Vidzemes partija nemeklē sadarbības partnerus lielajās partijās
30.10.2011 LETA.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=332287:vidzemes-partija-nemekl-sadarbbas-partnerus-lielajs-partijs&catid=72:politika&Itemid=95
Vidzemes partija neredz jēgu sadarbībai ar kādu no lielajām partijām, tādēļ pašlaik tā strādā pie savas partijas attīstības, pastāstīja Vidzemes partijas valdes loceklis Vents Armands Krauklis. Šajā nedēļā Alūksnē notikusi kārtējā partijas valdes sēde, kurā partijas biedri pārrunājuši pašreizējo politisko situāciju un, redzot veidu, kādā tiek veidota valdība, un kas notiek Saeimā, secinājuši, ka izvēle vēlēšanās neiesaistīties bijusi pareiza.
Pēc Vidzemes partijas dibināšanas kā iespējamie sadarbības partneri tika izvirzītas trīs partijas - Zatlera Reformu partija, apvienība "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība.
Pirmsvēlēšanu gaisotnē sadarbība neizveidojās, un, kā pastāstīja Krauklis, arī pašlaik partija neredz jēgu sadarbībai ar kādu lielo partiju. "Strādājam pie savas partijas attīstības, lai mūsu partijas pārstāvji būtu visā Vidzemē," pastāstīja Krauklis, piebilstot, ka cilvēki pašlaik ir daudz atsaucīgāki sadarbībai, jo redz, ka lielās partijas rīkojas destruktīvi.
Lielo partiju prioritātes nesakrīt ar Vidzemes partijas redzējumu, tādēļ partija vairs nemēģina meklēt sadarbības partnerus. Turklāt pašlaik izskatoties, ka reģionālās problēmas partiju dienaskārtībās novirzījušās vēl zemākā vietā.
Vidzemes partija tika nodibināta 23.jūlijā. Tās dibināšanu bija apliecinājuši 243 Latvijas pilsoņi. Par partijas priekšsēdētāju ievēlēts Rūjienas mērs Guntis Gladkins, bet bijušais tautpartijietis Krauklis kļuvis par viņa vietnieku. Par Vidzemes partijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts arī Alūksnes uzņēmējs Egīls Josts.
svētdiena, 2011. gada 30. oktobris
V.Makarovs - ZRP un Saeimas pāevēlēšanas rezultāts
IEGUVUMI UN ZAUDĒJUMI.
Tagad sāk parādīties īstie ieguvumi un zaudējumi, ko radīja 11. Saeimas vēlēšanas. Jā, ievēlējām jaunu parlamentu, jau apstiprinājām jaunu valdību un varam ieraudzīt lietas, kas satrauc latviešus, proti, ka atbildīgos amatos izvirza aizdomīgas personas, piemēram, Viktoru Markovu par ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš nāk no ZRP, šī partija dibināta pusotra mēneša laikā, lielā steigā, tajā varēja iestāties arī svešas valsts specdienesta aģenti, jo nekāda nopietna kontrole nebija, Zatlers tikai bazūnēja, ka viņu partijā cilvēkus nedala krievos un latviešos. Nevienu reizi viņš neteica, ka šī partija ies koalīcijā ar SC, bet, kad vēlēšanas bija beigušās, tad to pateica. Tā bija krāpšana, jo vēlētāji nebūtu par to balsojuši. Tāpēc arī radās šķelšanās – seši deputāti atdalījās no ZRP. Olšteins internetā savā rakstā „Karalis ir kails” pateica, ka partijas „pelēkie kardināli” ir bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkevičs un prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Viņas vīrs Gundars Kukuls ir labs draugs Šleseram. 22.okt. Zatlers atzina, ka pie šķelšanās partijā vainīgs ir viņš. Tauta šo partiju sauc par „atriebes partiju”, ar ko Zatlers parādīs, ka viņš no politikas nepaliks malā. Viņu neievēlēja par Saeimas spīkeru, kaut gan bija tāda vienošanās. Tas ir vēl viens iemesls, lai apvainotos. Runājot par koalīcijas nostiprināšanu, bija ieteikums tajā aicināt ZZS deputātus. Zatlers sāka runāt par tārpiem un sarkanajām līnijām. Tas izsauca cilvēku sašutumu, viņi zvanīja uz avīžu redakcijām, sauca eksprezidentu par nodevēju un nosodīja tādu izrunāšanos. Ar šo partiju daudzi latvieši cerēja, ka sāksies jauna , godīga politika un valsts augšupeja. Tas nav noticis. Makarova virzīšana ārlietu ministrijā ir nesaprotama un bīstama, jo viņš darbojies Urbanoviča vadītajā organizācijā „Baltijas forums”. Tā ir provokatoriska organizācija, kas kalpo Kremlim, lai radītu šķietamību, ka Baltijas valstīs nav demokrātijas, ka te apspiež visu krievisko, ka nedod pilsonību nepilsoņiem, ka ES jānāk palīgā savaldīt nacionāļus. Makarovs ļoti pūlējās, lai SC būtu koalīcijā. Dažādās intervijās viņš atbildējis tieši tā, kā jāatbild gudram spiegam, lai sasniegtu savus mērķus. Vislielākais ieguvums ir tas, ka jaunajā Saeimā nav PCTVL, Šlesera partijas, likvidējusies Tautas partija, nav ievēlēts Štokenbergs, ka 14 mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība. Pie zaudējumiem pieskaitāms tas, ka neievēlēja Kristovski. Tos latviešus, kas iestājušies SC , citi latvieši uzskata par nodevējiem, bet vairums krievu – par pielīdējiem, kuriem uzticēties nedrīkst. Kādu laiku šie latvieši tēloja tādus kā protestētājus. Bet tagad apjēdz, ka nostājušies pret savu tautu un valsti. Divi deputāti zvērestu teica augšzemnieku dialektā un, šķiet, jutās lieli patrioti. Abi bija no ZRP. Koalīcija ir vārga un es tai neparedzu ilgu mūžu.
ATIS SKALBERGS
Tagad sāk parādīties īstie ieguvumi un zaudējumi, ko radīja 11. Saeimas vēlēšanas. Jā, ievēlējām jaunu parlamentu, jau apstiprinājām jaunu valdību un varam ieraudzīt lietas, kas satrauc latviešus, proti, ka atbildīgos amatos izvirza aizdomīgas personas, piemēram, Viktoru Markovu par ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš nāk no ZRP, šī partija dibināta pusotra mēneša laikā, lielā steigā, tajā varēja iestāties arī svešas valsts specdienesta aģenti, jo nekāda nopietna kontrole nebija, Zatlers tikai bazūnēja, ka viņu partijā cilvēkus nedala krievos un latviešos. Nevienu reizi viņš neteica, ka šī partija ies koalīcijā ar SC, bet, kad vēlēšanas bija beigušās, tad to pateica. Tā bija krāpšana, jo vēlētāji nebūtu par to balsojuši. Tāpēc arī radās šķelšanās – seši deputāti atdalījās no ZRP. Olšteins internetā savā rakstā „Karalis ir kails” pateica, ka partijas „pelēkie kardināli” ir bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkevičs un prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Viņas vīrs Gundars Kukuls ir labs draugs Šleseram. 22.okt. Zatlers atzina, ka pie šķelšanās partijā vainīgs ir viņš. Tauta šo partiju sauc par „atriebes partiju”, ar ko Zatlers parādīs, ka viņš no politikas nepaliks malā. Viņu neievēlēja par Saeimas spīkeru, kaut gan bija tāda vienošanās. Tas ir vēl viens iemesls, lai apvainotos. Runājot par koalīcijas nostiprināšanu, bija ieteikums tajā aicināt ZZS deputātus. Zatlers sāka runāt par tārpiem un sarkanajām līnijām. Tas izsauca cilvēku sašutumu, viņi zvanīja uz avīžu redakcijām, sauca eksprezidentu par nodevēju un nosodīja tādu izrunāšanos. Ar šo partiju daudzi latvieši cerēja, ka sāksies jauna , godīga politika un valsts augšupeja. Tas nav noticis. Makarova virzīšana ārlietu ministrijā ir nesaprotama un bīstama, jo viņš darbojies Urbanoviča vadītajā organizācijā „Baltijas forums”. Tā ir provokatoriska organizācija, kas kalpo Kremlim, lai radītu šķietamību, ka Baltijas valstīs nav demokrātijas, ka te apspiež visu krievisko, ka nedod pilsonību nepilsoņiem, ka ES jānāk palīgā savaldīt nacionāļus. Makarovs ļoti pūlējās, lai SC būtu koalīcijā. Dažādās intervijās viņš atbildējis tieši tā, kā jāatbild gudram spiegam, lai sasniegtu savus mērķus. Vislielākais ieguvums ir tas, ka jaunajā Saeimā nav PCTVL, Šlesera partijas, likvidējusies Tautas partija, nav ievēlēts Štokenbergs, ka 14 mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība. Pie zaudējumiem pieskaitāms tas, ka neievēlēja Kristovski. Tos latviešus, kas iestājušies SC , citi latvieši uzskata par nodevējiem, bet vairums krievu – par pielīdējiem, kuriem uzticēties nedrīkst. Kādu laiku šie latvieši tēloja tādus kā protestētājus. Bet tagad apjēdz, ka nostājušies pret savu tautu un valsti. Divi deputāti zvērestu teica augšzemnieku dialektā un, šķiet, jutās lieli patrioti. Abi bija no ZRP. Koalīcija ir vārga un es tai neparedzu ilgu mūžu.
ATIS SKALBERGS
Ražukam - problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam?
Par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju ievēlētajam Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātam Romualdam Ražukam (attēlā) var rasties problēmas saņemt augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam, liecina portāla "pietiek.com" rīcībā esošā informācija. Politiķis pirmdien, 31.oktobrī, Satversmes aizsardzības birojā (SAB) iesniegs nepieciešamos dokumentus un neredz šķēršļus augstākā līmeņa pielaides saņemšanai. Bez šīs pielaides Ražuks nekvalificēsies Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatam.
Kā portālam stāstījuši informēti avoti, Ražukam problēmas var radīt tas, ka viņam savulaik anulēta NATO pielaide. Turklāt tas noticis pēc Briseles, ne Latvijas drošības dienestu iniciatīvas. Saskaņā ar instrukcijām personai, kurai reiz anulēta pielaide, otrreiz mūžā tā vairs netiek izsniegta, portālam neoficiāli skaidrojuši ar drošības dienestiem saistīti avoti.
Tiesa, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam obligāti nav nepieciešama NATO pielaide. Kā "pietiek.com" norādīja divi bijušie šīs komisijas vadītāji Andris Bērziņš un Ojārs Kalniņš, viņiem SAB izsniedzis augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam jeb tā dēvēto nacionālo pielaidi, bet NATO pielaide nav izsniegta, jo acīmredzot nav bijusi nepieciešama. "NATO pielaide nebija obligāta, jo Ārlietu komisija ļoti reti skata NATO dokumentus," skaidroja Kalniņš.
SAB pats izvērtē, kāda līmeņa pielaide nepieciešama konkrētā amatā. Ja SAB uzskatīs, ka apstākļi, kādos Ražuks zaudējis NATO pielaidi, liek apšaubīt viņa atbilstību arī augstākā līmeņa nacionālās pielaides saņemšanai, politiķim var nākties pamest Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, raksta portāls.
Ražuks no 2004.gada rudenī konkurencē ar vairāku citu valstu pārstāvjiem tika izraudzīts amatam NATO. No 2005.gada februāra viņš bija NATO pārstāvis Kaukāzā ar mītnes vietu Tbilisi. Ražuka darbs bija saistīts ar NATO Partnerattiecības mieram programmas pārraudzīšanu un realizēšanu Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā. Viņa darbs bija saistīts ar politikas un drošības jautājumiem, starpinstitucionālo un individuālo sadarbību.
NATO pārstāvja vieta Latvijai bija uzticēta līdz 2006.gada septembrim. Ražuks neslēpj, ka bija cerējis - NATO pagarinās viņa līgumu, tomēr tas nav noticis, nepaskaidrojot iemeslus. Viņam neesot ziņu, ka NATO līdz ar līguma nepagarināšanu būtu anulējis pielaidi alianses noslēpumiem. Pēc "pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, NATO vēlējies atbrīvoties no Ražuka pēc tam, kad viņš piefiksēts tiekamies "ar nepareizajiem puišiem no Austrumiem". Ražuks arī neesot bijis disciplinēts, bijuši gadījumi, kad viņš uz vairākām nedēļām pazudis un nav bijis atrodams, raksta portāls.
"Muļķības!" šādu informāciju noraida Ražuks. "Man ir pietiekami liela pieredze, lai es saprastu, kas ir kas. Kā man var nebūt kontaktu ar šādiem cilvēkiem, strādājot Dienvidkaukāzā?" vaicā politiķis.
Ražuks sarunā ar "pietiek.com" atteicās apspriest jautājumu, kā rīkosies, ja pielaidi nesaņems un nevarēs vadīt komisiju. "Man nav nekādu šaubu par sevi, es esmu bijis kopā ar šo valsti no paša sākuma. Lai kompetentie orgāni pārbauda, bet man nav šaubu, ka šī pielaide būs," uzsvēra politiķis, kurš bija viens no Atmodas laika aktīvistiem un Latvijas Tautas frontes redzamākajām sejām.
Kad Ražuks politiskas vienošanās rezultātā ieguva Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, Saeimas kuluāros izskanēja, ka to ZRP viņam izcīnīja, baidoties, ka arī viņš var pievienoties ZRP šķeltniekiem. Vēl dažas stundas iepriekš tika spriests, ka Ražuks saņems tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Pats Ražuks portālam "pietiek.com" gan noliedz, ka amats nepieciešams, lai viņu noturētu partijā. "Es būšu ar Zatleru līdz galam," uzsvēris deputāts.
ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris
V. Liepiņš nerādīs zobus SC
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=331704:lnerdsim-viens-otram-zobusr&catid=95:intervijas&Itemid=113
Nerādīsim viens otram zobus»
25.10.2011 Egils Līcītis
"Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāts VALDIS LIEPIŅŠ (Zatlera Reformu partija). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Gan iepriekš, gan sākot Saeimas darbu, bijis diezgan daudz diskusiju par Zatlera kungu un viņa partiju. Skanējuši visādi epiteti. Kā jūs, būdams ZRP frakcijas iekšienē, to vērtējat?
V. Liepiņš: – Epiteti – tie ir augstākā mērā bērnišķīgi no visām pusēm. Tādā zemā līmenī politikā lietas nevar kārtot. Bet kā kārto? Saeimā pirmais, kas jāizbeidz, ir aizklātie balsojumi. Tur aizbildinās ar sirdsapziņas balsojumu, bet ne jau sirdsapziņa diktē, jo daži stāsta niekus, daži acīmredzot klaji melo, taču ēna krīt uz visiem. Vēlētājiem jāzina, kā viņu deputāti balso, tā ir arī Rietumu demokrātijas norma. Otrkārt, man šķiet, apsverama klusuciešanas moratorija ieviešana pēc vēlēšanām uz nedēļu, divām, kamēr partijas vienojas par darboties spējīgu valdību. Lai partijas "sanaglo" un piedāvā Ministru kabinetu, un tad vērtēsim, vai varam to atbalstīt. Tagad notiek publiska cīņa, pūliņi otru iegāzt, un tas ir negatīvi, neproduktīvi, dubļaini. Tad nav brīnums, cik zemu vēlētāji vērtē politiskos procesus, kā ar vienu pindzeli un melno krāsu nomālē visus politiķus. Taču tā nav, es ticu, ka vairākums no viņiem ir godīgi, strādīgi. Tāpēc labāk darām kā Vatikānā – sagaidām baltos dūmus un tad spriežam, vai piedāvājums ir pieņemams. Piebildīšu arī par "atturēšanos", kas pārsvarā nozīmē balsojumu "pret". Tas ir aplam un ļauj manipulēt, sak, es jau nebiju "pret", es "atturējos".
E. Līcītis: – Bet pie partijas "iekšlietām" – kas notiek ar Zatlera partiju?
– Domāju, tā iet cauri grūtam posmam. Tur ir pārstāvēti dažādi uzskati, un mēs kā zobratiņi mēģinām izveidot kopējo ritmu, lai labi sadarbotos. Lietas uzlabojas. Es un dep. Eņģelis parakstījām frakcijas nolikumu ar atrunām, ka ne visam, ko lika priekšā, piekrītam. Vētra nesekoja. Process demokratizējas. Vairākums nespieda mazākumu, nerēķinoties ar tā domām.
V. Krustiņš: – Zatlera kungs vienubrīd paziņoja, ka ies kopā ar "SC", tad piepeši atteicās no partnerības un pagriezās uz citu pusi. Par to nebija pārliecinošas argumentācijas. No jums ceram sagaidīt skaidrāku valodu – kas īsti notika ar šo nostāju maiņu?
– Nezinu. Var spekulēt ar skaidrojumu, bet vai tam nozīme? Mana personīgā nostāja attiecībā pret "SC" ņemšanu balstījās uz ZRP 10. principu, ka "visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latviju, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu".
Kā var ņemt par partneriem tādu apvienību, kurā ir Rubika sociālisti ar programmu, kurā nedz stāv, nedz krīt par Latviju? Kā iet koalīcijā ar partiju, bija deputāts, kurš knapi runā latviski? Ušakova kungs esot teicis, ka Sociālistu partija nebūšot koalīcijā, bet tad nepietika balsu, lai ZRP un "SC" veidotu valdību.
Nezinu, kas stāvēja aiz steigā pieņemtiem lēmumiem, esmu cilvēks, kam nepatīk intrigas. No tām turos tālāk prom.
E. Līcītis: – Jūs tomēr bijāt redzamākais vīrs partijā, kurš tūlīt iebilda pret vienošanos ar "SC".
– Nevar teikt, ka esmu pret "Saskaņas centru" – ja viņi grib būt saliedētāji Latvijas sabiedrībā. Biju Rīgas domes deputāts un tolaik iepazinos ar dažiem krievu deputātiem. Nu nekāda vaina, pat jāpabrīnās, kamdēļ viņi ir tai partijā. Nerādīsim viens otram zobus. Meklēsim vidusceļu, bet es teiktu – vidusceļu vairāk uz mūsu, latvisko pusi.
V. Krustiņš: – Ja nav racionāla skaidrojuma, parasti meklē iracionālu iemeslu. Tāpēc ir tiešām pārsteidzoši, ka Zatlera "tanki" pagriezās uz citu pusi. It īpaši, ja lēmumu pieņēma bijušais prezidents.
– Prezidentūra – tā nav partiju politika. Prezidents daudz laika vada ar padomdevējiem. Tur gan ienāk politiķi, NVO pārstāvji, taču tā ir "cita pasaule". Partiju politika ir citādāka, jo jāmeklē kompromisi un vidusceļi partijas vidū un ārpus tās, un tā vairs nav tāda "izolēta" prezidentāla pozīcija.
– Ja paši partijas biedri runā par ārkārtas kongresa sasaukšanu, tad tas ir ārkārtīgi nopietni. Cilvēki stājās ZRP ar tīru sirdsapziņu, stāvēja rindā, lai reģistrētos par biedriem.
– Ja redz, ka partijā lietas neiet, kā vajag – un nav noslēpums, ka neiet, kā vajag, – jāskatās, kāpēc tā ir. Ja šķiet, ka problēmas sākas no augšas, jāsasauc kongress, kurā var ko mainīt. Cita lieta – šo valdi ievēlēja dibināšanas kongresā ap 270 cilvēku. Tagad ZRP jau ir ap 1800 biedru, līdz ar to ir gluži normāla prasība sarīkot ārkārtas kongresu, varbūt izraudzīt jaunu vadību. Pašreizējā, visdrīzāk, darbojās kā rīcības komiteja, kurai jaundibinātā partija bija jādabū uz kājām. Valdes locekļi tiešām ir strādājuši, pieņemu, ka daži pat pa 24 stundām no vietas. Ko viņi izdarīja tik īsā laikā, ir apbrīnojami. Taču, ātri darot, ir iespējams citiem uzkāpt uz varžacīm, un tas ir nepatīkami.
– Organizatoriskās lietas ir viena puse, bet virzība uz sadarbību ar "Saskaņas centru" varēja būt dibināta tikai uz apzinātu rīcību ar politisku sapratni, uz ko šī partija iet.
– Tam nav pierādījumu, bet tā varētu šķist, ka Zatlera kungs meklēja to divu trešdaļu vairākumu, kas ļautu mainīt Satversmi, viešot tautas vēlētu prezidentu. Tā kā "Vienotībā" tam nebija atbalsta, bija jāmeklē citi sabiedrotie. Kad stājos ZRP, biju kodola grupā un, mijoties domām ar Valdi Zatleru, teicu, ka mums visur sakrīt, izņemot šo ideju. Es esmu galīgi pret tautas vēlētu prezidentu, un "par" izteiktie argumenti man liekas populistiski.
