskajām partijām” un “Administratīvo pārkāpumu kodeksa” sagatavošanā. 1991.gadā iestājos Zemessardzes 63.štāba padomnieku rotā. 1992. gada janvārī piedalījos ANO Cilvēktiesību komisijas 48. sesijā Ženēvā. Mana runa bija pirmā oficiālā Latvijas Republikas pārstāvja uzstāšanās Nāciju pilī pēc ANO dibināšanas un Latvijas neatkarības atjaunošanas.
2000. – 2008.gadā ar referātiem par komunisma noziegumiem un nevardarbīgo pretestību esmu piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs un forumos Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Polijā, Itālijā"
Nodibina partiju PPR (par prezidentālu republiku):
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=30884447&com=1&s=1&no=840
Cālītis tajā ir kopā ar čekistiem un miljonāriem.
Komentāros 'tante sidra' raksta:
Ints Calitis - bijushais disidents ar shkiet vislielako ieslodzijumu stazhu, sabijis Staljina nometnes par pretvalstisku darbibu pari par 20 gadiem, 90-tajos gados pretrunigi verteta persona tagad jabut jau cienijuma vecuma pari par 80 gadiem bet nesen vel bija laba fiziska forma.
es nedomaju ka Intam Calitim sap sirds par valsti, parasts konformists kas mekle sev iespejas, sabijis jau vairakas jocigas partijas, liekas ka ari pie Chevera.
es domaju ka vinjam tomer labak butu sedet majas chibas pie televizora un ta bus visiem labak. tads ir mans priekshstats, ja kljudos, parlabojiet.
Ilze raksta:
Saeimas deputāta kandidāts no apvienības Centrs Ints Cālītis nav apzināti sadarbojies ar bijušās PSRS Valsts drošības komiteju (VDK) - to pirmdien saīsinātajā spriedumā atzinusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, ziņo LETA. Lietā nopratinātie liecinieki neapstiprināja, ka zinātu kādus faktus par I.Cālīša sadarbību ar VDK. Arī pats I.Cālītis neatzīst, ka labprātīgi būtu darbojies VDK labā. Šo te jau tā kā negribējās rakstīt, bet citi nopelni nav manīti:)
Baiba raksta:
Baiba, 28.03.2010 22:13
Vai tas ints cālītis nav lielais pederastu, praidu Mozaikas aizstāvis, liekas, ka viņš pa TV murmulēja par ļoti slikto Latvijas sabiiedrību attieksmi pret uzbāzīgajiem nekauņām- praidistiem
Starp citu raksts:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=20110241&com=1&s=1&no=240
Ints Cālītis, disidents /2003-02-11/
Kopš dibināšanas 1949. gadā, kad bija nepieciešams sargāt Eiropu no iespējamās PSRS agresijas, Eiropā un pasaulē ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Ir sabrukusi Padomju Savienība, no uzspiestā komunistiskā režīma ir atbrīvojusies Austrumeiropa, neatkarību ir atguvušas Baltijas valstis. Beidzoties aukstajam karam, formāli ir zudis motīvs NATO pastāvēšanai.
Runājot par NATO, jāpatur prātā, ka bez ASV naudas, ieročiem, tehnoloģijām un diplomātiskā atbalsta nepastāvētu tāda jaudīga militāra organizācija. Tiesa, NATO dalībvalstis ne vienmēr ir bijušas vienprātīgas organizācijas politikas īstenošanā. Prezidenta de Golla laikā 1966. gadā Francija izstājās no NATO bruņotajām struktūrām. Arī pašlaik NATO dalībvalstis nav vienisprātis par atbalstu ASV plānotajam iebrukumam Irākā. Vēl vairāk - sešas dalībvalstis ir paziņojušas, ka neatbalsta ASV iebrukumu Irākā. Tiesības uz atšķirīgu viedokli arī ir vienīgā demokrātijas pazīme NATO iekšienē. Jūsmīgās runas par NATO kā demokrātijas principu aizstāvi ir emocijas bez argumentiem. Dalībvalsts Turcija nekādi neatbilst priekšstatiem par demokrātisku valsti, un ASV sabiedrotā Pakistāna un Saūda Arābija arī nav demokrātijas paraugi.
http://www.nato.lv/calitis.htm otrais raksts no augšas;
"Ints Cālītis 1992. gadā aktīvi iesaistījies Demokrātiskā centra partijas dibināšanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Pēc apvienošanās ar partiju "Saimnieks" bijis šīs partijas domnieks."
-----------------------------------
Īstā partija, kur iestāties represētam. Pie saviem bendēm, ienaidniekiem, represētājiem, kolaborantiem, komunistiem.
Tikai čekas provokators, līdzīgs tam kāds bija Brūvers, varēja iestāties čevera bandā. Domāju, ka attiecībā pret cālīti, tāpat kā pret grostiņu nopietni būtu jāpiestrādā inkvizīcijai. Tad noskaidrotu, kāpēc tāds naids pret NATO un ES.
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/nodibina-partiju-razotaja-latvija?comments=6
pamela » politākstiem 29.03.2010 12:44 .
Atliek sagaidīt ,kad izveidos partiju "NOZAGTS LATVIJĀ! ar Lesčinski,Šķēli priekšgalā.
tIE KAS VEIDO TĀS n-TĀS PARTIJAS PIRMS VĒLĒŠANĀM IR VALSTS ,LATVISKAS,ienaidnieki un provokatori.Cikās partijās Gurgāns ir sabijis?Un kas tur tik netusējās no veciem neliešiem - Grīgs,Cālītis,Čevers utt.Sabiedrības atkritumi no izbijušām partijām un dažs labs zaglis.Nu tik duļķainos ūdeņos sākušas šiverēt politpiranjas.
UN te nu mēs praksē redzam Kažociņa teikto,par Kremļa ieinteresētību radīt nestabilitāti valstī.Un tas polittaifūns rodas tieši latviskā !!! vidē.KRIEVI kā azbests turas kopā un tās būs DRAUSMĪGAS sekas Latvijai !!Katrā jaunveidotā partijā IR kadri no VDK, kuri rada taifūnus latviskā vidē.
piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis
Kampars prasa paskaidrojumus "Lattelecom" par krievu kanāliem televīzijas pamatpakā
Kampars prasa paskaidrojumus "Lattelecom" par krievu kanāliem televīzijas pamatpakā.
Ilze Zālīte, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/medijipoligrafija/kampars-prasa-paskaidrojumus-lattelecom-par-krievu-kanaliem-televizijas-pamatpaka
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pieprasījis paskaidrojumus no Lattelecom, kāpēc interaktīvās televīzijas piedāvājumā krievu kanāli dominē pār Eiropas valstu ziņu kanāliem. Ar šādu jautājumu pie ministra, nosūtot viņam vēstuli, vērsās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS).
Ekonomikas ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs Diena.lv teica, ka pēc Lattelecom paskaidrojuma saņemšanas tas tiks vērtēts un pēcāk deputātei tiks sniegta atbilde. Kad varētu gaidīt skaidrojumu un atbildi, S.Sabajevs nezināja teikt.
Kā ziņots, lietas būtība ir Lattelecom interaktīvās televīzijas pamatpakas piedāvājumā. I.Vaidere norāda, ka tajā ir vairāki krievu ziņu kanāli, bet tikai viens Eiropas ziņu kanāls – Euronews. Savukārt par citiem Eiropas kanāliem tiek prasīta papildu samaksa. Par šo jautājumu pie viņas vērsušies vairāki iedzīvotāji, bet viņa - pie ekonomikas ministra. Asi uz I.Vaideres paziņojumu reaģēja Lattelecom, kura ieskatā deputāte izplata neatbilstošas ziņas. Tomēr savā paziņojumā Lattelecom pievērsās nevis interaktīvajai, bet virszemes televīzijai.
Lattelecom Latvijā īsteno pāreju no analogās uz digitālo apraidi. Cilvēkiem ir vairākas iespējas, kā turpmāk skatīties televīziju – satelīts, kabelis, virszemes vai interaktīvā televīzija. Apraides formātu maiņa nozīmē, ka kanālus vairs nevarēs uztvert ar parasto istabas vai antenu uz jumta
Vaidere skaidro, ko domājusi, kritizējot Lattelecom par krievu kanāliem
Barbara Ālīte Trešdiena, 7. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/vaidere-skaidro-ko-domajusi-par-krievu-kanaliem-lattelecom-piedavajuma
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere trešdien izplatīja paskaidrojumu savai vēstulei, kas nosūtīts ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL). Deputāte vēlas noskaidrot, kāpēc Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā krievu kanāli dominē pār Eiropas valstu ziņu kanāliem. Vairāki cilvēki viņai par to pauduši nesapratni. I.Vaideres vēstule radīja asu Lattelecom reakciju. Taču Lattelecom komentēja I.Vaideres vēstuli, atsaucoties uz piedāvājumu par virszemes televīziju, nevis interaktīvo par ko runā deputāte.
I.Vaidere šodien skaidroja, ka neko nav sajaukusi, kā to apgalvo Lattelecom, prasot viņai atsaukt "nepatieso informāciju", un vēstulē ministram viņa runā par interaktīvo televīziju.
"Kā redzams, EP deputāte Inese Vaidere uzdevusi jautājumus nevis par Lattelecom virszemes, ko analizē Lattelecom savos komentāros, bet par jauno interaktīvās televīzijas "pamatpaku", kas ir maksas pakalpojums. Tātad - runa ir par maksas pakalpojumu, kurā par papildus samaksu tiek piedāvāti ES ziņu kanāli. Presē minētais izteikums "bez maksas", kurš lietots deputātes vēstulē minētā "bez papildus samaksas" vietā, radies preses interpretācijas rezultātā," precizē I.Vaideres preses padomnieks Ģirts Salmgriezis.
Lietas būtība ir Lattelecom interaktīvās televīzijas pamatpakas piedāvājumā. I.Vaidere norāda, ka tajā ir vairāki krievu ziņu kanāli, bet tikai viens Eiropas ziņu kanāls – Euronews. Savukārt par citiem Eiropas kanāliem ir papildus jāpiemaksā.
Vaidere pret "Lattelecom": deputāte vēlas zināt, kāpēc bez maksas piedāvājot Krievijas, ne ES kanālus
Elizabete Rutule Otrdiena, 6. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/medijipoligrafija/vaidere-pret-lattelecom
Asa vārdu apmaiņa publiskajā telpā izraisījusies starp Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) un uzņēmuma Lattelecom vadību. Deputāte norāda, ka pie viņas pēdējā laikā vērsušies vairāki pilsoņi, lūdzot noskaidrot, kāpēc Lattelecom Interaktīvās televīzijas pamatpakā bez maksas piedāvā četrus Krievijas televīzijas (TV) kanālus, bet Eiropas Savienības (ES) valstu ziņu kanālu klāsts ir krietni nabadzīgāks - tos lielākoties varēs skatīties tikai par papildu samaksu. Lattelecom savukārt paziņojis, ka I.Vaidere izplata nepatiesus apgalvojumus.
Deputāte nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL), lūdzot paskaidrojumus. Pēc viņas sniegtās informācijas, jaunajā Interaktīvās televīzijas pamatpakā, kas abonentiem tiek piedāvāta no šī gada sākuma, iekļauti četri Krievijas TV ziņu kanāli - RTR Planeta, NTV Mir, Ren Tv Baltija, TV Centr International - un tikai viens ES ziņu kanāls - Euronews. Turklāt neesot skaidrības, kādā valodā tiks pārraidīti Euronews raidījumi.
