http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316873:vvf-tikusies-ar-urbanoviu-boltia-gaida&catid=72:politika&Itemid=95
Ja kādam šķiet, ka politiķu uzmanības centrā ir tikai divi oficiāli izvirzītie Valsts prezidenta amata kandidāti Valdis Zatlers un Andris Bērziņš, tad tā ir maldinoša pārliecība.
Politiskajās aizkulisēs notiek aktīva rosīšanās un sarunas jau par nākamo Valsts prezidenta vēlēšanu kārtu, ja Zatleram un Bērziņam nebūs pietiekami daudz balsu. To, ka ne viens, ne otrs tās nesavāks, jau TV5 paredzēja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, un tas ir zīmīgi.
Neoficiāli zināms, ka "Vienotības" spice kopā ar "Saskaņas centru" varētu izkalt plānu par savu kopīgu prezidenta kandidātu, jo, pēc kāda valdošo aprindu politiķu sacītā, šī esot reti izdevīga iespēja, lai aiz ietekmes vārtiem atstātu visus trīs sabiedrībai labi zināmos oligarhus, pār kuriem kārtējo reizi savilkti drūmi pelēki mākoņi – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs krata Andrim Šķēlem un Aivaram Lembergam piederošos īpašumus, bet pagaidām netiek klāt Šleseram, jo Saeima viņu aizsargā.
Par Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu kā nākamo Rīgas pils saimnieci aizkulisēs runā jau krietni pasen. Bet tagad, kad gaisā virmo ideja par kopīgu "Vienotības" un "Saskaņas centra" kandidātu, Āboltiņas izredzes kļūst arvien reālākas. Vēl jo vairāk tādēļ, ja atceramies faktu, ka Saeimas vēlēšanu naktī viņa paziņoja, ka valdība jāveido kopā ar Urbanoviča partiju. Tiesa, stipri jāšaubās, vai šādam notikumu pavērsienam būs gatava Pilsoniskā savienība.
Saeimā neoficiāli tiek spriests par to, ka Āboltiņas kandidatūra pa prātam būtu arī Aivaram Lembergam, jo līdz ar Āboltiņas ienākšanu Rīgas pilī "Vienotības" varas centrs vājinātos un būtu lielākas iespējas to sašķelt. Saeimas priekšsēdētājas preses sekretārs Aleksis Jarockis sacīja, ka neko par šādām aizkulišu runām nezinot un ka "Vienotībai" esot tikai viens mērķis – panākt, lai V. Zatleru ievēl atkārtoti.
Neoficiāli zināms, ka pie "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča viesojusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga (VVF), lai pārrunātu iespēju uzņemties valsts vadīšanu. J. Urbanovičs ne noliedza, ne apgalvoja, ka bijusi šāda tikšanās, bet viņa līdzgaitnieki, kas vēlējās palikt anonīmi, pastāstīja, ka saruna tiešām notikusi.
"Saskaņas centrs" amatam diezin vai virzīs valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Urbanovičam bijusi saruna ar Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku Jāni Kažociņu, pēc kuras viņš kļuvis domīgs un nācis pie atziņas, ka pagaidām Sudraba jāatliek malā, vēsta politisko notikumu aculiecinieks.
pirmdiena, 2011. gada 30. maijs
Andris Bērziņš (zzs) sola risināt nacionālos jautājumus un saņem vislielāko pensiju
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316667:sola-risint-nacionlos-jautjumus&catid=72:politika&Itemid=95
26.05.2011 Ināra Mūrniece
Ir pienācis laiks risināt nacionālos jautājumus, paziņoja Andris Bērziņš. Tomēr paskaidrot, kas, pēc viņa domām, Latvijā ir nacionālais jautājums un kā to vajadzētu risināt, A. Bērziņš nevarēja. Vakar A. Bērziņš tikās ar "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas deputātiem; saskaņieši par A. Bērziņu balsot vēl nesolīja.
Valsts prezidenta amata kandidāta Andra Bērziņa (ZZS) tikšanās ar "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas deputātiem vakar notika bez žurnālistu klātbūtnes. Pēc tikšanās A. Bērziņš atzina: šī tikšanās notikusi "cilvēcīgā atmosfērā, labā gaisotnē, un ar negaidītiem jautājumiem mani tur nepārsteidza". "SC" līderi apgalvo, ka runāts galvenokārt par ekonomiskām lietām un "SC" ņemšanu valdībā.
Pēc tikšanās ar prezidenta amata kandidātu saskaņiešu pārstāvis Andrejs Klementjevs norādījis: "SC" deputāti savas balsis gatavi atdot par tādu Valsts prezidenta amata kandidātu, kuram "SC" iekļaušana valdībā "nebūs tabu tēma", ziņo aģentūra BNS.
"Ja mēs atbalstām kandidātu prezidenta amatam, gribam redzēt programmu, kurā prezidents atbalstīs mūsu iekļaušanos izpildvarā. Gribam realizēt savu potenciālu, mums ir ļoti lielas cerības uz prezidentu. (..) Galvenais, lai prezidents skaidri zinātu, ka "Saskaņa" nav tāds pabērns, kurš visu laiku stāv stūrī. Viņam ir jāzina, ka mēs varam arī iekļauties varā – šodien, rudenī vai jaunā gadā, nav svarīgi, bet galvenais, lai prezidentam tas nebūtu tabu," sacījis A. Klementjevs.
Saskaņieši vēl neesot izlēmuši, par kuru prezidenta amata kandidātu balsot, bet "SC" frakcija balsošot, ievērojot frakcijas disciplīnu, – tas nebūšot brīvais balsojums... Esot iespēja 2. jūnijā balsojumā atturēties, norādīja Klementjevs. Pirms tam A. Klementjevs izteicies: saskaņiešiem esot "politiskā nojauta", ka prezidenta vēlēšanu pirmā kārta beigies bez rezultāta. Runājot par ekonomiku, saskaņieši uzsvēruši, ka A. Bērziņam esot ļoti liela pieredze šajā jomā.
Nacionālo jautājumu grib atrisināt 5 – 10 gados
Pirms tikšanās ar saskaņiešiem A. Bērziņš bija izteicies, ka Latvijā beidzot "jāatrisina nacionālais jautājums", lai "to noņemtu no darbakārtības". Tomēr, kā izriet no mūsu īsās sarunas, A. Bērziņam šobrīd nav skaidrības, kas ir šis "nacionālais jautājums" un kā to risināt. "Mums nav cita varianta, mums tas ir jāatrisina. Tiesa, ne jau rīt uz brokastlaiku vai parīt, bet piecu līdz desmit gadu ilgā laika posmā. Pasaulē ir pieredze, kā to darīt; ir jautājumi, kas [ar šo pieredzi] sakrīt, un mums jāiet uz priekšu un jāstrādā. Divdesmit gadu laikā pēc neatkarības atgūšanas progress šajā ziņā ir bijis ievērojams, bet ir joprojām ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, process nav noslēdzies. Detaļās par to šobrīd izteikties nevaru; tas ir pietiekami sarežģīts jautājums... Bet mums tas ir izdzīvošanas jautājums: lai saglabātu valsti, vajag cilvēkus. Un vai mums vajag tādus, kurus vairāk vai mazāk pazīstam, vai tādus, kuru ierašanās var radīt neprognozējamas sekas? Redziet, tie ir tādi cilvēciski mūsu izdzīvošanas jautājumi," stāstīja A. Bērziņš.
Vai, izejot no šāda uzstādījuma, būtu jāpiešķir valsts valodas vai oficiālās valodas statuss krievu valodai? A. Bērziņš uz to atbild noliedzoši: "Noteikti nē! Tam nav nekāda sakara ar valodu, es neredzu vajadzību to darīt!" Bet uz jautājumu, vai būtu jāpiešķir pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, kā Latviju mudina darīt starptautiskās institūcijas, vai arī vispār jāievieš nulles pilsonības variants, ko noteiktas aprindas skaļi pieprasa Latvijā, A. Bērziņš izvairās atbildet ar noteiktu "jā" vai "nē". "Jūs gribat, lai es atbildu uz šādu jautājumu pēc tam, kad divas stundas esmu jau runājis... Tie taču ir ļoti sarežģīti jautājumi, uz kuriem ir jāmeklē atbilde, un tas nav viegli..." visai nenoteikti atteica prezidenta amata kandidāts.
Starptautisko tiesību eksperts Juris Bojārs ieceri "atrisināt un noņemt no darbakārtības nacionālo jautājumu" uzskata par naivu. "Pasaulē, tajā skaitā Rietumos, nacionālo jautājumu cenšas risināt; piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, kur otrās paaudzes imigranti rīkoja sprādzienus. Bet kā tik ātrā laika posmā to atrisināt? Etniskā integrācija ir ilgstošs darbs, turklāt – ar neprognozējamiem rezultātiem. Un: ko tad uzstādīt uzdevumus, ja nav priekšstata, kā tos risināt?" vaicāja J. Bojārs. Lai gan, pieļauj J. Bojārs, varbūt kāda doma ir, bet kandidāts to pagaidām nevēlas atklāt...
Ārlietās – pa Zatlera ceļu
Ārlietās pagaidām jaunu ideju A. Bērziņam neesot un viņš turpinātu Valda Zatlera iesākto, tajā skaitā attiecību uzlabošanā ar Krieviju. Tā izriet no A. Bērziņa sarunas ar aģentūru LETA. Viņš izteicies, ka "būtu jocīgi, ja mēs to nedarītu, jo tas ir labs sākums" un ka Latvijai kā mazai valstij esot jāuzvedas saprātīgi. "Man ir prieks, ka pa 20 gadiem ir izveidojusies diplomātu paaudze un bāze. Kaut vai [Ārlietu ministrijas valsts sekretārs] Andris Teikmanis, ko es zinu no Augstākās padomes laikiem. Esmu izlasījis arī ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska varbūt garlaicīgo ziņojumu. Tā ir sfēra, kurā es regulāri nedarbojos, bet man ir interesanti apskatīt, kā citi cilvēki darbojas. Arī no esošiem Saeimas deputātiem man jau ir piedāvājuši un snieguši konsultācijas," atklājis A. Bērziņš. LETA citējusi arī kādu kuriozu: prezidenta kandidātam piemirsies Igaunijas prezidenta vārds. "Tūlīt atcerēšos... Es viņu pat pazīstu, bet man šodien galvā... Jūs saprotiet..." sacījis prezidenta amata kandidāts, atvainojoties, ka viņa atmiņas "virsplānā" iegūlies bijušais Igaunijas prezidents Lenarts Meri.
"Melnais zirdziņš"
Lai gan Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas piecu deputātu izvirzīts, Andris Bērziņš – vismaz sabiedrības skatījumā – šobrīd ir "melnais zirdziņš". Par viņa uzskatiem un pārliecību informācijas ir maz un politiķis Bērziņš nav centies arī tajos dalīties: kopš ievēlēšanas 10. Saeimā viņš tribīnē kāpis tikai trīs reizes... Var gadīties, ka tad, kad A. Bērziņš savu viedokli formulēs, radīsies lielāka skaidrība, vai viņš ir zaļš, sarkans vai rozā...
"Andri Bērziņu pazīstu kopš Augstākās padomes laikiem, kad kopā balsojām par Latvijas neatkarību. Dīvainā kārtā gan netiku viņu ne reizi redzējis pie mikrofona... Līdz ar to par viņa uzskatiem grūti spriest," atzīst J. Bojārs, piebilstot: "tas gan, jā, viņš māk taisīt naudu..."
J. Peters ar A. Bērziņu sapazinies atmodas laikā, kad 1989. gadā abi kandidējuši PSRS Tautas deputātu vēlēšanās no Valmieras/Valkas vēlēšanu apgabala. A. Bērziņš tolaik bijis Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, un funkcionārs atmodas gaisotnē nebija konkurents dzejniekam... Pēc vēlēšanām abu starpā attiecības palikušas labas. Bieži netikušies, bet kopš tā laika masu medijos J. Peters sekojis līdzi A. Bērziņa gaitām – "ar cilvēciskām simpātijām fiksēju, kad mediji rakstīja par to, ko viņš dara, ka apstiprināts jaunos amatos". Tomēr priekšroku J. Peters dotu V. Zatleram: "Bērziņa kungu es pazīstu ilgā laika nogrieznī, bet Zatlera kungu – īsā, viņa prezidentūras posmā, bet daudz labāk, jo par viņa darbu un uzskatiem daudz uzzināju no medijiem. Valdis Zatlers ir teicami apguvis daudzas augstajā amatā nepieciešamas disciplīnas, tajā skaitā operetisko protokola un diplomātisko etiķeti, iespaidīgi izskatās uz citu valstu vadītāju fona," sacīja J. Peters. Viņš noraidīja arī argumentu, ka ekonomiski grūtos laikos Rīgas pilī vajadzīgs tautsaimnieks: "Tas nav nepieciešams. Daudz svarīgāk, lai prezidents prastu labi pārstāvēt valsti: ne tikai ārzemēs, bet katrā pilsonī; prezidentam, tēlaini runājot, jāspēj būt par valsts simbolu, līdzīgi kā ģerbonis, himna, karogs."