– Jau minēju, ka cilvēki uzticējās, sekoja vadonim partijā un balsoja vēlēšanās. Par to nav ko pārmest. Bet kā viņi tik viegli varēja piekrist kursa maiņai…
– … nezin gan, vai viņi piekrita.
– Tomēr publiski protestējuši un aizgājuši no ZRP tikai zināmie seši deputāti.
– Kad iebildu pret partnerību ar "SC", saņēmu lielu atbalstu tādai nostājai. Ņurdēšana ZRP bija diezgan liela. Daži biedri varbūt nemaz nepaguva izsekot tik krasiem pavērsieniem. Zatlera vārds ir dots partijai, un viņa 28. maija runa par tiesisku un godīgu valsti tika uztverta kā noteicošais ZRP programmatiskais pamats.
Cilvēki sacīja – nu beidzot ir viens, kas to lietu sakārtos, vērodami Zatlera bezkompromisa nostāju pret trim oligarhiem. Viņi pēc tam smalki nepētīja ZRP kursa pagriezienus, taču kopumā atbalsts partijai krities. Vai tam par galveno iemeslu ir turēšanās pie savienības ar "SC" vai kāds cits iemesls, grūti spriest.
– Tagad bieži runā par nacionālo jautājumu – katrs pēc savas izpratnes. Ir tādi, kas saka – latvieši jāatradina no tā, ka te būs latviska valsts. Noteikti personāži par to aģitē, taču pretdarbības viņiem nav. Pret latviešu valodas statusa apšaubīšanu būtu jāiestājas ar rungu, bet nekā.
– Bija iebildumi pret šo parakstu vākšanu, arī no Urbanoviča un Ušakova puses, jo nāca vēlēšanas.
– Jā gan, bet tas bija viltīgi darīts – latviešu presei sacīja, ka "SC" neatbalstot šo akciju, tikām ap stūri parakstu vācējus dēvēja par cēlsirdīgiem bruņiniekiem.
– Tā ir vārdu un darbu nesakritība. Ušakovs teica, ka nevedīs atbalstītājus ielās, bet otrā dienā sauc uz demonstrāciju pie Saeimas. Tas jau saprotams, ka elektorātam jāparāda, cik viņi aktīvi un nesalaužami. Bet lai viņi pierāda darbos, ka ir mūsējie.
– Kā to pierādīt?
– Pirmkārt, Latvijā jau ir ļoti lojāli krievi un tādi, kuri te dzīvo vairākās paaudzēs. Tad ir jaunie cilvēki, kuriem ir perfekta latviešu valoda. Es nedomāju, ka viņi ir kādi "Maskavas krievi" vai ar impērisku domāšanu. Būs nākamā paaudze – cerams, vēl vairāk uz Latviju orientēti mūsējie Latvijas krievi.
E. Līcītis: – Skaidrs, ka te nav ne etnisku konfliktu, ne diskriminācijas, runas ir tikai politiskajā vidē. Vai redzat "Saskaņas centra" vēlēšanos "laboties"?
– Domāju, ka "SC" ir pietiekami Latvijai lojālu cilvēku. Varbūt citos mīt bailes, ka vieni ies prom, otri, un tad apvienība sašķelsies mazpartijās bez liela svara Saeimā, kāds panākts pašlaik. Kādam ir liela interese viņus saturēt kopā. Taču "Saskaņai" arī ir nenovēršamais paaudžu jautājums. Vecie ilgojas pēc padomju laikiem, kad viņi šeit bija noteicēji, kamēr gados jaunākie ir saprātīgāki šajā ziņā un saprot, ka šie laiki ir pagājuši. Krievu sabiedrībā vecāki un vecvecāki droši vien iespaido jaunākos ar savu autoritāti, sak, balsis nodosim par "SC". Tā tāda ģimenes lojalitāte.
V. Krustiņš: – Jāatceras, ka "Saskaņu" dibināja nolūkā samierināt latviešus ar okupācijas sekām.
– Jurkāna kungs nesa to saskaņas domu, bet tagad viņš ko citu runā. "SC" nav gatavi nākt valdībā. Nedz tas ir izdevīgi, nedz ir pietiekami kvalificētu cilvēku. Taču diezin vai partijas spēj sekmīgi risināt nacionālos jautājumus.
Eiropā ir bēdīgi piemēri, ar ko beidzas nacionālo jautājumu uzvandīšana politikas dēļ. Drīzāk labāk izdosies cilvēciski ar šo jautājumu tikt galā. Latvija nevar sekmīgi pastāvēt, ja mēs šo jautājumu neatrisinām.
E. Līcītis: – Atgriežoties pie ZRP lietām – cik pamatoti, jūsuprāt, ir Olšteina sešnieka argumenti, ka partijā trūcis iekšējās demokrātijas, ka viņus nav vēlējušies uzklausīt?
– Tas bija diezgan pārliecinoši. Es jau teicu, ka sagaidīju jūru pārmetumu, kolīdz izskanēja pēkšņais, beznosacījumu paziņojums par sadarbību ar "Saskaņas centru". Tūlīt, nakts vidū, sēdos rakstīt ziņojumu saviem atbalstītājiem, ka savu nostāju neesmu mainījis un ka tā vēl arvien atbilst ZRP 10. principam.
– Attiecībā uz sešnieku – jūs nepiekrītat, ka viņus apsaukā par šķeltniekiem, nodevējiem?
– Kāda jēga no šādiem vārdiem! Ar viņiem taču būs jāsadarbojas, atbalstot valdību.
– Jūs esot vēlēšanu sistēmu eksperts. Vēlētāji nereti izsakās, ka gribētu balsot pēc mažoritārās vēlēšanu kārtības – pa apgabaliem ievēlot vienu kandidātu, kurš būtu konkrēti atbildīgs. Vai šajā sakarā ir radušies secinājumi pēc 11. Saeimas vēlēšanām?
– Pretjautājums – kura ir sekmīgāko valstu grupa pasaulē? Atbilde – ziemeļvalstis. Kāda vēlēšanu sistēma tur dominē? Proporcionālā – kā pie mums. Otrkārt, pārejot uz mažoritāro sistēmu, baidos, ka rezultātā varētu izveidoties divas Latvijas: "Saskaņas centra" Latvija – Latgale un Rīga, un latvisku partiju Latvija – Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. Šāda "Latvija" vairs nebūtu Latvija. Bet varētu notikt arī pretējais, ka latviskā elektorāta partijas, saprotot šo draudu, veido vēlēšanu koalīcijas un ar kopējiem spēkiem pārbalso "SC" un uz pusi samazina "SC" deputātu skaitu Saeimā. Šāds rezultāts arī nebūtu vēlams, jo izraisītu dziļu neapmierinātību "SC" elektorātā un varētu pat novest pie nemieriem. Proporcionālai sistēmai lielākais trūkums ir, ka bieži zūd kontakts starp ievēlētajiem deputātiem un vēlētājiem. Lai stāvokli uzlabotu, ir izvirzīti trīs priekšlikumi, no kuriem viens jau ir īstenots. Proti, likvidēti "vagoniņi". Agrāk sarakstu līderi kandidēja vairākos apgabalos, Saeimā ieņēma vietu no viena, un citos apgabalos atbrīvotajās vietās ievilka nākamos kandidātus –"vagoniņus". Šī maiņa deva pozitīvu rezultātu arī tajā ziņā, ka partijām nācās apvienoties, pārtapt par apvienībām un koncentrēt spēkus. Nākamā paredzētā maiņa ir vēlētāju saistīšana ar vēlēšanu apgabaliem, lai balsošana būtu pēc dzīvesvietas – kā pašvaldību vēlēšanās –, nevis ka vēlētājus ar autobusiem vadā pa Latviju, gādājot plusus noteiktu maksātspējīgu kandidātu atbalstam. Tādas manipulācijas ir novērotas un zināmas. Trešais ieteikums: veidot mazākus vēlēšanu apgabalus. Līdzšinējo piecu vietā būtu 12 – 14 apgabali. Katrā apgabalā vidēji būtu apmēram astoņi deputāti, nevis kā tagad, piemēram, Rīgā 30 deputāti. Tādējādi vēlētāji tiks tuvāk izvirzītajiem kandidātiem, labāk spēs viņus izvērtēt un pēc ievēlēšanas attiecīgi palielināsies deputātu atbildība balsotāju priekšā.
– Liepiņa kungs, kāda ir jūsu prognoze – vai 11. Saeimā tiks īstenots risinājums par tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu?
– Domāju, ka ne. Tiesa gan, vēl tiek rakstīta valdības deklarācija, kurā var iekļaut šādu apņemšanos, taču, manuprāt, arī Zatlera kungs pašlaik vairs tik stingri neuzstāj, lai šo ieceri īstenotu.
Nerādīsim viens otram zobus»
25.10.2011 Egils Līcītis
"Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāts VALDIS LIEPIŅŠ (Zatlera Reformu partija). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Gan iepriekš, gan sākot Saeimas darbu, bijis diezgan daudz diskusiju par Zatlera kungu un viņa partiju. Skanējuši visādi epiteti. Kā jūs, būdams ZRP frakcijas iekšienē, to vērtējat?
V. Liepiņš: – Epiteti – tie ir augstākā mērā bērnišķīgi no visām pusēm. Tādā zemā līmenī politikā lietas nevar kārtot. Bet kā kārto? Saeimā pirmais, kas jāizbeidz, ir aizklātie balsojumi. Tur aizbildinās ar sirdsapziņas balsojumu, bet ne jau sirdsapziņa diktē, jo daži stāsta niekus, daži acīmredzot klaji melo, taču ēna krīt uz visiem. Vēlētājiem jāzina, kā viņu deputāti balso, tā ir arī Rietumu demokrātijas norma. Otrkārt, man šķiet, apsverama klusuciešanas moratorija ieviešana pēc vēlēšanām uz nedēļu, divām, kamēr partijas vienojas par darboties spējīgu valdību. Lai partijas "sanaglo" un piedāvā Ministru kabinetu, un tad vērtēsim, vai varam to atbalstīt. Tagad notiek publiska cīņa, pūliņi otru iegāzt, un tas ir negatīvi, neproduktīvi, dubļaini. Tad nav brīnums, cik zemu vēlētāji vērtē politiskos procesus, kā ar vienu pindzeli un melno krāsu nomālē visus politiķus. Taču tā nav, es ticu, ka vairākums no viņiem ir godīgi, strādīgi. Tāpēc labāk darām kā Vatikānā – sagaidām baltos dūmus un tad spriežam, vai piedāvājums ir pieņemams. Piebildīšu arī par "atturēšanos", kas pārsvarā nozīmē balsojumu "pret". Tas ir aplam un ļauj manipulēt, sak, es jau nebiju "pret", es "atturējos".
E. Līcītis: – Bet pie partijas "iekšlietām" – kas notiek ar Zatlera partiju?
– Domāju, tā iet cauri grūtam posmam. Tur ir pārstāvēti dažādi uzskati, un mēs kā zobratiņi mēģinām izveidot kopējo ritmu, lai labi sadarbotos. Lietas uzlabojas. Es un dep. Eņģelis parakstījām frakcijas nolikumu ar atrunām, ka ne visam, ko lika priekšā, piekrītam. Vētra nesekoja. Process demokratizējas. Vairākums nespieda mazākumu, nerēķinoties ar tā domām.
V. Krustiņš: – Zatlera kungs vienubrīd paziņoja, ka ies kopā ar "SC", tad piepeši atteicās no partnerības un pagriezās uz citu pusi. Par to nebija pārliecinošas argumentācijas. No jums ceram sagaidīt skaidrāku valodu – kas īsti notika ar šo nostāju maiņu?
– Nezinu. Var spekulēt ar skaidrojumu, bet vai tam nozīme? Mana personīgā nostāja attiecībā pret "SC" ņemšanu balstījās uz ZRP 10. principu, ka "visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latviju, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu".
Kā var ņemt par partneriem tādu apvienību, kurā ir Rubika sociālisti ar programmu, kurā nedz stāv, nedz krīt par Latviju? Kā iet koalīcijā ar partiju, bija deputāts, kurš knapi runā latviski? Ušakova kungs esot teicis, ka Sociālistu partija nebūšot koalīcijā, bet tad nepietika balsu, lai ZRP un "SC" veidotu valdību.
Nezinu, kas stāvēja aiz steigā pieņemtiem lēmumiem, esmu cilvēks, kam nepatīk intrigas. No tām turos tālāk prom.
E. Līcītis: – Jūs tomēr bijāt redzamākais vīrs partijā, kurš tūlīt iebilda pret vienošanos ar "SC".
– Nevar teikt, ka esmu pret "Saskaņas centru" – ja viņi grib būt saliedētāji Latvijas sabiedrībā. Biju Rīgas domes deputāts un tolaik iepazinos ar dažiem krievu deputātiem. Nu nekāda vaina, pat jāpabrīnās, kamdēļ viņi ir tai partijā. Nerādīsim viens otram zobus. Meklēsim vidusceļu, bet es teiktu – vidusceļu vairāk uz mūsu, latvisko pusi.
V. Krustiņš: – Ja nav racionāla skaidrojuma, parasti meklē iracionālu iemeslu. Tāpēc ir tiešām pārsteidzoši, ka Zatlera "tanki" pagriezās uz citu pusi. It īpaši, ja lēmumu pieņēma bijušais prezidents.
– Prezidentūra – tā nav partiju politika. Prezidents daudz laika vada ar padomdevējiem. Tur gan ienāk politiķi, NVO pārstāvji, taču tā ir "cita pasaule". Partiju politika ir citādāka, jo jāmeklē kompromisi un vidusceļi partijas vidū un ārpus tās, un tā vairs nav tāda "izolēta" prezidentāla pozīcija.
– Ja paši partijas biedri runā par ārkārtas kongresa sasaukšanu, tad tas ir ārkārtīgi nopietni. Cilvēki stājās ZRP ar tīru sirdsapziņu, stāvēja rindā, lai reģistrētos par biedriem.
– Ja redz, ka partijā lietas neiet, kā vajag – un nav noslēpums, ka neiet, kā vajag, – jāskatās, kāpēc tā ir. Ja šķiet, ka problēmas sākas no augšas, jāsasauc kongress, kurā var ko mainīt. Cita lieta – šo valdi ievēlēja dibināšanas kongresā ap 270 cilvēku. Tagad ZRP jau ir ap 1800 biedru, līdz ar to ir gluži normāla prasība sarīkot ārkārtas kongresu, varbūt izraudzīt jaunu vadību. Pašreizējā, visdrīzāk, darbojās kā rīcības komiteja, kurai jaundibinātā partija bija jādabū uz kājām. Valdes locekļi tiešām ir strādājuši, pieņemu, ka daži pat pa 24 stundām no vietas. Ko viņi izdarīja tik īsā laikā, ir apbrīnojami. Taču, ātri darot, ir iespējams citiem uzkāpt uz varžacīm, un tas ir nepatīkami.
– Organizatoriskās lietas ir viena puse, bet virzība uz sadarbību ar "Saskaņas centru" varēja būt dibināta tikai uz apzinātu rīcību ar politisku sapratni, uz ko šī partija iet.
– Tam nav pierādījumu, bet tā varētu šķist, ka Zatlera kungs meklēja to divu trešdaļu vairākumu, kas ļautu mainīt Satversmi, viešot tautas vēlētu prezidentu. Tā kā "Vienotībā" tam nebija atbalsta, bija jāmeklē citi sabiedrotie. Kad stājos ZRP, biju kodola grupā un, mijoties domām ar Valdi Zatleru, teicu, ka mums visur sakrīt, izņemot šo ideju. Es esmu galīgi pret tautas vēlētu prezidentu, un "par" izteiktie argumenti man liekas populistiski.
– Jau minēju, ka cilvēki uzticējās, sekoja vadonim partijā un balsoja vēlēšanās. Par to nav ko pārmest. Bet kā viņi tik viegli varēja piekrist kursa maiņai…
– … nezin gan, vai viņi piekrita.
– Tomēr publiski protestējuši un aizgājuši no ZRP tikai zināmie seši deputāti.
– Kad iebildu pret partnerību ar "SC", saņēmu lielu atbalstu tādai nostājai. Ņurdēšana ZRP bija diezgan liela. Daži biedri varbūt nemaz nepaguva izsekot tik krasiem pavērsieniem. Zatlera vārds ir dots partijai, un viņa 28. maija runa par tiesisku un godīgu valsti tika uztverta kā noteicošais ZRP programmatiskais pamats.
Cilvēki sacīja – nu beidzot ir viens, kas to lietu sakārtos, vērodami Zatlera bezkompromisa nostāju pret trim oligarhiem. Viņi pēc tam smalki nepētīja ZRP kursa pagriezienus, taču kopumā atbalsts partijai krities. Vai tam par galveno iemeslu ir turēšanās pie savienības ar "SC" vai kāds cits iemesls, grūti spriest.
– Tagad bieži runā par nacionālo jautājumu – katrs pēc savas izpratnes. Ir tādi, kas saka – latvieši jāatradina no tā, ka te būs latviska valsts. Noteikti personāži par to aģitē, taču pretdarbības viņiem nav. Pret latviešu valodas statusa apšaubīšanu būtu jāiestājas ar rungu, bet nekā.
– Bija iebildumi pret šo parakstu vākšanu, arī no Urbanoviča un Ušakova puses, jo nāca vēlēšanas.
– Jā gan, bet tas bija viltīgi darīts – latviešu presei sacīja, ka "SC" neatbalstot šo akciju, tikām ap stūri parakstu vācējus dēvēja par cēlsirdīgiem bruņiniekiem.
– Tā ir vārdu un darbu nesakritība. Ušakovs teica, ka nevedīs atbalstītājus ielās, bet otrā dienā sauc uz demonstrāciju pie Saeimas. Tas jau saprotams, ka elektorātam jāparāda, cik viņi aktīvi un nesalaužami. Bet lai viņi pierāda darbos, ka ir mūsējie.
– Kā to pierādīt?
– Pirmkārt, Latvijā jau ir ļoti lojāli krievi un tādi, kuri te dzīvo vairākās paaudzēs. Tad ir jaunie cilvēki, kuriem ir perfekta latviešu valoda. Es nedomāju, ka viņi ir kādi "Maskavas krievi" vai ar impērisku domāšanu. Būs nākamā paaudze – cerams, vēl vairāk uz Latviju orientēti mūsējie Latvijas krievi.
E. Līcītis: – Skaidrs, ka te nav ne etnisku konfliktu, ne diskriminācijas, runas ir tikai politiskajā vidē. Vai redzat "Saskaņas centra" vēlēšanos "laboties"?
– Domāju, ka "SC" ir pietiekami Latvijai lojālu cilvēku. Varbūt citos mīt bailes, ka vieni ies prom, otri, un tad apvienība sašķelsies mazpartijās bez liela svara Saeimā, kāds panākts pašlaik. Kādam ir liela interese viņus saturēt kopā. Taču "Saskaņai" arī ir nenovēršamais paaudžu jautājums. Vecie ilgojas pēc padomju laikiem, kad viņi šeit bija noteicēji, kamēr gados jaunākie ir saprātīgāki šajā ziņā un saprot, ka šie laiki ir pagājuši. Krievu sabiedrībā vecāki un vecvecāki droši vien iespaido jaunākos ar savu autoritāti, sak, balsis nodosim par "SC". Tā tāda ģimenes lojalitāte.
V. Krustiņš: – Jāatceras, ka "Saskaņu" dibināja nolūkā samierināt latviešus ar okupācijas sekām.
– Jurkāna kungs nesa to saskaņas domu, bet tagad viņš ko citu runā. "SC" nav gatavi nākt valdībā. Nedz tas ir izdevīgi, nedz ir pietiekami kvalificētu cilvēku. Taču diezin vai partijas spēj sekmīgi risināt nacionālos jautājumus.
Eiropā ir bēdīgi piemēri, ar ko beidzas nacionālo jautājumu uzvandīšana politikas dēļ. Drīzāk labāk izdosies cilvēciski ar šo jautājumu tikt galā. Latvija nevar sekmīgi pastāvēt, ja mēs šo jautājumu neatrisinām.
E. Līcītis: – Atgriežoties pie ZRP lietām – cik pamatoti, jūsuprāt, ir Olšteina sešnieka argumenti, ka partijā trūcis iekšējās demokrātijas, ka viņus nav vēlējušies uzklausīt?
– Tas bija diezgan pārliecinoši. Es jau teicu, ka sagaidīju jūru pārmetumu, kolīdz izskanēja pēkšņais, beznosacījumu paziņojums par sadarbību ar "Saskaņas centru". Tūlīt, nakts vidū, sēdos rakstīt ziņojumu saviem atbalstītājiem, ka savu nostāju neesmu mainījis un ka tā vēl arvien atbilst ZRP 10. principam.