ES valstu, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, ziņu kanālus varēs skatīties, tikai veicot papildu samaksu 1,90 latus mēnesī, noskaidrojusi deputāte, pēc kuras domām, tas ierobežos šo kanālu skatītāju skaitu un cilvēki tiks norobežoti no ES informācijas telpas.
I.Vaidere atgādina, ka Latvijas valstij pieder 51% Lattelecom kapitāldaļu. "Kā var būt attaisnojama šāda politika Latvijā, kas ir ES dalībvalsts?" viņa vaicā. Vēstulē ekonomikas ministram I.Vaidere arī vaicā, kā Lattelecom televīzijas kanālu izvēles politika ietekmēs Latvijas sabiedrības saliedētību un veiksmīgu integrāciju, kā arī, vai ministram nešķiet, ka uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi "radīs draudus Latvijas drošībai un stabilitātei ilgtermiņā, jo Latvija tiek norobežota no ES informācijas telpas, neproporcionāli lielā apjomā pārraidot Krievijas TV kanālu piedāvāto informāciju.
Ilze Zālīte, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/medijipoligrafija/kampars-prasa-paskaidrojumus-lattelecom-par-krievu-kanaliem-televizijas-pamatpaka
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pieprasījis paskaidrojumus no Lattelecom, kāpēc interaktīvās televīzijas piedāvājumā krievu kanāli dominē pār Eiropas valstu ziņu kanāliem. Ar šādu jautājumu pie ministra, nosūtot viņam vēstuli, vērsās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS).
Ekonomikas ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs Diena.lv teica, ka pēc Lattelecom paskaidrojuma saņemšanas tas tiks vērtēts un pēcāk deputātei tiks sniegta atbilde. Kad varētu gaidīt skaidrojumu un atbildi, S.Sabajevs nezināja teikt.
Kā ziņots, lietas būtība ir Lattelecom interaktīvās televīzijas pamatpakas piedāvājumā. I.Vaidere norāda, ka tajā ir vairāki krievu ziņu kanāli, bet tikai viens Eiropas ziņu kanāls – Euronews. Savukārt par citiem Eiropas kanāliem tiek prasīta papildu samaksa. Par šo jautājumu pie viņas vērsušies vairāki iedzīvotāji, bet viņa - pie ekonomikas ministra. Asi uz I.Vaideres paziņojumu reaģēja Lattelecom, kura ieskatā deputāte izplata neatbilstošas ziņas. Tomēr savā paziņojumā Lattelecom pievērsās nevis interaktīvajai, bet virszemes televīzijai.
Lattelecom Latvijā īsteno pāreju no analogās uz digitālo apraidi. Cilvēkiem ir vairākas iespējas, kā turpmāk skatīties televīziju – satelīts, kabelis, virszemes vai interaktīvā televīzija. Apraides formātu maiņa nozīmē, ka kanālus vairs nevarēs uztvert ar parasto istabas vai antenu uz jumta
Vaidere skaidro, ko domājusi, kritizējot Lattelecom par krievu kanāliem
Barbara Ālīte Trešdiena, 7. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/vaidere-skaidro-ko-domajusi-par-krievu-kanaliem-lattelecom-piedavajuma
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere trešdien izplatīja paskaidrojumu savai vēstulei, kas nosūtīts ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL). Deputāte vēlas noskaidrot, kāpēc Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā krievu kanāli dominē pār Eiropas valstu ziņu kanāliem. Vairāki cilvēki viņai par to pauduši nesapratni. I.Vaideres vēstule radīja asu Lattelecom reakciju. Taču Lattelecom komentēja I.Vaideres vēstuli, atsaucoties uz piedāvājumu par virszemes televīziju, nevis interaktīvo par ko runā deputāte.
I.Vaidere šodien skaidroja, ka neko nav sajaukusi, kā to apgalvo Lattelecom, prasot viņai atsaukt "nepatieso informāciju", un vēstulē ministram viņa runā par interaktīvo televīziju.
"Kā redzams, EP deputāte Inese Vaidere uzdevusi jautājumus nevis par Lattelecom virszemes, ko analizē Lattelecom savos komentāros, bet par jauno interaktīvās televīzijas "pamatpaku", kas ir maksas pakalpojums. Tātad - runa ir par maksas pakalpojumu, kurā par papildus samaksu tiek piedāvāti ES ziņu kanāli. Presē minētais izteikums "bez maksas", kurš lietots deputātes vēstulē minētā "bez papildus samaksas" vietā, radies preses interpretācijas rezultātā," precizē I.Vaideres preses padomnieks Ģirts Salmgriezis.
Lietas būtība ir Lattelecom interaktīvās televīzijas pamatpakas piedāvājumā. I.Vaidere norāda, ka tajā ir vairāki krievu ziņu kanāli, bet tikai viens Eiropas ziņu kanāls – Euronews. Savukārt par citiem Eiropas kanāliem ir papildus jāpiemaksā.
Vaidere pret "Lattelecom": deputāte vēlas zināt, kāpēc bez maksas piedāvājot Krievijas, ne ES kanālus
Elizabete Rutule Otrdiena, 6. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/medijipoligrafija/vaidere-pret-lattelecom
Asa vārdu apmaiņa publiskajā telpā izraisījusies starp Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) un uzņēmuma Lattelecom vadību. Deputāte norāda, ka pie viņas pēdējā laikā vērsušies vairāki pilsoņi, lūdzot noskaidrot, kāpēc Lattelecom Interaktīvās televīzijas pamatpakā bez maksas piedāvā četrus Krievijas televīzijas (TV) kanālus, bet Eiropas Savienības (ES) valstu ziņu kanālu klāsts ir krietni nabadzīgāks - tos lielākoties varēs skatīties tikai par papildu samaksu. Lattelecom savukārt paziņojis, ka I.Vaidere izplata nepatiesus apgalvojumus.
Deputāte nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL), lūdzot paskaidrojumus. Pēc viņas sniegtās informācijas, jaunajā Interaktīvās televīzijas pamatpakā, kas abonentiem tiek piedāvāta no šī gada sākuma, iekļauti četri Krievijas TV ziņu kanāli - RTR Planeta, NTV Mir, Ren Tv Baltija, TV Centr International - un tikai viens ES ziņu kanāls - Euronews. Turklāt neesot skaidrības, kādā valodā tiks pārraidīti Euronews raidījumi.
ES valstu, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, ziņu kanālus varēs skatīties, tikai veicot papildu samaksu 1,90 latus mēnesī, noskaidrojusi deputāte, pēc kuras domām, tas ierobežos šo kanālu skatītāju skaitu un cilvēki tiks norobežoti no ES informācijas telpas.
I.Vaidere atgādina, ka Latvijas valstij pieder 51% Lattelecom kapitāldaļu. "Kā var būt attaisnojama šāda politika Latvijā, kas ir ES dalībvalsts?" viņa vaicā. Vēstulē ekonomikas ministram I.Vaidere arī vaicā, kā Lattelecom televīzijas kanālu izvēles politika ietekmēs Latvijas sabiedrības saliedētību un veiksmīgu integrāciju, kā arī, vai ministram nešķiet, ka uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi "radīs draudus Latvijas drošībai un stabilitātei ilgtermiņā, jo Latvija tiek norobežota no ES informācijas telpas, neproporcionāli lielā apjomā pārraidot Krievijas TV kanālu piedāvāto informāciju.
Jūrmalgeita, Šķēle, Šlesers
LTV 2006.gada 12.marta raidījuma “De facto” sižeta par balsu pirkšanu Jūrmalā transkripts
http://www.politika.lv/temas/9086/
Žurnālistu teksts studijā:
Pirms gada notika pašvaldību vēlēšanas. Varbūt kādās pašvaldībās tās paliks atmiņā ar lieliskiem ievēlētiem deputātiem, kas paveikuši labus darbus. Lai nu tā būtu. Bet lielos vilcienos šīs vēlēšanas preses slejās ierakstītas kā pirmās, kuras apēno politiskās korupcijas skandāli – balsu pirkšana Rēzeknē un Jūrmalā.
Kukuļdošanas lieta Jūrmalas mēra vēlēšanās nu jau nodota tiesai. De facto zināms, ka lietas ietvaros pratināti daudzi politiskie smagsvari. Ne tikai Ainārs Šlesers, bet arī Andris Šķēle, Jānis Straume un citi. Lai arī ne pret vienu partijas līderi apsūdzības nav celtas, par izmeklētāju interesi viņi publiski vai nu nav runājuši nemaz, vai ,pieķerti, ejam uz prokuratūru runājuši nelabprāt.
Mūsu rīcībā ir nonākuši šīs krimināllietas materiāli. Paredzot dažu politiķu reakciju pēc nākamā sižeta parādīšanas, uzreiz sakām, ka lietu mums nav devusi ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB.
Tātad mūsu rīcībā ir kukuļdošanā apsūdzētā Germana Miluša telefonsarunu atšifrējumi un dažu liecinieku pratināšanas protokoli, kas apliecina sarunu īstumu. Šovakar jūs nedzirdēsit autentisko telefonsarunu ierakstu, bet titros ir saglabāta tā valoda, kāda tā bija krimināllietas materiālos. Tiesā, protams, tiks skatītas vēl citas apsūdzēto sarunas un tas ainu uzzīmēs vēl skaidrāk, taču arī šie nepilnīgie materiāli diezgan skaidri parāda kas, ko un par ko visā šajā lietā ir zinājis.
Sižets
Žurnālista teksts:
Jūrmala. 2005.gada 18. marts. Pašvaldību vēlēšanas notikušas pirms nedēļas. No 11 sarakstiem ievēlētajiem jaunajiem domniekiem tā pagājusi karstās koalīcijas veidošanas sarunās. Šodien jānotiek Jūrmalas mēra vēlēšanām. Nosaukti divi kandidāti - bijušais mērs, Latvijas pirmās partijas biedrs Juris Hlevickis un jaunievēlētā Jaunā Laika kandidāte Inese Aizstrauta. Spēku samērs sliecas par labu Aizstrautai – 8 pret 7.
Par Aizstrautu balsot gatavojas trīs Jaunā Laika domnieki, Dainis Urbanovičs no sociāldemokrātiem, Raimonds Munkevičs no „Jūrmala – mūsu mājas”, Ilmārs Ančāns no „Mūsu zeme” un divi tēvzemiešu deputāti - Juris Griķis un Aigars Tampe.
Pretējā pusē ir LPP ar savu kandidātu Hlevicki, pieci kreiso partiju pārstāvji un Tautas partijas deputāts Agris Kalnciems.
Lai situācija kardināli mainītos, nepieciešama tikai viena balss un Pirmās partijas kandidāta atbalstītāji, viņu vidū arī liels zemju īpašnieks Jūrmalā Germans Milušs, rosās.
'Delna': Jūrmalgeita nav tikai 'partiju ķīviņi'!
Roberts Putnis, 06. aprīlis 2006
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/delna-jurmalgeita-nav-tikai-partiju-kivini.d?id=14105824
“Sabiedrība par atklātību Delna” pauž savu satraukumu par politiskās elites mēģinājumiem ar Jūrmalas kukuļošanas lietu saistīto politisko atbildību noreducēt līdz valdības koalīcijas iekšējo strīdu līmenim. Atbildība par pasākumu plānu politiskās korupcijas novēršanā gulstas uz valdības vadītāja pleciem.