Ironiskā kārtā, spriežot par A. Bērziņa izvirzīšanas kārtību, to kritizē tie, kuri savulaik vērsās pret V. Zatlera pēkšņo "atrašanu zoodārzā", bet tagad iestājas par V. Zatlera kandidatūru. Bijusī diplomāte Anna Žīgure secina: "Jā, pret Zatleru bija tādi paši iebildumi. Bet Zatlera kungs prezidentūras laikā sevi ir pierādījis, un tagad no viņa novērsušies agrākie bīdītāji." J. Bojārs piebilst, ka "īsti korekti nav, ka tik augsta amata kandidāts "atrodas" pēdējā brīdī: dienu pirms kandidātu pieteikšanas termiņa beigām".
Iespējams, būs jārīko vēlēšanu otrā kārta, un tad tikšot vilkti laukā piedurknēs noslēptie dūži, secina aptaujātie eksperti.
J. Bojārs arī visai neticīgi vērtē A. Klementjeva prognozi, ka pēc Valsts prezidenta vēlēšanām mainīsies arī premjers un valdības sastāvs. "Ja prezidentu ievēlēs ar "SC" balsīm, pēc vasaras būs jauns premjers," TV raidījumā "900 sekundes" sacīja A. Klementjevs. "Ne vienmēr saskaņiešu teiktais jāņem par pilnu. Ko tik Urbanovičs nav sarunājis! Atcerieties, solīja pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot valdību..." atmet ar roku J. Bojārs
Bērziņam rekordpensiju nodrošināja Lembergs un Šķēle
LETA:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316949:brziam-rekordpensiju-nodroinja-lembergs-un-le&catid=177:sabiedrba&Itemid=257
Par savu rekordpensiju – vairāk nekā 4400 latiem mēnesī – Valsts prezidenta amata kandidāts, bijušais baņķieris Andris Bērziņš vislielāko pateicību ir parādā bijušajiem Unibankas (tagad SEB bankas) padomes locekļiem, kuru kompetencē bija bankas valdes atalgojuma jautājumi, - Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem, Andrim Grūtupam un Edmundam Krastiņam, raksta portāls "Pietiek.com". Pateicoties viņiem, Bērziņš 1993.–2003.gadā bankā tikai atalgojumā vien saņēmis vismaz 1,2 miljonus latu, turklāt sociālo iemaksu summu, kas par viņu samaksāta visos bankas vadītāja postenī pavadītajos gados, Bērziņš pensijā jau atguvis ar uzviju, raksta portāls.
Laikā, kad Unibankā nopietna akciju daļa piederēja Latvijas valstij – līdz brīdim, kad Bērziņa vadībā kredītiestāde bija veikusi riskantus ieguldījumus Krievijas vērtspapīros un sakarā ar tiem cietusi vismaz 15 miljonu latu zaudējumus, - bankas padomes locekļi tika izvēlēti pēc politiskiem apsvērumiem, un tajā ir pabijusi vesela plejāde pazīstamu Latvijas politiķu, norāda "Pietiek.com".
Tā 1996.gadā, kā informē tagadējā SEB banka, Unibankas padomes priekšsēdētājs bija tā sauktās "Valmieras grupas" pārstāvis, vēlākais Tautas partijas redzamais pārstāvis Edmunds Krastiņš, savukārt padomes locekļi bija Aivars Lembergs (līdz 1996.gada decembra sākumam), Andris Šķēle, Viktors Kulbergs, Andris Piebalgs un Jānis Slesars. Tāpat Unibankas padomē pabijis arī Šķēles draugs, vēl viens "Valmieras grupējuma" pārstāvis, advokāts Andris Grūtups.
Tieši šie cilvēki lēma par Unibankas vadības atalgojumu 1997.gadā, kad tas saskaņā ar bankas 1998.gada pārskatu sasniedza rekordaugstu atzīmi – trim valdes locekļiem, tostarp Bērziņam, atalgojumā kopā tika samaksāti 652 000 latu. 1998.gadā atalgojums pieciem bankas valdes locekļiem bija 333 000 latu, 1999.gadā septiņiem valdes locekļiem – 633 000 latu. Kopā četros gados no 1996.gada līdz 1999.gadam Bērziņam, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, atalgojumā daļēji valstij piederējušajā bankā tikuši izmaksāti vismaz 450 000 latu.
Reizē ar iespaidīgajiem vienreizējiem ienākumiem Unibankas padome, izlemjot šajos četros gados tik apjomīgi atalgot Bērziņu un pārējos valdes locekļus, lielā mērā nodrošināja viņam arī pašreizējo Latvijas rekordpensiju – 4400-4900 latu mēnesī, norāda portāls.
1996.gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kurš noteica četrus gadus – 1996.–1999. gadu, kuru laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Turklāt 1996.gadā vēl nebija noteikti arī sociālo iemaksu griesti, tas ir, nodokli varēja maksāt no visa atalgojuma, savukārt 1997.gadā, kā skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, sociālajām iemaksām tika ieviesti "griesti" – 12 000 latu gadā.
Tas nozīmē, ka 1996.-1999.gadā par Bērziņa nākotnes pensiju no bankas līdzekļiem sociālajās iemaksās, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, tika iemaksāti ne vairāk kā 70 000 līdz 80 000 latu. Savukārt pašlaik prezidenta posteņa kandidāts šādu summu, kā rāda viņa amatpersonas deklarācijas, savā rekordpensijā saņem nepilna pusotra gada laikā, jo Bērziņa deklarētā pensija gada laikā ir 53 000 līdz 58 000 latu, raksta portāls.
Visā Bērziņa darbības laikā Unibankā par viņu atbilstoši bankas padomes noteiktajam atalgojumam, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, veiktas sociālās iemaksas 170 000 līdz 180 000 latu apmērā. Šo naudu kopš pensionēšanās brīža Bērziņš jau ir saņēmis ar uzvijām – kopš 2007.gada līdz pagājušā gada beigām viņš rekordpensijā ir saņēmis vismaz 219 000 latu.
Ne Šķēles, ne Lemberga komentāru par apstākļiem, kuros Bērziņam tika noteikts iespaidīgais atalgojums, liekot pamatu viņa rekordpensijai, "Pietiek.com" neizdevās iegūt. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga oficiāli atklāt pensiju kapitālu, kas uzkrāts konkrētām personām.
Pats Bērziņš "Pietiek.com" apgalvoja, ka savas algas apmēru 90.gadu otrajā pusē neesot nekādi ietekmējis un nemaz vairs neatceroties, cik liela tā bijusi.
Pateicību to Unibankas padomes locekļu priekšā, kuri viņam tolaik noteikuši tik lielu algu, Bērziņš neizjūtot. "Tad jūs tagad man gribat prasīt, vai man nebūs jāsāk viņiem kaut kas par to maksāt? Nē, nē, to es netaisos darīt, to es varu droši apgalvot," portālam sacīja Bērziņš.
Prezidenta kandidāts arī uzskatot – tā esot bijusi tikai sakritība, ka viņa alga bijusi tik liela tieši tajos gados, kas ņemti vērā, vēlāk aprēķinot pensiju. Bērziņš uz savu vispārējo ienākumu un uzkrājumu fona ikmēneša pensijas pārskaitījumus kontā nemaz neesot manījis, raksta portāls.
26.05.2011 Ināra Mūrniece
Ir pienācis laiks risināt nacionālos jautājumus, paziņoja Andris Bērziņš. Tomēr paskaidrot, kas, pēc viņa domām, Latvijā ir nacionālais jautājums un kā to vajadzētu risināt, A. Bērziņš nevarēja. Vakar A. Bērziņš tikās ar "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas deputātiem; saskaņieši par A. Bērziņu balsot vēl nesolīja.
Valsts prezidenta amata kandidāta Andra Bērziņa (ZZS) tikšanās ar "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas deputātiem vakar notika bez žurnālistu klātbūtnes. Pēc tikšanās A. Bērziņš atzina: šī tikšanās notikusi "cilvēcīgā atmosfērā, labā gaisotnē, un ar negaidītiem jautājumiem mani tur nepārsteidza". "SC" līderi apgalvo, ka runāts galvenokārt par ekonomiskām lietām un "SC" ņemšanu valdībā.
Pēc tikšanās ar prezidenta amata kandidātu saskaņiešu pārstāvis Andrejs Klementjevs norādījis: "SC" deputāti savas balsis gatavi atdot par tādu Valsts prezidenta amata kandidātu, kuram "SC" iekļaušana valdībā "nebūs tabu tēma", ziņo aģentūra BNS.
"Ja mēs atbalstām kandidātu prezidenta amatam, gribam redzēt programmu, kurā prezidents atbalstīs mūsu iekļaušanos izpildvarā. Gribam realizēt savu potenciālu, mums ir ļoti lielas cerības uz prezidentu. (..) Galvenais, lai prezidents skaidri zinātu, ka "Saskaņa" nav tāds pabērns, kurš visu laiku stāv stūrī. Viņam ir jāzina, ka mēs varam arī iekļauties varā – šodien, rudenī vai jaunā gadā, nav svarīgi, bet galvenais, lai prezidentam tas nebūtu tabu," sacījis A. Klementjevs.
Saskaņieši vēl neesot izlēmuši, par kuru prezidenta amata kandidātu balsot, bet "SC" frakcija balsošot, ievērojot frakcijas disciplīnu, – tas nebūšot brīvais balsojums... Esot iespēja 2. jūnijā balsojumā atturēties, norādīja Klementjevs. Pirms tam A. Klementjevs izteicies: saskaņiešiem esot "politiskā nojauta", ka prezidenta vēlēšanu pirmā kārta beigies bez rezultāta. Runājot par ekonomiku, saskaņieši uzsvēruši, ka A. Bērziņam esot ļoti liela pieredze šajā jomā.
Nacionālo jautājumu grib atrisināt 5 – 10 gados
Pirms tikšanās ar saskaņiešiem A. Bērziņš bija izteicies, ka Latvijā beidzot "jāatrisina nacionālais jautājums", lai "to noņemtu no darbakārtības". Tomēr, kā izriet no mūsu īsās sarunas, A. Bērziņam šobrīd nav skaidrības, kas ir šis "nacionālais jautājums" un kā to risināt. "Mums nav cita varianta, mums tas ir jāatrisina. Tiesa, ne jau rīt uz brokastlaiku vai parīt, bet piecu līdz desmit gadu ilgā laika posmā. Pasaulē ir pieredze, kā to darīt; ir jautājumi, kas [ar šo pieredzi] sakrīt, un mums jāiet uz priekšu un jāstrādā. Divdesmit gadu laikā pēc neatkarības atgūšanas progress šajā ziņā ir bijis ievērojams, bet ir joprojām ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, process nav noslēdzies. Detaļās par to šobrīd izteikties nevaru; tas ir pietiekami sarežģīts jautājums... Bet mums tas ir izdzīvošanas jautājums: lai saglabātu valsti, vajag cilvēkus. Un vai mums vajag tādus, kurus vairāk vai mazāk pazīstam, vai tādus, kuru ierašanās var radīt neprognozējamas sekas? Redziet, tie ir tādi cilvēciski mūsu izdzīvošanas jautājumi," stāstīja A. Bērziņš.
Vai, izejot no šāda uzstādījuma, būtu jāpiešķir valsts valodas vai oficiālās valodas statuss krievu valodai? A. Bērziņš uz to atbild noliedzoši: "Noteikti nē! Tam nav nekāda sakara ar valodu, es neredzu vajadzību to darīt!" Bet uz jautājumu, vai būtu jāpiešķir pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, kā Latviju mudina darīt starptautiskās institūcijas, vai arī vispār jāievieš nulles pilsonības variants, ko noteiktas aprindas skaļi pieprasa Latvijā, A. Bērziņš izvairās atbildet ar noteiktu "jā" vai "nē". "Jūs gribat, lai es atbildu uz šādu jautājumu pēc tam, kad divas stundas esmu jau runājis... Tie taču ir ļoti sarežģīti jautājumi, uz kuriem ir jāmeklē atbilde, un tas nav viegli..." visai nenoteikti atteica prezidenta amata kandidāts.