– Attiecībā uz sešnieku – jūs nepiekrītat, ka viņus apsaukā par šķeltniekiem, nodevējiem?
– Kāda jēga no šādiem vārdiem! Ar viņiem taču būs jāsadarbojas, atbalstot valdību.
– Jūs esot vēlēšanu sistēmu eksperts. Vēlētāji nereti izsakās, ka gribētu balsot pēc mažoritārās vēlēšanu kārtības – pa apgabaliem ievēlot vienu kandidātu, kurš būtu konkrēti atbildīgs. Vai šajā sakarā ir radušies secinājumi pēc 11. Saeimas vēlēšanām?
– Pretjautājums – kura ir sekmīgāko valstu grupa pasaulē? Atbilde – ziemeļvalstis. Kāda vēlēšanu sistēma tur dominē? Proporcionālā – kā pie mums. Otrkārt, pārejot uz mažoritāro sistēmu, baidos, ka rezultātā varētu izveidoties divas Latvijas: "Saskaņas centra" Latvija – Latgale un Rīga, un latvisku partiju Latvija – Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. Šāda "Latvija" vairs nebūtu Latvija. Bet varētu notikt arī pretējais, ka latviskā elektorāta partijas, saprotot šo draudu, veido vēlēšanu koalīcijas un ar kopējiem spēkiem pārbalso "SC" un uz pusi samazina "SC" deputātu skaitu Saeimā. Šāds rezultāts arī nebūtu vēlams, jo izraisītu dziļu neapmierinātību "SC" elektorātā un varētu pat novest pie nemieriem. Proporcionālai sistēmai lielākais trūkums ir, ka bieži zūd kontakts starp ievēlētajiem deputātiem un vēlētājiem. Lai stāvokli uzlabotu, ir izvirzīti trīs priekšlikumi, no kuriem viens jau ir īstenots. Proti, likvidēti "vagoniņi". Agrāk sarakstu līderi kandidēja vairākos apgabalos, Saeimā ieņēma vietu no viena, un citos apgabalos atbrīvotajās vietās ievilka nākamos kandidātus –"vagoniņus". Šī maiņa deva pozitīvu rezultātu arī tajā ziņā, ka partijām nācās apvienoties, pārtapt par apvienībām un koncentrēt spēkus. Nākamā paredzētā maiņa ir vēlētāju saistīšana ar vēlēšanu apgabaliem, lai balsošana būtu pēc dzīvesvietas – kā pašvaldību vēlēšanās –, nevis ka vēlētājus ar autobusiem vadā pa Latviju, gādājot plusus noteiktu maksātspējīgu kandidātu atbalstam. Tādas manipulācijas ir novērotas un zināmas. Trešais ieteikums: veidot mazākus vēlēšanu apgabalus. Līdzšinējo piecu vietā būtu 12 – 14 apgabali. Katrā apgabalā vidēji būtu apmēram astoņi deputāti, nevis kā tagad, piemēram, Rīgā 30 deputāti. Tādējādi vēlētāji tiks tuvāk izvirzītajiem kandidātiem, labāk spēs viņus izvērtēt un pēc ievēlēšanas attiecīgi palielināsies deputātu atbildība balsotāju priekšā.
– Liepiņa kungs, kāda ir jūsu prognoze – vai 11. Saeimā tiks īstenots risinājums par tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu?
– Domāju, ka ne. Tiesa gan, vēl tiek rakstīta valdības deklarācija, kurā var iekļaut šādu apņemšanos, taču, manuprāt, arī Zatlera kungs pašlaik vairs tik stingri neuzstāj, lai šo ieceri īstenotu.
trešdiena, 2011. gada 19. oktobris
Liepiņš un Enģelis iebilst pret ZRP principiem
http://www.delfi.lv/news/national/politics/divi-zrp-deputati-iebilst-pret-vairakiem-frakcijas-darbibas-principiem-saeima.d?id=41276053
BNS | 19. oktobris 2011
Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcija, kurā palikuši vien 16 deputāti, vienojusies par darbības principiem Saeimā, taču divi deputāti – Valdis Liepiņš un Kārlis Eņģelis – vairākiem principiem nav piekrituši, liecina frakcijas nolikums, kas nonācis aģentūras BNS rīcībā.
Deputātu vairākums vienojies, ka ZRP frakcijā varēs uzņemt deputātus, kas Saeimā ievēlēti no ZRP. Nolikums paredz, ka deputātam pēc izstāšanās vai izslēgšanas no frakcijas nekavējoties ir jānoliek Saeimas deputāta mandāts. Savukārt frakcijas lēmuma pārkāpumu uzskatīs par rupju partijas Ētikas kodeksa pārkāpumu, un atkārtots pārkāpums var novest pie izslēgšanas no partijas.
Pret šiem trim nolikumā ierakstītajiem darbības principiem iebilduši divi frakcijas deputāti.
Liepiņš apliecināja, ka nepiekrīt vairākiem nolikuma punktiem, tomēr ZRP viņš atstāt negrasās.
"Disciplīnu var ievērot, ja ir demokrātija, un tās mūsu partijā paliek arvien vairāk," vērtēja Liepiņš, kurš arī iepriekš publiski paudis atšķirīgu viedokli no partijas līderiem, piemēram, par sadarbību ar apvienību "Saskaņas centrs".
Viņš nepiekrīt, ka deputātam būtu jānoliek mandāts pēc izstāšanās no partijas, jo viņš vēlēšanās saņēmis sabiedrības atbalstu.
Pagaidām bažu, ka ZRP frakcija vēl vairāk varētu sarukt, neesot, sacīja Liepiņš.
Jau vēstīts, ka svētdien no ZRP negaidīti atdalījās seši deputāti, tādējādi ZRP Saeimā ir pārstāvēta tikai ar 16 mandātiem, nevis 22.
BNS | 19. oktobris 2011
Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcija, kurā palikuši vien 16 deputāti, vienojusies par darbības principiem Saeimā, taču divi deputāti – Valdis Liepiņš un Kārlis Eņģelis – vairākiem principiem nav piekrituši, liecina frakcijas nolikums, kas nonācis aģentūras BNS rīcībā.
Deputātu vairākums vienojies, ka ZRP frakcijā varēs uzņemt deputātus, kas Saeimā ievēlēti no ZRP. Nolikums paredz, ka deputātam pēc izstāšanās vai izslēgšanas no frakcijas nekavējoties ir jānoliek Saeimas deputāta mandāts. Savukārt frakcijas lēmuma pārkāpumu uzskatīs par rupju partijas Ētikas kodeksa pārkāpumu, un atkārtots pārkāpums var novest pie izslēgšanas no partijas.
Pret šiem trim nolikumā ierakstītajiem darbības principiem iebilduši divi frakcijas deputāti.
Liepiņš apliecināja, ka nepiekrīt vairākiem nolikuma punktiem, tomēr ZRP viņš atstāt negrasās.
"Disciplīnu var ievērot, ja ir demokrātija, un tās mūsu partijā paliek arvien vairāk," vērtēja Liepiņš, kurš arī iepriekš publiski paudis atšķirīgu viedokli no partijas līderiem, piemēram, par sadarbību ar apvienību "Saskaņas centrs".
Viņš nepiekrīt, ka deputātam būtu jānoliek mandāts pēc izstāšanās no partijas, jo viņš vēlēšanās saņēmis sabiedrības atbalstu.
Pagaidām bažu, ka ZRP frakcija vēl vairāk varētu sarukt, neesot, sacīja Liepiņš.
Jau vēstīts, ka svētdien no ZRP negaidīti atdalījās seši deputāti, tādējādi ZRP Saeimā ir pārstāvēta tikai ar 16 mandātiem, nevis 22.
otrdiena, 2011. gada 18. oktobris
Rinkēvičs - ZRP pelēkais kardināls (apgalvo Olšteins)
Olšteins: Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs
Diena.lv, 2011. gada 18. oktobris
http://www.diena.lv/latvija/politika/olsteins-zatlera-kungs-nav-istais-partijas-vaditajs-13909724
No Zatlera Reformu partijas (ZRP) aizgājušais Klāvs Olšteins intervijā Dienai pauž uzskatu, ka eksprezidents Valdis Zatlers nemaz nav īstais partijas vadītājs.
Jautāts, kāda bija viņa politiskā loģika, atšķeļoties no ZRP, K.Olšteins norāda: "Personiski iebildu, un man bija nepieņemama nedemokrātiskā lēmumu pieņemšana un savstarpējā neuzticēšanās Zatlera Reformu partijā. Tas, ko es redzēju, bija tas, ka partijas lēmumi netiek pieņemti frakcijā un valdē."
Viņš stāsta, ka situācija izveidojusies tāda, ka "es sākotnēji tiešām noticēju tiem ideāliem, kurus sludināja Zatlera kungs". "Bet diemžēl šodien esmu vīlies. Tāpēc, ka es redzu, ka Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs. Ka Zatlera Reformu partiju vada tādi cilvēki kā Edgars Rinkēvičs, kurš ir uzņēmies pelēkā kardināla lomu. Ir arī citi cilvēki, kas ir uzurpējuši varu šajā partijā, un tas man nekādā ziņā nav pieņemami. Nav pieņemami redzēt, ka politiski lēmumi tiek pieņemti nevis valdes vai frakcijas sēdēs, bet ārpus tām," Dienai sacīja K.Olšteins.
Deputāts noraida izskanējušās runas, ka par sava lēmuma pieņemšanu varētu būt konsultējies ar Vienotības biedru Edgaru Jaunupu: "Tas ir konkrētu cilvēku safabricēts jautājums. Šis lēmums no manas puses bija pilnībā patstāvīgs. Es to pieņēmu jau ceturtdien. Un, protams, ilgi pārdomāju."
"Mani sākotnējie mērķi tik tiešām bija darboties ar vislielāko mērķtiecību un apziņu tieši, lai Zatlera Reformu partija būtu vislabākā partija, kā man Valdis Zatlers, aicinot to veidot, pirmajā sarunā to teica. Diemžēl tie vārdi neīstenojās un nācās vilties tajos ideālos, kura tika sludināti, dibinot partiju," sacīja deputāts.
Diena.lv, 2011. gada 18. oktobris
http://www.diena.lv/latvija/politika/olsteins-zatlera-kungs-nav-istais-partijas-vaditajs-13909724
No Zatlera Reformu partijas (ZRP) aizgājušais Klāvs Olšteins intervijā Dienai pauž uzskatu, ka eksprezidents Valdis Zatlers nemaz nav īstais partijas vadītājs.
Jautāts, kāda bija viņa politiskā loģika, atšķeļoties no ZRP, K.Olšteins norāda: "Personiski iebildu, un man bija nepieņemama nedemokrātiskā lēmumu pieņemšana un savstarpējā neuzticēšanās Zatlera Reformu partijā. Tas, ko es redzēju, bija tas, ka partijas lēmumi netiek pieņemti frakcijā un valdē."
Viņš stāsta, ka situācija izveidojusies tāda, ka "es sākotnēji tiešām noticēju tiem ideāliem, kurus sludināja Zatlera kungs". "Bet diemžēl šodien esmu vīlies. Tāpēc, ka es redzu, ka Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs. Ka Zatlera Reformu partiju vada tādi cilvēki kā Edgars Rinkēvičs, kurš ir uzņēmies pelēkā kardināla lomu. Ir arī citi cilvēki, kas ir uzurpējuši varu šajā partijā, un tas man nekādā ziņā nav pieņemami. Nav pieņemami redzēt, ka politiski lēmumi tiek pieņemti nevis valdes vai frakcijas sēdēs, bet ārpus tām," Dienai sacīja K.Olšteins.
Deputāts noraida izskanējušās runas, ka par sava lēmuma pieņemšanu varētu būt konsultējies ar Vienotības biedru Edgaru Jaunupu: "Tas ir konkrētu cilvēku safabricēts jautājums. Šis lēmums no manas puses bija pilnībā patstāvīgs. Es to pieņēmu jau ceturtdien. Un, protams, ilgi pārdomāju."
"Mani sākotnējie mērķi tik tiešām bija darboties ar vislielāko mērķtiecību un apziņu tieši, lai Zatlera Reformu partija būtu vislabākā partija, kā man Valdis Zatlers, aicinot to veidot, pirmajā sarunā to teica. Diemžēl tie vārdi neīstenojās un nācās vilties tajos ideālos, kura tika sludināti, dibinot partiju," sacīja deputāts.
pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris
Nacionāli noskaņoti ZRP deputāti
http://www.diena.lv/latvija/politika/papildinata-vairakums-no-zrp-deputatiem-ir-vairak-noskanoti-uz-sadarbibu-ar-nacionalo-apvienibu-13906682
, 2011. gada 1. oktobris
Vairākums no Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātiem, kas ievēlēti 11.Saeimā, vairāk ir noskaņoti uz sadarbību ar Nacionālo apvienību, turklāt vairāki biedri uzskata, ka nav pieļaujama divu partiju veidota valdība - ZRP un "Saskaņas centrs" (SC), aģentūrai BNS apliecināja vairāki ZRP biedri.
Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka vairākums no frakcijas deputātiem ir nacionāli noskaņoti, viņu vidū - Valdis Liepiņš, Jānis Upenieks, Elīna Siliņa, Viktors Valainis, Jānis Ozoliņš, Inga Bite, Inga Vanaga, Guntars Bilsēns, Kārlis Enģelis, Jānis Junkurs, Klāvs Olšteins un Gunārs Rusiņš. Vēl daži deputāti ir svārstīgi.
Viens no 11.Saeimā ievēlētajiem deputātiem aģentūrai BNS atzina, ka šo valdes lēmumu veidot koalīciju kopā arī ar "Saskaņas centru" respektē, taču sajūsmu tas neraisa, norādot, ka neatbalstīs "divvaldību", ko veido tikai ZRP un SC.
"Divatā veidota valdība nav labākais risinājums, jo SC noteikti ir vairākas lietas, kas ir jāapliecina. Divvaldība ir bīstama, tai skaitā pieredzes trūkuma dēļ," atzina deputāts.
Arī cits deputāts, kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ieguvis mandātu jaunajā Saeimā, aģentūrai BNS atzina, ka ir pārsteigts par ZRP valdes lēmumu, ko uzzinājis vien sestdienas rītā. Viņš arī vairāk sliecas atbalstīt sadarbību ar Nacionālo apvienību, nevis SC. Tāpat kā kolēģis viņš uzskata, ka nav iespējama divu partiju valdība, taču neesot apsvēris, vai pametīs ZRP, ja šāds modelis tiks īstenots.
Abi jaunie deputāti tomēr uzsvēra, ka lielu lomu spēlēs "Vienotība", pieņemot lēmumu pirmdien valdes sēdē.
Jau vēstīts, ka Zatlera Reformu partijas valde naktī nolēmusi par trešo partneri valdībā aicināt SC, bet Valdis Dombrovskis ("Vienotība") aicināts vadīt valdību. Japiebilst, ka deputātu vidū, kas minēti iepriekš, ir arī trīs valdes locekļi, kas piedalījās valdes sēdē – Jānis Ozoliņš, Klāvs Olšteins un Viktors Valainis.
Tikmēr "Vienotība" vairāk sliecas uz Nacionālās apvienības pusi un lēmumu pieņems pirmdien valdes un frakcijas kopsēdē.
, 2011. gada 1. oktobris
Vairākums no Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātiem, kas ievēlēti 11.Saeimā, vairāk ir noskaņoti uz sadarbību ar Nacionālo apvienību, turklāt vairāki biedri uzskata, ka nav pieļaujama divu partiju veidota valdība - ZRP un "Saskaņas centrs" (SC), aģentūrai BNS apliecināja vairāki ZRP biedri.
Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka vairākums no frakcijas deputātiem ir nacionāli noskaņoti, viņu vidū - Valdis Liepiņš, Jānis Upenieks, Elīna Siliņa, Viktors Valainis, Jānis Ozoliņš, Inga Bite, Inga Vanaga, Guntars Bilsēns, Kārlis Enģelis, Jānis Junkurs, Klāvs Olšteins un Gunārs Rusiņš. Vēl daži deputāti ir svārstīgi.
Viens no 11.Saeimā ievēlētajiem deputātiem aģentūrai BNS atzina, ka šo valdes lēmumu veidot koalīciju kopā arī ar "Saskaņas centru" respektē, taču sajūsmu tas neraisa, norādot, ka neatbalstīs "divvaldību", ko veido tikai ZRP un SC.
"Divatā veidota valdība nav labākais risinājums, jo SC noteikti ir vairākas lietas, kas ir jāapliecina. Divvaldība ir bīstama, tai skaitā pieredzes trūkuma dēļ," atzina deputāts.
Arī cits deputāts, kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ieguvis mandātu jaunajā Saeimā, aģentūrai BNS atzina, ka ir pārsteigts par ZRP valdes lēmumu, ko uzzinājis vien sestdienas rītā. Viņš arī vairāk sliecas atbalstīt sadarbību ar Nacionālo apvienību, nevis SC. Tāpat kā kolēģis viņš uzskata, ka nav iespējama divu partiju valdība, taču neesot apsvēris, vai pametīs ZRP, ja šāds modelis tiks īstenots.
Abi jaunie deputāti tomēr uzsvēra, ka lielu lomu spēlēs "Vienotība", pieņemot lēmumu pirmdien valdes sēdē.
Jau vēstīts, ka Zatlera Reformu partijas valde naktī nolēmusi par trešo partneri valdībā aicināt SC, bet Valdis Dombrovskis ("Vienotība") aicināts vadīt valdību. Japiebilst, ka deputātu vidū, kas minēti iepriekš, ir arī trīs valdes locekļi, kas piedalījās valdes sēdē – Jānis Ozoliņš, Klāvs Olšteins un Viktors Valainis.
Tikmēr "Vienotība" vairāk sliecas uz Nacionālās apvienības pusi un lēmumu pieņems pirmdien valdes un frakcijas kopsēdē.
svētdiena, 2011. gada 16. oktobris
ZRP šķeltnieki prasa divas ministrijas; aiz apvērsuma stāv uzņēmēju intereses
http://www.pietiek.com/raksti/zrp_skeltnieki_prasa_divas_ministrijas;_aiz_apversuma_stav_uznemeju_intereses
A. Margēviča 16.10.2011.
Aiz sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas deputātu lēmuma izstāties no partijas, par ko viņi paziņoja svētdien, stāv ekonomiskie grupējumi, kurus nav apmierinājusi panāktā vienošanās par ietekmes sfēru un amatu pārdali topošajā valdībā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šķeltnieki, kas pāris stundas pēc „apvērsuma” ZRP rindās jau nodēvēti par „Olšteina reformu partiju”, jo grupas priekšgalā ir deputāts Klāvs Olšteins, izvirzījuši prasību, ka atbalstīs Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu apmaiņā pret diviem ministru amatiem jaunajā valdībā, Pietiek pavēstīja sarunās iesaistītie avoti. Sarunās, kas notiek šobrīd, piedalās šķeltnieki, kā arī ZRP un Vienotības vadība.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, sešu no ZRP 11. Saeimā ievēlēto deputātu grupa – Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs – kas svētdien paziņoja par izstāšanos no partijas, izvirza prasību jaunajā valdībā piedalīties ar diviem ministru amatiem. Runa ir par Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju. Šķeltnieki sarunās pieprasījuši satiksmes ministra amatam izvirzītā Aivja Roņa nomaiņu. Tāpat iebildes izskanējušas par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, izglītības ministra Roberta Ķīļa, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kandidatūrām.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP šķeltnieki savu spēku grasās nodemonstrēt pirmdien, kad jaunievēlētā Saeima vēlēs prezidiju un 56 balsu koalīcijai varētu pietrūkt 6 līdz 7 balsis Valda Zatlera apstiprināšanai Saeimas priekšsēdētāja amatā.
Viens no aizkulišu spēlētājiem, kam varētu būt ietekme uz vairākiem no ZRP aizgājušajiem, ir apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs. Kā otrs uzņēmējs, kas ietekmējis „apvērsumu” ZRP, tiek saukts mežistrādes firmas Pata AB īpašnieks, ar Vienotību saistītais Uldis Mierkalns. Uz šiem uzņēmējiem, kas aizkulisēs piedalās neformālās sarunās, cenšoties ietekmēt ietekmes pārdali topošajā valdībā, informēti avoti Pietiek norādīja jau aizvadītās nedēļas sākumā. Tomēr ZRP kodols šķelšanās iespēju partijā turpināja noliegt līdz pat svētdienas pēcpusdienai, kad tas nāca kā pārsteigums.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bažās par Dombrovska valdības neapstiprināšanu šodien ar atsevišķiem ietekmīgiem uzņēmējiem, kas stāv aiz šī apvērsuma, bija tikušies daži Vienotības vadoši politiķi, cenšoties no tā atrunāt. Līdz šim politikas kuluāros runāts, ka Vienotība ir politiski ieinteresēta ZRP šķelšanā, bet situāciju mainīja apdraudējums Dombrovska valdības apstiprināšanai.
Starp sešiem no ZRP svētdien aizgājušajiem jaunajiem Saeimas deputātiem ir vismaz divi ar Tenbergu saistīti politiķi – firmas TM security personāldaļas priekšnieks Gunārs Rusiņš, kā arī Klāvs Olšteins, kuram Tenbergs bija sniedzis palīdzību priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kāds ar Tenbergu saistīts avots Pietiek apgalvoja, ka viņš tieši nestāvot aiz apvērsuma ZRP, tomēr „piedalās” sarunās. Pēdējās nedēļās Tenbergs vairakkārt manīts kopā ar Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu. Tomēr vismaz šobrīd nekas neliecina, ka aiz apvērsuma varētu stāvēt reāls mēģinājums izveidot valdību ar SC.
Vairāki avoti ZRP un Vienotībā norādījuši, ka viens no ietekmes centriem, kas stāv aiz apvērsuma ZRP ir firmas Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns. Viņa firmā par juristu ne tik sen strādājis Olšteins, cita starpā atbildot par ofšorkompāniju apkalpošanu. Mierklns cieši saistīts arī ar Vienotības politiķiem Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, no Jaunā laika savulaik izslēgto Danu Titavu. Vairāki iepriekš minētie bieži redzēti vērojam sporta spēles Mierkalnam piederošajā privātajā ložā Arēnā Rīga. Savstarpēji saistīti ir arī Mierkalns un Tenbergs. Lai gan tas nav afišēts, Pietiek no informētiem avotiem zināms, ka TM security sniedz apsardzes pakalpojumus Mierkalnam, kurš saskāries ar dzīvības draudiem, ņemot vērā biznesa vidi Krievijā, kur Pata AB uzsākusi darbību.
A. Margēviča 16.10.2011.
Aiz sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas deputātu lēmuma izstāties no partijas, par ko viņi paziņoja svētdien, stāv ekonomiskie grupējumi, kurus nav apmierinājusi panāktā vienošanās par ietekmes sfēru un amatu pārdali topošajā valdībā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šķeltnieki, kas pāris stundas pēc „apvērsuma” ZRP rindās jau nodēvēti par „Olšteina reformu partiju”, jo grupas priekšgalā ir deputāts Klāvs Olšteins, izvirzījuši prasību, ka atbalstīs Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu apmaiņā pret diviem ministru amatiem jaunajā valdībā, Pietiek pavēstīja sarunās iesaistītie avoti. Sarunās, kas notiek šobrīd, piedalās šķeltnieki, kā arī ZRP un Vienotības vadība.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, sešu no ZRP 11. Saeimā ievēlēto deputātu grupa – Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs – kas svētdien paziņoja par izstāšanos no partijas, izvirza prasību jaunajā valdībā piedalīties ar diviem ministru amatiem. Runa ir par Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju. Šķeltnieki sarunās pieprasījuši satiksmes ministra amatam izvirzītā Aivja Roņa nomaiņu. Tāpat iebildes izskanējušas par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, izglītības ministra Roberta Ķīļa, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kandidatūrām.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP šķeltnieki savu spēku grasās nodemonstrēt pirmdien, kad jaunievēlētā Saeima vēlēs prezidiju un 56 balsu koalīcijai varētu pietrūkt 6 līdz 7 balsis Valda Zatlera apstiprināšanai Saeimas priekšsēdētāja amatā.
Viens no aizkulišu spēlētājiem, kam varētu būt ietekme uz vairākiem no ZRP aizgājušajiem, ir apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs. Kā otrs uzņēmējs, kas ietekmējis „apvērsumu” ZRP, tiek saukts mežistrādes firmas Pata AB īpašnieks, ar Vienotību saistītais Uldis Mierkalns. Uz šiem uzņēmējiem, kas aizkulisēs piedalās neformālās sarunās, cenšoties ietekmēt ietekmes pārdali topošajā valdībā, informēti avoti Pietiek norādīja jau aizvadītās nedēļas sākumā. Tomēr ZRP kodols šķelšanās iespēju partijā turpināja noliegt līdz pat svētdienas pēcpusdienai, kad tas nāca kā pārsteigums.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bažās par Dombrovska valdības neapstiprināšanu šodien ar atsevišķiem ietekmīgiem uzņēmējiem, kas stāv aiz šī apvērsuma, bija tikušies daži Vienotības vadoši politiķi, cenšoties no tā atrunāt. Līdz šim politikas kuluāros runāts, ka Vienotība ir politiski ieinteresēta ZRP šķelšanā, bet situāciju mainīja apdraudējums Dombrovska valdības apstiprināšanai.
Starp sešiem no ZRP svētdien aizgājušajiem jaunajiem Saeimas deputātiem ir vismaz divi ar Tenbergu saistīti politiķi – firmas TM security personāldaļas priekšnieks Gunārs Rusiņš, kā arī Klāvs Olšteins, kuram Tenbergs bija sniedzis palīdzību priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kāds ar Tenbergu saistīts avots Pietiek apgalvoja, ka viņš tieši nestāvot aiz apvērsuma ZRP, tomēr „piedalās” sarunās. Pēdējās nedēļās Tenbergs vairakkārt manīts kopā ar Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu. Tomēr vismaz šobrīd nekas neliecina, ka aiz apvērsuma varētu stāvēt reāls mēģinājums izveidot valdību ar SC.
Vairāki avoti ZRP un Vienotībā norādījuši, ka viens no ietekmes centriem, kas stāv aiz apvērsuma ZRP ir firmas Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns. Viņa firmā par juristu ne tik sen strādājis Olšteins, cita starpā atbildot par ofšorkompāniju apkalpošanu. Mierklns cieši saistīts arī ar Vienotības politiķiem Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, no Jaunā laika savulaik izslēgto Danu Titavu. Vairāki iepriekš minētie bieži redzēti vērojam sporta spēles Mierkalnam piederošajā privātajā ložā Arēnā Rīga. Savstarpēji saistīti ir arī Mierkalns un Tenbergs. Lai gan tas nav afišēts, Pietiek no informētiem avotiem zināms, ka TM security sniedz apsardzes pakalpojumus Mierkalnam, kurš saskāries ar dzīvības draudiem, ņemot vērā biznesa vidi Krievijā, kur Pata AB uzsākusi darbību.
piektdiena, 2011. gada 14. oktobris
Vai Zaķa lāsti kāpj debesīs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=330400:vai-zaa-lsti-kpj-debess&catid=93:la-komentri&Itemid=295
14.10.2011 Voldemārs Krustiņš
Jāteic, ka Zatlera Reformu partijas (ZRP) un tās vadoņa pēkšņā kursa maiņa no "Saskaņas centra" ("SC") uz "Vienotību" stipri pārsteidza visu politiski aktīvo publiku.
Un saprotams, ka it īpaši pārsteidza pašu "SC" vadību. Krievvalodīgās avīzes, "Baltkoms", dažas raidstacijas u. c. krita histērijā. Tie visi trešdien nāca klajā ar uzkliedzienu prezidentam Bērziņam un faktiski visai latviskajai sabiedrībai ar nesakarīgiem, musinošiem saukļiem, draudīgiem izteikumiem sakarā ar to, ka "SC" nav piedāvāta vieta valdībā. Trokšņotāji acīmredzot cer, ka prezidents Bērziņš Urbanoviču aiz rokas ievedīs valdības namā, lai gan ar 31 balsi to nevar ne gribēt, ne prasīt.
Šim krievu preses spiedienam paralēli sāk uzdarboties jau pazīstamā Osipova–Lindermana–Gapoņenko grupa, kas prasa krievu valodu padarīt par Latvijas valsts valodu. Patlaban šī "troika" sākusi musināt krievus uz liela mēroga demonstrācijām, kurās iesaistītos desmiti tūkstošu krievvalodīgo. Skaidrs, ka nodoms ir sacelt nekārtības un iebiedēt Valsts prezidentu un latviešus.
Ar nepatiku jāapliecina, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laika interfrontes ālēšanās tamlīdzīgi mēģinājumi tomēr nenotika. Tas ir biedējoši, jo nav redzams, ka Valda Dombrovska valdība apzinās savu atbildību.
Vēl pārsteidzošāka ir "Vienotības" uzvedība valdības koalīcijas veidošanā. Ar to, ka "Vienotības" runasvīrs Dz. Zaķis cenšas nomierināt histērisko presi, var saprast šī kunga stāstus krievu laikrakstam "Telegraf" par to, kā viņi, "Vienotība", kopīgi ar zatleriešiem savaldīšot (!) "Visu Latvijai". Zatlera k-ga uzticības persona Viktors Makarovs klāsta, ka viņiem piederot kontrolpakete šajā koalīcijā. Ja tā, tad "Saskaņas centram" nav jāskumst par Zatlera partijas ievēlēšanu Dombrovska projektētajā valdībā. Drīzāk jābrīnās par "Visu Latvijai", par kuru "Vienotības" runasvīrs Dz. Zaķis izrunājas kā par peramo zēnu. Diemžēl.
14.10.2011 Voldemārs Krustiņš
Jāteic, ka Zatlera Reformu partijas (ZRP) un tās vadoņa pēkšņā kursa maiņa no "Saskaņas centra" ("SC") uz "Vienotību" stipri pārsteidza visu politiski aktīvo publiku.
Un saprotams, ka it īpaši pārsteidza pašu "SC" vadību. Krievvalodīgās avīzes, "Baltkoms", dažas raidstacijas u. c. krita histērijā. Tie visi trešdien nāca klajā ar uzkliedzienu prezidentam Bērziņam un faktiski visai latviskajai sabiedrībai ar nesakarīgiem, musinošiem saukļiem, draudīgiem izteikumiem sakarā ar to, ka "SC" nav piedāvāta vieta valdībā. Trokšņotāji acīmredzot cer, ka prezidents Bērziņš Urbanoviču aiz rokas ievedīs valdības namā, lai gan ar 31 balsi to nevar ne gribēt, ne prasīt.
Šim krievu preses spiedienam paralēli sāk uzdarboties jau pazīstamā Osipova–Lindermana–Gapoņenko grupa, kas prasa krievu valodu padarīt par Latvijas valsts valodu. Patlaban šī "troika" sākusi musināt krievus uz liela mēroga demonstrācijām, kurās iesaistītos desmiti tūkstošu krievvalodīgo. Skaidrs, ka nodoms ir sacelt nekārtības un iebiedēt Valsts prezidentu un latviešus.
Ar nepatiku jāapliecina, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laika interfrontes ālēšanās tamlīdzīgi mēģinājumi tomēr nenotika. Tas ir biedējoši, jo nav redzams, ka Valda Dombrovska valdība apzinās savu atbildību.
Vēl pārsteidzošāka ir "Vienotības" uzvedība valdības koalīcijas veidošanā. Ar to, ka "Vienotības" runasvīrs Dz. Zaķis cenšas nomierināt histērisko presi, var saprast šī kunga stāstus krievu laikrakstam "Telegraf" par to, kā viņi, "Vienotība", kopīgi ar zatleriešiem savaldīšot (!) "Visu Latvijai". Zatlera k-ga uzticības persona Viktors Makarovs klāsta, ka viņiem piederot kontrolpakete šajā koalīcijā. Ja tā, tad "Saskaņas centram" nav jāskumst par Zatlera partijas ievēlēšanu Dombrovska projektētajā valdībā. Drīzāk jābrīnās par "Visu Latvijai", par kuru "Vienotības" runasvīrs Dz. Zaķis izrunājas kā par peramo zēnu. Diemžēl.
sestdiena, 2011. gada 8. oktobris
Zatlers - vilks aitas ādā
Krišjānis Kariņš: Zatlers izrādījies vilks aitas ādā
08.10.2011 Māris Antonevičs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=329822:krijnis-kari-zatlers-izrdjies-vilks-aitas-d&catid=95:intervijas&Itemid=113
Ja Valdis Zatlers turpinās politikā braukt kā tanks un nerēķināties ar vēlētāju viedokli, tas var novest pie jaunām ārkārtas vēlēšanām, uzskata "Vienotības" politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Ar viņu vakar sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Kāds ir jūsu vērtējums par mainīgo politisko situāciju?
K. Kariņš: – Man ir bažas, ka šobrīd viss ir nostatīts uz neīstajām kājām. Būtu loģiski, ja valdības veidošanas sarunu pamats būtu partiju ideoloģijas, programmas un valsts attīstības redzējums. Latvijai ir ļoti labs piemērs acu priekšā. Dažas dienas pirms mūsu Saeimas vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas Dānijā. Tur par valdības vadītāju kļuvusi Helle Torninga-Šmita, kura ir pirmā sieviete šajā amatā valsts vēsturē. Taču viņas pārstāvētā sociāldemokrātu partija vēlēšanās matemātiski neuzvarēja. Visvairāk balsu saņēma līdzšinējā premjera Larsa Lekes Rasmusena vadītā liberāļu partija, kas šoreiz pat ieguva par vienu vietu vairāk nekā agrāk. Bet būtiskākais, ka sociāldemokrātiem ideoloģiski tuvās kreisās partijas varēja izveidot bloku, kuram parlamentā ir vairākums – 89 balsis, kamēr Rasmusenam ar sabiedrotajiem – 86 balsis.
M. Antonevičs: – Un neviens tur nepiedāvāja veidot "varavīksnes valdību"?
– Nē, uzreiz bija skaidrs, ka valdību veidos Torninga-Šmita un tai būs konkrēta ideoloģiskā pozīcija. Kas tikmēr notiek Latvijā? Mums ir viena partija, kas sevi skaidri pozicionējusi kā kreisa, – "Saskaņas centrs". Tās programma ir pretrunā tam, ko atbalsta "Vienotība" un tās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Divas ideoloģiski tuvākās partijas neapšaubāmi ir Nacionālā apvienība, kas to apliecinājusi ar saviem balsojumiem 10. Saeimas laikā, un – ja var ticēt tam, kas rakstīts pro-grammā, – Zatlera Reformu partija. Ja te būtu Dānija, tad nebūtu nekādu jautājumu, kas veidos nākamo valdību – centriski labējie spēki, kuriem parlamentā kopā ir 56 balsis. "SC" kā vairāku kreisu partiju apvienība paliktu opozīcijā.
Tomēr Zatlera kungs šo diskusiju apgāzis kājām gaisā un grib veidot valdību ar "SC" par katru cenu.
Ko viņš īsti grib? Kā var saprast, galvenā doma ir, ka valdībā vajag mazākumtautības, cittautiešus, krievvalodīgos vai kā nu to vēl apzīmē. Bet šīs vēlēšanas nebija par etniskajiem jautājumiem. Arī pats Zatlers to neuzsvēra. Protams, par "SC" pārsvarā balsoja krievvalodīgie, kas ar savu balsojumu pauduši atbalstu kreisai politikai. Zatlers pirms vēlēšanām īpaši nerunāja par ekonomiskiem jautājumiem, viņš teica, ka šīs vēlēšanas ir par tiesiskumu. Tieši šajos jautājumos "SC" vai to veidojošās partijas konsekventi ir balsojušas pret ierosinājumiem, kas varētu nostiprināt tiesiskumu. Arī pret Šlesera izdošanu KNAB, pēc kā sekoja slavenais rīkojums numur divi.
V. Krustiņš: – Secinājumi? Par ko Zatlers iestājas?
– Acīmredzot Zatlers ir bijis kā vilks aitas ādā. Pirms vēlēšanām viņš runā par tiesiskumu un tamlīdzīgiem jautājumiem, liela daļa vēlētāju viņam uzticas, un tagad izrādās, ka agrāk teiktais ir mazsvarīgs.
– Tipisks latviešu politiķis...
– Es tā neteiktu, manuprāt, šis tomēr ir īpašs gadījums. Zatlers savu aitas ādu ir nometis, un tagad mēs visā pilnībā redzam, kas viņš ir īstenībā. Tagad Zatlers grib veidot kreisu valdību, vienlaikus apšaubot Latvijas kā nacionālas valsts vērtību. Es gribu uzsvērt, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valodai un kultūrai ir iespēja zelt un plaukt. Protams, mūsu valsts ir atvērta dažādu tautību cilvēkiem, jo "latvietis" jau nav etnoģenētisks, bet vairāk kultūras jēdziens, tomēr šaubos, ka valdībai ar "Saskaņas centru" latviskums būs prioritāte.
Tie, kas ilgstoši vērojuši "SC", būs pamanījuši, ka šī partija ilgus gadus vairāk aizstāvējusi Kremļa intereses. Tāpēc es uzskatu par ļoti bīstamu tendenci, ka šādu partiju Zatlers tagad grib pievest pie varas.
– Jūs tas pārsteidz?
– Es negribētu teikt, ka pārsteidz, taču apbēdina gan. Zatlers parāda, ka viņš ir pilnīgi neaprēķināms, un viņa izteikumiem un darbībām nav konsekvences. Un, šķiet, viņam nemaz nav neērti savu vēlētāju priekšā.
– To varēja gan paredzēt, ja rūpīgāk seko Zatlera līdzšinējai darbībai Valsts prezidenta amatā. "Saskaņa" savulaik tika veidota ar mērķi, lai samierinātu latviešus ar tām okupācijas sekām, kas te palika pēc padomju režīma. Turklāt partijas veidotāji apzinājās, ka viņiem ir jāiekaro latviešu uzticība, jo bez tās panākumus nevarēs gūt. Ir pagājuši daudzi gadi, un nu viņi to ir panākuši, ko apliecina sadarbība ar Zatlera partiju.
Galvenais jautājums šobrīd ir nevis ekonomika vai tiesiskums, bet kā samierināt latviešus ar okupācijas sekām un likt saprast, ka te nebūs nekāda nacionāla valsts. Un šīs sekas mēs redzam – Lindermans un Osipovs var, daudz nepiepūloties, savākt vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tie ir Latvijas pilsoņi, kas parakstās!
– Zatlera personīgo motivāciju es saistītu pirmkārt ar vēlmi pēc varas, un tam varētu būt pakārtota viņa šā brīža politiskā darbība.
– Varu var arī zaudēt, kad esi savu padarījis un neesi vairs vajadzīgs.
– Par to es nešaubos. Tomēr ZRP bez Zatlera ir arī citi deputāti.
M. Antonevičs: – Cik labi jūs viņus pazīstat? Uz partiju sarunām iet un publiski izsakās tikai divas vai trīs personas, pārējie klusē. Rada iespaidu par armiju, kas dzelžaini pakļaujas savam komandierim.
– No jaunievēlētajiem deputātiem es nepazīstu daudzus, bet zinu, ka Zatlera partijas rindās ir vairāki izteikti nacionālpatrioti.
V. Krustiņš: – Vai viņi nav pārāk labticīgi?
– Es pats savulaik ienācu politikā kopā ar "Jauno laiku", kas tolaik bija jauns politiskais spēks. Mums gan pirms vēlēšanām bija ilgāks sagatavošanās periods, lai citam citu iepazītu, sastrādātos. Sākumā bija tā sajūta, ka partijā ir viens spilgts līderis Repše, taču pēc laika ievēlētie deputāti saprata, ka viņi ir tautas priekšstāvji un no viņiem visiem tiek gaidīta atbildīga rīcība. Nevar visu laiku tikai paļauties uz partijas vadītāju.
– Bet kas tagad jādara? Urbanovičs teicis, ka viņam ir plāns "B", ja "Saskaņa" nebūs valdībā.
– Pirmkārt, mums nav jāklausa, ko iesaka citi – Krievija, Amerika vai vēl kāds.
– Amerika arī nav jāklausa, stratēģiskais partneris?
– Nē, mums pašiem ir tiesības lemt savu likteni un nekas nav jādara tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu. Mēs pārstāvam tās pašas vērtības kā rietumvalstis, tāpēc nav jāuztraucas, ka sadarbība varētu pārtrūkt.
Otrkārt, šobrīd ir svarīgi saprast, kas būs tie politiķi, kas nākamajā Saeimā pieņems lēmumus. Daži no tiem, kas šobrīd darbojas ZRP valdē un runā partijas vārdā, parlamentā nemaz nav ievēlēti, jo vēlēšanās saņēma ļoti daudz svītrojumu. Mēs jau pirms divām nedēļām piedāvājām sarīkot "Vienotības" un ZRP jaunievēlēto deputātu tikšanos, lai iepazītos un saprastu, kur ir līdzības, kur atšķirības. Zatlera kungs šo iespēju līdz šim ir liedzis. Es domāju, ka viņš baidās. Faktiski viņš baidās no demokrātijas. Taču, kad jaunie deputāti sāks strādāt, domāju, ka šis tas vēl var mainīties.