Nepilnu mēnesi garajās diskusijās par Jūrmalas kukuļošanas skandālu visi saistītie politiskie spēki zaudē savu autoritāti un novērš uzmanību no savas politiskās atbildības. Tas rada ievērojamus stabilitātes riskus tuvajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Pirmās partijas ministrs Ainārs Šlesers atkāpās no amata tikai koalīcijas partneru, mediju un sabiedrības liela spiediena ietekmē. LPP neuzņēmās nekādu atbildību par notikušo, lai gan atklātībā nonākušie telefona sarunu ieraksti liecina par vistiešāko LPP saikni ar notikušo noziegumu. LPP politiķu un A.Šlesera izteikumi skaidri apliecina, ka šis politiskais spēks “mafijas stila tirgošanos” joprojām uzskata par ierastu un pieņemtu politikas praksi. Šo iespaidu apstiprina Valsts kontroles atklātā brutālā administratīvo resursu izmantošana politiskiem nolūkiem, A. Šleseram vadot Satiksmes ministriju.
Tautas partija četru nedēļu laikā ir konsekventi atteikusies vērtēt savas partijas dibinātāja Andra Sķēles lomu saistībā ar Jūrmalā notikušo noziegumu. Gluži pretēji - TP politiķi nekautrējas uzsvērt Šķēles “tēva” statusu partijas izveidē un lepoties ar morāles izpratni, kas ir tuvāka lojalitātei “mafijas krusttēvam” kā tautas priekšstāvja un kalpa goda izpratnei.
TP apgalvojumi par Šķēles marģinālo lomu ir pretrunā ar TP vēlmi piedāvāt Šķēlem veselības ministra amatu tagadējās valdības izveides procesā. No šīs domas TP atteicās tikai pēc mediju un sabiedrības sašutuma. Lai novērstu uzmanību no savas atbildības šajā lietā, TP ir izmantojusi visu politisko arsenālu no agresīviem uzbrukumiem saviem koalīcijas partneriem, atbildības novelšanas līdz formāliem un nepatiesiem argumentiem par it kā statūtu noteiktiem ierobežojumiem vērtēt A.Šķēles rīcību. TP argumentācija politiskajā diskusijā nostiprina priekšstatu par šīs partijas noslēgto raksturu un realizēto interešu grupu politiku.
Arī Valsts prezidente, kura citos kritiskos brīžos ir spējusi veiksmīgi un aktīvi “saukt pie kārtības” politiķus, Jūrmalgeitas skandālā zaudē autoritāti ar atturību un virspusējību, vērtējot notikušo. Īpaši skaudri tas ir vēsturiska atskata kontekstā. Tieši Jūrmalas kukuļdošanas lietā “atkalievēlamā” LPP mēra Jura Hlevicka laikā Valsts prezidentes ģimene saņēma un pieņēma zemes nekustamā īpašuma piedāvājumu no pašvaldības, kas apmierinātu tās vēlmes “dzīvot pie ūdeņiem”. Tajā laikā noteicošais spēks Jūrmalas domē bija LPP un Ainārs Šlesers līdz pat Jūrmalgeitai baudīja prezidentes “labākā politiskā drauga” tēlu.
Tāpēc “Delna” aicina politiķus beidzot nosodīt Jūrmalā notikušo noziegumu, izvērtēt savas partijas lomu, kā arī skaidri distancēties no šādas prakses savai darbībai nākotnē. Tas ir attiecināms arī uz koalīcijas partneru izvēli.
Papildus Saeimai steidzami ir jāpieņem normas, kas efektīvi sodītu partijas par partiju finanšu pārkāpumiem; radītu pamatu partiju finansēšanai no valsts budžeta; nostiprinātu medijus; nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, to neatkarīgu un stabilu finansējumu; ierobežotu priekšvēlēšanu reklāmu radio un TV; kā arī reglamentētu lobētāju darbību.
LPP atbilde par A. Šlesera iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9367/
"Mūsu rīcībā ir prokuratūras slēdziens: “Izbeigt lietu pret A.Šleseru nozieguma sastāva trūkuma dēļ.” Mums nav pamata neticēt prokuroram un A.Šleseram"
Jevgenija Stalidzāne
LPP frakcijas priekšsēdētāja vietniece
TP atbilde par A. Šķēles iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9401/
"Atbildot uz Jūsu 14. marta vēstuli, gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcijā netiks vērtēta Andra Šķēles privātās telefonsarunas šādu iemeslu dēļ:
A.Šķēle jau vairāk nekā trīs gadus nav Saeimas deputāts un neieņem citus valsts amatus, kā arī neveic pienākumus valsts un pašvaldību iestādēs;
A.Šķēle ir privātpersona, un Jūsu vēstulē minētās telefonsarunas ir privātas un tās nav notikušas Tautas partijas, tās frakcijas vai šo institūciju amatpersonu uzdevumā;
Latvijas Pamatlikumā un citos likumos ir stingri aizsargāta personas vārda brīvība. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Tāpat gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcija savu principiālo nostāju attiecībā pret Jūrmalas kukuļošanas notikumiem ir paudusi:
15.marta frakcijas sēdē, atbalstot Tautas partijas izvirzītā premjera Aigara Kalvīša rīcību, pieprasot satiksmes ministra Ainara Šlesera demisiju;
24.marta frakcijas sēdē, pieņemot lēmumu – izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, lai nepieļautu līdzīgu politiskās korupcijas gadījumu atkārtošanos.
Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš"
Tiesas spriedums:
http://www.diena.lv/upload/manual/jurmalgeita-palata.doc
http://www.politika.lv/temas/9086/
Žurnālistu teksts studijā:
Pirms gada notika pašvaldību vēlēšanas. Varbūt kādās pašvaldībās tās paliks atmiņā ar lieliskiem ievēlētiem deputātiem, kas paveikuši labus darbus. Lai nu tā būtu. Bet lielos vilcienos šīs vēlēšanas preses slejās ierakstītas kā pirmās, kuras apēno politiskās korupcijas skandāli – balsu pirkšana Rēzeknē un Jūrmalā.
Kukuļdošanas lieta Jūrmalas mēra vēlēšanās nu jau nodota tiesai. De facto zināms, ka lietas ietvaros pratināti daudzi politiskie smagsvari. Ne tikai Ainārs Šlesers, bet arī Andris Šķēle, Jānis Straume un citi. Lai arī ne pret vienu partijas līderi apsūdzības nav celtas, par izmeklētāju interesi viņi publiski vai nu nav runājuši nemaz, vai ,pieķerti, ejam uz prokuratūru runājuši nelabprāt.
Mūsu rīcībā ir nonākuši šīs krimināllietas materiāli. Paredzot dažu politiķu reakciju pēc nākamā sižeta parādīšanas, uzreiz sakām, ka lietu mums nav devusi ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB.
Tātad mūsu rīcībā ir kukuļdošanā apsūdzētā Germana Miluša telefonsarunu atšifrējumi un dažu liecinieku pratināšanas protokoli, kas apliecina sarunu īstumu. Šovakar jūs nedzirdēsit autentisko telefonsarunu ierakstu, bet titros ir saglabāta tā valoda, kāda tā bija krimināllietas materiālos. Tiesā, protams, tiks skatītas vēl citas apsūdzēto sarunas un tas ainu uzzīmēs vēl skaidrāk, taču arī šie nepilnīgie materiāli diezgan skaidri parāda kas, ko un par ko visā šajā lietā ir zinājis.
Sižets
Žurnālista teksts:
Jūrmala. 2005.gada 18. marts. Pašvaldību vēlēšanas notikušas pirms nedēļas. No 11 sarakstiem ievēlētajiem jaunajiem domniekiem tā pagājusi karstās koalīcijas veidošanas sarunās. Šodien jānotiek Jūrmalas mēra vēlēšanām. Nosaukti divi kandidāti - bijušais mērs, Latvijas pirmās partijas biedrs Juris Hlevickis un jaunievēlētā Jaunā Laika kandidāte Inese Aizstrauta. Spēku samērs sliecas par labu Aizstrautai – 8 pret 7.
Par Aizstrautu balsot gatavojas trīs Jaunā Laika domnieki, Dainis Urbanovičs no sociāldemokrātiem, Raimonds Munkevičs no „Jūrmala – mūsu mājas”, Ilmārs Ančāns no „Mūsu zeme” un divi tēvzemiešu deputāti - Juris Griķis un Aigars Tampe.
Pretējā pusē ir LPP ar savu kandidātu Hlevicki, pieci kreiso partiju pārstāvji un Tautas partijas deputāts Agris Kalnciems.
Lai situācija kardināli mainītos, nepieciešama tikai viena balss un Pirmās partijas kandidāta atbalstītāji, viņu vidū arī liels zemju īpašnieks Jūrmalā Germans Milušs, rosās.
'Delna': Jūrmalgeita nav tikai 'partiju ķīviņi'!
Roberts Putnis, 06. aprīlis 2006
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/delna-jurmalgeita-nav-tikai-partiju-kivini.d?id=14105824
“Sabiedrība par atklātību Delna” pauž savu satraukumu par politiskās elites mēģinājumiem ar Jūrmalas kukuļošanas lietu saistīto politisko atbildību noreducēt līdz valdības koalīcijas iekšējo strīdu līmenim. Atbildība par pasākumu plānu politiskās korupcijas novēršanā gulstas uz valdības vadītāja pleciem.
Nepilnu mēnesi garajās diskusijās par Jūrmalas kukuļošanas skandālu visi saistītie politiskie spēki zaudē savu autoritāti un novērš uzmanību no savas politiskās atbildības. Tas rada ievērojamus stabilitātes riskus tuvajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Pirmās partijas ministrs Ainārs Šlesers atkāpās no amata tikai koalīcijas partneru, mediju un sabiedrības liela spiediena ietekmē. LPP neuzņēmās nekādu atbildību par notikušo, lai gan atklātībā nonākušie telefona sarunu ieraksti liecina par vistiešāko LPP saikni ar notikušo noziegumu. LPP politiķu un A.Šlesera izteikumi skaidri apliecina, ka šis politiskais spēks “mafijas stila tirgošanos” joprojām uzskata par ierastu un pieņemtu politikas praksi. Šo iespaidu apstiprina Valsts kontroles atklātā brutālā administratīvo resursu izmantošana politiskiem nolūkiem, A. Šleseram vadot Satiksmes ministriju.
Tautas partija četru nedēļu laikā ir konsekventi atteikusies vērtēt savas partijas dibinātāja Andra Sķēles lomu saistībā ar Jūrmalā notikušo noziegumu. Gluži pretēji - TP politiķi nekautrējas uzsvērt Šķēles “tēva” statusu partijas izveidē un lepoties ar morāles izpratni, kas ir tuvāka lojalitātei “mafijas krusttēvam” kā tautas priekšstāvja un kalpa goda izpratnei.
TP apgalvojumi par Šķēles marģinālo lomu ir pretrunā ar TP vēlmi piedāvāt Šķēlem veselības ministra amatu tagadējās valdības izveides procesā. No šīs domas TP atteicās tikai pēc mediju un sabiedrības sašutuma. Lai novērstu uzmanību no savas atbildības šajā lietā, TP ir izmantojusi visu politisko arsenālu no agresīviem uzbrukumiem saviem koalīcijas partneriem, atbildības novelšanas līdz formāliem un nepatiesiem argumentiem par it kā statūtu noteiktiem ierobežojumiem vērtēt A.Šķēles rīcību. TP argumentācija politiskajā diskusijā nostiprina priekšstatu par šīs partijas noslēgto raksturu un realizēto interešu grupu politiku.