Starptautisko tiesību eksperts Juris Bojārs ieceri "atrisināt un noņemt no darbakārtības nacionālo jautājumu" uzskata par naivu. "Pasaulē, tajā skaitā Rietumos, nacionālo jautājumu cenšas risināt; piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, kur otrās paaudzes imigranti rīkoja sprādzienus. Bet kā tik ātrā laika posmā to atrisināt? Etniskā integrācija ir ilgstošs darbs, turklāt – ar neprognozējamiem rezultātiem. Un: ko tad uzstādīt uzdevumus, ja nav priekšstata, kā tos risināt?" vaicāja J. Bojārs. Lai gan, pieļauj J. Bojārs, varbūt kāda doma ir, bet kandidāts to pagaidām nevēlas atklāt...
Ārlietās – pa Zatlera ceļu
Ārlietās pagaidām jaunu ideju A. Bērziņam neesot un viņš turpinātu Valda Zatlera iesākto, tajā skaitā attiecību uzlabošanā ar Krieviju. Tā izriet no A. Bērziņa sarunas ar aģentūru LETA. Viņš izteicies, ka "būtu jocīgi, ja mēs to nedarītu, jo tas ir labs sākums" un ka Latvijai kā mazai valstij esot jāuzvedas saprātīgi. "Man ir prieks, ka pa 20 gadiem ir izveidojusies diplomātu paaudze un bāze. Kaut vai [Ārlietu ministrijas valsts sekretārs] Andris Teikmanis, ko es zinu no Augstākās padomes laikiem. Esmu izlasījis arī ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska varbūt garlaicīgo ziņojumu. Tā ir sfēra, kurā es regulāri nedarbojos, bet man ir interesanti apskatīt, kā citi cilvēki darbojas. Arī no esošiem Saeimas deputātiem man jau ir piedāvājuši un snieguši konsultācijas," atklājis A. Bērziņš. LETA citējusi arī kādu kuriozu: prezidenta kandidātam piemirsies Igaunijas prezidenta vārds. "Tūlīt atcerēšos... Es viņu pat pazīstu, bet man šodien galvā... Jūs saprotiet..." sacījis prezidenta amata kandidāts, atvainojoties, ka viņa atmiņas "virsplānā" iegūlies bijušais Igaunijas prezidents Lenarts Meri.
"Melnais zirdziņš"
Lai gan Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas piecu deputātu izvirzīts, Andris Bērziņš – vismaz sabiedrības skatījumā – šobrīd ir "melnais zirdziņš". Par viņa uzskatiem un pārliecību informācijas ir maz un politiķis Bērziņš nav centies arī tajos dalīties: kopš ievēlēšanas 10. Saeimā viņš tribīnē kāpis tikai trīs reizes... Var gadīties, ka tad, kad A. Bērziņš savu viedokli formulēs, radīsies lielāka skaidrība, vai viņš ir zaļš, sarkans vai rozā...
"Andri Bērziņu pazīstu kopš Augstākās padomes laikiem, kad kopā balsojām par Latvijas neatkarību. Dīvainā kārtā gan netiku viņu ne reizi redzējis pie mikrofona... Līdz ar to par viņa uzskatiem grūti spriest," atzīst J. Bojārs, piebilstot: "tas gan, jā, viņš māk taisīt naudu..."
J. Peters ar A. Bērziņu sapazinies atmodas laikā, kad 1989. gadā abi kandidējuši PSRS Tautas deputātu vēlēšanās no Valmieras/Valkas vēlēšanu apgabala. A. Bērziņš tolaik bijis Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, un funkcionārs atmodas gaisotnē nebija konkurents dzejniekam... Pēc vēlēšanām abu starpā attiecības palikušas labas. Bieži netikušies, bet kopš tā laika masu medijos J. Peters sekojis līdzi A. Bērziņa gaitām – "ar cilvēciskām simpātijām fiksēju, kad mediji rakstīja par to, ko viņš dara, ka apstiprināts jaunos amatos". Tomēr priekšroku J. Peters dotu V. Zatleram: "Bērziņa kungu es pazīstu ilgā laika nogrieznī, bet Zatlera kungu – īsā, viņa prezidentūras posmā, bet daudz labāk, jo par viņa darbu un uzskatiem daudz uzzināju no medijiem. Valdis Zatlers ir teicami apguvis daudzas augstajā amatā nepieciešamas disciplīnas, tajā skaitā operetisko protokola un diplomātisko etiķeti, iespaidīgi izskatās uz citu valstu vadītāju fona," sacīja J. Peters. Viņš noraidīja arī argumentu, ka ekonomiski grūtos laikos Rīgas pilī vajadzīgs tautsaimnieks: "Tas nav nepieciešams. Daudz svarīgāk, lai prezidents prastu labi pārstāvēt valsti: ne tikai ārzemēs, bet katrā pilsonī; prezidentam, tēlaini runājot, jāspēj būt par valsts simbolu, līdzīgi kā ģerbonis, himna, karogs."
Ironiskā kārtā, spriežot par A. Bērziņa izvirzīšanas kārtību, to kritizē tie, kuri savulaik vērsās pret V. Zatlera pēkšņo "atrašanu zoodārzā", bet tagad iestājas par V. Zatlera kandidatūru. Bijusī diplomāte Anna Žīgure secina: "Jā, pret Zatleru bija tādi paši iebildumi. Bet Zatlera kungs prezidentūras laikā sevi ir pierādījis, un tagad no viņa novērsušies agrākie bīdītāji." J. Bojārs piebilst, ka "īsti korekti nav, ka tik augsta amata kandidāts "atrodas" pēdējā brīdī: dienu pirms kandidātu pieteikšanas termiņa beigām".
Iespējams, būs jārīko vēlēšanu otrā kārta, un tad tikšot vilkti laukā piedurknēs noslēptie dūži, secina aptaujātie eksperti.
J. Bojārs arī visai neticīgi vērtē A. Klementjeva prognozi, ka pēc Valsts prezidenta vēlēšanām mainīsies arī premjers un valdības sastāvs. "Ja prezidentu ievēlēs ar "SC" balsīm, pēc vasaras būs jauns premjers," TV raidījumā "900 sekundes" sacīja A. Klementjevs. "Ne vienmēr saskaņiešu teiktais jāņem par pilnu. Ko tik Urbanovičs nav sarunājis! Atcerieties, solīja pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot valdību..." atmet ar roku J. Bojārs
Bērziņam rekordpensiju nodrošināja Lembergs un Šķēle
LETA:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316949:brziam-rekordpensiju-nodroinja-lembergs-un-le&catid=177:sabiedrba&Itemid=257
Par savu rekordpensiju – vairāk nekā 4400 latiem mēnesī – Valsts prezidenta amata kandidāts, bijušais baņķieris Andris Bērziņš vislielāko pateicību ir parādā bijušajiem Unibankas (tagad SEB bankas) padomes locekļiem, kuru kompetencē bija bankas valdes atalgojuma jautājumi, - Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem, Andrim Grūtupam un Edmundam Krastiņam, raksta portāls "Pietiek.com". Pateicoties viņiem, Bērziņš 1993.–2003.gadā bankā tikai atalgojumā vien saņēmis vismaz 1,2 miljonus latu, turklāt sociālo iemaksu summu, kas par viņu samaksāta visos bankas vadītāja postenī pavadītajos gados, Bērziņš pensijā jau atguvis ar uzviju, raksta portāls.
Laikā, kad Unibankā nopietna akciju daļa piederēja Latvijas valstij – līdz brīdim, kad Bērziņa vadībā kredītiestāde bija veikusi riskantus ieguldījumus Krievijas vērtspapīros un sakarā ar tiem cietusi vismaz 15 miljonu latu zaudējumus, - bankas padomes locekļi tika izvēlēti pēc politiskiem apsvērumiem, un tajā ir pabijusi vesela plejāde pazīstamu Latvijas politiķu, norāda "Pietiek.com".
Tā 1996.gadā, kā informē tagadējā SEB banka, Unibankas padomes priekšsēdētājs bija tā sauktās "Valmieras grupas" pārstāvis, vēlākais Tautas partijas redzamais pārstāvis Edmunds Krastiņš, savukārt padomes locekļi bija Aivars Lembergs (līdz 1996.gada decembra sākumam), Andris Šķēle, Viktors Kulbergs, Andris Piebalgs un Jānis Slesars. Tāpat Unibankas padomē pabijis arī Šķēles draugs, vēl viens "Valmieras grupējuma" pārstāvis, advokāts Andris Grūtups.
Tieši šie cilvēki lēma par Unibankas vadības atalgojumu 1997.gadā, kad tas saskaņā ar bankas 1998.gada pārskatu sasniedza rekordaugstu atzīmi – trim valdes locekļiem, tostarp Bērziņam, atalgojumā kopā tika samaksāti 652 000 latu. 1998.gadā atalgojums pieciem bankas valdes locekļiem bija 333 000 latu, 1999.gadā septiņiem valdes locekļiem – 633 000 latu. Kopā četros gados no 1996.gada līdz 1999.gadam Bērziņam, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, atalgojumā daļēji valstij piederējušajā bankā tikuši izmaksāti vismaz 450 000 latu.
Reizē ar iespaidīgajiem vienreizējiem ienākumiem Unibankas padome, izlemjot šajos četros gados tik apjomīgi atalgot Bērziņu un pārējos valdes locekļus, lielā mērā nodrošināja viņam arī pašreizējo Latvijas rekordpensiju – 4400-4900 latu mēnesī, norāda portāls.
1996.gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kurš noteica četrus gadus – 1996.–1999. gadu, kuru laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Turklāt 1996.gadā vēl nebija noteikti arī sociālo iemaksu griesti, tas ir, nodokli varēja maksāt no visa atalgojuma, savukārt 1997.gadā, kā skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, sociālajām iemaksām tika ieviesti "griesti" – 12 000 latu gadā.
Tas nozīmē, ka 1996.-1999.gadā par Bērziņa nākotnes pensiju no bankas līdzekļiem sociālajās iemaksās, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, tika iemaksāti ne vairāk kā 70 000 līdz 80 000 latu. Savukārt pašlaik prezidenta posteņa kandidāts šādu summu, kā rāda viņa amatpersonas deklarācijas, savā rekordpensijā saņem nepilna pusotra gada laikā, jo Bērziņa deklarētā pensija gada laikā ir 53 000 līdz 58 000 latu, raksta portāls.
Visā Bērziņa darbības laikā Unibankā par viņu atbilstoši bankas padomes noteiktajam atalgojumam, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, veiktas sociālās iemaksas 170 000 līdz 180 000 latu apmērā. Šo naudu kopš pensionēšanās brīža Bērziņš jau ir saņēmis ar uzvijām – kopš 2007.gada līdz pagājušā gada beigām viņš rekordpensijā ir saņēmis vismaz 219 000 latu.
Ne Šķēles, ne Lemberga komentāru par apstākļiem, kuros Bērziņam tika noteikts iespaidīgais atalgojums, liekot pamatu viņa rekordpensijai, "Pietiek.com" neizdevās iegūt. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga oficiāli atklāt pensiju kapitālu, kas uzkrāts konkrētām personām.
Pats Bērziņš "Pietiek.com" apgalvoja, ka savas algas apmēru 90.gadu otrajā pusē neesot nekādi ietekmējis un nemaz vairs neatceroties, cik liela tā bijusi.
Pateicību to Unibankas padomes locekļu priekšā, kuri viņam tolaik noteikuši tik lielu algu, Bērziņš neizjūtot. "Tad jūs tagad man gribat prasīt, vai man nebūs jāsāk viņiem kaut kas par to maksāt? Nē, nē, to es netaisos darīt, to es varu droši apgalvot," portālam sacīja Bērziņš.
Prezidenta kandidāts arī uzskatot – tā esot bijusi tikai sakritība, ka viņa alga bijusi tik liela tieši tajos gados, kas ņemti vērā, vēlāk aprēķinot pensiju. Bērziņš uz savu vispārējo ienākumu un uzkrājumu fona ikmēneša pensijas pārskaitījumus kontā nemaz neesot manījis, raksta portāls.
piektdiena, 2011. gada 27. maijs
Šlesers uzmanības centrā vērienīgajā KNAB kriminālprocesā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) beidzot ir apstiprinājis, ka ir sākts kriminālprocess aizdomās par vairāku amatpersonu iespējamiem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.
Kā noprotams no KNAB izplatītās informācijas, izmeklētāju uzmanības centrā ir Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC), bet kratīšanas pie Ventspils mēra Aivara Lemberga un ar Andri Šķēli (TP) saistītos uzņēmumos bijušas saistītas ar šo izmeklēšanu.