Man tagad zvana daudzi vēlētāji un saka: "Mēs agrāk balsojām par "Vienotību", bet šoreiz nobalsojām par Zatleru. Kāpēc tagad "SC" grib ņemt valdībā?" Ko es varu teikt? Es par Zatleru nebalsoju... Ja runā par "Vienotības" pozīciju, viena no valdības vadītāja Valda Dombrovska spējām ir būt mierīgam un ārēji samiernieciskākam, bez bravūras uzklausīt sarunas partneri, pat ja uzskati atšķiras. To es ievēroju jau tad, kad veidojās "Jaunais laiks" un mēs diskutējām partijas iekšienē. Es pat teiktu, ka viņam ir pacietība ilgi uzklausīt muļķības, ko es nevarētu.
Tomēr es gribētu uzsvērt, ka no "Vienotības" Saeimā ir ievēlēti politiķi, kuriem ir ļoti skaidrs, ko viņi grib un ko negrib – gan par ekonomisko politiku, gan tiesiskumu, gan nacionālo politiku.
Mēs varam pamācīties, kā nacionālos jautājumus risina, piemēram, Francija vai Vācija. Es reizi mēnesī braucu strādāt uz Strasbūru, kur atrodas Eiroparlamenta galvenā mītne, lai gan ikdienā darbs notiek Briselē. Strasbūra atrodas Elzasas reģionā, bet elzasieši pēc tautības ir ģermāņi, tātad tuvāki vāciešiem. Taču Francijas valdība nekautrējas viņus asimilēt, jo viņu mērķis ir nacionāla valsts.
– Nez vai visi "Vienotības" politiķi būs mierā, ka jūs to saucat par pozitīvu piemēru.
– "Vienotība" ir ilgi virzījusies uz to, ka Latvija ir nacionāla valsts, un nav iemesla, lai tagad no tā atteiktos. Jautājums ir par pieeju – kā mēs to publiski deklarējam. Es esmu mudinājis, ka mums vajadzētu skaidrāk un asāk paust savu pozīciju, Dombrovskis ir par mierīgākām metodēm, bet būtība jau abos gadījumos ir viena un tā pati.
– "Vienotības" ministrs Artis Pabriks viens no pirmajiem sauca, ka vajag iet kopā ar "Saskaņu".
– Tas ir viņa personīgais viedoklis, ko viņš individuāli paudis jau vairākus gadus, taču tā nekad nav bijusi "Vienotības" politiskā stāja.
– Kad "SC" biedrs Armands Strazds pauda savu individuālo viedokli, viņu nekavējoties izslēdza no partijas.
– Bet vai tad partijai jābūt tādai, kur vadonis uzsit dūri galdā un pasaka, kā jārīkojas?
– Tad jau jūs nevarat būt droši, kā jūsu deputāti nobalsos.
– Laiks un vēlētāji visus politiķus noliek savās vietās, to varēja redzēt arī nupat notikušajās vēlēšanās. Cits politiķis, kas tāpat agrāk uzstājīgi mudināja "SC" ņemt valdībā, šajā Saeimā neiekļuva. Domāju, ka vēlētāju viedoklis tiks ņemts vērā arī nākamajā kongresā, ievēlot jauno "Vienotības" partijas valdi.
Tas, ka šobrīd netiek veidota koalīcija "Vienotība" + Zatlera Reformu partija + Nacionālā apvienība, ir Zatlera, nevis "Vienotības" vaina. Acīmredzot viņš to nemaz nav gribējis darīt, tikai pirms vēlēšanām noklusēja. Bet bez ZRP labēju valdību nav iespējams skaitliski izveidot. Faktiski Zatlers trīs nedēļas valsti tur gūstā.
M. Antonevičs: – Bet Zatleram pietiek balsu, lai izveidotu valdību divatā ar "SC".
– Iespējams, viņš to mēģinās darīt. Ja vien visi ZRP deputāti tam būs gatavi. Iespējams, ka šādai koalīcijai var pietrūkt atbalsta parlamentā.
– Kādu jūs redzat valsts attīstību, ja valdību izveido ZRP un "SC", bet jūs paliekat opozīcijā?
– Tad mūsu sabiedrībā būtu liela sacelšanās. Baidos, ka šāds variants nevis saliedētu, bet tikai sašķeltu sabiedrību, jo neapmierināta būtu lielākā daļa latviešu vēlētāju. Politiķi jau var mainīt kažokus, kā to dara Zatlers, bet vēlētāji to nedarīs. Sekas varētu būt gan ekonomiskajai politikai, kas šādas valdības gadījumā kļūtu kreisāka un aizbaidītu iespējamos investorus, gan ģeopolitikā, kas signalizētu, ka notiek pagrieziens Krievijas virzienā. "SC" nav vērā ņemamas politiskas sadarbības ar Eiropas sociāldemokrātiskajiem spēkiem, bet tikai ar Putina "Vienoto Krieviju".
Ja tas tiešām notiks, tas, visticamāk, novedīs pie tautas pieprasījuma pēc vēl vienām ārkārtas Saeimas vēlēšanām. Tas būtu ironiski, ka Zatlera centieni sagrābt varu tiktu apgriezti ar tādu pašu metodi, kādu viņš pats jau reiz izmantojis. Tikai šoreiz tā būtu vērsta pret pašu Zatleru.
08.10.2011 Māris Antonevičs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=329822:krijnis-kari-zatlers-izrdjies-vilks-aitas-d&catid=95:intervijas&Itemid=113
Ja Valdis Zatlers turpinās politikā braukt kā tanks un nerēķināties ar vēlētāju viedokli, tas var novest pie jaunām ārkārtas vēlēšanām, uzskata "Vienotības" politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Ar viņu vakar sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Kāds ir jūsu vērtējums par mainīgo politisko situāciju?
K. Kariņš: – Man ir bažas, ka šobrīd viss ir nostatīts uz neīstajām kājām. Būtu loģiski, ja valdības veidošanas sarunu pamats būtu partiju ideoloģijas, programmas un valsts attīstības redzējums. Latvijai ir ļoti labs piemērs acu priekšā. Dažas dienas pirms mūsu Saeimas vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas Dānijā. Tur par valdības vadītāju kļuvusi Helle Torninga-Šmita, kura ir pirmā sieviete šajā amatā valsts vēsturē. Taču viņas pārstāvētā sociāldemokrātu partija vēlēšanās matemātiski neuzvarēja. Visvairāk balsu saņēma līdzšinējā premjera Larsa Lekes Rasmusena vadītā liberāļu partija, kas šoreiz pat ieguva par vienu vietu vairāk nekā agrāk. Bet būtiskākais, ka sociāldemokrātiem ideoloģiski tuvās kreisās partijas varēja izveidot bloku, kuram parlamentā ir vairākums – 89 balsis, kamēr Rasmusenam ar sabiedrotajiem – 86 balsis.
M. Antonevičs: – Un neviens tur nepiedāvāja veidot "varavīksnes valdību"?
– Nē, uzreiz bija skaidrs, ka valdību veidos Torninga-Šmita un tai būs konkrēta ideoloģiskā pozīcija. Kas tikmēr notiek Latvijā? Mums ir viena partija, kas sevi skaidri pozicionējusi kā kreisa, – "Saskaņas centrs". Tās programma ir pretrunā tam, ko atbalsta "Vienotība" un tās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Divas ideoloģiski tuvākās partijas neapšaubāmi ir Nacionālā apvienība, kas to apliecinājusi ar saviem balsojumiem 10. Saeimas laikā, un – ja var ticēt tam, kas rakstīts pro-grammā, – Zatlera Reformu partija. Ja te būtu Dānija, tad nebūtu nekādu jautājumu, kas veidos nākamo valdību – centriski labējie spēki, kuriem parlamentā kopā ir 56 balsis. "SC" kā vairāku kreisu partiju apvienība paliktu opozīcijā.
Tomēr Zatlera kungs šo diskusiju apgāzis kājām gaisā un grib veidot valdību ar "SC" par katru cenu.
Ko viņš īsti grib? Kā var saprast, galvenā doma ir, ka valdībā vajag mazākumtautības, cittautiešus, krievvalodīgos vai kā nu to vēl apzīmē. Bet šīs vēlēšanas nebija par etniskajiem jautājumiem. Arī pats Zatlers to neuzsvēra. Protams, par "SC" pārsvarā balsoja krievvalodīgie, kas ar savu balsojumu pauduši atbalstu kreisai politikai. Zatlers pirms vēlēšanām īpaši nerunāja par ekonomiskiem jautājumiem, viņš teica, ka šīs vēlēšanas ir par tiesiskumu. Tieši šajos jautājumos "SC" vai to veidojošās partijas konsekventi ir balsojušas pret ierosinājumiem, kas varētu nostiprināt tiesiskumu. Arī pret Šlesera izdošanu KNAB, pēc kā sekoja slavenais rīkojums numur divi.
V. Krustiņš: – Secinājumi? Par ko Zatlers iestājas?
– Acīmredzot Zatlers ir bijis kā vilks aitas ādā. Pirms vēlēšanām viņš runā par tiesiskumu un tamlīdzīgiem jautājumiem, liela daļa vēlētāju viņam uzticas, un tagad izrādās, ka agrāk teiktais ir mazsvarīgs.
– Tipisks latviešu politiķis...
– Es tā neteiktu, manuprāt, šis tomēr ir īpašs gadījums. Zatlers savu aitas ādu ir nometis, un tagad mēs visā pilnībā redzam, kas viņš ir īstenībā. Tagad Zatlers grib veidot kreisu valdību, vienlaikus apšaubot Latvijas kā nacionālas valsts vērtību. Es gribu uzsvērt, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valodai un kultūrai ir iespēja zelt un plaukt. Protams, mūsu valsts ir atvērta dažādu tautību cilvēkiem, jo "latvietis" jau nav etnoģenētisks, bet vairāk kultūras jēdziens, tomēr šaubos, ka valdībai ar "Saskaņas centru" latviskums būs prioritāte.
Tie, kas ilgstoši vērojuši "SC", būs pamanījuši, ka šī partija ilgus gadus vairāk aizstāvējusi Kremļa intereses. Tāpēc es uzskatu par ļoti bīstamu tendenci, ka šādu partiju Zatlers tagad grib pievest pie varas.
– Jūs tas pārsteidz?
– Es negribētu teikt, ka pārsteidz, taču apbēdina gan. Zatlers parāda, ka viņš ir pilnīgi neaprēķināms, un viņa izteikumiem un darbībām nav konsekvences. Un, šķiet, viņam nemaz nav neērti savu vēlētāju priekšā.
– To varēja gan paredzēt, ja rūpīgāk seko Zatlera līdzšinējai darbībai Valsts prezidenta amatā. "Saskaņa" savulaik tika veidota ar mērķi, lai samierinātu latviešus ar tām okupācijas sekām, kas te palika pēc padomju režīma. Turklāt partijas veidotāji apzinājās, ka viņiem ir jāiekaro latviešu uzticība, jo bez tās panākumus nevarēs gūt. Ir pagājuši daudzi gadi, un nu viņi to ir panākuši, ko apliecina sadarbība ar Zatlera partiju.
Galvenais jautājums šobrīd ir nevis ekonomika vai tiesiskums, bet kā samierināt latviešus ar okupācijas sekām un likt saprast, ka te nebūs nekāda nacionāla valsts. Un šīs sekas mēs redzam – Lindermans un Osipovs var, daudz nepiepūloties, savākt vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tie ir Latvijas pilsoņi, kas parakstās!
– Zatlera personīgo motivāciju es saistītu pirmkārt ar vēlmi pēc varas, un tam varētu būt pakārtota viņa šā brīža politiskā darbība.
– Varu var arī zaudēt, kad esi savu padarījis un neesi vairs vajadzīgs.
– Par to es nešaubos. Tomēr ZRP bez Zatlera ir arī citi deputāti.
M. Antonevičs: – Cik labi jūs viņus pazīstat? Uz partiju sarunām iet un publiski izsakās tikai divas vai trīs personas, pārējie klusē. Rada iespaidu par armiju, kas dzelžaini pakļaujas savam komandierim.
– No jaunievēlētajiem deputātiem es nepazīstu daudzus, bet zinu, ka Zatlera partijas rindās ir vairāki izteikti nacionālpatrioti.
V. Krustiņš: – Vai viņi nav pārāk labticīgi?
– Es pats savulaik ienācu politikā kopā ar "Jauno laiku", kas tolaik bija jauns politiskais spēks. Mums gan pirms vēlēšanām bija ilgāks sagatavošanās periods, lai citam citu iepazītu, sastrādātos. Sākumā bija tā sajūta, ka partijā ir viens spilgts līderis Repše, taču pēc laika ievēlētie deputāti saprata, ka viņi ir tautas priekšstāvji un no viņiem visiem tiek gaidīta atbildīga rīcība. Nevar visu laiku tikai paļauties uz partijas vadītāju.
– Bet kas tagad jādara? Urbanovičs teicis, ka viņam ir plāns "B", ja "Saskaņa" nebūs valdībā.
– Pirmkārt, mums nav jāklausa, ko iesaka citi – Krievija, Amerika vai vēl kāds.
– Amerika arī nav jāklausa, stratēģiskais partneris?
– Nē, mums pašiem ir tiesības lemt savu likteni un nekas nav jādara tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu. Mēs pārstāvam tās pašas vērtības kā rietumvalstis, tāpēc nav jāuztraucas, ka sadarbība varētu pārtrūkt.
Otrkārt, šobrīd ir svarīgi saprast, kas būs tie politiķi, kas nākamajā Saeimā pieņems lēmumus. Daži no tiem, kas šobrīd darbojas ZRP valdē un runā partijas vārdā, parlamentā nemaz nav ievēlēti, jo vēlēšanās saņēma ļoti daudz svītrojumu. Mēs jau pirms divām nedēļām piedāvājām sarīkot "Vienotības" un ZRP jaunievēlēto deputātu tikšanos, lai iepazītos un saprastu, kur ir līdzības, kur atšķirības. Zatlera kungs šo iespēju līdz šim ir liedzis. Es domāju, ka viņš baidās. Faktiski viņš baidās no demokrātijas. Taču, kad jaunie deputāti sāks strādāt, domāju, ka šis tas vēl var mainīties.
Man tagad zvana daudzi vēlētāji un saka: "Mēs agrāk balsojām par "Vienotību", bet šoreiz nobalsojām par Zatleru. Kāpēc tagad "SC" grib ņemt valdībā?" Ko es varu teikt? Es par Zatleru nebalsoju... Ja runā par "Vienotības" pozīciju, viena no valdības vadītāja Valda Dombrovska spējām ir būt mierīgam un ārēji samiernieciskākam, bez bravūras uzklausīt sarunas partneri, pat ja uzskati atšķiras. To es ievēroju jau tad, kad veidojās "Jaunais laiks" un mēs diskutējām partijas iekšienē. Es pat teiktu, ka viņam ir pacietība ilgi uzklausīt muļķības, ko es nevarētu.
Tomēr es gribētu uzsvērt, ka no "Vienotības" Saeimā ir ievēlēti politiķi, kuriem ir ļoti skaidrs, ko viņi grib un ko negrib – gan par ekonomisko politiku, gan tiesiskumu, gan nacionālo politiku.
Mēs varam pamācīties, kā nacionālos jautājumus risina, piemēram, Francija vai Vācija. Es reizi mēnesī braucu strādāt uz Strasbūru, kur atrodas Eiroparlamenta galvenā mītne, lai gan ikdienā darbs notiek Briselē. Strasbūra atrodas Elzasas reģionā, bet elzasieši pēc tautības ir ģermāņi, tātad tuvāki vāciešiem. Taču Francijas valdība nekautrējas viņus asimilēt, jo viņu mērķis ir nacionāla valsts.
– Nez vai visi "Vienotības" politiķi būs mierā, ka jūs to saucat par pozitīvu piemēru.
– "Vienotība" ir ilgi virzījusies uz to, ka Latvija ir nacionāla valsts, un nav iemesla, lai tagad no tā atteiktos. Jautājums ir par pieeju – kā mēs to publiski deklarējam. Es esmu mudinājis, ka mums vajadzētu skaidrāk un asāk paust savu pozīciju, Dombrovskis ir par mierīgākām metodēm, bet būtība jau abos gadījumos ir viena un tā pati.
– "Vienotības" ministrs Artis Pabriks viens no pirmajiem sauca, ka vajag iet kopā ar "Saskaņu".
– Tas ir viņa personīgais viedoklis, ko viņš individuāli paudis jau vairākus gadus, taču tā nekad nav bijusi "Vienotības" politiskā stāja.
– Kad "SC" biedrs Armands Strazds pauda savu individuālo viedokli, viņu nekavējoties izslēdza no partijas.
– Bet vai tad partijai jābūt tādai, kur vadonis uzsit dūri galdā un pasaka, kā jārīkojas?
– Tad jau jūs nevarat būt droši, kā jūsu deputāti nobalsos.
– Laiks un vēlētāji visus politiķus noliek savās vietās, to varēja redzēt arī nupat notikušajās vēlēšanās. Cits politiķis, kas tāpat agrāk uzstājīgi mudināja "SC" ņemt valdībā, šajā Saeimā neiekļuva. Domāju, ka vēlētāju viedoklis tiks ņemts vērā arī nākamajā kongresā, ievēlot jauno "Vienotības" partijas valdi.
Tas, ka šobrīd netiek veidota koalīcija "Vienotība" + Zatlera Reformu partija + Nacionālā apvienība, ir Zatlera, nevis "Vienotības" vaina. Acīmredzot viņš to nemaz nav gribējis darīt, tikai pirms vēlēšanām noklusēja. Bet bez ZRP labēju valdību nav iespējams skaitliski izveidot. Faktiski Zatlers trīs nedēļas valsti tur gūstā.
M. Antonevičs: – Bet Zatleram pietiek balsu, lai izveidotu valdību divatā ar "SC".
– Iespējams, viņš to mēģinās darīt. Ja vien visi ZRP deputāti tam būs gatavi. Iespējams, ka šādai koalīcijai var pietrūkt atbalsta parlamentā.
– Kādu jūs redzat valsts attīstību, ja valdību izveido ZRP un "SC", bet jūs paliekat opozīcijā?
– Tad mūsu sabiedrībā būtu liela sacelšanās. Baidos, ka šāds variants nevis saliedētu, bet tikai sašķeltu sabiedrību, jo neapmierināta būtu lielākā daļa latviešu vēlētāju. Politiķi jau var mainīt kažokus, kā to dara Zatlers, bet vēlētāji to nedarīs. Sekas varētu būt gan ekonomiskajai politikai, kas šādas valdības gadījumā kļūtu kreisāka un aizbaidītu iespējamos investorus, gan ģeopolitikā, kas signalizētu, ka notiek pagrieziens Krievijas virzienā. "SC" nav vērā ņemamas politiskas sadarbības ar Eiropas sociāldemokrātiskajiem spēkiem, bet tikai ar Putina "Vienoto Krieviju".
Ja tas tiešām notiks, tas, visticamāk, novedīs pie tautas pieprasījuma pēc vēl vienām ārkārtas Saeimas vēlēšanām. Tas būtu ironiski, ka Zatlera centieni sagrābt varu tiktu apgriezti ar tādu pašu metodi, kādu viņš pats jau reiz izmantojis. Tikai šoreiz tā būtu vērsta pret pašu Zatleru.
ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris
Urbanovičs aicinatu uz ārpusparlamentārām aktivitātēm
http://www.ir.lv/2011/10/6/urbanovics-pielauj-aicinat-uz-arpusparlamentaram-aktivitatem
Urbanovičs var aicināt uz “ārpusparlamentārām aktivitātēm”
Intervijā krievu radio SC līderis uzsver vēlmi miermīlīgi panākt vienošanos par koalīciju, pretējā gadījumā pieļauj plānu B.
Viens no apvienības "Saskaņas centrs" (SC) premjera amata kandidātiem Jānis Urbanovičs 4.oktobrī intervijā krievu radio "Radio Baltkom" (http://www.youtube.com/watch?v=CXiQdiooj2A&feature=player_embedded) vairākkārt uzsvēra, ka, SC nenonākot valdībā, varētu tikt izteikts aicinājums šā politiskā spēka atbalstītājiem sākt "ārpusparlamentāras aktivitātes".
Krievu valodā notiekošajā radio intervijā Urbanovičam tika pārmesta SC pasivitāte koalīcijas veidošanas sarunās, pazemošanās un gatavība piekāpties visā. Urbanovičs taisnojās par angažētu žurnālistu uzbrukumiem un norādīja, ka pie sirds ņem SC vēlētāju izteikto kritiku, skaidrojot - vispirms par koalīciju jāmēģina vienoties miermīlīgā veidā, bet, ja tas nesanāktu, būtu "morāls pamats un pat pienākums aicināt savus vēlētājus uz ārpusparlamenta aktivitātēm".