Arī Valsts prezidente, kura citos kritiskos brīžos ir spējusi veiksmīgi un aktīvi “saukt pie kārtības” politiķus, Jūrmalgeitas skandālā zaudē autoritāti ar atturību un virspusējību, vērtējot notikušo. Īpaši skaudri tas ir vēsturiska atskata kontekstā. Tieši Jūrmalas kukuļdošanas lietā “atkalievēlamā” LPP mēra Jura Hlevicka laikā Valsts prezidentes ģimene saņēma un pieņēma zemes nekustamā īpašuma piedāvājumu no pašvaldības, kas apmierinātu tās vēlmes “dzīvot pie ūdeņiem”. Tajā laikā noteicošais spēks Jūrmalas domē bija LPP un Ainārs Šlesers līdz pat Jūrmalgeitai baudīja prezidentes “labākā politiskā drauga” tēlu.
Tāpēc “Delna” aicina politiķus beidzot nosodīt Jūrmalā notikušo noziegumu, izvērtēt savas partijas lomu, kā arī skaidri distancēties no šādas prakses savai darbībai nākotnē. Tas ir attiecināms arī uz koalīcijas partneru izvēli.
Papildus Saeimai steidzami ir jāpieņem normas, kas efektīvi sodītu partijas par partiju finanšu pārkāpumiem; radītu pamatu partiju finansēšanai no valsts budžeta; nostiprinātu medijus; nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, to neatkarīgu un stabilu finansējumu; ierobežotu priekšvēlēšanu reklāmu radio un TV; kā arī reglamentētu lobētāju darbību.
LPP atbilde par A. Šlesera iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9367/
"Mūsu rīcībā ir prokuratūras slēdziens: “Izbeigt lietu pret A.Šleseru nozieguma sastāva trūkuma dēļ.” Mums nav pamata neticēt prokuroram un A.Šleseram"
Jevgenija Stalidzāne
LPP frakcijas priekšsēdētāja vietniece
TP atbilde par A. Šķēles iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9401/
"Atbildot uz Jūsu 14. marta vēstuli, gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcijā netiks vērtēta Andra Šķēles privātās telefonsarunas šādu iemeslu dēļ:
A.Šķēle jau vairāk nekā trīs gadus nav Saeimas deputāts un neieņem citus valsts amatus, kā arī neveic pienākumus valsts un pašvaldību iestādēs;
A.Šķēle ir privātpersona, un Jūsu vēstulē minētās telefonsarunas ir privātas un tās nav notikušas Tautas partijas, tās frakcijas vai šo institūciju amatpersonu uzdevumā;
Latvijas Pamatlikumā un citos likumos ir stingri aizsargāta personas vārda brīvība. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Tāpat gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcija savu principiālo nostāju attiecībā pret Jūrmalas kukuļošanas notikumiem ir paudusi:
15.marta frakcijas sēdē, atbalstot Tautas partijas izvirzītā premjera Aigara Kalvīša rīcību, pieprasot satiksmes ministra Ainara Šlesera demisiju;
24.marta frakcijas sēdē, pieņemot lēmumu – izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, lai nepieļautu līdzīgu politiskās korupcijas gadījumu atkārtošanos.
Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš"
Tiesas spriedums:
http://www.diena.lv/upload/manual/jurmalgeita-palata.doc
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
Kampars uz "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Valdi Lokenbahu
Kampars uz "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Valdi Lokenbahu
BNS, Piektdiena, 23. oktobris (2009):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/kampars-uz-lattelecom-padomes-priekssedetaja-amatu-virzis-valdi-lokenbahu
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uz Latvijas elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Lattelecom meitasuzņēmuma Lattelecom Technology bijušo valdes priekšsēdētāju Valdi Lokenbahu, apstiprināja ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Viņš sacīja, ka V.Lokenbahu nolemts virzīt šim amatam kā profesionālu ekspertu telekomunikāciju jomā.
Sabajevs gan nevarēja pateikt, kad plānota Lattelecom akcionāru sapulce, kurā varētu lemt par V.Lokenbaha iecelšanu Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā.
Iepriekšējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis (TP) 1.jūlijā aizgāja no šā amata, kā iemeslu šādai rīcībai minot nepieciešamību likvidēt padomes arī tajos uzņēmumos, kuros valsts ir viens no akcionāriem.
Lattelecom padomē pašlaik Latvijas pusē darbojas Jānis Grēviņš, Kārlis Krēsliņš un Inga Spriņķe. Otru Lattelecom līdzīpašnieku - skandināvu TeliaSonera - padomē pārstāv Ūve Larss Alms, Ivonne Djerfa, Anderšs Gilders Leifs, Jūakims Rolfs Sundstrems un Tija Tuovinena, liecina Lursoft datubāzē pieejamā informācija.
Lattelecom piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Pašlaik Lattelecom īpašnieki ir Latvijas valsts (51%) un skandināvu TeliaSonera (49%).
BNS, Piektdiena, 23. oktobris (2009):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/kampars-uz-lattelecom-padomes-priekssedetaja-amatu-virzis-valdi-lokenbahu
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uz Latvijas elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Lattelecom meitasuzņēmuma Lattelecom Technology bijušo valdes priekšsēdētāju Valdi Lokenbahu, apstiprināja ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Viņš sacīja, ka V.Lokenbahu nolemts virzīt šim amatam kā profesionālu ekspertu telekomunikāciju jomā.
Sabajevs gan nevarēja pateikt, kad plānota Lattelecom akcionāru sapulce, kurā varētu lemt par V.Lokenbaha iecelšanu Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā.
Iepriekšējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis (TP) 1.jūlijā aizgāja no šā amata, kā iemeslu šādai rīcībai minot nepieciešamību likvidēt padomes arī tajos uzņēmumos, kuros valsts ir viens no akcionāriem.
Lattelecom padomē pašlaik Latvijas pusē darbojas Jānis Grēviņš, Kārlis Krēsliņš un Inga Spriņķe. Otru Lattelecom līdzīpašnieku - skandināvu TeliaSonera - padomē pārstāv Ūve Larss Alms, Ivonne Djerfa, Anderšs Gilders Leifs, Jūakims Rolfs Sundstrems un Tija Tuovinena, liecina Lursoft datubāzē pieejamā informācija.
Lattelecom piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Pašlaik Lattelecom īpašnieki ir Latvijas valsts (51%) un skandināvu TeliaSonera (49%).
Grostiņš par LSDSP
LSDSP – būs agonija vai kas?
Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010), Diena.lv Grostiņa blogs:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/lsdsp-bus-agonija-vai-kas
Interesanti, kas 10. aprīļa kongresā notiks ar vienu no vecākajām Latvijas partijām? Ar partiju, kas savos pirmsākumos pārstāvēja visas tā laika Latvijas tautas, vāciešus ieskaitot. Bet tagad būtībā mēģināja runāt tikai ar latviešiem.
Sociāldemokrātijas potenciālu parāda Saskaņas centrs, kam LSDSP , atsakoties no krievvalodīgajiem vēlētājiem, brīvprātīgi atdeva savu politisko nišu cittautiešu elektorāta daļā. LSDSP šo savu izvēli skaidri noformulēja jau pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām. Kad, piemēram, LSDSP atteicās no publiski izziņotās koalīcijas ar eiroskeptiķiem tāpēc, ka Kurzemes LSDSP nodaļām esot bijuši iebildumi pret eiroskeptiķu „internacionālismu”. (Var padomāt, ka neizdevīgie dalības noteikumi ES Latvijas iedzīvotājus čakarē atkarībā no tautības!). Rezultātā – 2006. gada vēlēšanās iztērēti 300 000 lati, perfekti nacionāla nostāja un 3 % balsu.
Tagad LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs (kas nav ekonomikas zinātņu doktors, tāpēc lūdzu nejaukt šo Jāni ar ekonomikas zinātņu doktoru Viktoru Dinēviču) šonedēļ paziņojis, ka gribētu veidot koalīciju ar „Solidaritāti”un „Libertas”. Te gan būtu vietā paskaidrot, kāpēc „Solidaritātei” vai „Libertas” būtu jāuzņemas līdzatbildība par Rīgas Domes koruptīvajiem „Mersedesu” iepirkumiem, kas lielā mērā notika LSDSP paspārnē. Tā laika RD sociāldemokrātiskie un līdzīgie darboņi, jūtot KNAB karsto elpu uz pakauša, tagad visdrīzāk domā nevis par koalīcijām, bet par socdemu karogu pa Rīgas Domi vicinot iegūto īpašumu pārrakstīšanu uz radinieku vārda.
Tāpēc būsim reālisti – sociāldemokrātija Latvijā būs, bet tā būs Lindermana un Osipova sarkankarogotā ielu sociāldemokrātija, tā būs „Saskaņas centra” miljonāru demagoģija Pirmajā Baltijas kanālā , tā būs Sūnas jaundibinātā „Solidaritāte”, bet tā nebūs LSDSP miljonāru „nacionālsociāldemokrātija” , ko krāšņi papildina Ata Lejiņa patiesai sociāldemokrātijai neiedomājamais atbalsts Irākas un Afganistānas karam.
Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010), Diena.lv Grostiņa blogs:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/lsdsp-bus-agonija-vai-kas
Interesanti, kas 10. aprīļa kongresā notiks ar vienu no vecākajām Latvijas partijām? Ar partiju, kas savos pirmsākumos pārstāvēja visas tā laika Latvijas tautas, vāciešus ieskaitot. Bet tagad būtībā mēģināja runāt tikai ar latviešiem.
Sociāldemokrātijas potenciālu parāda Saskaņas centrs, kam LSDSP , atsakoties no krievvalodīgajiem vēlētājiem, brīvprātīgi atdeva savu politisko nišu cittautiešu elektorāta daļā. LSDSP šo savu izvēli skaidri noformulēja jau pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām. Kad, piemēram, LSDSP atteicās no publiski izziņotās koalīcijas ar eiroskeptiķiem tāpēc, ka Kurzemes LSDSP nodaļām esot bijuši iebildumi pret eiroskeptiķu „internacionālismu”. (Var padomāt, ka neizdevīgie dalības noteikumi ES Latvijas iedzīvotājus čakarē atkarībā no tautības!). Rezultātā – 2006. gada vēlēšanās iztērēti 300 000 lati, perfekti nacionāla nostāja un 3 % balsu.
Tagad LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs (kas nav ekonomikas zinātņu doktors, tāpēc lūdzu nejaukt šo Jāni ar ekonomikas zinātņu doktoru Viktoru Dinēviču) šonedēļ paziņojis, ka gribētu veidot koalīciju ar „Solidaritāti”un „Libertas”. Te gan būtu vietā paskaidrot, kāpēc „Solidaritātei” vai „Libertas” būtu jāuzņemas līdzatbildība par Rīgas Domes koruptīvajiem „Mersedesu” iepirkumiem, kas lielā mērā notika LSDSP paspārnē. Tā laika RD sociāldemokrātiskie un līdzīgie darboņi, jūtot KNAB karsto elpu uz pakauša, tagad visdrīzāk domā nevis par koalīcijām, bet par socdemu karogu pa Rīgas Domi vicinot iegūto īpašumu pārrakstīšanu uz radinieku vārda.
Tāpēc būsim reālisti – sociāldemokrātija Latvijā būs, bet tā būs Lindermana un Osipova sarkankarogotā ielu sociāldemokrātija, tā būs „Saskaņas centra” miljonāru demagoģija Pirmajā Baltijas kanālā , tā būs Sūnas jaundibinātā „Solidaritāte”, bet tā nebūs LSDSP miljonāru „nacionālsociāldemokrātija” , ko krāšņi papildina Ata Lejiņa patiesai sociāldemokrātijai neiedomājamais atbalsts Irākas un Afganistānas karam.
