http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=51228930477
Dzimšanas gads: 1963
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2000, sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē
Darba vietas un amati: LR Saeima, Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs
Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, valdes loceklis, domes loceklis
Latvijas Juristu biedrība, prezidija loceklis
Juridiskā koledža, Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Honda CRV , izl.gads:2005, reģ.gads:2005
laiva EGO 270 , izl.gads:2004, reģ.gads:2005
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
2978,59 LVL
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
10 000 LVL
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
2600 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S Swedbank (atklātais pensiju fonds) 1686,72 LVL
A/S Swedbank (uzkrājums) 1667,7 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
privatizācijas sertifikāti A/s Latvijas Krājbanka (,58 gab.)
http://lv.wikipedia.org/wiki/Dzintars_Rasna%C4%8Ds
Mācījies Rīgas 24. vidusskolā.Pēc pamata izglītības iegūšanas devies uz Rīgas industriālo politehnikumu, ko pabeidzis 1982. gadā kā štanču un presformu izgatavošanas tehnologs. Divus gadus dienējis padomju armijā.
1990. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 2000. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu.
Dz. Rasnačs darba gaitas uzsāka strādājot rūpnīcas VEF instrumentu fabrikā, kur nostrādājis sešus gadus. Strādādams VEF iesaistījies Latvijas Tautas frontē.
Latvijas Tautas frontē iesaistījās tās pirmsākumos 1988. gadā, kā LTF kandidāts bijis ievēlēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomē.
Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā bija "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas konsultants[1] un Saeimas deputāta A. Pētersona palīgs.
1995. gada 21. decembrī kļuvis par tieslietu ministru A. Šķēles valdībā. Amatu saglabājis arī A. Šķēles 2. valdībā un G. Krasta Ministru kabinetā. No 1997. gada maija līdz jūnijam pildījis arī aizsardzības ministra pienākumus pēc A. Krastiņa demisijas.
Amatu zaudējis, kad līdz ar 7. Saeimas darbības uzsākšanu tika nomainīta valdība.
1998. gada vēlēšanās ievēlēts 7. Saeimā. Līdz 2000. gada maijam bijis TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs. Parlamentā bijis Eiropas lietu komisijas sekretārs, Juridiskās komisijas priekšsēdetāja biedrs, bijis četru apakškomisiju loceklis (tostarp, apakškomisijas darbam ar Administratīvā procesa likumu priekšsēdētājs) un darbojies vairākās parlamentu sadarbības grupās.
2002. gadā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji nav ievēlēts. Kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, arī nav ievēlēts. Drīz iekļuvis Saeimā, jo R. Zīle kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu. Bija Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, vairāku apakškomisiju, delegāciju un grupu loceklis.
2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā. Ievēlēts par Saeimas sekretāru, ir pastāvīgs Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī Juridisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs. Darbojas arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu, vairākās delegācijās un grupās.
Rasnačs: Mēs dzīvojam divās Latvijās: http://zinas.nra.lv/latvija/28811-dzintars-rasnacs-mes-dzivojam-divas-latvijas.htm
Otrdiena, 10.augusts (2010), Portāls nra.lv
Latvijā jauniešiem ir jāmāca patriotisms, šodien intervijā "Neatkarīgajai" saka Saeimas deputāts un TB/LNNK valdes loceklis Dzintars Rasnačs.
Rasnačs uzskata, ka Latvija ir vienīgā valsts Šengenas zonā, kurā nav nacionālas valsts pamatu pamata - obligātās izglītības sistēmas valsts valodā. Līdz ar to šī zeme ir ļoti pievilcīga daudziem krieviem, kas kaut reizi ir bijuši Latvijā, turklāt viņiem ne vienmēr gribas atgriezties savā tēvzemē. Latvijā viņiem ir krievvalodīga telpa, plašsaziņa krievu valodā, krievvalodīga komercdarbība un transporta pakalpojumi, krievvalodīga izglītība.
"Runa ir ne tikai par Latvijas vēstures mācīšanu skolās, bet arī par īpašu patriotisma audzināšanas metodiku. Protams, ir skolas, kas to dara jau šodien. Taču galvenā audzināšanas vieta ir ģimenē. Liela nozīme ir vecvecākiem.. Ļoti nozīmīgi ir rādīt jauniešiem filmas par to, kas kādreiz noticis, kā latvieši cīnījušies par savu dzimteni. Ja būs uzrakstīta gudra grāmata par to visu, pusaudži visdrīzāk to nelasīs. Ja televīzijā tiks parādīts saistošs sižets par attiecīgu tēmu, pusaudzis to noskatīsies. Protams, ar lielu piepūli. Tāda mums ir tā jaunatne," uzskata Rasnačs.
Pēc viņa teiktā, pašlaik pamatizglītībā joprojām dominē krieviskais moments, un šis apstākļu kopums neveicina latvisku patriotu audzināšanu. "Kāds mans kolēģis reiz teica, ka daudz pareizāk būtu bijis jau deviņdesmito gadu sākumā nomainīt interfrontiski noskaņotos skolu vadītājus. Šajās skolās noteikti ir asimilējušies daudzi tādi jaunieši, kuri varbūt nemaz nav gribējuši asimilēties krieviskajā vidē. Tagad ir tā, ka daudzi cittautieši apmeklē latviešu skolas," stāsta Saeimas deputāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru