Imants Lieģis, PS, #10 Rīgas saraksts, jurists, dzimis un mācījies Anglijā

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=90136535433


Imants Viesturs Lieģis
Dzimšanas gads: 1955

Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Guildford College of Law (Anglija), 1977, notāra profesija
   Newcastle upon Tyne University, 1976, bakalaura grāds tieslietās
Darba vieta un amats: LR Aizsardzības ministrija, Aizsardzības ministrs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: labas
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis (kopīpašums) Rīga (īpašumā)
māja (kopīpašums) Brisele (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
māja Brisele (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
11 4637,44 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
21000 GBP
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Ing banka Beļģija 53724,69 EUR
HSBC banka Anglijā 33864,39 GBP
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
privatizācijas sertifikāti piešķirti kandidātam paredzētajā kārtībā (15 gab.)

http://www.vienotiba.lv/imants_viesturs_liegis

DARBA PIEREDZE

2009.03. - pašreiz- Aizsardzības ministrs
2008.09. – 2009.03.- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Spānijas Karalistē
2005.01.- 2008.08.- vēstnieks Politikas un drošības komitejā, Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES
2004.12.-2005.01.-plānošanas grupa, vēstnieks
2004.10.-2004.12.- drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcija, valsts sekretāra vietnieks
2004.09.-valsts sekretāra birojs, vēstnieks
2000.01.-2004.08.- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO ar rezidenci Briselē
1997.04.-2000.01.-ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijas Karalistē, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nīderlandes Karalistē ar rezidenci Briselē, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Luksemburgas Lielhercogistē ar rezidenci Briselē
1997.01.–1997.04.-Latvijas vēstniecība Beļģijas Karalistē, pilnvarotais lietvedis
1994.01.-1997.01.-Latvijas vēstniecība Zviedrijā, padomnieks
1993.09.–1994.01.- Ārlietu ministrija, valsts sekretāra vietnieks
1993.01.- 1993.09.-Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, līgumdarbinieks, padomnieks
1992.01.-1992.08.-Ārlietu ministrija, līgumdarbinieks Eiropas Kopienas un Eiropas Padomes lietās
1989.11. – 1991.11. -Pasaules Baltiešu Apvienība pārstāvis Eiropā
1979.02.- 1991.12.- zvērināts notārs dažādās privātās firmās Londonā un Notingemā (Lielbritānijā)

Personīgais blogs:
http://liegis.wordpress.com/

Kāpēc esmu politikā
Uz jautājumu – kāpēc esmu nolēmis iesaistīties politikā, mēģināju atbildēt savā rakstā, ko publicēju “Dienā” šā gada 19. februārī, kad pieņēmu lēmumu iestāties politiskajā partijā “Pilsoniskā savienība”.
Piedāvāju jums izlasīt šo rakstu.

LAIKS POLITIKAI

Pērnā gada martā mani negaidīti uzaicināja strādāt Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībā. Tobrīd valsts bija tuvu bankrotam, bet nesenie 13.janvāra notikumi un zemnieku protesti liecināja par zināmiem draudiem politiskajai stabilitātei.

Tā kā man bija septiņus gadus ilga profesionālā pieredze kā Latvijas vēstniekam NATO un trīs gadu pieredze Eiropas Savienības Drošības un politikas komitejā, tad piekritu būt par „Pilsoniskās savienības” izvirzīto kandidātu aizsardzības ministra amatam. Nebiju šīs partijas biedrs, taču labi pazinu tās līderus Sandru Kalnieti un Ģirtu Valdi Kristovski. Ļoti augstu vērtēju viņu abu veikumu Latvijas politikā, tāpēc piedāvājumu uzņemties atbildīgo posteni uztvēru kā īpašu pagodinājumu.

Uzsākot darbu valdībā, es palaikam smaidot noraidīju draugu apgalvojumus, ka esmu „iegājis politikā”. Droši vien tā bija neapzināta vēlme ieturēt nelielu distanci, jo galu galā 17 gadus esmu aizvadījis diplomātiskajā dienestā. Patiesībā, protams, skaidri apzinājos, ka ikviens ministrs uzņemas politisko atbildību Saeimas priekšā. Tālāk šī atbildība dabiskā veidā sniedzas līdz Latvijas pilsoņiem, kas savukārt ievēlējuši Saeimas deputātus. Vienlaikus jūtos atbildīgs „Pilsoniskās savienības” priekšā par tās dāvāto uzticību. Ir pienācis laiks šo atbildību „noformēt oficiāli’. Kāpēc?

Pirmkārt, uzskatu, ka katram pilsonim ir pienākums pielikt roku valsts attīstībā. Politiski lēmumi, kas virza šo attīstību, balstās ne tikai uz profesionālu ekspertīzi, bet arī uz programmatiskiem uzstādījumiem. Demokrātijā politiskos mērķus un šīs programmas rada politiskās partijas, līdz ar to piederība kādai partijai ir loģisks solis, ja vēlas strādāt valsts labā.

Otrkārt, kļūstot par valdības locekli un Aizsardzības ministrijas vadītāju, jau gadu esmu piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā, un līdz ar to politikas veidošanā. Esmu gatavs šo darbu turpināt, lai manas nozares politika nebūtu īslaicīga, kā bieži bijis līdz šim. Pēdējā gada laikā aizsardzības nozarē ir īstenotas nozīmīgākās strukturālās reformas, kādas bijušas Nacionālajos bruņotajos spēkos – harmonizēta pavēlniecības struktūra, novērsta funkciju dublēšanās starp ministriju un NBS, savu ietekmi atguvis audita departaments un Ģenerālinspekcija, daudz darīts, lai turpinātu uzlabot iepirkumu sistēmu, kas līdz šim izpelnījusies pelnītu kritiku. Visi šie uzlabojumi ir jānostiprina, lai nodrošinātu attīstību tad, kad aizsardzības budžets atkal palielināsies.

Treškārt, es kā pilsonis pilnībā atbalstu ideju par „Vienotību”. Uzskatu, ka partiju apvienošanās būs solis uz daudz lielāku politisko stabilitāti, kas Latvijai jau sen ir ļoti nepieciešama. Man ir ļoti būtiski tas, ka „Vienotība” piesaista arī līdz šim politikā nebijušus cilvēkus ar augstu intelektuālo un profesionālo potenciālu. Ir skaidrs, ka 10. Saeimas vēlēšanas būs pagrieziena punkts Latvijas politiskajā dzīvē.

„Pilsoniskā savienība” ir viena no partijām, kas iet šo „Vienotības” ceļu. Būtu gods piedalīties šajā darbā un strādāt arī nākamajā Dombrovska valdībā.