Jānis Dinevičs un LSDSP
Diena, Ināra Ērgle, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/727321-dinevics-neatdos-partiju-vienotibai
Dinevičs neatdos partiju Vienotībai:
"LSDSP viena 10. Saeimā vairs nevar iekļūt, tāpēc partijai ir jāmeklē sabiedrotie, bet «tam ir jābūt spēcīgam politiskajam spēkam, nevis kādai sīkpartijai». Tā LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs sacīja kongresā pērn rudenī, solot atkāpties no amata, ja šo mērķi neizdosies īstenot. Kongresā sestdien viņš aicinās delegātus lemt par apvienības veidošanu tieši ar nelielas ietekmes partijām. To reitingi rada šaubas par iespēju šādā sastāvā pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. No amata J. Dinevičs plāno atkāpties tikai, ja kongress šo piedāvājumu noraidīs un lems, ka vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.
Iespējams, viņam nāksies atkāpties, jo lēmuma pieņemšanai par apvienības veidošanu būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. LSDSP valde ar divu balsu vairākumu (8 – par, 4 – pret, 2 – atturas) otrdien nolēma aicināt kongresu lemt par apvienības veidošanu ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā ir Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija.
Latvijas faktu marta aptauja rāda, ka par Pensionāru un senioru partiju balsotu 0,7%, par LSDSP – 0,4%, par Mūsu zemi – 0,2%, un tas rada šaubas par apvienības izredzēm. Tās pastiprina LSDSP rezultāti Rīgas domes vēlēšanās pērn jūnijā – partija ieguva 1,2% balsu.
Vienīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saraksta līderi Ati Lejiņu sociāldemokrāti startēja daudzmaz cienījami, saņemot gandrīz 4% balsu, ar ko nepietika iekļūšanai EP. Pērn kongresā kolēģi aicināja A. Lejiņu uzņemties LSDSP vadītāja amatu, taču J. Dinevičs posteni nevēlējās
atstāt un A. Lejiņš kļuva tikai par priekšsēža vietnieku. A. Lejiņš, kurš ir parakstījis
Sarmītes Ēlertes veidotās Meierovica biedrības aicinājumu par labām pārmaiņām, bija
starp tiem, kuri LSDSP valdes sēdē šonedēļ aicināja turpināt sarunas ar apvienību
Vienotība. Taču J. Dinevičs šādu iespēju nepieļauj, jo uzskata, ka tas nozīmētu pazaudēt
partiju. "Ja trim cilvēkiem grib iztirgot labas vietas perspektīvā sarakstā, atstājot LSDSP
bez iespējas piedalīties vēlēšanās, tad tā ir cūcība," Dienai teica J. Dinevičs. Viņš nevienu
vārdā nesauca, bet nojaušams, ka runa ir par A. Lejiņu, ģenerālsekretāru Ansi Dobeli un
Ervīnu Labanovski, jo tieši šos sociāldemokrātus domubiedri no Sabiedrības citai
politikai vēlējās redzētVienotības sarakstā. A. Lejiņš teica, ka kongresa iznākums
noteikšot viņa tālāko rīcību, un atzina, ka būtu jau rudenī piekritis vadīt LSDSP, ja J.Dinevičs dotu viņam savu vietu, un neatteiktos to darīt arī tagad.
Bija izskanējis, ka Vienotībā sociāldemokrāti nevar ieiet ar J. Dineviču kā līderi, tāpēc viņš šo sadarbības virzienu neatbalsta. Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL), paužot personīgo viedokli, sacīja, ka tā tikai daļēji varētu būt tiesa, jo ar J. Dineviča vārdu saistās
LSDSP darbība tās valdīšanas laikā Rīgas domē un atbildība par to. Taču svarīgākais ir
ideoloģiskais rāmis, jo sadarbībā ar kreisi orientētajiem sociāldemokrātiem "šī rāmja
robežas sāk zust", atzina E. Jaunups un uzsvēra, ka sarunas ar LSDSP var turpināties.
LSDSP vēlas veidot apvienību pirms 10.Saeimas vēlēšanām
LETA : http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lsdsp-velas-veidot-apvienibu-pirms-10-saeimas-velesanam
Trešdiena, 7. aprīlis (2010) 12:09
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku apvienība (LSDSP) vēlas veidot apvienību ar Agra Sūnas vadīto partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" un Guntara Krasta vadīto apvienību "Libertas.lv", kurā ietilpst partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, lai ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu startētu 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.
Par LSDSP dalību jaunajā priekšvēlēšanu apvienībā tiks lemts LSDSP kongresā, kas notiks sestdien, 10.aprīlī, plkst.11 viesnīcā "Radisson SAS Daugava".
Pērn augustā LSDSP nāca klajā ar paziņojumu, ka atzinīgi novērtē sākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.
"Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos. Šādus risinājumus rast un realizēt var tikai, konsolidējot un apvienojot politiskos spēkus, kuri ir gatavi vienoties par skaidru Latvijas nākotnes vīziju," bija teikts LSDSP izplatītajā paziņojumā.
Pērn oktobrī tika ziņots, ka LSDSP un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) nolēmušas sākt konsultācijas, lai saskaņotu abu partiju politiskās un ekonomiskās nostādnes. Partiju vadītāji Aigars Štokenbergs un Dinevičs bija vienojušies, ka abas partijas pārrunās daudzus politiskus jautājumus. Kopā tika svinēta 20.gadadiena kopš LSDSP darbības atjaunošanas. "SCP tagad vairāk ir orientējusies ne uz mums, bet uz "Vienotību", kuras viedoklis Štokenbergam ir saistošāks nekā vienošanās ar sociāldemokrātiem," teica Dinevičs.
Iepriekšējā LSDSP kongresā Dinevičs uzsvēra, ka LSDSP 10.Saeimas vēlēšanās noteikti piedalīsies - vai nu ar savu sarakstu, kurš tiks papildināts ar kandidātiem, kuri nav LSDSP biedri, vai kopā ar sadarbības partneriem kādā apvienībā. LSDSP 41.kongresa delegāti pērn oktobrī nobalsoja par pilnvarojumu valdei sākt sarunas ar citiem politiskiem spēkiem par kopīga saraksta veidošanu 10.Saeimas vēlēšanās.
LSDSP ārkārtas kongresā, kas notiks 10.aprīlī, divām trešdaļām delegātu būs jāatbalsta sociāldemokrātu priekšvēlēšanu apvienība. Ja kopīgu vēlēšanu sarakstu ar kādu ietekmīgu partiju neizdosies izveidot, Dinevičs sola demisionēt no LSDSP priekšsēdētāja amata.
LSDSP rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija pieticīgi. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. Pēc Dineviča teiktā, tas ir "katastrofāli niecīgs deputātu skaits".
Lai arī LSDSP saraksts, kura līderis bija Atis Lejiņš, EP vēlēšanās trijos vēlēšanu apgabalos savāca vairāk nekā 5% balsu, valstī kopumā neviens no LSDSP kandidātiem par EP deputātu ievēlēts netika .
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/727321-dinevics-neatdos-partiju-vienotibai
Dinevičs neatdos partiju Vienotībai:
"LSDSP viena 10. Saeimā vairs nevar iekļūt, tāpēc partijai ir jāmeklē sabiedrotie, bet «tam ir jābūt spēcīgam politiskajam spēkam, nevis kādai sīkpartijai». Tā LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs sacīja kongresā pērn rudenī, solot atkāpties no amata, ja šo mērķi neizdosies īstenot. Kongresā sestdien viņš aicinās delegātus lemt par apvienības veidošanu tieši ar nelielas ietekmes partijām. To reitingi rada šaubas par iespēju šādā sastāvā pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. No amata J. Dinevičs plāno atkāpties tikai, ja kongress šo piedāvājumu noraidīs un lems, ka vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.
Iespējams, viņam nāksies atkāpties, jo lēmuma pieņemšanai par apvienības veidošanu būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. LSDSP valde ar divu balsu vairākumu (8 – par, 4 – pret, 2 – atturas) otrdien nolēma aicināt kongresu lemt par apvienības veidošanu ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā ir Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija.
Latvijas faktu marta aptauja rāda, ka par Pensionāru un senioru partiju balsotu 0,7%, par LSDSP – 0,4%, par Mūsu zemi – 0,2%, un tas rada šaubas par apvienības izredzēm. Tās pastiprina LSDSP rezultāti Rīgas domes vēlēšanās pērn jūnijā – partija ieguva 1,2% balsu.
Vienīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saraksta līderi Ati Lejiņu sociāldemokrāti startēja daudzmaz cienījami, saņemot gandrīz 4% balsu, ar ko nepietika iekļūšanai EP. Pērn kongresā kolēģi aicināja A. Lejiņu uzņemties LSDSP vadītāja amatu, taču J. Dinevičs posteni nevēlējās
atstāt un A. Lejiņš kļuva tikai par priekšsēža vietnieku. A. Lejiņš, kurš ir parakstījis
Sarmītes Ēlertes veidotās Meierovica biedrības aicinājumu par labām pārmaiņām, bija
starp tiem, kuri LSDSP valdes sēdē šonedēļ aicināja turpināt sarunas ar apvienību
Vienotība. Taču J. Dinevičs šādu iespēju nepieļauj, jo uzskata, ka tas nozīmētu pazaudēt
partiju. "Ja trim cilvēkiem grib iztirgot labas vietas perspektīvā sarakstā, atstājot LSDSP
bez iespējas piedalīties vēlēšanās, tad tā ir cūcība," Dienai teica J. Dinevičs. Viņš nevienu
vārdā nesauca, bet nojaušams, ka runa ir par A. Lejiņu, ģenerālsekretāru Ansi Dobeli un
Ervīnu Labanovski, jo tieši šos sociāldemokrātus domubiedri no Sabiedrības citai
politikai vēlējās redzētVienotības sarakstā. A. Lejiņš teica, ka kongresa iznākums
noteikšot viņa tālāko rīcību, un atzina, ka būtu jau rudenī piekritis vadīt LSDSP, ja J.Dinevičs dotu viņam savu vietu, un neatteiktos to darīt arī tagad.
Bija izskanējis, ka Vienotībā sociāldemokrāti nevar ieiet ar J. Dineviču kā līderi, tāpēc viņš šo sadarbības virzienu neatbalsta. Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL), paužot personīgo viedokli, sacīja, ka tā tikai daļēji varētu būt tiesa, jo ar J. Dineviča vārdu saistās
LSDSP darbība tās valdīšanas laikā Rīgas domē un atbildība par to. Taču svarīgākais ir
ideoloģiskais rāmis, jo sadarbībā ar kreisi orientētajiem sociāldemokrātiem "šī rāmja
robežas sāk zust", atzina E. Jaunups un uzsvēra, ka sarunas ar LSDSP var turpināties.
LSDSP vēlas veidot apvienību pirms 10.Saeimas vēlēšanām
LETA : http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lsdsp-velas-veidot-apvienibu-pirms-10-saeimas-velesanam
Trešdiena, 7. aprīlis (2010) 12:09
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku apvienība (LSDSP) vēlas veidot apvienību ar Agra Sūnas vadīto partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" un Guntara Krasta vadīto apvienību "Libertas.lv", kurā ietilpst partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, lai ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu startētu 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.
Par LSDSP dalību jaunajā priekšvēlēšanu apvienībā tiks lemts LSDSP kongresā, kas notiks sestdien, 10.aprīlī, plkst.11 viesnīcā "Radisson SAS Daugava".