"Pirmkārt, lai iegūtu tiesības un pat pienākumu saukt savus vēlētājus uz ārpusparlamenta aktivitātēm, mums vispirms jāizmanto visas savas zināšanas un pieaugušo ietekmi, kam ir atbalsts ne tikai Latvijā, lai mēģinātu vienoties ar mieru," intervijā saka Urbanovičs, norādot, ka "izvest ielās cilvēkus ir ļoti viegli, bet pēc tam atsaukt grūti. Tas ir pierādīts." Tādēļ vispirms jāmēģina darīt visu, lai panāktu vienošanos miermīlīgā veidā, tikai tad, ja neizdotos, "būtu morālas tiesības teikt, ziniet, lai cik par jums balsotu, kaut jūs iegūtu 51%, vienalga parlamentāra izeja jūsu taisnībai nebūtu šajā valstī, tas nozīmē, ka vajag piespiest lietai".
Intervijas laikā viņš vairākkārt uzsver, ka sarunas vēl turpinās un jādara viss, lai izdotos sarunu ceļā panākt rezultātu. "Pacietieties vēl pāris nedēļu, mēs neesam paši dumjākie sarunu vedēji," saka Urbanovičs, atkārtoti norādot - ja SC līderi izdarīšot visu un SC tomēr netiks paņemta valdībā, tad būs ne vien pamats, bet arī pienākums aicināt uz ārpusparlamentārām aktivitātēm.
Vaicāts, kādas tās varētu būt, Urbanovičs atbildēja - ja viņš to atklātu, tad viņu aicinātu uz Drošības policiju. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā SC vēlētāji būtu atgrūsti no varas un apvienība, solidarizējoties ar vēlētājiem, ķertos pie plāna B.
Ir.lv pirms radio intervijas noklausīšanās sazinājās ar Urbanoviču un vaicāja, vai tiesa medijos izskanējušajam, ka viņš šajā intervijā pieļāvis, ka, SC nenonākot koalīcijā, varētu būt aicinājums uz protestiem. Urbanovičs atbildēja, ka tie esot klaji meli. Tomēr tas gluži neatbilst tam, kas saklausāms radiointervijas ierakstā, ko var noklausīties, atverot saiti ziņas pirmajā rindkopā.
Urbanovičs var aicināt uz “ārpusparlamentārām aktivitātēm”
Intervijā krievu radio SC līderis uzsver vēlmi miermīlīgi panākt vienošanos par koalīciju, pretējā gadījumā pieļauj plānu B.
Viens no apvienības "Saskaņas centrs" (SC) premjera amata kandidātiem Jānis Urbanovičs 4.oktobrī intervijā krievu radio "Radio Baltkom" (http://www.youtube.com/watch?v=CXiQdiooj2A&feature=player_embedded) vairākkārt uzsvēra, ka, SC nenonākot valdībā, varētu tikt izteikts aicinājums šā politiskā spēka atbalstītājiem sākt "ārpusparlamentāras aktivitātes".
Krievu valodā notiekošajā radio intervijā Urbanovičam tika pārmesta SC pasivitāte koalīcijas veidošanas sarunās, pazemošanās un gatavība piekāpties visā. Urbanovičs taisnojās par angažētu žurnālistu uzbrukumiem un norādīja, ka pie sirds ņem SC vēlētāju izteikto kritiku, skaidrojot - vispirms par koalīciju jāmēģina vienoties miermīlīgā veidā, bet, ja tas nesanāktu, būtu "morāls pamats un pat pienākums aicināt savus vēlētājus uz ārpusparlamenta aktivitātēm".
"Pirmkārt, lai iegūtu tiesības un pat pienākumu saukt savus vēlētājus uz ārpusparlamenta aktivitātēm, mums vispirms jāizmanto visas savas zināšanas un pieaugušo ietekmi, kam ir atbalsts ne tikai Latvijā, lai mēģinātu vienoties ar mieru," intervijā saka Urbanovičs, norādot, ka "izvest ielās cilvēkus ir ļoti viegli, bet pēc tam atsaukt grūti. Tas ir pierādīts." Tādēļ vispirms jāmēģina darīt visu, lai panāktu vienošanos miermīlīgā veidā, tikai tad, ja neizdotos, "būtu morālas tiesības teikt, ziniet, lai cik par jums balsotu, kaut jūs iegūtu 51%, vienalga parlamentāra izeja jūsu taisnībai nebūtu šajā valstī, tas nozīmē, ka vajag piespiest lietai".
Intervijas laikā viņš vairākkārt uzsver, ka sarunas vēl turpinās un jādara viss, lai izdotos sarunu ceļā panākt rezultātu. "Pacietieties vēl pāris nedēļu, mēs neesam paši dumjākie sarunu vedēji," saka Urbanovičs, atkārtoti norādot - ja SC līderi izdarīšot visu un SC tomēr netiks paņemta valdībā, tad būs ne vien pamats, bet arī pienākums aicināt uz ārpusparlamentārām aktivitātēm.
Vaicāts, kādas tās varētu būt, Urbanovičs atbildēja - ja viņš to atklātu, tad viņu aicinātu uz Drošības policiju. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā SC vēlētāji būtu atgrūsti no varas un apvienība, solidarizējoties ar vēlētājiem, ķertos pie plāna B.
Ir.lv pirms radio intervijas noklausīšanās sazinājās ar Urbanoviču un vaicāja, vai tiesa medijos izskanējušajam, ka viņš šajā intervijā pieļāvis, ka, SC nenonākot koalīcijā, varētu būt aicinājums uz protestiem. Urbanovičs atbildēja, ka tie esot klaji meli. Tomēr tas gluži neatbilst tam, kas saklausāms radiointervijas ierakstā, ko var noklausīties, atverot saiti ziņas pirmajā rindkopā.
trešdiena, 2011. gada 5. oktobris
ZRP deputāti
No Zatlera reformu partijas ievēlētie deputāti:
Guntars Bilsēns. Dzimšanas gads: 1952. Izglītība: arodpedagoģiskā, pirms tam inženieris – tehnologs. Nodarbošanās: Valmieras 36. arodvidusskola, direktors. Kāds būs jūsu mērķis, strādājot Saeimā: sakārtot profesionālās izglītības sistēmu.
Inita Bišofa. Dzimšanas gads: 1974. Izglītība: izglītības zinātņu maģistra grāds. Nodarbošanās: Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas izpilddirektore. Mērķis: mazināt trūkumu ģimenēs, iespēja bērniem radoši mācīties.
Inga Bite. Dzimšanas gads: 1981. Izglītība: maģistra grāds tiesību zinātnē. Nodarbošanās: Augstākā tiesa, senatora palīdze. Mērķis: tiesu sistēmas, valsts pārvaldes un civildienesta sakārtošana.
Edmunds Demiters. Dzimšanas gads: 1963. Izglītība: tiesību bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Jaunalko, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: ierobežot organizētās noziedzības lomu akcizēto preču tirgū, ēnu ekonomikas samazināšana.
Vjačeslavs Dombrovskis. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: ASV iegūts doktora grāds ekonomikā. Nodarbošanās: Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas pētījumu centrs, pētnieks. Mērķis: veikt reformas, it īpaši trīs gadu laikā panākt darbaspēka nodokļa samazināšanu par deviņiem procentpunktiem.
Kārlis Eņģelis. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tiesību zinātņu bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra, jurists. Mērķis: ieviest politisko praksi, kuru virza paaudze, kas izaugusi brīvā Latvijā un tic Latvijas nākotnei vienotā Eiropā.
Gunārs Igaunis. Dzimšanas gads: 1965. Izglītība: bakalaura grāds, mūzikas skolotājs. Nodarbošanās: SIA Baltharmonia, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: aizstāvēt latgaliešu valodu un lielāku līdzekļu piešķiršanu Latgales reģionam.
Jānis Junkurs. Dzimšanas gads: 1984. Izglītība: bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Horus Laboratory, pārdošanas vadītājs. Mērķis: attīstīt Kurzemes reģionu, cīnīties par investīcijām Kurzemē, veicināt aizceļojušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
Zanda Kalniņa-Lukaševica. Dzimšanas gads: 1978. Izglītība: maģistra grāds sabiedrības vadībā. Nodarbošanās: biedrība Reformu domnīca, valdes locekle. Mērķis: panākt gudru un efektīvu valsts pārvaldi, kurā lēmumi balstīti uz reāliem argumentiem.
Valdis Liepiņš. Dzimšanas gads: 1939. Izglītība: Lielbritānijā iegūts maģistra grāds politikā, filozofijā un ekonomikā. Nodarbošanās: Baltic Connections Inc. filiāle Latvijā, prezidents Mērķis: reformēt politisko sistēmu.
Inese Lībiņa-Egnere. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: tiesību doktora zinātniskais grāds. Nodarbošanās: LU Juridiskās fakultātes docente. Mērķis: lai visi Saeimas balsojumi būtu atklāti, arī amatpersonu ievēlēšana. Nodrošināšu, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta.
Klāvs Olšteins. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tieslietu zinātnes, otrā līmeņa profesionālā studiju programma. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes loceklis. Mērķis: pieņemt Būvniecības likumu.
Jānis Ozoliņš. Dzimšanas gads: 1976. Izglītība: biznesa administrācijas maģistrs. Nodarbošanās: pašnodarbinātais. Mērķis: veicināt drošas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas veidošanu, lai iedzīvotājiem arī nākotnē būtu pieejamas valsts pensijas un pabalsti.
Romualds Ražuks. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: Krievijā iegūts medicīnas zinātņu kandidāta diploms. Nodarbošanās: Aizsardzības ministrija, vecākais eksperts. Mērķis: konstitucionālas reformas, vienādas iespējas biznesā visiem, sabiedrības saliedētība, Jūrmalas problēmu risināšana.
Gunārs Rusiņš. Dzimšanas gads: 1960. Izglītība: vidējā. Nodarbošanās: SIA TM Security Service, personāla vadītājs Mērķis: darbs aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas jomā.
Elīna Siliņa. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Celsius, valdes locekle. Mērķis: ieviest taisnīgumu it visā.
Edmunds Sprūdžs. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: nepabeigtas studijas maģistra diplomam uzņēmējdarbības vadībā. Nodarbošanās: SIA HansaWorld Latvia, valdes loceklis. Mērķis: parādīt, ka Latvijā iespējamas pārmaiņas, īstenojot reālas reformas un vairojot ikviena iedzīvotāja lepnumu par sasniegto un savu valsti.
Jānis Upenieks. Dzimšanas gads: 1988. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā. Nodarbošanās: SIA Creative Media Services, sociālo mediju administrators. Mērķis: ar cītīgu un godīgu darbu uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo stāvokli.
Viktors Valainis. Dzimšanas gads: 1986. Izglītība: profesionālais maģistra grāds. Nodarbošanās: SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde, Ēku eksplutācijas daļas vadītāja vietnieks. Mērķis: pievērst uzmanību mājokļu politikai, izglītībai, demogrāfijai, ekonomikai.
Inga Vanaga. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā. Nodarbošanās: LLU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāne. Mērķis: sekmēt komunikāciju ar vēlētājiem, īstenot politiskās sistēmas reformas, veikt reformas izglītības sistēmā.
Juris Viļums. Dzimšanas gads: 1982. Izglītība: maģistra grāds vadības zinībās. Nodarbošanās: Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, projektu vadītājs. Mērķis: panākt Latgalē ekonomisko izaugsmi un sakārtot latviešu valodas lietas saistībā ar latgaliešu valodu.
Valdis Zatlers. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: augstākā medicīnā. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: mans mantojums no prezidenta četriem gadiem ir politiskā reforma.
No ZRP netika ievēlēti: Ainis Dābols no 3. vietas uz 9. Rīgā; Vija Tirzmale no 4. vietas uz 18. Rīgā; Sandra SondoreKukule no 2. vietas uz 15. Vidzemē; Sarma Freiberga no 4. vietas uz 14. Vidzemē; Oskars Zuģickis no 1. vietas uz 4. Latgalē; Ilga Šuplinska no 2. vietas uz 5. Latgalē; Rita Vilnīte no 4. vietas uz 7. Kurzemē (Diena)
Guntars Bilsēns. Dzimšanas gads: 1952. Izglītība: arodpedagoģiskā, pirms tam inženieris – tehnologs. Nodarbošanās: Valmieras 36. arodvidusskola, direktors. Kāds būs jūsu mērķis, strādājot Saeimā: sakārtot profesionālās izglītības sistēmu.
Inita Bišofa. Dzimšanas gads: 1974. Izglītība: izglītības zinātņu maģistra grāds. Nodarbošanās: Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas izpilddirektore. Mērķis: mazināt trūkumu ģimenēs, iespēja bērniem radoši mācīties.
Inga Bite. Dzimšanas gads: 1981. Izglītība: maģistra grāds tiesību zinātnē. Nodarbošanās: Augstākā tiesa, senatora palīdze. Mērķis: tiesu sistēmas, valsts pārvaldes un civildienesta sakārtošana.
Edmunds Demiters. Dzimšanas gads: 1963. Izglītība: tiesību bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Jaunalko, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: ierobežot organizētās noziedzības lomu akcizēto preču tirgū, ēnu ekonomikas samazināšana.
Vjačeslavs Dombrovskis. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: ASV iegūts doktora grāds ekonomikā. Nodarbošanās: Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas pētījumu centrs, pētnieks. Mērķis: veikt reformas, it īpaši trīs gadu laikā panākt darbaspēka nodokļa samazināšanu par deviņiem procentpunktiem.
Kārlis Eņģelis. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tiesību zinātņu bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra, jurists. Mērķis: ieviest politisko praksi, kuru virza paaudze, kas izaugusi brīvā Latvijā un tic Latvijas nākotnei vienotā Eiropā.
Gunārs Igaunis. Dzimšanas gads: 1965. Izglītība: bakalaura grāds, mūzikas skolotājs. Nodarbošanās: SIA Baltharmonia, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: aizstāvēt latgaliešu valodu un lielāku līdzekļu piešķiršanu Latgales reģionam.
Jānis Junkurs. Dzimšanas gads: 1984. Izglītība: bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Horus Laboratory, pārdošanas vadītājs. Mērķis: attīstīt Kurzemes reģionu, cīnīties par investīcijām Kurzemē, veicināt aizceļojušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
Zanda Kalniņa-Lukaševica. Dzimšanas gads: 1978. Izglītība: maģistra grāds sabiedrības vadībā. Nodarbošanās: biedrība Reformu domnīca, valdes locekle. Mērķis: panākt gudru un efektīvu valsts pārvaldi, kurā lēmumi balstīti uz reāliem argumentiem.
Valdis Liepiņš. Dzimšanas gads: 1939. Izglītība: Lielbritānijā iegūts maģistra grāds politikā, filozofijā un ekonomikā. Nodarbošanās: Baltic Connections Inc. filiāle Latvijā, prezidents Mērķis: reformēt politisko sistēmu.
Inese Lībiņa-Egnere. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: tiesību doktora zinātniskais grāds. Nodarbošanās: LU Juridiskās fakultātes docente. Mērķis: lai visi Saeimas balsojumi būtu atklāti, arī amatpersonu ievēlēšana. Nodrošināšu, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta.
Klāvs Olšteins. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tieslietu zinātnes, otrā līmeņa profesionālā studiju programma. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes loceklis. Mērķis: pieņemt Būvniecības likumu.
Jānis Ozoliņš. Dzimšanas gads: 1976. Izglītība: biznesa administrācijas maģistrs. Nodarbošanās: pašnodarbinātais. Mērķis: veicināt drošas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas veidošanu, lai iedzīvotājiem arī nākotnē būtu pieejamas valsts pensijas un pabalsti.
Romualds Ražuks. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: Krievijā iegūts medicīnas zinātņu kandidāta diploms. Nodarbošanās: Aizsardzības ministrija, vecākais eksperts. Mērķis: konstitucionālas reformas, vienādas iespējas biznesā visiem, sabiedrības saliedētība, Jūrmalas problēmu risināšana.
Gunārs Rusiņš. Dzimšanas gads: 1960. Izglītība: vidējā. Nodarbošanās: SIA TM Security Service, personāla vadītājs Mērķis: darbs aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas jomā.
Elīna Siliņa. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Celsius, valdes locekle. Mērķis: ieviest taisnīgumu it visā.
Edmunds Sprūdžs. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: nepabeigtas studijas maģistra diplomam uzņēmējdarbības vadībā. Nodarbošanās: SIA HansaWorld Latvia, valdes loceklis. Mērķis: parādīt, ka Latvijā iespējamas pārmaiņas, īstenojot reālas reformas un vairojot ikviena iedzīvotāja lepnumu par sasniegto un savu valsti.
Jānis Upenieks. Dzimšanas gads: 1988. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā. Nodarbošanās: SIA Creative Media Services, sociālo mediju administrators. Mērķis: ar cītīgu un godīgu darbu uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo stāvokli.
Viktors Valainis. Dzimšanas gads: 1986. Izglītība: profesionālais maģistra grāds. Nodarbošanās: SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde, Ēku eksplutācijas daļas vadītāja vietnieks. Mērķis: pievērst uzmanību mājokļu politikai, izglītībai, demogrāfijai, ekonomikai.
Inga Vanaga. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā. Nodarbošanās: LLU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāne. Mērķis: sekmēt komunikāciju ar vēlētājiem, īstenot politiskās sistēmas reformas, veikt reformas izglītības sistēmā.
Juris Viļums. Dzimšanas gads: 1982. Izglītība: maģistra grāds vadības zinībās. Nodarbošanās: Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, projektu vadītājs. Mērķis: panākt Latgalē ekonomisko izaugsmi un sakārtot latviešu valodas lietas saistībā ar latgaliešu valodu.
Valdis Zatlers. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: augstākā medicīnā. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: mans mantojums no prezidenta četriem gadiem ir politiskā reforma.
No ZRP netika ievēlēti: Ainis Dābols no 3. vietas uz 9. Rīgā; Vija Tirzmale no 4. vietas uz 18. Rīgā; Sandra SondoreKukule no 2. vietas uz 15. Vidzemē; Sarma Freiberga no 4. vietas uz 14. Vidzemē; Oskars Zuģickis no 1. vietas uz 4. Latgalē; Ilga Šuplinska no 2. vietas uz 5. Latgalē; Rita Vilnīte no 4. vietas uz 7. Kurzemē (Diena)
svētdiena, 2011. gada 2. oktobris
Valdis Liepiņš par un pret koalīciju ar SC, Zatlers melo
http://www.diena.lv/latvija/politika/zrp-deputats-liepins-pielauj-ka-varetu-pamest-partiju-pec-sc-aicinasanas-koalicija-13906674
ZRP deputāts Liepiņš pieļauj, ka varētu pamest partiju pēc SC aicināšanas koalīcijā
Diena, LETA, 2011. gada 1. oktobris
No Zatlera reformu partijas (ZRP) jaunajā Saeimā ievēlētais deputāts Valdis Liepiņš pagaidām izvairīgi runā par savu iespējamo tālāko rīcību pēc ZRP lēmuma koalīcijā aicināt apvienību ''Saskaņas centrs'' (SC), nevis nacionālo apvienību ''Visu Latvijai!''-''Tēvzemei un brīvībai''/LNNK (VL-TB/LNNK).
Liepiņš iepriekš kopā ar domubiedriem no ZRP bija sagatavojis memorandu, kurā norādīja, ka SC iesaistīšana koalīcijā patlaban neesot iespējama un ka valdība jāveido kopā ar nacionālo apvienību.
Šodien konkrētu viedokli par savu iespējamo tālāko rīcību Saeimā Liepiņš nevēlējās paust, norādot, ka to darīšot pirmdien. Savukārt taujāts, vai viņš pēc SC iesaistīšanas koalīcijā varētu pamest ZRP, Liepiņš atbildēja, ka ''viss kas iespējams''.
Liepiņš iepriekš norādījis, ka neesot principā pret SC iesaisti valdībā nākotnē, taču uzskata, ka to nevar darīt patlaban. Galvenais iemesls - neesot pārliecības par SC spēju būt lojālam Latvijas valstij.
ZRP jaunievēlētais deputāts uzskata, ka vispirms SC jāizslēdz no savām rindām Latvijas padomju okupācijas fakta stingrākie noliedzēji - Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija. Nepieņemams esot arī "saskaņiešu" līgums ar Kremļa partiju "Vienotā Krievija", SC esot arī jāparāda reāli darbi latviešu valodas pozīciju nostiprināšanā. Pagaidām neesot arī ticības, ka uz SC kā valdības partneri varēs droši paļauties un viņi balsojumos nebloķēsies ar Zaļo un zemnieku savienību.
Tāpēc ZRP un ''Vienotības" trešais koalīcijas partneris var būt tikai nacionālā apvienība, uzskata Liepiņš. Runāt par SC iekļaušanu koalīcijā varot tikai pēc iepriekš minēto šķēršļu likvidēšanas.