KNAB apstiprina, ka 20.maijā ir sākts kriminālprocess aizdomās, ka vairākas valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, pastrādājušas vairākus Krimināllikumā paredzētus noziedzīgus nodarījumus - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, biroja rīcībā esošo pierādījumu kopums dodot pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējams, ir aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās komercsabiedrībās - SIA "Rīgas tirdzniecības osta", SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Abi krasti" un citos uzņēmumos.
Kriminālprocesa materiāli liecinot, ka šobrīd par Saeimas deputātu kļuvusī valsts amatpersona kopš 2004.gada, ieņemot dažādus amatus valsts pārvaldē, iespējams, ir pieņēmusi lēmumus, kā arī piedalījusies un ietekmējusi dažādu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz viņai faktiski piederošo SIA "Rīgas tirdzniecības osta". Izmeklēšanā konstatēts, ka Saeimas deputāts kopš 2010.gada februāra, iesaistot dažādas uzticības personas, aktīvi plānojusi un organizējusi finanšu shēmas, kā rezultātā uzņēmums "ZeinHolding AG", kam savukārt pastarpināti pieder 36% SIA "Rīgas tirdzniecības osta" kapitāldaļas, nonāktu Saeimas deputāta faktiskā un juridiskā īpašumā.
KNAB izmeklēšanā noskaidrojis, - lai pēc ievēlēšanas 10.Saeimā saglabātu turpmāku ietekmi uz Rīgas brīvostas valdes lēmumiem, kas skar arī viņam slēpti piederošos uzņēmumus, Saeimas deputāts veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tiktu iecelts viņa partijas biedrs. Savukārt apmaiņā pret Saeimas deputātam nepieciešamo atbalstu balsojumā par vēlamā kandidāta iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā Ventspils domes deputāts Saeimas deputātam esot pieprasījis prettiesisku finansiālu labumu - līguma noslēgšanu ar kādu komercsabiedrību par Rīgas brīvostas reklāmas izvietošanu komercsabiedrībai piederošajos preses izdevumos.
Savukārt cita kriminālprocesa epizode liecinot, ka 2009.gadā, gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām, Saeimas deputāts pieprasīja citai valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, veiktu pretlikumīgas darbības ar akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus ar vairākiem plašsaziņas līdzekļiem it kā par "Air Baltic Corporation" pakalpojumu reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu. Pierādījumi liecinot, ka šī valsts amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli, noslēgusi akciju sabiedrības vārdā fiktīvus līgumus ar plašsaziņas līdzekļiem par reklāmas izvietošanu, faktiski nodrošinot Saeimas deputāta un viņa pārstāvēto politisko organizāciju popularizēšu.
Kā ziņots, KNAB rīcībā esošie 20.maijā sāktā kriminālprocesa materiāli liecina, ka Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis aviokompānijas "airBaltic" vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai Rīgas reklamēšanas biroja "Live Riga" finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos, izriet no aģentūras LETA rīcībā esošo dokumentu kopijām.
Šlesers esot pieprasījis Flikam slēgt fiktīvus līgumus par "airBaltic" pakalpojumu reklamēšanu vai Rīgas pilsētas tēla popularizēšanu ar vairākiem masu medijiem, taču faktiski medijiem pārskaitītā nauda esot bijusi domāta politiķu reklamēšanai.
KNAB uzskata, ka Fliks ļaunprātīgi izmantojis savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli un izpildījis Šlesera norādījumus - "airBaltic" vārdā noslēdzis fiktīvus līgumus par reklāmas izvietošanu ar masu mediju īpašnieku uzņēmumiem un pārskaitījis tiem vismaz 100 000 latu.
Tāpat kriminālprocesā esošie materiāli saturot arī ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO), SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" un SIA "Abi krasti". Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošo dokumentu kopijas, KNAB uzskata, ka 2010.gada oktobra pirmajā pusē, kad Šlesers tika ievēlēts par Saeimas deputātu un vairs nevarēja saglabāt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš izplānojis un veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju kļūtu viņa partijas biedrs, tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC). Tādējādi Šleseram esot bijusi iespēja saglabāt ietekmi uz Rīgas brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem, kas skar viņam slēpti piederošos uzņēmumus.
RTO kapitāla daļas patlaban pastarpināti pieder Šveicē reģistrētajam uzņēmumam "Zein Holding AG". Tai pašā laikā Šlesers esot saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies šī uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, liecinot kriminālprocesa materiāli.
No kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet, ka Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinājušies un to atbalstījuši gan AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols, gan RTO pastarpināts līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, gan arī Koziola uzticības persona - juriste Baiba Krieviņa-Sutora.
"airBaltic" un vēl vairāku ar aviācijas, transporta un tūrisma biznesu saistītu firmu, piemēram, "Baltic Taxi" līdzīpašniece SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
RTO īpašnieces ir SIA "Piejūras investīcijas" ar 36% daļu, SIA "LatMorPortTrans" ar 20% daļu un SIA "BTH Rīga" ar 44% daļu, liecina "Firmas.lv" dati. "Piejūras investīciju" īpašnieks ir Šveices uzņēmums "Zein Holding AG", "LatMorPortTrans" pieder Kipras firmai "Mariniera Limited", bet "BTH Rīga" īpašnieces ir SIA "Operate" ar 54,55% daļu un SIA "Ostas parks" ar 45,45% daļu. "Ostas parks" pieder Jānim Lācim, bet "Operate" pastarpināti caur divām citām SIA - Modrim Ozoliņam.
Savukārt RTO pašai pieder daļas vēl 13 uzņēmumos - pilnībā SIA "Rīgas Centrālais termināls", SIA "Skonto-Metāls", AS "Rīgas 1. saldētava", SIA "Juta termināls", SIA "RTO Vagonu serviss", SIA "Riga Container Terminal", SIA "RTO Investīcijas", SIA "RTO Management" un SIA "Ogļu termināls", 95,56% SIA "RTO Projekti" daļu, 80% SIA "Kravu ekspedīcija" daļu, 49% SIA "Riga Fertilizer Terminal" daļu un trešdaļa SIA "RTO Komunālserviss".
SIA "Abi krasti" kopš šā gada 3.marta pilnībā pieder senam Šlesera biznesa partnerim Viesturam Koziolam, bet iepriekš 20,06% šī uzņēmuma daļu piederēja arī Askoldam Bērziņam.
SIA "Euroline" pieder Norvēģijā reģistrētam uzņēmumam "Tritan Group AS", SIA "Zaķusala Estates" īpašnieki vienādās daļās ir "Tritan Group AS" un būvkompānija "Merks", bet vērienīgos apbūves plānus Andrejsalā iecerējusī SIA "Jaunrīgas atīstības uzņēmums" (JAU) pieder Norvēģijas kompānijai "PortPro".
"Tritan Group AS" un "PortPro" līdzīpašnieks caur pagaru uzņēmumu ķēdi ir Koziols, vēsta portāls "pietiek.com", atsaucoties uz "Lursoft" datubāzi un Norvēģijas publisko reģistru ziņām.
No vairāk nekā pusotra desmita Koziolam pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumu vislielākā parādu nasta ir viņam simtprocentīgi piederošajai SIA "Lauku attīstības inovāciju fonds" (LAIF) - tās kreditoru prasību kopapjoms tuvojas 4,7 miljoniem latu. Tomēr tieši ar šo SIA saistās Koziola nopietnākie biznesa plāni - viņš tai aizdevis pašam piederošus vai, iespējams, no Šlesera vai citām personām aizņemtus vairāk nekā četrus miljonus latu, norāda portāls. LAIF reālās biznesa intereses un līdzdalība Latvijā nomaskētas, izmantojot pagaru ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ķēdi.
Saskaņā ar oficiāliem dokumentiem šai SIA pieder 80,28% akciju Norvēģijā reģistrētajā AS "Asito Holding" - tajā ieguldīti vairāk nekā 4,57 miljoni latu. Arī šis uzņēmums, kas dibināts investīcijām Norvēģijā un ārpus tās, aktīvu saimniecisko darbību neveic, taču tam pieder 56,67% akciju citā šajā valstī reģistrētā uzņēmumā - AS "Aragon", kura otrs lielākais akcionārs ir AS "Urban Development Group", kas pilnībā pieder kādreizējam Šlesera biznesa partnerim Turmudam Stēnem Johansenam.
"Aragon" pieder trešā daļa akciju "Tritan Group", kurā vairāk nekā 63% akciju saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām tāpat pieder personiski Koziolam, un 56% akciju "PortPro". Uzņēmumam pieder arī puse akciju AS "Atom Invest".
"PortPro" pārējie akcionāri saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām ir SIA "Solid Foundation" ar 24% daļu un SIA "Andrejsosta" ar 20% akciju.
"Solid Foundation" simtprocentīgi pieder kādreizējam Andra Šķēles "Ave Lat grupas" darbiniekam Jānim Leimanim.
Savukārt SIA "Andrejsosta", kāda minēta Norvēģijas reģistros, Latvijas Uzņēmumu reģistrā nav atrodama, taču vārds "Andrejosta" ir ietverts arī kompāniju "Jahtu serviss Andrejosta" un "Rīgas jahtu centrs Andrejosta" nosaukumos. Tās abas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei, kaut gan nekas uzņēmumu gada pārskatos nenorāda uz to, ka tiem varētu piederēt kapitāldaļas kādā Norvēģijā reģistrētā kompānijā, norāda "pietiek.com".
Saeima šodien nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā.
Vējonis aiziet, jo apvainojies (ZZS)
26.05.2011 Māra Libeka
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316626:vjonis-aiziet-jo-apvainojies&catid=72:politika&Itemid=95
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis vairs nevēlas vadīt Zaļo un zemnieku savienību, jo gribot vairāk laika veltīt pašvaldībām un vides lietām.
ZZS valde oficiālo lēmumu pieņems pirmdien. Bet neoficiāli politiskajās aizkulisēs tiek apstiprināts, ka Vējonis ir apvainojies, jo nav izvirzīts Valsts prezidenta amatam, uz ko ļoti cerēja. Cerībām bija pamats, jo par viņu kā iespējamo Rīgas pils saimnieku Saeimā runāja ne viens vien – Vējonim esot pietiekami liela pieredze valsts lietās, braukādams komandējumos pa ārzemēm, labi apguvis angļu valodu... Kāda Vējonim tuvu stāvoša amatpersona sacīja, ka bijusi pat ļoti pārsteigta par ministra svešvalodas zināšanām – redz, tā malēniešu izloksne, svešā mēlē runājot, nemaz neesot jūtama! Šī persona, kas nevēlējās publiskot savu uzvārdu, sacīja, ka vides ministrs bijis viens no reālākajiem kandidātiem ārlietu ministra amatam pēc tam, kad ministra krēslu bija spiests atstāt Māris Riekstiņš. Arī tad Vējonis vīlās, jo cerēja uz ārlietu ministra portfeli un pat valdības veidošanas karstumā paspējis aizbraukt uz Maskavu, kur Krievijas valdošā partija "Vienotā Krievija" rīkoja ekologu konferenci. Tur nejauši saticies ar Krievijas valdības vadītāju Putinu.
Bet pirms pašvaldību vēlēšanām Latvijas Zaļās partijas valde Vējoni izvirzīja Rīgas domes priekšsēdētāja amatam.
Vides ministram visu laiku bijušas klusas cerības ieņemt kādu par vides ministru redzamāku amatu, tomēr tās nav piepildījušās. Kad sapnis jau bija tik tuvu īstenībai, atkal nekā – ZZS nevirza savu priekšsēdētāju, bet nāk klajā ar paziņojumu par Andri Bērziņu kā iespējamo Rīgas pils saimnieku. Šoreiz Vējonis neizturēja un protestēja, paziņojot, ka ZZS var meklēt citu priekšsēdētāju.
Dažas personas, kas labi pazīst ministru Vējoni, norādīja, ka labi vien esot, ka viņu neizvirzīja, jo viņš, lūk, nespējot rūpēties par cilvēkiem – visus treknos gadus Vides ministrijas darbiniekiem bijušas viszemākās algas, salīdzinot ar citām ministrijām. Krīzes laikā pat tās apcirptas. Vējoņa balss nav bijusi dzirdama ne par Vaidavas HES būvniecību, ne Baltezera problēmām, ne arī mežziņu dienesta nīdēšanu.
Vējonis patlaban ir ārvalstu komandējumā un nebija sazvanāms, bet viņam tuvu stāvošais Ingmars Līdaka centās pārliecināt, ka Vējonis nemaz neesot apvainojies un ka paziņošana par partijas vadošā amata atstāšanu vienlaikus ar Andra Bērziņa kandidatūras izvirzīšanu tāda sakritība vien esot. Vides ministrs ļoti daudz braucot komandējumos ārpus Latvijas, tāpēc neesot laika pildīt ZZS vadītāja pienākumus – Vējonis esot bijis pat priecīgs, ka viņa kandidatūra oficiāli neesot apspriesta.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316626:vjonis-aiziet-jo-apvainojies&catid=72:politika&Itemid=95
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis vairs nevēlas vadīt Zaļo un zemnieku savienību, jo gribot vairāk laika veltīt pašvaldībām un vides lietām.