Pērn augustā LSDSP nāca klajā ar paziņojumu, ka atzinīgi novērtē sākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.
"Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos. Šādus risinājumus rast un realizēt var tikai, konsolidējot un apvienojot politiskos spēkus, kuri ir gatavi vienoties par skaidru Latvijas nākotnes vīziju," bija teikts LSDSP izplatītajā paziņojumā.
Pērn oktobrī tika ziņots, ka LSDSP un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) nolēmušas sākt konsultācijas, lai saskaņotu abu partiju politiskās un ekonomiskās nostādnes. Partiju vadītāji Aigars Štokenbergs un Dinevičs bija vienojušies, ka abas partijas pārrunās daudzus politiskus jautājumus. Kopā tika svinēta 20.gadadiena kopš LSDSP darbības atjaunošanas. "SCP tagad vairāk ir orientējusies ne uz mums, bet uz "Vienotību", kuras viedoklis Štokenbergam ir saistošāks nekā vienošanās ar sociāldemokrātiem," teica Dinevičs.
Iepriekšējā LSDSP kongresā Dinevičs uzsvēra, ka LSDSP 10.Saeimas vēlēšanās noteikti piedalīsies - vai nu ar savu sarakstu, kurš tiks papildināts ar kandidātiem, kuri nav LSDSP biedri, vai kopā ar sadarbības partneriem kādā apvienībā. LSDSP 41.kongresa delegāti pērn oktobrī nobalsoja par pilnvarojumu valdei sākt sarunas ar citiem politiskiem spēkiem par kopīga saraksta veidošanu 10.Saeimas vēlēšanās.
LSDSP ārkārtas kongresā, kas notiks 10.aprīlī, divām trešdaļām delegātu būs jāatbalsta sociāldemokrātu priekšvēlēšanu apvienība. Ja kopīgu vēlēšanu sarakstu ar kādu ietekmīgu partiju neizdosies izveidot, Dinevičs sola demisionēt no LSDSP priekšsēdētāja amata.
LSDSP rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija pieticīgi. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. Pēc Dineviča teiktā, tas ir "katastrofāli niecīgs deputātu skaits".
Lai arī LSDSP saraksts, kura līderis bija Atis Lejiņš, EP vēlēšanās trijos vēlēšanu apgabalos savāca vairāk nekā 5% balsu, valstī kopumā neviens no LSDSP kandidātiem par EP deputātu ievēlēts netika .
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
U.Gruntmanis: LPP/"LC" piesaka sevi kā Latvijas pārtikušāko cilvēku atbalstītāja
U.Gruntmanis: LPP/"LC" piesaka sevi kā Latvijas pārtikušāko cilvēku atbalstītāja
08.04.2010. Uģis Gruntmanis, ārsts, Teksasas universitātes asociētais profesors
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75980
Izlasot LPP/"LC" iesniegtos dokumentus valdībai "ekonomikas uzlabošanai", pārņem šausmas un neizpratne, it sevišķi par vienu no ieteikumiem – neaplikt ar nodokli ienākumus vienai personai, ja tie pārsniedz 30 000 latu. Es neparakstījos! Ja gada ienākumi pārsniedz 30 000 latu, tātad 2500 latu mēnesī, ienākuma nodoklis virs šīs summas nebūs jāmaksā!
Tātad visi, kas pelna 250, 500, 1000, 1500, 2000 latus, maksās pilnu ienākuma nodokli, bet tie, kas pelna vairāk par 2500 latiem mēnesī (teiksim Ls 10 000), maksās tikai un vienīgi 625 latu nodokli.
Kurā valstī vēl tā ir? Vai Šlesera kungs var minēt kaut vienu piemēru?
Ir absolūti skaidrs, ka, darot tieši pretēji šim plānam, tas ir, samazinot nodokļus tiem, kas pelna mazāk nekā 2500 latu mēnesī, un it sevišķi tiem, kas pelna mazāk nekā 1000 latus mēnesī, šie cilvēki pirks kartupeļus, maizi un tomātus, līdz ar to aktīvi stimulēs ekonomiku. Savukārt cilvēki, kas pelna 2500 latu mēnesī un vairāk, veidos uzkrājumus un ekonomiku nestimulēs.
Latvijā pašreiz jau ir tā saucamais "flat tax" jeb visiem vienāds ienākuma nodoklis, kas jau tāpat ir sociāli negodīgs. Tāds ir vēl tikai Bulgārijā, Albānijā, Čehijā, Igaunijā, Gruzijā, Kazahstānā, Irākā, Kirgizstānā, Lietuvā, Mongolijā, Maķedonijā, Ukrainā, Krievijā. Taču nevienā rietumvalstī tāda nav! Attīstītās valstīs tie, kas pelna vairāk, maksā lielāku ienākuma nodokli.
Šeit ir vietā atgādināt, ka daudzi ir par to, lai atbalstītu uzņēmējus, kas iegulda līdzekļus vietējos uzņēmumos. Taču jau šobrīd uzņēmējdarbībā iegūto peļņu, kas ieguldīta atpakaļ uzņēmumā, ar ienākuma nodokli neapliek. Tāpēc Šlesera kunga ieteiktā nodokļu samazināšana ekonomiku nestimulēs, bet vēl vairāk palielinās budžeta deficītu (valstij būs jāaizņemas vairāk naudas no aizdevējiem vai jāsamazina pensijas, vai jādara abas lietas kopā), kā arī padziļinās jau tā milzīgo plaisu starp Latvijas visvairāk pārtikušajiem un pārējiem.
Diemžēl Šlesera kungs un LPP iesaka pilnīgi pretēju rīcību, un tā vien šķiet, ka šī partija ir visatklātākā Latvijas pārtikušāko cilvēku atbalstītāja. Viņi, saņemot šo nodokļu atlaidi, varēs pieticīgi "ziedot" 100 minimālās mēneša algas, kas Šlesera kungam ļaus sevi reklamēt kā "darītāju" un nevis kā "izdevumu samazinātāju, naudas prasītāju un kurnētāju"
08.04.2010. Uģis Gruntmanis, ārsts, Teksasas universitātes asociētais profesors
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75980
Izlasot LPP/"LC" iesniegtos dokumentus valdībai "ekonomikas uzlabošanai", pārņem šausmas un neizpratne, it sevišķi par vienu no ieteikumiem – neaplikt ar nodokli ienākumus vienai personai, ja tie pārsniedz 30 000 latu. Es neparakstījos! Ja gada ienākumi pārsniedz 30 000 latu, tātad 2500 latu mēnesī, ienākuma nodoklis virs šīs summas nebūs jāmaksā!
Tātad visi, kas pelna 250, 500, 1000, 1500, 2000 latus, maksās pilnu ienākuma nodokli, bet tie, kas pelna vairāk par 2500 latiem mēnesī (teiksim Ls 10 000), maksās tikai un vienīgi 625 latu nodokli.
Kurā valstī vēl tā ir? Vai Šlesera kungs var minēt kaut vienu piemēru?
Ir absolūti skaidrs, ka, darot tieši pretēji šim plānam, tas ir, samazinot nodokļus tiem, kas pelna mazāk nekā 2500 latu mēnesī, un it sevišķi tiem, kas pelna mazāk nekā 1000 latus mēnesī, šie cilvēki pirks kartupeļus, maizi un tomātus, līdz ar to aktīvi stimulēs ekonomiku. Savukārt cilvēki, kas pelna 2500 latu mēnesī un vairāk, veidos uzkrājumus un ekonomiku nestimulēs.
Latvijā pašreiz jau ir tā saucamais "flat tax" jeb visiem vienāds ienākuma nodoklis, kas jau tāpat ir sociāli negodīgs. Tāds ir vēl tikai Bulgārijā, Albānijā, Čehijā, Igaunijā, Gruzijā, Kazahstānā, Irākā, Kirgizstānā, Lietuvā, Mongolijā, Maķedonijā, Ukrainā, Krievijā. Taču nevienā rietumvalstī tāda nav! Attīstītās valstīs tie, kas pelna vairāk, maksā lielāku ienākuma nodokli.
Šeit ir vietā atgādināt, ka daudzi ir par to, lai atbalstītu uzņēmējus, kas iegulda līdzekļus vietējos uzņēmumos. Taču jau šobrīd uzņēmējdarbībā iegūto peļņu, kas ieguldīta atpakaļ uzņēmumā, ar ienākuma nodokli neapliek. Tāpēc Šlesera kunga ieteiktā nodokļu samazināšana ekonomiku nestimulēs, bet vēl vairāk palielinās budžeta deficītu (valstij būs jāaizņemas vairāk naudas no aizdevējiem vai jāsamazina pensijas, vai jādara abas lietas kopā), kā arī padziļinās jau tā milzīgo plaisu starp Latvijas visvairāk pārtikušajiem un pārējiem.
Diemžēl Šlesera kungs un LPP iesaka pilnīgi pretēju rīcību, un tā vien šķiet, ka šī partija ir visatklātākā Latvijas pārtikušāko cilvēku atbalstītāja. Viņi, saņemot šo nodokļu atlaidi, varēs pieticīgi "ziedot" 100 minimālās mēneša algas, kas Šlesera kungam ļaus sevi reklamēt kā "darītāju" un nevis kā "izdevumu samazinātāju, naudas prasītāju un kurnētāju"
Dibina Apvienoto daudznozaru arodbiedrību ADA
Dibina daudznozaru arodbiedrību
06.04.2010. BNS : LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75828
Pagājušās nedēļas nogalē izveidota Apvienotā daudznozaru arodbiedrība (ADA), kuras dibināšanā piedalījās nepilns simts dažādu nozaru pārstāvju. Jaunās arodbiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kuzins, kurš darbojas arī Latvijas Jaunatnes partijā, informēja, ka arodbiedrības dibināšanā piedalījās darbinieki no "Rīgas satiksmes", "Latvijas dzelzceļa", lidostas "Rīga" un taksometru uzņēmumiem, apsardzes struktūru pārstāvji un citi. ADA galvenie mērķi būšot aizstāvēt darba ņēmēju reālām metodēm. Par ADA valdes priekšsēdētāju ievēlēts Oleksadrs Baranovs
06.04.2010. BNS : LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75828
Pagājušās nedēļas nogalē izveidota Apvienotā daudznozaru arodbiedrība (ADA), kuras dibināšanā piedalījās nepilns simts dažādu nozaru pārstāvju. Jaunās arodbiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kuzins, kurš darbojas arī Latvijas Jaunatnes partijā, informēja, ka arodbiedrības dibināšanā piedalījās darbinieki no "Rīgas satiksmes", "Latvijas dzelzceļa", lidostas "Rīga" un taksometru uzņēmumiem, apsardzes struktūru pārstāvji un citi. ADA galvenie mērķi būšot aizstāvēt darba ņēmēju reālām metodēm. Par ADA valdes priekšsēdētāju ievēlēts Oleksadrs Baranovs
Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām
Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām
08.04.2010. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75959
Autors: ĢIRTS ZVIRBULIS
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka politiķi sākuši taupīt – veido uzkrājumus nebaltām dienām un vairs nedižojas ar kupliem autoparkiem. Dažam labam "uz papīra" pat nepieder savs mājoklis.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, dzīvo pieticīgi. Pirmajai personai nepieder nekādi nekustamie īpašumi un pat neviens transportlīdzeklis. Skaidrā naudā prezidents iekrājis 2000 latu, bet vēl bankas kontos glabā aptuveni 18 000 latu. Vienīgie viņa ienākumi ir darba alga, un pērn prezidents kopumā saņēmis 38 391,29 latus. V. Zatlers nav arī veicis nekādus vērā ņemamus darījumus, kā arī nav ne aizdevis, ne aizņēmies summas, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn darba algā nopelnījis nedaudz vairāk kā 20 000 latu un vēl saņēmis 6263 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta. Premjeram pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavas novadā, kā arī 1998. gada izlaiduma automašīna "SAAB 93". Dombrovskis savā deklarācijā arī norādījis uzkrājumus dažādās valūtās par kopējo summu aptuveni 40 000 latu apmērā. Premjers arī izsniedzis aizdevumu 178 788,56 eiro apmērā.