Jau vēstīts, ka ZRP valde naktī no piektdienas uz sestdienu pēc daudzu stundu garas sēdes nolēmusi, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, "Vienotības" un SC un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram Valdim Dombrovskim.
“Vienotība” par šādu lēmumu esot nepatīkami pārsteigta, savukārt SC to vērtē pozitīvi un jau nodēvējusi par “vēsturisku soli”.
ZRP valde savā šīs nakts paziņojumā arī norādījusi uz priekšnosacījumiem sadarbībai ar SC: Latvijas okupācijas fakta un valstiskuma nepārtrauktības atzīšana, tiesiskuma principu ievērošana un atbildīga ekonomiskā politika. “Mēs sagaidām neatgriezeniskus soļus no SC, kas skaidri apliecinās lojalitāti Latvijas valstij. Aizstāvot šīs pozīcijas sarunās ar SC, konstatējām šī politiskā spēka pausto gatavību konstruktīvi atbildēt uz šiem jautājumiem. SC jāatbrīvojas no interfrontes un komunistiskās partijas rēgiem, tāpat kā citām partijām jāatbrīvojas no iekšējā ienaidnieka meklēšanas," teikts ZRP paziņojumā.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.
*******************************
Savukārt Delfi / LETA 1. oktobrī raksta:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatlers-pilsoniskas-savienibas-pazinojums-mums-atvera-acis.d?id=40935243
Kā apgalvoja Zatlers, arī Saeimā ievēlētais deputāts Valdis Liepiņš, kurš iepriekš kopā ar domubiedriem norādījis, ka SC iesaistīšana koalīcijā patlaban neesot iespējama un ka valdība jāveido kopā ar nacionālo apvienību, esot pievienojies partijas kopējam viedoklim ar nosacījumu, ja SC ir gatavs atbalstīt ZRP sākotnēji definētos desmit darbības principus.
Uz to Liepiņš ir atbildējis twitter'ī:
"Zatlera kunga delfos teiktais, ka es "esot pievienojies partijas kopējam viedoklim" neatbilst patiesībai. Valdis Liepiņš"
Tātad Zatlers melo.
ZRP deputāts Liepiņš pieļauj, ka varētu pamest partiju pēc SC aicināšanas koalīcijā
Diena, LETA, 2011. gada 1. oktobris
No Zatlera reformu partijas (ZRP) jaunajā Saeimā ievēlētais deputāts Valdis Liepiņš pagaidām izvairīgi runā par savu iespējamo tālāko rīcību pēc ZRP lēmuma koalīcijā aicināt apvienību ''Saskaņas centrs'' (SC), nevis nacionālo apvienību ''Visu Latvijai!''-''Tēvzemei un brīvībai''/LNNK (VL-TB/LNNK).
Liepiņš iepriekš kopā ar domubiedriem no ZRP bija sagatavojis memorandu, kurā norādīja, ka SC iesaistīšana koalīcijā patlaban neesot iespējama un ka valdība jāveido kopā ar nacionālo apvienību.
Šodien konkrētu viedokli par savu iespējamo tālāko rīcību Saeimā Liepiņš nevēlējās paust, norādot, ka to darīšot pirmdien. Savukārt taujāts, vai viņš pēc SC iesaistīšanas koalīcijā varētu pamest ZRP, Liepiņš atbildēja, ka ''viss kas iespējams''.
Liepiņš iepriekš norādījis, ka neesot principā pret SC iesaisti valdībā nākotnē, taču uzskata, ka to nevar darīt patlaban. Galvenais iemesls - neesot pārliecības par SC spēju būt lojālam Latvijas valstij.
ZRP jaunievēlētais deputāts uzskata, ka vispirms SC jāizslēdz no savām rindām Latvijas padomju okupācijas fakta stingrākie noliedzēji - Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija. Nepieņemams esot arī "saskaņiešu" līgums ar Kremļa partiju "Vienotā Krievija", SC esot arī jāparāda reāli darbi latviešu valodas pozīciju nostiprināšanā. Pagaidām neesot arī ticības, ka uz SC kā valdības partneri varēs droši paļauties un viņi balsojumos nebloķēsies ar Zaļo un zemnieku savienību.
Tāpēc ZRP un ''Vienotības" trešais koalīcijas partneris var būt tikai nacionālā apvienība, uzskata Liepiņš. Runāt par SC iekļaušanu koalīcijā varot tikai pēc iepriekš minēto šķēršļu likvidēšanas.
Jau vēstīts, ka ZRP valde naktī no piektdienas uz sestdienu pēc daudzu stundu garas sēdes nolēmusi, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, "Vienotības" un SC un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram Valdim Dombrovskim.
“Vienotība” par šādu lēmumu esot nepatīkami pārsteigta, savukārt SC to vērtē pozitīvi un jau nodēvējusi par “vēsturisku soli”.
ZRP valde savā šīs nakts paziņojumā arī norādījusi uz priekšnosacījumiem sadarbībai ar SC: Latvijas okupācijas fakta un valstiskuma nepārtrauktības atzīšana, tiesiskuma principu ievērošana un atbildīga ekonomiskā politika. “Mēs sagaidām neatgriezeniskus soļus no SC, kas skaidri apliecinās lojalitāti Latvijas valstij. Aizstāvot šīs pozīcijas sarunās ar SC, konstatējām šī politiskā spēka pausto gatavību konstruktīvi atbildēt uz šiem jautājumiem. SC jāatbrīvojas no interfrontes un komunistiskās partijas rēgiem, tāpat kā citām partijām jāatbrīvojas no iekšējā ienaidnieka meklēšanas," teikts ZRP paziņojumā.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.
*******************************
Savukārt Delfi / LETA 1. oktobrī raksta:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatlers-pilsoniskas-savienibas-pazinojums-mums-atvera-acis.d?id=40935243
Kā apgalvoja Zatlers, arī Saeimā ievēlētais deputāts Valdis Liepiņš, kurš iepriekš kopā ar domubiedriem norādījis, ka SC iesaistīšana koalīcijā patlaban neesot iespējama un ka valdība jāveido kopā ar nacionālo apvienību, esot pievienojies partijas kopējam viedoklim ar nosacījumu, ja SC ir gatavs atbalstīt ZRP sākotnēji definētos desmit darbības principus.
Uz to Liepiņš ir atbildējis twitter'ī:
"Zatlera kunga delfos teiktais, ka es "esot pievienojies partijas kopējam viedoklim" neatbilst patiesībai. Valdis Liepiņš"
Tātad Zatlers melo.
Zatlera brigādē rūdīti profesionāļi
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/393463-zatlera_brigade_skietami_iesaceji_patiesiba_ruditi_profesionali
Otto Ozols, Speciāli TVNET, 28. septembrī, 2011
Leģenda vēstā, ka Latvijas vecākais aligators Čabulītis 2007.gada augustā mira, nespēdams pārdzīvot, ka oligarhi par nākamo valsts prezidentu lēma tieši viņa mājvietā - Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Patiesībā tā bija oligarhu lielākā un liktenīgākā kļūda - iecelt par valsts prezidentu tieši Valdi Zatleru. Viņi pat ļaunākajos murgos nevarēja iedomāties, ka pēc Zatlera prezidentūras četriem gadiem viena viņu partija būs bankrotējusi, otra izbalsota no Saeimas, bet trešā nonāks bezcerīgā opozīcijā.
Savukārt politikā nepieredzējušais ārsts būs kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem valstī. Zatlers netika pienācīgi novērtēts toreiz un, izskatās, arī tagad. To pašu var teikt par Zatlera komandu - daudzi viņus uzskata par steigā savāktiem iesācējiem. Tā nav patiesība. Viņi ir labi bruņoti, apmācīti un cīņās rūdīti profesionāļi..
Zatlera "brigādē" patiešām ir augsta līmeņa profesionāļi. Lielākā daļa - ar lieliskām izglītībām, pamatīgu pieredzi un zināšanām. Vairākiem ir pamatīgs politiskais rūdījums. Var uzskatīt, ka Zatlera komanda ir potenciāli spēcīgāka nekā savulaik Andra Šķēles vai Einara Repšes "superkomandas". Tādēļ ir vērts apskatīt vismaz dažus viņa partijas biedrus, kas lielā mērā noteiks partijas un līdz ar to arī visas valsts likteni. Būtiskākā atšķirība no Šķēles un Repšes "brigādēm" - viņiem ir daudz lielāka zināšanu un pieredzes bagāža. Mums ir darīšana ar būtiski augstāku intelektuālo līmeni. Visspilgtāk to apliecina dažos laikrakstos bieži citētie politikas pseidoeksperti, kuri gandrīz vai histēriski uzbrūk Zatlera partijai. Tas acīmredzot liecina, ka viņi uztraucas par savas ietekmes zaudēšanu..
Par ZRP potenciālu liecina kaut vai fakts, ka otra lielākā Saeimā pārstāvētā partija tika izveidota burtiski divu mēnešu laikā. To var paveikt tikai spēcīga komanda. Viņi ne tikai paspēja izveidot jaunu partiju, bet arī piedāvāja labāko ekonomisko programmu. To atzina "Ekonomistu apvienības 2010" un citi eksperti. Tādēļ par vienu no ZRP intelektuālajiem dzinējspēkiem var dēvēt ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski..
.
Foto: LETA.
Doktors Dombrovskis.
Dombrovskis ir ekonomikas zinātņu doktors un Rīgas Ekonomikas augstskolas docents. Interesanti, ka viņš kādreiz sadarbojies ar Saskaņas Centru un joprojām ir labs draugs Nilam Ušakovam. Tomēr sapratis, ka Saskaņas Centrs nav īstā izvēle, ja patiešām vēlas radīt valstij jaunu tēlu. Intervijā žurnālam "Ir" viņš 21.jūlijā atzina - "(..) mēs runājam gan par prezidenta amatu, gan nevēlēšanos pieļaut tautas vēlētu prezidentu, neatkarīgu tiesu, tiesībsargu, ģenerālprokuroru. SC pēdējā laikā ir pielicis savu roku, lai neitralizētu šīs institūcijas. Acīmredzot viņi uzskata, ka viņu vēlētājam tas nav svarīgi vai arī viņš nesaprot sekas šādai rīcībai un tāpēc mērķis attaisno līdzekļus. Man ir cits viedoklis.".
Viņš ir spējis izvēlēties partiju, kurā saskata iespējas radīt patiešām labāku un veiksmīgāku valsti. Dombrovskis ir gan ar ļoti labu izglītību, gan pieredzi. Acīmredzot turpmāk viņam būs liela ietekme Latvijas ekonomiskajās un politiskajās reformās..
.
Foto: LETA.
Oksfordas maģistrs Liepiņš.
Ja runājam par politiskajām reformām, tad uzmanība jāpievērš citam, nenoliedzami pieredzējušam ekspertam un politiķim Valdim Liepiņam. Viņam ir Oksfordas universitātes maģistra grāds filozofijā, politikā un tautsaimniecībā. Latvijas politikā Liepiņš līdz šim nav bijis pārāk redzama persona. Tomēr jau vairākus gadus ļoti aktīvi darbojās Vēlēšanu reformu biedrībā un ir tās dibinātājs..
Var uzskatīt, ka viņš ir viens no pieredzējušākajiem vēlēšanu sistēmu ekspertiem Latvijā. Iespējams, ka viņa idejas jau pirms kāda laika ir nopietni ietekmējušas Zatleru. Liepiņš ir bijis viens no aktīvākajiem "lokomotīvju" principa noliedzējiem. Tā bija oligarhu iecienītā shēma, ar kuru gadiem ilgi Saeimā varēja aiz pāris spilgtām "lokomotīvēm" ievilkt mazpazīstamus, oligarhu interesēm paklausīgus "podziņu spiedējus". Ar Zatlera kā prezidenta atbalstu šīs princips tika daļēji izskausts jau 10. Saeimas vēlēšanu laikā..
Var pieņemt, ka ar ZRP palīdzību Liepiņš vēl aktīvāk strādās, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu. Pamatmērķis ir, lai vēlēšanu un vispār politiskā sistēma nodrošina deputātu atbildību pret vēlētājiem un samazina atkarību no ietekmīgiem sponsoriem. Liepiņš būs viens no tiem, kurš, izmantojot savu pieredzi un zināšanas, darīs, lai Latvijā tiek iedibināta sistēma, kur, izskaužot vienus oligarhus, vietā nenāks citi. Lielā mērā tieši no Liepiņa būs atkarīgs, vai šīs reformas būs vai nebūs veiksmīgas..
Tai pašā laikā jau šobrīd ir redzamas pretrunas starp Zatlera partijas programmu un Liepiņa uzskatiem. ZRP 4000 zīmju programmā ir rakstīts: "Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām." Valdis Liepiņš ir pret šo priekšlikumu. Savā ļoti argumentētajā rakstā žurnālā "Ir" 31.maijā viņš kritizē šo ideju kā bīstamu un nepiemērotu Latvijai, rakstot: "(..) varam secināt, ka tautas vēlēts prezidents neveicinātu nevienu no augstāk minētajiem prezidenta pienākumiem - būt politiski neatkarīgam un neitrālam, tautu vienojošam un tās intereses aizstāvošam -, bet panāktu tieši pretējo.".
Liepiņš profesionāli un pamatoti noraida ideju par tautas vēlētu prezidentu kā labu risinājumu valstij, secinot: "Jāšaubās, vai tāds prezidents strādātu tautas interesēs. Iespējams, ka tauta domātu, ka pati šo prezidentu ievēlējusi. Bet tauta būtu maldināta un maldījusies!" Šobrīd, kad Liepiņš ir iestājies ZRP rindās, atliek tikai minēt - vai viņš ir mainījis savu viedokli, vai arī partija spēs pieņemt, sadzirdēt atšķirīgu viedokli..
.
Foto: LETA.
Kembridžas doktors Ķīlis.
Kembridžas universitātes sociālantropoloģijas doktors Roberts Ķīlis formāli nav Zatlera partijas biedrs. Tai pašā laikā neviens nešaubās, ka viņš tajā ir iekšā līdz ausīm, ja ne pat dziļāk. Kopš 2008.gada viņš bija Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un acīmredzot viens no aktīvākajiem Zatlera komandas intelektuālajiem dzinējspēkiem..
Reklāma
.
.
Šobrīd ZRP viņu nosaukusi kā savu kandidātu izglītības ministra amatam. Nevienam ekspertam nav šaubu, ka jebkuras valsts nākotni izšķirīgi nosaka tieši izglītības sistēma. Ja Ķīlis kļūs par ministru, tad tieši no viņa būs atkarīgs, vai Latvijas izglītības sistēmā notiks valsts nākotni izšķirošas reformas. Daudzi gan šaubās par viņa spējām akadēmiski interesantas idejas pārvērst reālos darbos..
Jebkurā gadījumā Ķīlis ir jau otrais Zatlera komandas biedrs ar pasaulē ļoti augsti vērtētās universitātes diplomu. Piedevām viņš tāpat kā Liepiņš jau vairākus gadus ir bijis saistīts ar aktīvo politiku visaugstākajā līmenī. Pieredzes trūkumu pārmest arī nevar..
Intervijā žurnālā "Rīgas Laiks" 2010.gada septembra numurā viņam jautā - tu karotu, ja būtu jākaro par Latviju? Ķīlis atbild: "Domāju, ka es jau tā karoju. Nav tikai jāšaudās. Zināmā mērā tu karo kaut kādā ideju laukā, un bieži vien tas ir ļoti liels, idejas tomēr tiek kaut kādā veidā konfrontētas ar tām, kas notiek citu valstu domu centros. Tas arī ir zināmā mērā kariņš. Es karoju par to, lai man te būtu mājas.".
.
Foto: LETA.
Pulkvežleitnants Kozlovskis.
Atvaļinātais pulkvežleitnants, drošības iestāžu veterāns Rihards Kozlovskis publiskajā politikā ir faktiski nepazīstama persona. Tai pašā laikā viņš ir saistīts ar valsts drošību jau no 1991.gada un pamatoti uzskatāms par šīs jomas profesionāli. NATO Rīgas samita laikā bijis organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļas vadītājs. ZRP viņu virza iekšlietu ministra amatam. Par viņa ietekmi partijā liecina fakts, ka Kozlovskis apstiprināts par partijas organizatoriskā darba vadītāju. Divmetrīgajam bijušajam airētājam ir divas augstākās izglītības, viena no tām - jurista. Viņš būs atbildīgs par to, cik organizatoriski spēcīga būs šobrīd viena no ietekmīgākajām partijām valstī..
.
Foto: LETA.
Sandra - "jaunā latviete", prezidentu juriste.
Neapšaubāmi košākā šā vārda burtiskajā nozīmē Zatlera komandas pārstāve - juriste Sandra Sondore-Kukule. Lielāka sabiedrības daļa viņu pazīst kā tipisku "jauno latvieti", kas vienmēr izskatās kā no modes žurnāla "Vogue" lapām izkāpusi, ciena īpaši dārgus auto un ik pa brīdim iekuļas neglītos skandālos..
Nav pamata domāt, ka Zatlers par šo viņas reputāciju neko nenojauš. Tomēr viņš riskēja Sondori-Kukuli iekļaut kandidātu sarakstā. Vēlētāji šo domu neatzina par labu esam un viņu burtiski izsvītroja. Tomēr Kukule pat nedomāja atkāpties - sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu viņa atkal ir cieši blakus Zatleram. Acīmredzot ir kāds nopietns arguments, kādēļ Zatlera Reformu partijas līderis Zatlers tik spītīgi ignorē vēlētāju un ekspertu kritisko attieksmi..
Iespējams, iemesls ir viņas ļoti pamatīgā pieredze likumdošanas jautājumos visaugstākajā līmenī. Sondore-Kukule ir bijusi likumdošanas padomniece ne tikai prezidentam Zatleram, bet arī Vairai Vīķei-Freibergai. Acīmredzot abi valsts visaugstākie politiķi ir pienācīgi novērtējuši viņas spējas un zināšanas likumdošanas jomā. Šajos gados Sondore-Kukule ir uzkrājusi unikālu pieredzi darbā ar visaugstākā līmeņa dokumentiem..
Strādājot prezidentes pilī, viņa pavisam noteikti ir uzkrājusi arī pieredzi darbā ar Latvijas politisko eliti. Sondore-Kukule perfekti pazīst šo vidi līdz pat pēdējām intrigu detaļām. Zatlera partijai noteikti noder politiskās virtuves pieredzējusī haizivs. It īpaši laikā, kad notiek sarunas par jaunās koalīcijas izveidi. Šajā procesā viņas zināšanas un pieredze ir ļoti būtiska..
Tomēr, ja partija turpinās ignorēt Sondores-Kukules reputācijas problēmas, tad tas neizbēgami radīs sarežģījumus viņai pašai un partijai. Zatleram būs grūti runāt par "jaunu politisko kultūru" ar dārgu džipu cienītāju pie sāniem..
.
Foto: LETA.
Nenovērtētais prezidents - Zatlers.
Valdi Zatleru var uzskatīt par līdz galam nenovērtētu prezidentu. Jākonstatē, ka viņš savus pienākumus pildīja daudz labāk un drosmīgāk, nekā tas tiek atzīts. Vispirms jāatceras, ka viņš bija valsts vadītājs ļoti sarežģītā laikā, Zatlers bija krīzes laika, nevis "trekno gadu" prezidents..
Faktiskais ienācējs politikā Zatlers uzreiz saskārās ar ļoti sarežģītām iekšējām un ārējām problēmām. Valsts bija uz bankrota robežas, un politiskā situācija tuvu anarhijai. Patiesībā tas ir brīnums, ka valstī izdevās saglabāt kaut kādu stabilitāti pēc Parekss kraha, Kalvīša un Godmaņa valdību nožēlojamās izgāšanās, pēc Lietussargu revolūcijas un 13.janvāra nemieriem. Tieši Zatlers bija tas, kurš piespieda valdību atrast pieņemamu kompromisu valstij tik nepieciešamā aizdevuma saņemšanai. Nav pamata teikt, ka Zatlers četrus gadus neko neteica par valsts nozagšanu. Viņš ir atdevis Saeimai 13 likumus otrreizējai caurlūkošanai..
Spilgts piemērs ir 2010.gada 17.jūnija Valsts prezidenta uzruna Saeimā, kur iebilda pret privatizēto zemju vērtības samazināšanu, nosaucot to par valsts apzagšanu. Daudzi pārmet, ka viņš iepriekšējās vēlēšanās neko neteica par oligarhiem. Der atcerēties, ka toreiz vēlēšanās piedalījās visas oligarhu partijas un viņa iejaukšanās būtu prezidenta neitralitātes principa pārkāpšana. Viņš nedrīkstēja ietekmēt vēlēšanu procesu. To toreiz vajadzēja daudz aktīvāk darīt citām partijām, it īpaši Vienotībai..