ZZS valde oficiālo lēmumu pieņems pirmdien. Bet neoficiāli politiskajās aizkulisēs tiek apstiprināts, ka Vējonis ir apvainojies, jo nav izvirzīts Valsts prezidenta amatam, uz ko ļoti cerēja. Cerībām bija pamats, jo par viņu kā iespējamo Rīgas pils saimnieku Saeimā runāja ne viens vien – Vējonim esot pietiekami liela pieredze valsts lietās, braukādams komandējumos pa ārzemēm, labi apguvis angļu valodu... Kāda Vējonim tuvu stāvoša amatpersona sacīja, ka bijusi pat ļoti pārsteigta par ministra svešvalodas zināšanām – redz, tā malēniešu izloksne, svešā mēlē runājot, nemaz neesot jūtama! Šī persona, kas nevēlējās publiskot savu uzvārdu, sacīja, ka vides ministrs bijis viens no reālākajiem kandidātiem ārlietu ministra amatam pēc tam, kad ministra krēslu bija spiests atstāt Māris Riekstiņš. Arī tad Vējonis vīlās, jo cerēja uz ārlietu ministra portfeli un pat valdības veidošanas karstumā paspējis aizbraukt uz Maskavu, kur Krievijas valdošā partija "Vienotā Krievija" rīkoja ekologu konferenci. Tur nejauši saticies ar Krievijas valdības vadītāju Putinu.
Bet pirms pašvaldību vēlēšanām Latvijas Zaļās partijas valde Vējoni izvirzīja Rīgas domes priekšsēdētāja amatam.
Vides ministram visu laiku bijušas klusas cerības ieņemt kādu par vides ministru redzamāku amatu, tomēr tās nav piepildījušās. Kad sapnis jau bija tik tuvu īstenībai, atkal nekā – ZZS nevirza savu priekšsēdētāju, bet nāk klajā ar paziņojumu par Andri Bērziņu kā iespējamo Rīgas pils saimnieku. Šoreiz Vējonis neizturēja un protestēja, paziņojot, ka ZZS var meklēt citu priekšsēdētāju.
Dažas personas, kas labi pazīst ministru Vējoni, norādīja, ka labi vien esot, ka viņu neizvirzīja, jo viņš, lūk, nespējot rūpēties par cilvēkiem – visus treknos gadus Vides ministrijas darbiniekiem bijušas viszemākās algas, salīdzinot ar citām ministrijām. Krīzes laikā pat tās apcirptas. Vējoņa balss nav bijusi dzirdama ne par Vaidavas HES būvniecību, ne Baltezera problēmām, ne arī mežziņu dienesta nīdēšanu.
Vējonis patlaban ir ārvalstu komandējumā un nebija sazvanāms, bet viņam tuvu stāvošais Ingmars Līdaka centās pārliecināt, ka Vējonis nemaz neesot apvainojies un ka paziņošana par partijas vadošā amata atstāšanu vienlaikus ar Andra Bērziņa kandidatūras izvirzīšanu tāda sakritība vien esot. Vides ministrs ļoti daudz braucot komandējumos ārpus Latvijas, tāpēc neesot laika pildīt ZZS vadītāja pienākumus – Vējonis esot bijis pat priecīgs, ka viņa kandidatūra oficiāli neesot apspriesta.
Prezidenta pretendentu tikšanās
PRETENDENTU TIKŠANAS.
Aktuāls ir jautājums, kas būs Latvijas valsts prezidents?
Vienu dienu pirmskandidātu pieteikšanas termiņa beigām pieci ZZS partijas biedri pieteica savu kandidātu prezidenta vēlēšanām. Tas ir Saeimas deputāts, tautsaimniecības komisijas vadītājs Andris Bērziņš . 25. maijā viņš tikās ar „Saskaņas Centra” deputātiem un meklēja atbalstu. Pēc tikšanās SC teica, ka atbalstīs prezidenta vēlēšanās to kandidātu, kas garantēs šai apvienībai vietu valdībā. Tai pašā 25. maijā TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, tikās abi prezidenta amata kandidāti publiskās debatēs. Tika apspriesti visdažādākie temati. Andrim Bērziņam ir 66 gadi, viņš ir finansists, miljonārs, citi cilvēki viņam parādā divus miljonus eiro, viņam pieder 35 nekustāmie īpašumi, pensija ir viena no lielākajām Latvijā. Uz visiem jautājumiem V. Zatlers atbildēja pārliecinošāk, dziļāk, profesionālāk. A.Bērziņš smīnēja un nebija saprotams, kāpēc viņš vēlas būt valsts prezidents. Kādā sarunā viņš teicis, ka padomju represijās vainīgi bijuši paši latvieši .Tas saniknojis daudzus. „Latvijas Avīze” saņēmusi daudzu sašutušu cilvēku zvanus, kas nosodījuši šādu kandidātu.
Rīdzinieks Zigfrīds Kalējs saka: „Man rūp Latvijas nākotne, bet ja mums būs tāds prezidents, tad zaudēsim valodu, zemi un tautu”. Pats A.Bērziņš saka: „Es neuzņemtos šo gaļasmašīnu, ja nenovērtētu savas izredzes tikt ievēlētam.” Viņu šim amatam ieteicis Lembergs. Saeima par šo jautājumu balsos 2. Jūnijā.
ATIS SKALBERGS
Aktuāls ir jautājums, kas būs Latvijas valsts prezidents?
Vienu dienu pirmskandidātu pieteikšanas termiņa beigām pieci ZZS partijas biedri pieteica savu kandidātu prezidenta vēlēšanām. Tas ir Saeimas deputāts, tautsaimniecības komisijas vadītājs Andris Bērziņš . 25. maijā viņš tikās ar „Saskaņas Centra” deputātiem un meklēja atbalstu. Pēc tikšanās SC teica, ka atbalstīs prezidenta vēlēšanās to kandidātu, kas garantēs šai apvienībai vietu valdībā. Tai pašā 25. maijā TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, tikās abi prezidenta amata kandidāti publiskās debatēs. Tika apspriesti visdažādākie temati. Andrim Bērziņam ir 66 gadi, viņš ir finansists, miljonārs, citi cilvēki viņam parādā divus miljonus eiro, viņam pieder 35 nekustāmie īpašumi, pensija ir viena no lielākajām Latvijā. Uz visiem jautājumiem V. Zatlers atbildēja pārliecinošāk, dziļāk, profesionālāk. A.Bērziņš smīnēja un nebija saprotams, kāpēc viņš vēlas būt valsts prezidents. Kādā sarunā viņš teicis, ka padomju represijās vainīgi bijuši paši latvieši .Tas saniknojis daudzus. „Latvijas Avīze” saņēmusi daudzu sašutušu cilvēku zvanus, kas nosodījuši šādu kandidātu.
Rīdzinieks Zigfrīds Kalējs saka: „Man rūp Latvijas nākotne, bet ja mums būs tāds prezidents, tad zaudēsim valodu, zemi un tautu”. Pats A.Bērziņš saka: „Es neuzņemtos šo gaļasmašīnu, ja nenovērtētu savas izredzes tikt ievēlētam.” Viņu šim amatam ieteicis Lembergs. Saeima par šo jautājumu balsos 2. Jūnijā.
ATIS SKALBERGS
svētdiena, 2011. gada 22. maijs
Iveta Grigule, ZZS, izslēgta no LZP
Iveta Grigule
Dzimšanas gads: 1964
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Mārupes novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas 2. vidusskola, 1983, vidējā izglītība
Latvijas Kultūras akadēmija, 1998, mākslas bakalaura grāds kultūras socioloģijas programmā
Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, Starptautisko attiecību institūts, 2000, ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja kvalifikācija
Darba vietas un amati: Mārupes novada dome, deputāte
Latvijas Zaļā partija, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: nav norādīts
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvojamā māja Mārupes novads (īpašumā)
dzīvoklis Siguldā (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
119800 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA RAI Consulting 200 LVL (10 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
32000 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Nordea banka 2000 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/155-iveta-grigule/
Bijusi Mārupes novada domes deputāte (2009 - 2010). Iepriekš bijusi Hanzas dienu biroja vadītāja Rīgas domē, strādājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā par departamenta direktori, bijusi Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora Gata Trukšņa (LPP) palīdze, pašvaldības SIA "Jūrmalas attīstības projekti" valdes priekšsēdētāja (līdz šā gada jūnijam).
Kandidātam ir lieli skaidras naudas uzkrājumi (sākot no 10 tūkst. LVL) un/vai lielas parādsaistības (sākot no 150 tūkst. LVL ), neskaidri finanšu darījumi
Četros no pieciem gadiem, kad iesniegusi valsts amatpersonas deklarāciju, norādījusi lielus skaidrās naudas uzkrājumus. 2001.gadā, kad sāka darbu Rīgas domē kā Hanzas dienu biroja vadītāja, tie bija 53 500 latu, 2004.gadā, kad atstāja šo amatu – 28 800 latu.2005.gadā saskaņā ar deklarāciju iegādājusies dzīvokli Jūrmalā tikai par 3532 latiem, turklāt summu sakritība liek domāt, ka, neraugoties uz tobrīd nepilnus 30 tūkstošus latu lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, pirkumam ņēmusi kredītu.2009.gadā, kad kļuva par Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” vadītāju, deklarējusi 33 678 latu skaidras naudas uzkrājumus.
Kandidāts ir vairākkārtīgi mainījis politiskās partijas
2001.gadā ievēlēta Mārupes pagasta pašvaldībā no Jaunās kristīgās partijas. 2005.gadā iestājās Latvijas Zaļajā partijā, no kuras kandidēja uz Mārupes novada domi, bet netika ievēlēta.
No Zaļās partijas izslēdz deputāti Griguli
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/no-zalas-partijas-izsledz-deputati-griguli.d?id=38876483
www.DELFI.lv 02. jūnijs 2011
Latvijas zaļā partija (LZP) valde trešdien nolēma izslēgt no partijas Saeimas deputāti Ivetu Griguli, liecina paziņojums partijas mājas lapā internetā.
LZP mājas lapā kā izslēgšanas iemesli minēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sods "par nelikumībām 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā rezultātā LZP un ZZS tiek liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai (95 015,50 lati)".
Tāpat viņai pārmests LZP statūtu pārkāpums, "paužot viedokli par valdes lēmumiem vēl pirms valdes sēde ir notikusi, turklāt lēmums pēc valdes sēdes ir bijis atšķirīgs no Grigules iepriekš paustā". Tāpat izslēgšanas iemesls ir "publiska viedokļa paušana, kas ir pretrunā ar LZP programmu" un "Saeimas balsojums par/pret KNAB kratīšanu Šlesera dzīvesvietā Jūrmalā un Rīgā, kas cēlis neslavu Latvijas Zaļajai partijai visas valsts mērogā, un kā rezultātā Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosinājis Saeimas atlaišanu".
Plašāk nav izskaidrots, kādus viedokļus Grigule paudusi.
Grigule žurnālistiem uzsvēra, ka par šādu partijas lēmumu vēl oficiāli nav informēta, taču pauda pārsteigumu, kā valde varēja viņu izslēgt, jo saskaņā ar partijas statūtiem valdes locekli var izslēgt tikai ar kongresa lēmumu.
Grigule pagaidām nevēlējās komentēt iespēju, vai viņa varētu strādāt kā neatkarīgā deputāte vai iestāties kādā citā Zaļo un zemnieku apvienībā ietilpstošā partijā.
Viņa norādīja, ka ar visu prezidenta vēlēšanu procesu viņai nav bijis laikā "noskaidrot, kas notiek ģimenē", ar to domājot partiju.
Viņa norādīja, ka vismaz līdz 23.jūlijam strādās Saeimā un neplāno pievienoties jaunievēlētā Andra Bērziņa komandai Rīgas pilī, piemēram, vadot prezidenta kanceleju.