No trim augstākajām valsts amatpersonām vislielākie ienākumi bijuši Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurš pērn kopumā nopelnījis vairāk nekā 40 000 latu.
Daudzem uzkrājumi, Repšem – parādi un pabalsts.
Par darbu parlamentā Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze saņēmis 28 063,28 latu algu un kompensāciju – 6800 latus. Turklāt paralēli Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem Daudze turpina strādāt par ārstu anestezeologu Ventspils slimnīcā, kur pērn nopelnījis 4670 latus. Vēl aptuveni 1000 latus viņš saņēmis no VSAA un VID par iepriekš pārmaksātiem nodokļiem. Saeimas priekšsēdētājam pieder privātmāja un zeme Ventspilī, bet nav pašam sava transportlīdzekļa. Saeimas priekšsēdētājs bankas kontā uzkrājis aptuveni 18 000 latu. Viņš arī ir brīvs no parādsaistībām un pats nevienam nav aizdevis vērā ņemamas summas.
Vislielākais parādnieks no augstākajām amatpersonām ir finanšu ministrs Einars Repše, kura parādsaistības pērn bijušas 901 690 latu apmērā. Tas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad Repšes parāds bija apmēram 965 tūkstoši latu. Finanšu ministra ienākumi pērn bijuši nedaudz vairāk kā 131 000 latu. Lauvas tiesu no tiem veido savu īpašuma daļu pārdošana uzņēmumā "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Saeimā Repše 2009. gadā nopelnījis 3141 latu un vēl 1281 latu saņēmis kompensācijā, bet ministra amatā saņēmis algā 17 816 latus un kompensācijās – 2080 latu. Repše pērn arī saņēmis pabalstu no VSAA 2343 latu apmērā. Finanšu ministram ir arī vērā ņemama transportlīdzekļu kolekcija – divi KTM markas motocikli, automašīna "Honda CRV", lidmašīna "Flightstar 2SC" un traktors "Kubota ST30 Alpha". Tāpat viņam pieder zeme un dzīvojamā ēka Ikšķilē, un vairāki nekustamie īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastos.
Deputāti uzkrāj un aizdod
No Saeimas deputātiem lieli ienākumi bijuši Ilmai Čepānei (PS), kura pērn nopelnījusi vairāk nekā 53 000 latu. Paralēli Saeimas deputātes algai (18711,16 lati gadā) un parlamenta maksātajai kompensācijai (4846,07 lati) viņa strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē, kur pērn algā saņēmusi 19 439,41 latu. Turklāt deputāte nesen arī sasniedza pensijas vecumu un pērn pensijā saņēma 9197,39 latus. Čepānei pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jērcēnu pagastā, kā arī 2003. gada izlaiduma automašīna "Nissan X Trail". Deputāte arī deklarējusi parādsaistības 132 286,84 eiro apmērā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērā ņemamus ienākumus pērn guvis gan no darbības Saeimā (21 586,82 latu alga un 1620 latu kompensācija), gan no savas zemnieku saimniecības "Priedule" (kopumā 25 550,95 lati). Brigmanis arī saņēmis depozīta procentus no "SEB bankas" (2753,95 eiro) un "Swedbank" (261,03 lati), kā arī slimības pabalstu 862,85 latu apmērā. Deputātam arī pieder virkne nekustamo īpašumu gan Pūres pagastā, gan Jelgavā, bet – netipiski zemniekam – viņam īpašumā nav neviena transportlīdzekļa. Toties kā kārtīgs zemnieks viņš ir iekrājis nebaltām dienām – Brigmanis deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 77 527 latu apmērā. Deputātam nav nekādu parādsaistību, un arī citiem viņš nav aizdevis lielas summas.
Deputāts Kārlis Leiškalns pērn Saeimā nopelnījis 19 529 latus. Vēl 6000 latus viņš saņēmis algā Latvijas Ostu asociācijā, kur ieņem izpilddirektora amatu. Leiškalns savā deklarācijā arī apzinīgi norādījis divus santīmus, ko saņēmis dividendēs no AS "Swedbank". Atšķirībā no Brigmaņa un Čepānes Leiškalns nekādus uzkrājumus nav veidojis, toties izsniedzis aizdevumu 70 000 eiro apmērā. Leiškalnam kopīpašumā ar sievu Anitu pieder ēkas un zeme Abavas pagastā, Užavas pagastā un Jūrmalā. Leiškalns arī deklarējis, ka viņam pieder "vairāk nekā simts gleznu un zīmējumu".
08.04.2010. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75959
Autors: ĢIRTS ZVIRBULIS
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka politiķi sākuši taupīt – veido uzkrājumus nebaltām dienām un vairs nedižojas ar kupliem autoparkiem. Dažam labam "uz papīra" pat nepieder savs mājoklis.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, dzīvo pieticīgi. Pirmajai personai nepieder nekādi nekustamie īpašumi un pat neviens transportlīdzeklis. Skaidrā naudā prezidents iekrājis 2000 latu, bet vēl bankas kontos glabā aptuveni 18 000 latu. Vienīgie viņa ienākumi ir darba alga, un pērn prezidents kopumā saņēmis 38 391,29 latus. V. Zatlers nav arī veicis nekādus vērā ņemamus darījumus, kā arī nav ne aizdevis, ne aizņēmies summas, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn darba algā nopelnījis nedaudz vairāk kā 20 000 latu un vēl saņēmis 6263 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta. Premjeram pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavas novadā, kā arī 1998. gada izlaiduma automašīna "SAAB 93". Dombrovskis savā deklarācijā arī norādījis uzkrājumus dažādās valūtās par kopējo summu aptuveni 40 000 latu apmērā. Premjers arī izsniedzis aizdevumu 178 788,56 eiro apmērā.
No trim augstākajām valsts amatpersonām vislielākie ienākumi bijuši Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurš pērn kopumā nopelnījis vairāk nekā 40 000 latu.
Daudzem uzkrājumi, Repšem – parādi un pabalsts.
Par darbu parlamentā Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze saņēmis 28 063,28 latu algu un kompensāciju – 6800 latus. Turklāt paralēli Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem Daudze turpina strādāt par ārstu anestezeologu Ventspils slimnīcā, kur pērn nopelnījis 4670 latus. Vēl aptuveni 1000 latus viņš saņēmis no VSAA un VID par iepriekš pārmaksātiem nodokļiem. Saeimas priekšsēdētājam pieder privātmāja un zeme Ventspilī, bet nav pašam sava transportlīdzekļa. Saeimas priekšsēdētājs bankas kontā uzkrājis aptuveni 18 000 latu. Viņš arī ir brīvs no parādsaistībām un pats nevienam nav aizdevis vērā ņemamas summas.
Vislielākais parādnieks no augstākajām amatpersonām ir finanšu ministrs Einars Repše, kura parādsaistības pērn bijušas 901 690 latu apmērā. Tas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad Repšes parāds bija apmēram 965 tūkstoši latu. Finanšu ministra ienākumi pērn bijuši nedaudz vairāk kā 131 000 latu. Lauvas tiesu no tiem veido savu īpašuma daļu pārdošana uzņēmumā "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Saeimā Repše 2009. gadā nopelnījis 3141 latu un vēl 1281 latu saņēmis kompensācijā, bet ministra amatā saņēmis algā 17 816 latus un kompensācijās – 2080 latu. Repše pērn arī saņēmis pabalstu no VSAA 2343 latu apmērā. Finanšu ministram ir arī vērā ņemama transportlīdzekļu kolekcija – divi KTM markas motocikli, automašīna "Honda CRV", lidmašīna "Flightstar 2SC" un traktors "Kubota ST30 Alpha". Tāpat viņam pieder zeme un dzīvojamā ēka Ikšķilē, un vairāki nekustamie īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastos.
Deputāti uzkrāj un aizdod
No Saeimas deputātiem lieli ienākumi bijuši Ilmai Čepānei (PS), kura pērn nopelnījusi vairāk nekā 53 000 latu. Paralēli Saeimas deputātes algai (18711,16 lati gadā) un parlamenta maksātajai kompensācijai (4846,07 lati) viņa strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē, kur pērn algā saņēmusi 19 439,41 latu. Turklāt deputāte nesen arī sasniedza pensijas vecumu un pērn pensijā saņēma 9197,39 latus. Čepānei pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jērcēnu pagastā, kā arī 2003. gada izlaiduma automašīna "Nissan X Trail". Deputāte arī deklarējusi parādsaistības 132 286,84 eiro apmērā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērā ņemamus ienākumus pērn guvis gan no darbības Saeimā (21 586,82 latu alga un 1620 latu kompensācija), gan no savas zemnieku saimniecības "Priedule" (kopumā 25 550,95 lati). Brigmanis arī saņēmis depozīta procentus no "SEB bankas" (2753,95 eiro) un "Swedbank" (261,03 lati), kā arī slimības pabalstu 862,85 latu apmērā. Deputātam arī pieder virkne nekustamo īpašumu gan Pūres pagastā, gan Jelgavā, bet – netipiski zemniekam – viņam īpašumā nav neviena transportlīdzekļa. Toties kā kārtīgs zemnieks viņš ir iekrājis nebaltām dienām – Brigmanis deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 77 527 latu apmērā. Deputātam nav nekādu parādsaistību, un arī citiem viņš nav aizdevis lielas summas.
Deputāts Kārlis Leiškalns pērn Saeimā nopelnījis 19 529 latus. Vēl 6000 latus viņš saņēmis algā Latvijas Ostu asociācijā, kur ieņem izpilddirektora amatu. Leiškalns savā deklarācijā arī apzinīgi norādījis divus santīmus, ko saņēmis dividendēs no AS "Swedbank". Atšķirībā no Brigmaņa un Čepānes Leiškalns nekādus uzkrājumus nav veidojis, toties izsniedzis aizdevumu 70 000 eiro apmērā. Leiškalnam kopīpašumā ar sievu Anitu pieder ēkas un zeme Abavas pagastā, Užavas pagastā un Jūrmalā. Leiškalns arī deklarējis, ka viņam pieder "vairāk nekā simts gleznu un zīmējumu".
Psiholoģiskais karš pret Latviju
Trešdiena, 25.jūnijs (2008) Atis Skalbergs:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/554-psihologiskais-kars-pret-latviju.htm
"Kas ir lasījis Viktora Suvorova grāmatu "Akvārijs" (izdota arī latviski), tas zina, ka Krievijas Izlūkošanas pārvaldē (krieviski GRU) ir nodaļa, kas speciāli izdomā dažādas teorijas un izplata baumas. Tās spēj dezorientēt ļoti daudzus. Vispirms pamatīgi iebaidīt, tad – censties pakļaut.
Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks (viņš bija premjera Aigara Kalvīša ārštata padomnieks) aizgūtnēm sludināja: "Nevajag baidīties no Krievijas ekonomiskās ekspansijas." Tas bija mudinājums nokļūt šīs valsts ekonomiskā atkarībā, kļūt par ķīlnieku bīstamam biznesam.