Zatlers sevi kā drosmīgu politiķi apliecināja jau 2007.gada rudenī Lietussargu mītiņa laikā Doma laukumā. Tas vēl bija laiks, kad Zatlers tika uzskatīts par oligarhu ielikteni. Ierodoties uz mītiņu, viņš riskēja burtiskā nozīmē, ja ne dabūt ar lietussargu pa kaklu, tad vismaz tikt izsvilpts. Tajā laikā pat Kalvītis no Saeimas ēkas muka ārā pa sētas durvīm. Šajā situācijā Zatlers nenobijās un kāpa uz skatuves, lai runātu ar sabiedrību..
Arī slavenais Rīkojums Nr. 2 liecina par īpašu politisko drosmi. Var daudz un dažādi spekulēt, kāpēc viņš ierosināja atlaist Saeimu, tomēr nevar noliegt, ka kaut ko tādu var izdarīt tikai politiķis ar "iekšām". Vēl jāpiebilst, ka slavenā "atlaišanas" runa bija spožs politiskās retorikas paraugs. Atjaunotajā Latvijas Republikā nevienam politikas profesionālim nebija izdevies pateikt tik iespaidīgi kā dakterim Zatleram. Īpatnēji, ka Latvijas vadošie politikas eksperti par to kautri klusē. Šobrīd, pēc viņa ierosinātās Saeimas atlaišanas, var droši apgalvot, ka oligarhu vara ir saņēmusi pamatīgu triecienu. Un ir radīti apstākļi, lai jaunu oligarhu parādīšanās tiktu stipri apgrūtināta..
Neviens nav balts un pūkains.
Augstākminētie ir tikai daži no redzamākajiem Zatlera Reformu partijas pārstāvjiem. Neviens no viņiem nav balts un pūkains. Tai pašā laikā ir maldīgi viņus uzskatīt par nepieredzējušiem iesācējiem. Viņiem visiem ir pietiekami liela profesionālā un politiskā pieredze. Rekordīsā laikā ir izveidota partija, kurā apvienojušies izlēmīgi profesionāļi. Tas ir spēks, kuru nedrīkst nenovērtēt. Tai pašā laikā sabiedrībai, ekspertiem un masu medijiem ir jāspēj būt pietiekami uzmanīgiem un prasīgiem..
Jau vistuvākajā laikā Zatlera brigādi gaida divi ļoti nopietni pārbaudījumi. Pirmais uzdevums ir ārkārtīgi sarežģīts – jaunās koalīcijas izveidošana. Tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi ZRP piedalīsies šajā procesā, norādīs, vai ZRP ir profesionāļi vai tomēr “ātri uzcepto” pankūku partija. Otrs pārbaudījums būs viņu spēja sadarboties ar citām partijām veidojot valdību. Arī citās partijās netrūkst pieredzējušu un ārkārtīgi spēcīgu profesionāļu..
Bez pieminētajiem ZRP rindās jau šobrīd sāk iezīmēties vairāki redzami biedri, kuri pamatoti rada nopietnas bažas un šaubas. It sevišķi, ja tie redzēti ļoti apšaubāmas reputācijas politmanipulatoru sabiedrībā..
Ja aligators Čabulītis šodien būtu dzīvs, tad viņš būtu pārsteigts par to, kā valsts ir mainījusies kopš 2007.gada. Bet … varbūt arī nebūtu..
Otto Ozols, Speciāli TVNET, 28. septembrī, 2011
Leģenda vēstā, ka Latvijas vecākais aligators Čabulītis 2007.gada augustā mira, nespēdams pārdzīvot, ka oligarhi par nākamo valsts prezidentu lēma tieši viņa mājvietā - Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Patiesībā tā bija oligarhu lielākā un liktenīgākā kļūda - iecelt par valsts prezidentu tieši Valdi Zatleru. Viņi pat ļaunākajos murgos nevarēja iedomāties, ka pēc Zatlera prezidentūras četriem gadiem viena viņu partija būs bankrotējusi, otra izbalsota no Saeimas, bet trešā nonāks bezcerīgā opozīcijā.
Savukārt politikā nepieredzējušais ārsts būs kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem valstī. Zatlers netika pienācīgi novērtēts toreiz un, izskatās, arī tagad. To pašu var teikt par Zatlera komandu - daudzi viņus uzskata par steigā savāktiem iesācējiem. Tā nav patiesība. Viņi ir labi bruņoti, apmācīti un cīņās rūdīti profesionāļi..
Zatlera "brigādē" patiešām ir augsta līmeņa profesionāļi. Lielākā daļa - ar lieliskām izglītībām, pamatīgu pieredzi un zināšanām. Vairākiem ir pamatīgs politiskais rūdījums. Var uzskatīt, ka Zatlera komanda ir potenciāli spēcīgāka nekā savulaik Andra Šķēles vai Einara Repšes "superkomandas". Tādēļ ir vērts apskatīt vismaz dažus viņa partijas biedrus, kas lielā mērā noteiks partijas un līdz ar to arī visas valsts likteni. Būtiskākā atšķirība no Šķēles un Repšes "brigādēm" - viņiem ir daudz lielāka zināšanu un pieredzes bagāža. Mums ir darīšana ar būtiski augstāku intelektuālo līmeni. Visspilgtāk to apliecina dažos laikrakstos bieži citētie politikas pseidoeksperti, kuri gandrīz vai histēriski uzbrūk Zatlera partijai. Tas acīmredzot liecina, ka viņi uztraucas par savas ietekmes zaudēšanu..
Par ZRP potenciālu liecina kaut vai fakts, ka otra lielākā Saeimā pārstāvētā partija tika izveidota burtiski divu mēnešu laikā. To var paveikt tikai spēcīga komanda. Viņi ne tikai paspēja izveidot jaunu partiju, bet arī piedāvāja labāko ekonomisko programmu. To atzina "Ekonomistu apvienības 2010" un citi eksperti. Tādēļ par vienu no ZRP intelektuālajiem dzinējspēkiem var dēvēt ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski..
.
Foto: LETA.
Doktors Dombrovskis.
Dombrovskis ir ekonomikas zinātņu doktors un Rīgas Ekonomikas augstskolas docents. Interesanti, ka viņš kādreiz sadarbojies ar Saskaņas Centru un joprojām ir labs draugs Nilam Ušakovam. Tomēr sapratis, ka Saskaņas Centrs nav īstā izvēle, ja patiešām vēlas radīt valstij jaunu tēlu. Intervijā žurnālam "Ir" viņš 21.jūlijā atzina - "(..) mēs runājam gan par prezidenta amatu, gan nevēlēšanos pieļaut tautas vēlētu prezidentu, neatkarīgu tiesu, tiesībsargu, ģenerālprokuroru. SC pēdējā laikā ir pielicis savu roku, lai neitralizētu šīs institūcijas. Acīmredzot viņi uzskata, ka viņu vēlētājam tas nav svarīgi vai arī viņš nesaprot sekas šādai rīcībai un tāpēc mērķis attaisno līdzekļus. Man ir cits viedoklis.".
Viņš ir spējis izvēlēties partiju, kurā saskata iespējas radīt patiešām labāku un veiksmīgāku valsti. Dombrovskis ir gan ar ļoti labu izglītību, gan pieredzi. Acīmredzot turpmāk viņam būs liela ietekme Latvijas ekonomiskajās un politiskajās reformās..
.
Foto: LETA.
Oksfordas maģistrs Liepiņš.
Ja runājam par politiskajām reformām, tad uzmanība jāpievērš citam, nenoliedzami pieredzējušam ekspertam un politiķim Valdim Liepiņam. Viņam ir Oksfordas universitātes maģistra grāds filozofijā, politikā un tautsaimniecībā. Latvijas politikā Liepiņš līdz šim nav bijis pārāk redzama persona. Tomēr jau vairākus gadus ļoti aktīvi darbojās Vēlēšanu reformu biedrībā un ir tās dibinātājs..
Var uzskatīt, ka viņš ir viens no pieredzējušākajiem vēlēšanu sistēmu ekspertiem Latvijā. Iespējams, ka viņa idejas jau pirms kāda laika ir nopietni ietekmējušas Zatleru. Liepiņš ir bijis viens no aktīvākajiem "lokomotīvju" principa noliedzējiem. Tā bija oligarhu iecienītā shēma, ar kuru gadiem ilgi Saeimā varēja aiz pāris spilgtām "lokomotīvēm" ievilkt mazpazīstamus, oligarhu interesēm paklausīgus "podziņu spiedējus". Ar Zatlera kā prezidenta atbalstu šīs princips tika daļēji izskausts jau 10. Saeimas vēlēšanu laikā..
Var pieņemt, ka ar ZRP palīdzību Liepiņš vēl aktīvāk strādās, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu. Pamatmērķis ir, lai vēlēšanu un vispār politiskā sistēma nodrošina deputātu atbildību pret vēlētājiem un samazina atkarību no ietekmīgiem sponsoriem. Liepiņš būs viens no tiem, kurš, izmantojot savu pieredzi un zināšanas, darīs, lai Latvijā tiek iedibināta sistēma, kur, izskaužot vienus oligarhus, vietā nenāks citi. Lielā mērā tieši no Liepiņa būs atkarīgs, vai šīs reformas būs vai nebūs veiksmīgas..
Tai pašā laikā jau šobrīd ir redzamas pretrunas starp Zatlera partijas programmu un Liepiņa uzskatiem. ZRP 4000 zīmju programmā ir rakstīts: "Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām." Valdis Liepiņš ir pret šo priekšlikumu. Savā ļoti argumentētajā rakstā žurnālā "Ir" 31.maijā viņš kritizē šo ideju kā bīstamu un nepiemērotu Latvijai, rakstot: "(..) varam secināt, ka tautas vēlēts prezidents neveicinātu nevienu no augstāk minētajiem prezidenta pienākumiem - būt politiski neatkarīgam un neitrālam, tautu vienojošam un tās intereses aizstāvošam -, bet panāktu tieši pretējo.".
Liepiņš profesionāli un pamatoti noraida ideju par tautas vēlētu prezidentu kā labu risinājumu valstij, secinot: "Jāšaubās, vai tāds prezidents strādātu tautas interesēs. Iespējams, ka tauta domātu, ka pati šo prezidentu ievēlējusi. Bet tauta būtu maldināta un maldījusies!" Šobrīd, kad Liepiņš ir iestājies ZRP rindās, atliek tikai minēt - vai viņš ir mainījis savu viedokli, vai arī partija spēs pieņemt, sadzirdēt atšķirīgu viedokli..
.
Foto: LETA.
Kembridžas doktors Ķīlis.
Kembridžas universitātes sociālantropoloģijas doktors Roberts Ķīlis formāli nav Zatlera partijas biedrs. Tai pašā laikā neviens nešaubās, ka viņš tajā ir iekšā līdz ausīm, ja ne pat dziļāk. Kopš 2008.gada viņš bija Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un acīmredzot viens no aktīvākajiem Zatlera komandas intelektuālajiem dzinējspēkiem..
Reklāma
.
.
Šobrīd ZRP viņu nosaukusi kā savu kandidātu izglītības ministra amatam. Nevienam ekspertam nav šaubu, ka jebkuras valsts nākotni izšķirīgi nosaka tieši izglītības sistēma. Ja Ķīlis kļūs par ministru, tad tieši no viņa būs atkarīgs, vai Latvijas izglītības sistēmā notiks valsts nākotni izšķirošas reformas. Daudzi gan šaubās par viņa spējām akadēmiski interesantas idejas pārvērst reālos darbos..
Jebkurā gadījumā Ķīlis ir jau otrais Zatlera komandas biedrs ar pasaulē ļoti augsti vērtētās universitātes diplomu. Piedevām viņš tāpat kā Liepiņš jau vairākus gadus ir bijis saistīts ar aktīvo politiku visaugstākajā līmenī. Pieredzes trūkumu pārmest arī nevar..
Intervijā žurnālā "Rīgas Laiks" 2010.gada septembra numurā viņam jautā - tu karotu, ja būtu jākaro par Latviju? Ķīlis atbild: "Domāju, ka es jau tā karoju. Nav tikai jāšaudās. Zināmā mērā tu karo kaut kādā ideju laukā, un bieži vien tas ir ļoti liels, idejas tomēr tiek kaut kādā veidā konfrontētas ar tām, kas notiek citu valstu domu centros. Tas arī ir zināmā mērā kariņš. Es karoju par to, lai man te būtu mājas.".
.
Foto: LETA.
Pulkvežleitnants Kozlovskis.
Atvaļinātais pulkvežleitnants, drošības iestāžu veterāns Rihards Kozlovskis publiskajā politikā ir faktiski nepazīstama persona. Tai pašā laikā viņš ir saistīts ar valsts drošību jau no 1991.gada un pamatoti uzskatāms par šīs jomas profesionāli. NATO Rīgas samita laikā bijis organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļas vadītājs. ZRP viņu virza iekšlietu ministra amatam. Par viņa ietekmi partijā liecina fakts, ka Kozlovskis apstiprināts par partijas organizatoriskā darba vadītāju. Divmetrīgajam bijušajam airētājam ir divas augstākās izglītības, viena no tām - jurista. Viņš būs atbildīgs par to, cik organizatoriski spēcīga būs šobrīd viena no ietekmīgākajām partijām valstī..
.
Foto: LETA.
Sandra - "jaunā latviete", prezidentu juriste.
Neapšaubāmi košākā šā vārda burtiskajā nozīmē Zatlera komandas pārstāve - juriste Sandra Sondore-Kukule. Lielāka sabiedrības daļa viņu pazīst kā tipisku "jauno latvieti", kas vienmēr izskatās kā no modes žurnāla "Vogue" lapām izkāpusi, ciena īpaši dārgus auto un ik pa brīdim iekuļas neglītos skandālos..
Nav pamata domāt, ka Zatlers par šo viņas reputāciju neko nenojauš. Tomēr viņš riskēja Sondori-Kukuli iekļaut kandidātu sarakstā. Vēlētāji šo domu neatzina par labu esam un viņu burtiski izsvītroja. Tomēr Kukule pat nedomāja atkāpties - sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu viņa atkal ir cieši blakus Zatleram. Acīmredzot ir kāds nopietns arguments, kādēļ Zatlera Reformu partijas līderis Zatlers tik spītīgi ignorē vēlētāju un ekspertu kritisko attieksmi..
Iespējams, iemesls ir viņas ļoti pamatīgā pieredze likumdošanas jautājumos visaugstākajā līmenī. Sondore-Kukule ir bijusi likumdošanas padomniece ne tikai prezidentam Zatleram, bet arī Vairai Vīķei-Freibergai. Acīmredzot abi valsts visaugstākie politiķi ir pienācīgi novērtējuši viņas spējas un zināšanas likumdošanas jomā. Šajos gados Sondore-Kukule ir uzkrājusi unikālu pieredzi darbā ar visaugstākā līmeņa dokumentiem..
Strādājot prezidentes pilī, viņa pavisam noteikti ir uzkrājusi arī pieredzi darbā ar Latvijas politisko eliti. Sondore-Kukule perfekti pazīst šo vidi līdz pat pēdējām intrigu detaļām. Zatlera partijai noteikti noder politiskās virtuves pieredzējusī haizivs. It īpaši laikā, kad notiek sarunas par jaunās koalīcijas izveidi. Šajā procesā viņas zināšanas un pieredze ir ļoti būtiska..
Tomēr, ja partija turpinās ignorēt Sondores-Kukules reputācijas problēmas, tad tas neizbēgami radīs sarežģījumus viņai pašai un partijai. Zatleram būs grūti runāt par "jaunu politisko kultūru" ar dārgu džipu cienītāju pie sāniem..
.
Foto: LETA.
Nenovērtētais prezidents - Zatlers.
Valdi Zatleru var uzskatīt par līdz galam nenovērtētu prezidentu. Jākonstatē, ka viņš savus pienākumus pildīja daudz labāk un drosmīgāk, nekā tas tiek atzīts. Vispirms jāatceras, ka viņš bija valsts vadītājs ļoti sarežģītā laikā, Zatlers bija krīzes laika, nevis "trekno gadu" prezidents..
Faktiskais ienācējs politikā Zatlers uzreiz saskārās ar ļoti sarežģītām iekšējām un ārējām problēmām. Valsts bija uz bankrota robežas, un politiskā situācija tuvu anarhijai. Patiesībā tas ir brīnums, ka valstī izdevās saglabāt kaut kādu stabilitāti pēc Parekss kraha, Kalvīša un Godmaņa valdību nožēlojamās izgāšanās, pēc Lietussargu revolūcijas un 13.janvāra nemieriem. Tieši Zatlers bija tas, kurš piespieda valdību atrast pieņemamu kompromisu valstij tik nepieciešamā aizdevuma saņemšanai. Nav pamata teikt, ka Zatlers četrus gadus neko neteica par valsts nozagšanu. Viņš ir atdevis Saeimai 13 likumus otrreizējai caurlūkošanai..
Spilgts piemērs ir 2010.gada 17.jūnija Valsts prezidenta uzruna Saeimā, kur iebilda pret privatizēto zemju vērtības samazināšanu, nosaucot to par valsts apzagšanu. Daudzi pārmet, ka viņš iepriekšējās vēlēšanās neko neteica par oligarhiem. Der atcerēties, ka toreiz vēlēšanās piedalījās visas oligarhu partijas un viņa iejaukšanās būtu prezidenta neitralitātes principa pārkāpšana. Viņš nedrīkstēja ietekmēt vēlēšanu procesu. To toreiz vajadzēja daudz aktīvāk darīt citām partijām, it īpaši Vienotībai..
Zatlers sevi kā drosmīgu politiķi apliecināja jau 2007.gada rudenī Lietussargu mītiņa laikā Doma laukumā. Tas vēl bija laiks, kad Zatlers tika uzskatīts par oligarhu ielikteni. Ierodoties uz mītiņu, viņš riskēja burtiskā nozīmē, ja ne dabūt ar lietussargu pa kaklu, tad vismaz tikt izsvilpts. Tajā laikā pat Kalvītis no Saeimas ēkas muka ārā pa sētas durvīm. Šajā situācijā Zatlers nenobijās un kāpa uz skatuves, lai runātu ar sabiedrību..
Arī slavenais Rīkojums Nr. 2 liecina par īpašu politisko drosmi. Var daudz un dažādi spekulēt, kāpēc viņš ierosināja atlaist Saeimu, tomēr nevar noliegt, ka kaut ko tādu var izdarīt tikai politiķis ar "iekšām". Vēl jāpiebilst, ka slavenā "atlaišanas" runa bija spožs politiskās retorikas paraugs. Atjaunotajā Latvijas Republikā nevienam politikas profesionālim nebija izdevies pateikt tik iespaidīgi kā dakterim Zatleram. Īpatnēji, ka Latvijas vadošie politikas eksperti par to kautri klusē. Šobrīd, pēc viņa ierosinātās Saeimas atlaišanas, var droši apgalvot, ka oligarhu vara ir saņēmusi pamatīgu triecienu. Un ir radīti apstākļi, lai jaunu oligarhu parādīšanās tiktu stipri apgrūtināta..
Neviens nav balts un pūkains.
Augstākminētie ir tikai daži no redzamākajiem Zatlera Reformu partijas pārstāvjiem. Neviens no viņiem nav balts un pūkains. Tai pašā laikā ir maldīgi viņus uzskatīt par nepieredzējušiem iesācējiem. Viņiem visiem ir pietiekami liela profesionālā un politiskā pieredze. Rekordīsā laikā ir izveidota partija, kurā apvienojušies izlēmīgi profesionāļi. Tas ir spēks, kuru nedrīkst nenovērtēt. Tai pašā laikā sabiedrībai, ekspertiem un masu medijiem ir jāspēj būt pietiekami uzmanīgiem un prasīgiem..
Jau vistuvākajā laikā Zatlera brigādi gaida divi ļoti nopietni pārbaudījumi. Pirmais uzdevums ir ārkārtīgi sarežģīts – jaunās koalīcijas izveidošana. Tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi ZRP piedalīsies šajā procesā, norādīs, vai ZRP ir profesionāļi vai tomēr “ātri uzcepto” pankūku partija. Otrs pārbaudījums būs viņu spēja sadarboties ar citām partijām veidojot valdību. Arī citās partijās netrūkst pieredzējušu un ārkārtīgi spēcīgu profesionāļu..
Bez pieminētajiem ZRP rindās jau šobrīd sāk iezīmēties vairāki redzami biedri, kuri pamatoti rada nopietnas bažas un šaubas. It sevišķi, ja tie redzēti ļoti apšaubāmas reputācijas politmanipulatoru sabiedrībā..
Ja aligators Čabulītis šodien būtu dzīvs, tad viņš būtu pārsteigts par to, kā valsts ir mainījusies kopš 2007.gada. Bet … varbūt arī nebūtu..
Abonēt:
Ziņas (Atom)