Dzimšanas gads: 1964
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Mārupes novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas 2. vidusskola, 1983, vidējā izglītība
Latvijas Kultūras akadēmija, 1998, mākslas bakalaura grāds kultūras socioloģijas programmā
Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, Starptautisko attiecību institūts, 2000, ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja kvalifikācija
Darba vietas un amati: Mārupes novada dome, deputāte
Latvijas Zaļā partija, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: nav norādīts
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvojamā māja Mārupes novads (īpašumā)
dzīvoklis Siguldā (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
119800 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA RAI Consulting 200 LVL (10 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
32000 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Nordea banka 2000 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/155-iveta-grigule/
Bijusi Mārupes novada domes deputāte (2009 - 2010). Iepriekš bijusi Hanzas dienu biroja vadītāja Rīgas domē, strādājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā par departamenta direktori, bijusi Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora Gata Trukšņa (LPP) palīdze, pašvaldības SIA "Jūrmalas attīstības projekti" valdes priekšsēdētāja (līdz šā gada jūnijam).
Kandidātam ir lieli skaidras naudas uzkrājumi (sākot no 10 tūkst. LVL) un/vai lielas parādsaistības (sākot no 150 tūkst. LVL ), neskaidri finanšu darījumi
Četros no pieciem gadiem, kad iesniegusi valsts amatpersonas deklarāciju, norādījusi lielus skaidrās naudas uzkrājumus. 2001.gadā, kad sāka darbu Rīgas domē kā Hanzas dienu biroja vadītāja, tie bija 53 500 latu, 2004.gadā, kad atstāja šo amatu – 28 800 latu.2005.gadā saskaņā ar deklarāciju iegādājusies dzīvokli Jūrmalā tikai par 3532 latiem, turklāt summu sakritība liek domāt, ka, neraugoties uz tobrīd nepilnus 30 tūkstošus latu lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, pirkumam ņēmusi kredītu.2009.gadā, kad kļuva par Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” vadītāju, deklarējusi 33 678 latu skaidras naudas uzkrājumus.
Kandidāts ir vairākkārtīgi mainījis politiskās partijas
2001.gadā ievēlēta Mārupes pagasta pašvaldībā no Jaunās kristīgās partijas. 2005.gadā iestājās Latvijas Zaļajā partijā, no kuras kandidēja uz Mārupes novada domi, bet netika ievēlēta.
No Zaļās partijas izslēdz deputāti Griguli
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/no-zalas-partijas-izsledz-deputati-griguli.d?id=38876483
www.DELFI.lv 02. jūnijs 2011
Latvijas zaļā partija (LZP) valde trešdien nolēma izslēgt no partijas Saeimas deputāti Ivetu Griguli, liecina paziņojums partijas mājas lapā internetā.
LZP mājas lapā kā izslēgšanas iemesli minēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sods "par nelikumībām 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā rezultātā LZP un ZZS tiek liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai (95 015,50 lati)".
Tāpat viņai pārmests LZP statūtu pārkāpums, "paužot viedokli par valdes lēmumiem vēl pirms valdes sēde ir notikusi, turklāt lēmums pēc valdes sēdes ir bijis atšķirīgs no Grigules iepriekš paustā". Tāpat izslēgšanas iemesls ir "publiska viedokļa paušana, kas ir pretrunā ar LZP programmu" un "Saeimas balsojums par/pret KNAB kratīšanu Šlesera dzīvesvietā Jūrmalā un Rīgā, kas cēlis neslavu Latvijas Zaļajai partijai visas valsts mērogā, un kā rezultātā Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosinājis Saeimas atlaišanu".
Plašāk nav izskaidrots, kādus viedokļus Grigule paudusi.
Grigule žurnālistiem uzsvēra, ka par šādu partijas lēmumu vēl oficiāli nav informēta, taču pauda pārsteigumu, kā valde varēja viņu izslēgt, jo saskaņā ar partijas statūtiem valdes locekli var izslēgt tikai ar kongresa lēmumu.
Grigule pagaidām nevēlējās komentēt iespēju, vai viņa varētu strādāt kā neatkarīgā deputāte vai iestāties kādā citā Zaļo un zemnieku apvienībā ietilpstošā partijā.
Viņa norādīja, ka ar visu prezidenta vēlēšanu procesu viņai nav bijis laikā "noskaidrot, kas notiek ģimenē", ar to domājot partiju.
Viņa norādīja, ka vismaz līdz 23.jūlijam strādās Saeimā un neplāno pievienoties jaunievēlētā Andra Bērziņa komandai Rīgas pilī, piemēram, vadot prezidenta kanceleju.
Artūrs Malta (Latviešu zemnieku savienība)
Dzimšanas gads : 1939.
Pilsonība : Latvijas
Dzīves vieta : Viļānu novads
Izglītība : augstākā Darba vietas un ieņemamie amati : Z/s "Veldzes", Direktors
Sabiedriskā organizācija "Latvijas Lauksaimniecības Kamera", Priekšsēdētājs
Politiskā partija "Latviešu Zemnieku Savienība", Priekšsēdētājs
Pabeigta šāda mācību iestāde : Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, 1972, Inženieris - mehāniķis
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis
Latviešu Zemnieku Savienības programma (6. Saeimas vēlēšanām):
http://web.cvk.lv/pub/public/27754.html
LATVIEŠU ZEMNIEKU SAVIENĪBAS PRIEKŠVĒLĒŠANU PROGRAMMA
"Darbs ir visu vērtību mērs!"
Mēs, 1917.gada dibinātās Latviešu Zemnieku Savienības tiesību pārmantotāji, uzskatām, ka Latvija ir nonākusi sociāli ekonomiskā strupceļā, no kura tā var izkļūt tuvāko piecu gadu laikā, realizējot tikai un vienīgi latviešu tautas interesēm atbilstošu darbības programmu.
I Politika
1.1918.g. 18.novembra dibinātās neatkarīgās, tiesiskās Latvijas valsts - faktisko atjaunošanu visos līmeņos, likvidējot okupācijas un kolonizācijas sekas.
2.Pilsonības likumu - atbilstoši latviešu nācijas interesēm.
3.Latviešu valodai - faktisko valsts valodas statusu.
4.Valsts politikā un tiesībās vadīties atbilstoši visām ANO konvencijām un starptautisko tiesību normām, pieņemot likumu par repatriāciju.
II Izglītība. Kultūra. Zinātne.
1.Visus spēkus tautas izglītībai, kultūrai un tautas morālās pašapziņas celšanai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Nepieļaut naidīgu, amorālu ideoloģiju sludināšanu Latvijā. Obligātu vidējo izglītību uz valsts rēķina. Nacionāli patriotiskajām jaunatnes organizācijām - vispusīgu atbalstu. Augstu pedagoģiskā darba novērtējumu.
2.Veicināt lauku kultūrvides atjaunošanu.
3.Sekmēt zinātnes attīstību valsts politikas līmenī.
III Sociālā nodrošināšana. Veselības aizsardzība.
1.Celt tautas dzīves līmeni, nodrošinot to ar darbu un atbilstošu samaksu.
2.Nodrošināt reāli nopelnīto pensiju, atstājot pensiju vecumu sievietēm no 55 gadiem, vīriešiem no 60gadiem.
3.Politiski represētajiem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm un visiem bērniem - sociālo aizsardzību.
4.Veselības aizsardzība - valsts politikas pienākums. Realizēt valsts medicīnu un atzīt privāto un netradicionālo medicīnu.
IV Ekonomika.
1.Nodrošināt Latvijas pilsoņu reālu valdījumu pār valsts īpašumu, bezierunu privātīpašnieka tiesību atjaunošanu.
2.Izvērtēt privatizācijas procesu, nepieļaujot valsts objektu izsaimniekošanu.
3.Valsts politikas pamatā - zemnieku saimniecību atjaunošana un saimnieciskās darbības sekmēšana.
4.Valdības līmenī veicināt laukos ekoloģiski tīru produkcijas ražošanu un energoresursu ieguvi. Sekmēt privāto, kooperatīvo un valsts īpašumu ražošanas formas.
5.Attīstīt rūpniecību, uzsvaru liekot uz stratēģiski svarīgu ražotņu radīšanu.
6.Attīstīt nozaru valsts banku tīklu, paralēli darbojoties privātajām bankām. Panākt banku darbību labvēlīgu vietējam ražotājam. Ražošanas attīstībai piešķirt kontrolētus mazprocentu kredītus, īpašu uzmanību veltot lauksaimniecības ilgtermiņa kreditēšanai. Veikt Latvijas banku darbības izvērtēšanu un izmeklēšanu.
7.Nodrošināt valsts interesēm atbilstošu muitu. Izejvielas un vitāli svarīgas preces, kuras neražo valstī, neaplikt ar ievedmuitas nodokļiem.
8.Sakārtot nodokļu sistēmu. Diferencētus nodokļus visiem nodokļu maksātājiem, atbrīvojot no nodokļiem zemniekus, kuru saimniecības ir iznīcinātas kolektivizācijas seku rezultātā, uz desmit gadiem.
9.Noteikt valsts monopolstatusu tirdzniecībai ar alkoholu, tabakas izstrādājumiem, valūtas maiņai, valsts mežam un dabas resursiem.
10.Zemes pārdošana - tikai Latvijas pilsoņiem. Kompensācija par zemi - naudā.
11.Attīstīt sauszemes, gaisa un ūdens transportu, atjaunot Latvijā jūrniecības tradīcijas.
V Tiesības.
1.Sakārtot likumdošanu un radīt Satversmei atbilstošu likumu sistēmu. "Viens likums, viena morāle - visiem!" Izstrādāt likumu par darba devēju un ņēmēju.
2.Ar Valsts kontroles palīdzību nomainīt negodīgus darbiniekus pret zinošiem, godīgiem pilsoņiem.
3.Pastiprināt noziedzības apkarošanu, sevišķu uzmanību veltot nepilngadīgo noziedzībai.
4.Ārvalstniekus par izdarītajiem noziegumiem, pēc soda izciešanas, izraidīt no Latvijas Republikas.
5.Ievest kriminālo un civilatbildību par krāpšanu norēķinos ar zemniekiem.
VI Drošība.
1.Valsts un pilsoņu aizsardzībai - izveidot labi apmācītu un tehniski nodrošinātu armiju, zemessardzi un aizsargu spēkus.
2.No Latvijas pilsoņiem veidot valsts policiju, likvidējot privātos formējumus. Pilnveidot likumu par ieroču iegādi un nēsāšanu.
3.Valstij nodrošināt Latvijas iedzīvotāju un īpašumu drošību.