Integrācijas ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) vadībā integrācijas sekretariāts izstrādājis "Jaunas pamatnostādnes sabiedrības integrācijai no 2008. līdz 2018. gadam." Šajās pamatnostādnēs aiz dažādiem svešvārdiem un samudžinātiem formulējumiem slēpjas divkopienu valsts atzīšana un okupācijas legalizēšana. Turpmāk integrācija notikšot nevis uz latviešu valodas bāzes, bet uz multikulturālisma pamatiem. "
"Vilis Vītols rakstā "Par valodu un multikulturālismu" ("Latvijas Avīze" 2008. g. 16. jūnijā) saka: "Tas ir mēģinājums pārvērst latvisku Latviju par multikulturālu Latviju... Patiesībā multikulturālisms būs rusifikācijas atgriešanās."
Advokāts Andris Grūtups intervijā "Latvijas Avīzei" 22. maijā teica: "Situācija kļuvusi bīstama. Latvijas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā mēs tiksim galā ar piekto kolonnu... Tā ideoloģiski joprojām pastāv un ir viens no lielākajiem draudiem mūsu valstij. Tāpēc uzskatu, ka pašreizējās integrācijas politikas vietā ir jāliek krasa latviskošanas politika. Krievi ciena tikai tos, kas paši sevi ciena." Šie patiesie vārdi ļoti nepatika Plineram un Cilēvičam."
"Latviju ik pa laikam apmeklē dažādi politiķi, lai izdarītu spiedienu uz mums. Lielākā daļa no viņiem vēlas, lai mēs piekāptos dažādām Krievijas prasībām. Šā gada martā Rīgā ieradās ASV Valsts sekretāres Kondolīzas Raisas palīga vietnieks Džefrijs Krilla. Viņš tikās ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem, Oskaru Kastēnu, Borisu Cilēviču, sniedza intervijas krievu avīzēm, pauda latviešiem naidīgus uzskatus, aicināja krievus iegūt vēlēšanu tiesības. Viņš runāja gandrīz tāpat kā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šis amerikānis Latvijas valdību pamācīja – domāt, kā nepilsoņus "motivēt pieņemt Latvijas pilsonību". "
"Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels nesen teica: "Krieviju pārvalda VDK spiegi un bandīti. Putina vara sevī apvieno sliktāko, kas aizgūts gan no komunisma, gan kapitālisma. Putina ēra atnesa jauna tipa diktatūru, kas ir bīstama savā neuzkrītošajā veidolā."
Lienošā okupācija virzās uz mērķi. Mums jābūt stipriem un gudriem, mums jākopj sava un visas tautas nacionālā pašapziņa, lai nezaudētu šajā psiholoģiskajā karā."
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/554-psihologiskais-kars-pret-latviju.htm
"Kas ir lasījis Viktora Suvorova grāmatu "Akvārijs" (izdota arī latviski), tas zina, ka Krievijas Izlūkošanas pārvaldē (krieviski GRU) ir nodaļa, kas speciāli izdomā dažādas teorijas un izplata baumas. Tās spēj dezorientēt ļoti daudzus. Vispirms pamatīgi iebaidīt, tad – censties pakļaut.
Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks (viņš bija premjera Aigara Kalvīša ārštata padomnieks) aizgūtnēm sludināja: "Nevajag baidīties no Krievijas ekonomiskās ekspansijas." Tas bija mudinājums nokļūt šīs valsts ekonomiskā atkarībā, kļūt par ķīlnieku bīstamam biznesam.
Integrācijas ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) vadībā integrācijas sekretariāts izstrādājis "Jaunas pamatnostādnes sabiedrības integrācijai no 2008. līdz 2018. gadam." Šajās pamatnostādnēs aiz dažādiem svešvārdiem un samudžinātiem formulējumiem slēpjas divkopienu valsts atzīšana un okupācijas legalizēšana. Turpmāk integrācija notikšot nevis uz latviešu valodas bāzes, bet uz multikulturālisma pamatiem. "
"Vilis Vītols rakstā "Par valodu un multikulturālismu" ("Latvijas Avīze" 2008. g. 16. jūnijā) saka: "Tas ir mēģinājums pārvērst latvisku Latviju par multikulturālu Latviju... Patiesībā multikulturālisms būs rusifikācijas atgriešanās."
Advokāts Andris Grūtups intervijā "Latvijas Avīzei" 22. maijā teica: "Situācija kļuvusi bīstama. Latvijas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā mēs tiksim galā ar piekto kolonnu... Tā ideoloģiski joprojām pastāv un ir viens no lielākajiem draudiem mūsu valstij. Tāpēc uzskatu, ka pašreizējās integrācijas politikas vietā ir jāliek krasa latviskošanas politika. Krievi ciena tikai tos, kas paši sevi ciena." Šie patiesie vārdi ļoti nepatika Plineram un Cilēvičam."
"Latviju ik pa laikam apmeklē dažādi politiķi, lai izdarītu spiedienu uz mums. Lielākā daļa no viņiem vēlas, lai mēs piekāptos dažādām Krievijas prasībām. Šā gada martā Rīgā ieradās ASV Valsts sekretāres Kondolīzas Raisas palīga vietnieks Džefrijs Krilla. Viņš tikās ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem, Oskaru Kastēnu, Borisu Cilēviču, sniedza intervijas krievu avīzēm, pauda latviešiem naidīgus uzskatus, aicināja krievus iegūt vēlēšanu tiesības. Viņš runāja gandrīz tāpat kā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šis amerikānis Latvijas valdību pamācīja – domāt, kā nepilsoņus "motivēt pieņemt Latvijas pilsonību". "
"Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels nesen teica: "Krieviju pārvalda VDK spiegi un bandīti. Putina vara sevī apvieno sliktāko, kas aizgūts gan no komunisma, gan kapitālisma. Putina ēra atnesa jauna tipa diktatūru, kas ir bīstama savā neuzkrītošajā veidolā."
Lienošā okupācija virzās uz mērķi. Mums jābūt stipriem un gudriem, mums jākopj sava un visas tautas nacionālā pašapziņa, lai nezaudētu šajā psiholoģiskajā karā."
trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis
Atis Skalbergs atmasko nelietības
Trešdiena, 7.aprīlis (2010) Atis Skalbergs
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/20177-latvijas-izlaupisana-turpinas.htm?cshow=1&cnr=22#cid73781
Latvijas izlaupīšana turpinās.
"2010.gada 6.februārī LTV ziņās diktors paziņoja, ka Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts piecu gadu laikā sev prēmijās piešķīris 49000 latu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda.
Jau 2005.gadā revīzija konstatēja, ka Dz.Kolāts sev piešķīris 12000 latus. Tas izraisīja izbrīnu par Kolāta nekaunību, jo nekas ievērības cienīgs radio nebija paveikts. Daudzi to uzskatīja par valsts izzagšanu. Kolātam radio bija vislielākā alga – 1500 latu. Bet viņš vēl izmantoja savu ieņemamo stāvokli un piešķīra sev prēmijas. Neviens likums to neatļauj darīt."
"Cik tūkstošus latu Kolātam vēl jāpaņem, lai kāds viņu apturētu no šīs alkatīgās nodarbes. Pēc atbildes es griezos ar vēstuli Latvijas Saeimā pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Ingrīdas Circenes. 2010.gada 17.februārī es saņēmu no viņas atbildi, ka lieta izskatīšanai nodota Nacionālās radio un TV padomei. Apritējis vairāk nekā mēnesis, bet šīs iestādes vadītājs Ābrams Kleckins neko nav atbildējis. Šīs padomes bezdarbības rezultātā Kolāts tā varēja rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Un šis gadījums jau nav vienīgais Latvijā. Ko dara prokuratūra, kad Valsts Kontrole atklājusi šādus naudas izlaupīšanas gadījumus. Vai prokuratūra imitē savu darbu? Ne valdība, ne Saeima nespēj saukt prokuratūru pie savu pienākumu izpildīšanas. Kas glābs Latviju no izlaupīšanas?"
Ar stingru stāju, Trešdiena, 21.janvāris (2009) Atis Skalbergs:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/277-ar-stingru-nostaju.htm
"Pērn Oskara Kastēna vadītā ministrija izstrādāja pamatnostādnes integrācijas lietās. Tās paredzēja, ka integrācija nenotiks uz latviešu valodas bāzes un būtībā bija divkopienu valsts atzīšana. Tika cildināts multikulturālisms visādos veidos."
"Par veiksmi uzskatu faktu, ka Valdis Zatlers neaizbrauca vizītē uz Maskavu. Gada sākumā Krievijas vēstnieks A. Vešņakovs ļoti pūlējās, lai šī vizīte notiktu pēc iespējas ātrāk. Mūsu prezidents Zatlers kādā intervijā bija atzinis, ka Latvijas krievi esot labākie pasaulē. "
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/20177-latvijas-izlaupisana-turpinas.htm?cshow=1&cnr=22#cid73781
Latvijas izlaupīšana turpinās.
"2010.gada 6.februārī LTV ziņās diktors paziņoja, ka Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts piecu gadu laikā sev prēmijās piešķīris 49000 latu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda.
Jau 2005.gadā revīzija konstatēja, ka Dz.Kolāts sev piešķīris 12000 latus. Tas izraisīja izbrīnu par Kolāta nekaunību, jo nekas ievērības cienīgs radio nebija paveikts. Daudzi to uzskatīja par valsts izzagšanu. Kolātam radio bija vislielākā alga – 1500 latu. Bet viņš vēl izmantoja savu ieņemamo stāvokli un piešķīra sev prēmijas. Neviens likums to neatļauj darīt."
"Cik tūkstošus latu Kolātam vēl jāpaņem, lai kāds viņu apturētu no šīs alkatīgās nodarbes. Pēc atbildes es griezos ar vēstuli Latvijas Saeimā pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Ingrīdas Circenes. 2010.gada 17.februārī es saņēmu no viņas atbildi, ka lieta izskatīšanai nodota Nacionālās radio un TV padomei. Apritējis vairāk nekā mēnesis, bet šīs iestādes vadītājs Ābrams Kleckins neko nav atbildējis. Šīs padomes bezdarbības rezultātā Kolāts tā varēja rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Un šis gadījums jau nav vienīgais Latvijā. Ko dara prokuratūra, kad Valsts Kontrole atklājusi šādus naudas izlaupīšanas gadījumus. Vai prokuratūra imitē savu darbu? Ne valdība, ne Saeima nespēj saukt prokuratūru pie savu pienākumu izpildīšanas. Kas glābs Latviju no izlaupīšanas?"
Ar stingru stāju, Trešdiena, 21.janvāris (2009) Atis Skalbergs:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/277-ar-stingru-nostaju.htm
"Pērn Oskara Kastēna vadītā ministrija izstrādāja pamatnostādnes integrācijas lietās. Tās paredzēja, ka integrācija nenotiks uz latviešu valodas bāzes un būtībā bija divkopienu valsts atzīšana. Tika cildināts multikulturālisms visādos veidos."
"Par veiksmi uzskatu faktu, ka Valdis Zatlers neaizbrauca vizītē uz Maskavu. Gada sākumā Krievijas vēstnieks A. Vešņakovs ļoti pūlējās, lai šī vizīte notiktu pēc iespējas ātrāk. Mūsu prezidents Zatlers kādā intervijā bija atzinis, ka Latvijas krievi esot labākie pasaulē. "
Abonēt:
Ziņas (Atom)