Deputātu kandidāti:
Rīgas apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Zigurds Eglītis
1
227
51
3098
2
Miervaldis Kaņeps
2
155
60
3017
3
Jānis Gunārs Miķelsons
3
121
57
2986
4
Ojārs Ziediņš
15
108
46
2984
5
Viktors Laizāns
9
124
64
2982
6
Inta Balode
8
117
59
2980
7
Kārlis Strauja
23
101
48
2975
8
Valentīna Lāce
14
100
48
2974
9
Aivars Polis-Āboliņš
11
95
50
2967
10
Līvija Kazāka
10
110
66
2966
11
Viesturs Lāriņš
6
101
59
2964
12
Kārlis Preiss
24
88
51
2959
13
Konstantīns Caune
7
100
65
2957
14
Edgars Blomnieks
26
82
49
2955
15
Arkadijs Margevičs
4
107
78
2951
16
Velga Līne
18
95
67
2950
17
Felicita Briņķe
5
94
69
2947
18
Vēsma Kaņepe
12
88
66
2944
19
Jāzeps Sķerškāns
21
79
57
2944
20
Kārlis Tenteris
13
78
58
2942
21
Inta Reinfelde
16
75
61
2936
22
Ieva Preisa
17
74
63
2933
23
Edgars Oļģerts Židavs
20
75
68
2929
24
Arīna Valbaka
22
68
62
2928
25
Vladislavs Pers
27
67
66
2923
26
Kirīna Platenberga
19
64
69
2917
27
Maiga Kazeļņika
25
67
76
2913
Vidzemes apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Miervaldis Kaņeps
1
239
92
4074
2
Jānis Gunārs Miķelsons
2
169
99
3997
3
Zigurds Eglītis
3
156
95
3988
4
Viktors Laizāns
9
136
98
3965
5
Inta Balode
8
128
102
3953
6
Velga Līne
18
120
100
3947
7
Ojārs Ziediņš
13
102
95
3934
8
Vēsma Kaņepe
16
105
98
3934
9
Aivars Polis-Āboliņš
14
101
95
3933
10
Konstantīns Caune
7
110
105
3932
11
Kārlis Strauja
21
95
94
3928
12
Viesturs Lāriņš
6
100
102
3925
13
Arkadijs Margevičs
5
101
109
3919
14
Valentīna Lāce
15
95
103
3919
15
Felicita Briņķe
4
97
110
3914
16
Līvija Kazāka
10
94
107
3914
17
Ieva Preisa
11
86
102
3911
18
Kārlis Tenteris
12
83
104
3906
19
Jāzeps Sķerškāns
23
76
100
3903
20
Inta Reinfelde
17
77
102
3902
21
Egons Vanuška
20
80
107
3900
22
Arīna Valbaka
22
73
103
3897
23
Kirīna Platenberga
19
73
109
3891
24
Maiga Kazeļņika
24
65
114
3878
25
Vladimirs Konovaļčiks
25
70
133
3864
Latgales apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Arkadijs Margevičs
1
129
65
1962
2
Zigurds Eglītis
4
91
73
1916
3
Jānis Gunārs Miķelsons
3
87
73
1912
4
Konstantīns Caune
7
83
69
1912
5
Viesturs Lāriņš
2
84
71
1911
6
Viktors Laizāns
10
78
65
1911
7
Inta Balode
9
84
77
1905
8
Valentīna Lāce
16
74
69
1903
9
Jāzeps Sķerškāns
15
66
63
1901
10
Ojārs Ziediņš
14
61
59
1900
11
Felicita Briņķe
6
68
74
1892
12
Ieva Preisa
12
65
71
1892
13
Miervaldis Kaņeps
5
67
75
1890
14
Aivars Polis-Āboliņš
11
57
68
1887
15
Kārlis Tenteris
13
51
68
1881
16
Maiga Kazeļņika
19
55
75
1878
17
Kārlis Preiss
17
52
76
1874
18
Egons Vanuška
8
54
80
1872
19
Vladislavs Pers
18
50
76
1872
Kurzemes apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Miervaldis Kaņeps
1
144
34
2123
2
Jānis Gunārs Miķelsons
2
115
36
2092
3
Zigurds Eglītis
4
104
34
2083
4
Inta Balode
7
102
44
2071
5
Viktors Laizāns
10
82
37
2058
6
Ojārs Ziediņš
14
70
37
2046
7
Felicita Briņķe
3
79
48
2044
8
Viesturs Lāriņš
6
68
43
2038
9
Ieva Preisa
12
70
45
2038
10
Vēsma Kaņepe
13
73
48
2038
11
Egons Vanuška
8
70
48
2035
12
Arkadijs Margevičs
5
58
47
2024
13
Konstantīns Caune
9
60
50
2023
14
Kārlis Tenteris
11
49
46
2016
Zemgales apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Zigurds Eglītis
1
210
41
2418
2
Viktors Laizāns
7
121
54
2316
3
Jānis Gunārs Miķelsons
3
122
64
2307
4
Inta Balode
8
112
54
2307
5
Miervaldis Kaņeps
5
111
62
2298
6
Viesturs Lāriņš
6
91
61
2279
7
Felicita Briņķe
2
84
62
2271
8
Līvija Kazāka
12
82
60
2271
9
Ieva Preisa
11
79
58
2270
10
Jāzeps Sķerškāns
15
74
57
2266
11
Arkadijs Margevičs
4
75
60
2264
12
Konstantīns Caune
9
75
60
2264
13
Aivars Polis-Āboliņš
10
76
62
2263
14
Kārlis Tenteris
13
63
57
2255
15
Kirīna Platenberga
14
63
59
2253
Informācijas avots: Latvijas Republikas 6.Saeimas vēlēšanas, Rīga, 1995.
Pilsonība : Latvijas
Dzīves vieta : Viļānu novads
Izglītība : augstākā Darba vietas un ieņemamie amati : Z/s "Veldzes", Direktors
Sabiedriskā organizācija "Latvijas Lauksaimniecības Kamera", Priekšsēdētājs
Politiskā partija "Latviešu Zemnieku Savienība", Priekšsēdētājs
Pabeigta šāda mācību iestāde : Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, 1972, Inženieris - mehāniķis
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis
Latviešu Zemnieku Savienības programma (6. Saeimas vēlēšanām):
http://web.cvk.lv/pub/public/27754.html
LATVIEŠU ZEMNIEKU SAVIENĪBAS PRIEKŠVĒLĒŠANU PROGRAMMA
"Darbs ir visu vērtību mērs!"
Mēs, 1917.gada dibinātās Latviešu Zemnieku Savienības tiesību pārmantotāji, uzskatām, ka Latvija ir nonākusi sociāli ekonomiskā strupceļā, no kura tā var izkļūt tuvāko piecu gadu laikā, realizējot tikai un vienīgi latviešu tautas interesēm atbilstošu darbības programmu.
I Politika
1.1918.g. 18.novembra dibinātās neatkarīgās, tiesiskās Latvijas valsts - faktisko atjaunošanu visos līmeņos, likvidējot okupācijas un kolonizācijas sekas.
2.Pilsonības likumu - atbilstoši latviešu nācijas interesēm.
3.Latviešu valodai - faktisko valsts valodas statusu.
4.Valsts politikā un tiesībās vadīties atbilstoši visām ANO konvencijām un starptautisko tiesību normām, pieņemot likumu par repatriāciju.
II Izglītība. Kultūra. Zinātne.
1.Visus spēkus tautas izglītībai, kultūrai un tautas morālās pašapziņas celšanai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Nepieļaut naidīgu, amorālu ideoloģiju sludināšanu Latvijā. Obligātu vidējo izglītību uz valsts rēķina. Nacionāli patriotiskajām jaunatnes organizācijām - vispusīgu atbalstu. Augstu pedagoģiskā darba novērtējumu.
2.Veicināt lauku kultūrvides atjaunošanu.
3.Sekmēt zinātnes attīstību valsts politikas līmenī.
III Sociālā nodrošināšana. Veselības aizsardzība.
1.Celt tautas dzīves līmeni, nodrošinot to ar darbu un atbilstošu samaksu.
2.Nodrošināt reāli nopelnīto pensiju, atstājot pensiju vecumu sievietēm no 55 gadiem, vīriešiem no 60gadiem.
3.Politiski represētajiem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm un visiem bērniem - sociālo aizsardzību.
4.Veselības aizsardzība - valsts politikas pienākums. Realizēt valsts medicīnu un atzīt privāto un netradicionālo medicīnu.
IV Ekonomika.
1.Nodrošināt Latvijas pilsoņu reālu valdījumu pār valsts īpašumu, bezierunu privātīpašnieka tiesību atjaunošanu.
2.Izvērtēt privatizācijas procesu, nepieļaujot valsts objektu izsaimniekošanu.
3.Valsts politikas pamatā - zemnieku saimniecību atjaunošana un saimnieciskās darbības sekmēšana.
4.Valdības līmenī veicināt laukos ekoloģiski tīru produkcijas ražošanu un energoresursu ieguvi. Sekmēt privāto, kooperatīvo un valsts īpašumu ražošanas formas.
5.Attīstīt rūpniecību, uzsvaru liekot uz stratēģiski svarīgu ražotņu radīšanu.
6.Attīstīt nozaru valsts banku tīklu, paralēli darbojoties privātajām bankām. Panākt banku darbību labvēlīgu vietējam ražotājam. Ražošanas attīstībai piešķirt kontrolētus mazprocentu kredītus, īpašu uzmanību veltot lauksaimniecības ilgtermiņa kreditēšanai. Veikt Latvijas banku darbības izvērtēšanu un izmeklēšanu.
7.Nodrošināt valsts interesēm atbilstošu muitu. Izejvielas un vitāli svarīgas preces, kuras neražo valstī, neaplikt ar ievedmuitas nodokļiem.
8.Sakārtot nodokļu sistēmu. Diferencētus nodokļus visiem nodokļu maksātājiem, atbrīvojot no nodokļiem zemniekus, kuru saimniecības ir iznīcinātas kolektivizācijas seku rezultātā, uz desmit gadiem.
9.Noteikt valsts monopolstatusu tirdzniecībai ar alkoholu, tabakas izstrādājumiem, valūtas maiņai, valsts mežam un dabas resursiem.
10.Zemes pārdošana - tikai Latvijas pilsoņiem. Kompensācija par zemi - naudā.
11.Attīstīt sauszemes, gaisa un ūdens transportu, atjaunot Latvijā jūrniecības tradīcijas.
V Tiesības.
1.Sakārtot likumdošanu un radīt Satversmei atbilstošu likumu sistēmu. "Viens likums, viena morāle - visiem!" Izstrādāt likumu par darba devēju un ņēmēju.
2.Ar Valsts kontroles palīdzību nomainīt negodīgus darbiniekus pret zinošiem, godīgiem pilsoņiem.
3.Pastiprināt noziedzības apkarošanu, sevišķu uzmanību veltot nepilngadīgo noziedzībai.
4.Ārvalstniekus par izdarītajiem noziegumiem, pēc soda izciešanas, izraidīt no Latvijas Republikas.
5.Ievest kriminālo un civilatbildību par krāpšanu norēķinos ar zemniekiem.
VI Drošība.
1.Valsts un pilsoņu aizsardzībai - izveidot labi apmācītu un tehniski nodrošinātu armiju, zemessardzi un aizsargu spēkus.
2.No Latvijas pilsoņiem veidot valsts policiju, likvidējot privātos formējumus. Pilnveidot likumu par ieroču iegādi un nēsāšanu.
3.Valstij nodrošināt Latvijas iedzīvotāju un īpašumu drošību.
Deputātu kandidāti:
Rīgas apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Zigurds Eglītis
1
227
51
3098
2
Miervaldis Kaņeps
2
155
60
3017
3
Jānis Gunārs Miķelsons
3
121
57
2986
4
Ojārs Ziediņš
15
108
46
2984
5
Viktors Laizāns
9
124
64
2982
6
Inta Balode
8
117
59
2980
7
Kārlis Strauja
23
101
48
2975
8
Valentīna Lāce
14
100
48
2974
9
Aivars Polis-Āboliņš
11
95
50
2967
10
Līvija Kazāka
10
110
66
2966
11
Viesturs Lāriņš
6
101
59
2964
12
Kārlis Preiss
24
88
51
2959
13
Konstantīns Caune
7
100
65
2957
14
Edgars Blomnieks
26
82
49
2955
15
Arkadijs Margevičs
4
107
78
2951
16
Velga Līne
18
95
67
2950
17
Felicita Briņķe
5
94
69
2947
18
Vēsma Kaņepe
12
88
66
2944
19
Jāzeps Sķerškāns
21
79
57
2944
20
Kārlis Tenteris
13
78
58
2942
21
Inta Reinfelde
16
75
61
2936
22
Ieva Preisa
17
74
63
2933
23
Edgars Oļģerts Židavs
20
75
68
2929
24
Arīna Valbaka
22
68
62
2928
25
Vladislavs Pers
27
67
66
2923
26
Kirīna Platenberga
19
64
69
2917
27
Maiga Kazeļņika
25
67
76
2913
Vidzemes apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Miervaldis Kaņeps
1
239
92
4074
2
Jānis Gunārs Miķelsons
2
169
99
3997
3
Zigurds Eglītis
3
156
95
3988
4
Viktors Laizāns
9
136
98
3965
5
Inta Balode
8
128
102
3953
6
Velga Līne
18
120
100
3947
7
Ojārs Ziediņš
13
102
95
3934
8
Vēsma Kaņepe
16
105
98
3934
9
Aivars Polis-Āboliņš
14
101
95
3933
10
Konstantīns Caune
7
110
105
3932
11
Kārlis Strauja
21
95
94
3928
12
Viesturs Lāriņš
6
100
102
3925
13
Arkadijs Margevičs
5
101
109
3919
14
Valentīna Lāce
15
95
103
3919
15
Felicita Briņķe
4
97
110
3914
16
Līvija Kazāka
10
94
107
3914
17
Ieva Preisa
11
86
102
3911
18
Kārlis Tenteris
12
83
104
3906
19
Jāzeps Sķerškāns
23
76
100
3903
20
Inta Reinfelde
17
77
102
3902
21
Egons Vanuška
20
80
107
3900
22
Arīna Valbaka
22
73
103
3897
23
Kirīna Platenberga
19
73
109
3891
24
Maiga Kazeļņika
24
65
114
3878
25
Vladimirs Konovaļčiks
25
70
133
3864
Latgales apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Arkadijs Margevičs
1
129
65
1962
2
Zigurds Eglītis
4
91
73
1916
3
Jānis Gunārs Miķelsons
3
87
73
1912
4
Konstantīns Caune
7
83
69
1912
5
Viesturs Lāriņš
2
84
71
1911
6
Viktors Laizāns
10
78
65
1911
7
Inta Balode
9
84
77
1905
8
Valentīna Lāce
16
74
69
1903
9
Jāzeps Sķerškāns
15
66
63
1901
10
Ojārs Ziediņš
14
61
59
1900
11
Felicita Briņķe
6
68
74
1892
12
Ieva Preisa
12
65
71
1892
13
Miervaldis Kaņeps
5
67
75
1890
14
Aivars Polis-Āboliņš
11
57
68
1887
15
Kārlis Tenteris
13
51
68
1881
16
Maiga Kazeļņika
19
55
75
1878
17
Kārlis Preiss
17
52
76
1874
18
Egons Vanuška
8
54
80
1872
19
Vladislavs Pers
18
50
76
1872
Kurzemes apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Miervaldis Kaņeps
1
144
34
2123
2
Jānis Gunārs Miķelsons
2
115
36
2092
3
Zigurds Eglītis
4
104
34
2083
4
Inta Balode
7
102
44
2071
5
Viktors Laizāns
10
82
37
2058
6
Ojārs Ziediņš
14
70
37
2046
7
Felicita Briņķe
3
79
48
2044
8
Viesturs Lāriņš
6
68
43
2038
9
Ieva Preisa
12
70
45
2038
10
Vēsma Kaņepe
13
73
48
2038
11
Egons Vanuška
8
70
48
2035
12
Arkadijs Margevičs
5
58
47
2024
13
Konstantīns Caune
9
60
50
2023
14
Kārlis Tenteris
11
49
46
2016
Zemgales apgabals
Npk.
Vārds, Uzvārds
Kārtas Nr.kandidātusarakstā
Atzīmes"+"
Svītrojumi
Punkti
1
Zigurds Eglītis
1
210
41
2418
2
Viktors Laizāns
7
121
54
2316
3
Jānis Gunārs Miķelsons
3
122
64
2307
4
Inta Balode
8
112
54
2307
5
Miervaldis Kaņeps
5
111
62
2298
6
Viesturs Lāriņš
6
91
61
2279
7
Felicita Briņķe
2
84
62
2271
8
Līvija Kazāka
12
82
60
2271
9
Ieva Preisa
11
79
58
2270
10
Jāzeps Sķerškāns
15
74
57
2266
11
Arkadijs Margevičs
4
75
60
2264
12
Konstantīns Caune
9
75
60
2264
13
Aivars Polis-Āboliņš
10
76
62
2263
14
Kārlis Tenteris
13
63
57
2255
15
Kirīna Platenberga
14
63
59
2253
Informācijas avots: Latvijas Republikas 6.Saeimas vēlēšanas, Rīga, 1995.
Dombrovskis, Kristovskis un Mūrniece, esot valdībā, kļūst aizvien bagātāki
Piektdiena, 20.maijs (2011), plkst.20:09 | Reinis Kļavis
Pētot ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, nevar paslīdēt garām nepamanīts, ka tikai atsevišķos gadījumos tādi procesi kā inflācija vai krīze atstājuši negatīvu iespaidu uz politiķu mantisko stāvokli.
Izņēmums nav ministri, no kuriem daži gaitas politikā iesākuši ja ne gluži nabadzīgo statusā, tad diezgan trūcīgi, bet pašlaik jau operē ar summām, kas vairākkārt pārsniedz algas, ko viņi šajā posmā nopelnījuši, strādājot valsts darbā.
Štokijs aizdod, Kampars aizņemas
Ja ne par bagātāko, tad rosīgāko ministru šā Ministru kabineta sastāvā var uzskatīt tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kas attiecas uz īpašumiem un naudas uzkrājumiem, tie gan nav gājuši vairumā, pat samazinājušies. Piemēram, 2005. gadā, kad Štokenbergs vēl bija Ministru prezidenta padomnieks, viņam piederēja četri īpašumi Jaunsātu pagastā un Rīgā, bet deklarācija par pērno gadu uzrāda tikai trīs – dzīvokli Rīgā un paprāvus zemes un ēku īpašumus Jaunsātos. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem – 2005. gadā Štokenberga kontos lielākās summas bija 387 450 dolāru un 134 998 lati, bet pērn ministrs pa saviem kontiem nevarēja salasīt daudz vairāk par 150 000 dolāru. Tas gan nenozīmē, ka Štokenbergs, iztiekot ar valsts maksāto algu, pakāpeniski kļuvis arvien trūcīgāks. Gluži otrādi – ministrs acīmredzami savu naudiņu licis apgrozībā, nevis zeķē. Aizdevumos vien Štokenbergs izsniedzis ap miljonu eiro, bet parādsaistības ministram ir salīdzinoši nelielas – 46 500 eiro un 23 650 latu. Jāpiebilst, ka ministrs spējis atlicināt arī 2393 latus ceļojumam un par 1141 latu saremontējis savas mājas fasādi.
Krietni «biezāks» kļuvis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ja aplūkojam ikgadējo ienākumu deklarāciju par 2002. gadu, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu, redzams, ka politiķim piederēja vien dzīvoklis Tukumā, trīs gadus veca vieglā automašīna un 34 000 latu skaidrā naudā. Pēc dažiem gadiem, 2007. gadā, Kampars varēja palepoties jau ar trim īpašumiem Tukumā, dzīvokļa īres tiesībām Rīgā un vairākiem transporta līdzekļiem (starp tiem arī piekabe un kravas kaste). Tomēr, lai savas vēlmes piepildītu, nācies ņemt 160 000 latu lielu būvniecības kredītu un 55 000 latu īstermiņa aizdevumu. Kopš tā laika Kampara finansiālais stāvoklis nav būtiski mainījies. Arī pērnā gada deklarācija liecina, ka ministram ir mazlietots auto un aptuveni 200 000 eiro lieli parādi. Daļu – 63 465 latus (tas ir trīskārt vairāk nekā viņa gada alga) – ministrs gan spējis nomaksāt, kā arī guvis peļņu, pārdodot kādas firmas kapitāldaļas par 35 000 latu.
Dombrovskis un Mūrniece – stabili uz augšu
Stabilu augšupeju savās finansēs kopš 2002. gada, pirmo reizi kļūstot par ministru, uzrāda pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis. Politisko karjeru 2002. gadā sākot, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, 1998. gada izlaiduma «Audi 100» un neliels iekrājums – 4500 latu, 2000 dolāru un 1000 eiro. 2006. gadā deputāta krēslā Dombrovskis iesēdās jau krietni turīgāks. Acīmredzot maciņam par labu nākusi rosīšanās Eiroparlamentā, jo īpašumiem klāt nācis zemes gabals Jūrmalā, «Audi» nomainīts pret SAAB, bet kontā uzkrājušies ap 50 000 eiro. Ir arī parādsaistības – 32 000 eiro, taču jāņem vērā, ka arī pats Dombrovskis spējis aizdot 33 000 eiro citiem. Kas attiecas uz pērno gadu, premjera mantas stāvoklis uzlabojies vēl vairāk: viņa īpašumā nu jau ir trīs īpašumi – dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavā, par 12 650,47 latiem iegādāta automašīna «Toyota Rav 4», kontu stāvoklis aptuveni tāds pats kā 2006. gadā, un vēl izsniegts 178 788 eiro liels aizdevums. Pašam premjeram parādu vairs nav.
Tikpat stabili, lai arī mazākos apmēros, savu dzīvi uz sliedēm nolikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Uz starta līnijas 2002. gadā viņa kāpa tikai ar «standarta» 2000 latiem skaidrā naudā, bet 2007. gadā īpašumā jau bija māja ar palīgēkām Baložos, kā arī par 13 745 eiro iegādāta mašīna «Ford Focus». Lai īstenotu šo vidusslāņa sapni, Mūrniecei acīmredzot nācies aizņemties vairāk nekā 20 000 latu un 11 248 eiro, un, saskaņā ar pērnā gada deklarāciju, šie kredīti godprātīgi tiek dzēsti joprojām un citu izmaiņu Mūrnieces mantiskajā stāvoklī nav.
Kristovska fenomens, Pabrikam – sliktāk
Kā vidusmēra pilsonis 2001. gadā ministra krēslā sēdās Ģirts Valdis Kristovskis. Pašreizējam ārlietu ministram piederēja dzīvojamā māja Ventspilī, pusmāja Rīgā, neliels, ap 10 000 latu, naudas žūksnītis un vairāk nekā desmit gadus veca automašīna «Rover». Augot politiskajai pieredzei, pieauga arī personiskā labklājība. 2006. gadā Kristovskis pārņēma mātes saimniecību Trapenē un iepirka zemi, «Rover» vietā izmantoja «Audi A6», un bankas kontā gozējās ne vairs nieka 10 000, bet jau 41 650 latu un 15 000 eiro. Mantiskajai labklājībai par skādi nenāca nedz inflācijas, nedz tai sekojošās krīzes. Pērn īpašumā vai kopīpašumā ar citām personām Kristovskim bija jau seši gan zemes, gan zemes un mājas, gan dzīvokļa īpašumi, bet garāžā novietots mazlietots «Jaguar». Līdztekus tam Kristovskis veicis ap 200 000 latu lielus ieguldījumus dažādos fondos, aizdevis 21 500 latu un arī tad vēl pamanījies iekrāt krietnu kušķīti naudas – divos kontos 138 354 eiro un 69 851 dolāru, kā arī vēl dažus tūkstošus citos.
Ne tik veiksmīgi tikt pie turības izdevies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš 2004. gadā politikā iegāja kā parlamentārais sekretārs. Toreiz viņa īpašumā bija divas mājas – Lapmežciemā un Iršu pagastā, kā arī 12 gadus vecs «Renault». 2009. gadā, būdams Saeimas deputāts, Pabriks deklarēja jau trīs īpašumus – tātad vēl vienu līdztekus esošajiem. Auto viņš tolaik bija nomainījis uz tikpat vecu SAAB, toties arī «iebraucis» 40 000 eiro lielā kredītā. Nebaltām (vai baltām) dienām politiķim mājās glabājās 3000 eiro, bet bankā – apaļi 2000 latu. Uz pērno gadu Pabrika mantiskais stāvoklis nebija būtiski mainījies.
Jaunie bagātnieki – Ēlerte un Dūklavs
Katrā ziņā interesanti būs pavērot, kā pēc dažiem gadiem mainīsies jaunpienākušo ministru mantiskais stāvoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vidū jau tagad ir krietni turīgi cilvēki. Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, saskaņā ar iesniegto ienākumu deklarāciju, pieder divi dzīvokļi Rīgā un divi īpašumi Jūrmalā un Virbu pagastā, trasta portfelis 590 303 latu nominālvērtībā un vairāk nekā 50 000 eiro dažādos bankas kontos. Pērn Ēlerte par 23 385 latiem iegādājusies jaunu «Audi», ziedojusi 8000 latu un nebūt ne mazas summas samaksājusi par dēla mācībām ārzemēs, savukārt pie parādsaistībām minēta salīdzinoši neliela summa – 50 000 eiro.
Par turīgu, ja ne par bagātu, var nosaukt arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram pieder astoņi īpašumi un tikpat transportlīdzekļu. Skaidrā naudā Dūklavs glabā 6000 latu, 12 000 dolāru un 10 000 eiro, savukārt bankās – ap 38 000 latu, 28 000 eiro un 16 500 dolāru. Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, 35 500 dolāru un vairāk nekā 60 000 latu Dūklavs aizdevis citiem, savukārt pats parādā tikai 64 900 eiro
Pētot ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, nevar paslīdēt garām nepamanīts, ka tikai atsevišķos gadījumos tādi procesi kā inflācija vai krīze atstājuši negatīvu iespaidu uz politiķu mantisko stāvokli.
Izņēmums nav ministri, no kuriem daži gaitas politikā iesākuši ja ne gluži nabadzīgo statusā, tad diezgan trūcīgi, bet pašlaik jau operē ar summām, kas vairākkārt pārsniedz algas, ko viņi šajā posmā nopelnījuši, strādājot valsts darbā.
Štokijs aizdod, Kampars aizņemas
Ja ne par bagātāko, tad rosīgāko ministru šā Ministru kabineta sastāvā var uzskatīt tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kas attiecas uz īpašumiem un naudas uzkrājumiem, tie gan nav gājuši vairumā, pat samazinājušies. Piemēram, 2005. gadā, kad Štokenbergs vēl bija Ministru prezidenta padomnieks, viņam piederēja četri īpašumi Jaunsātu pagastā un Rīgā, bet deklarācija par pērno gadu uzrāda tikai trīs – dzīvokli Rīgā un paprāvus zemes un ēku īpašumus Jaunsātos. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem – 2005. gadā Štokenberga kontos lielākās summas bija 387 450 dolāru un 134 998 lati, bet pērn ministrs pa saviem kontiem nevarēja salasīt daudz vairāk par 150 000 dolāru. Tas gan nenozīmē, ka Štokenbergs, iztiekot ar valsts maksāto algu, pakāpeniski kļuvis arvien trūcīgāks. Gluži otrādi – ministrs acīmredzami savu naudiņu licis apgrozībā, nevis zeķē. Aizdevumos vien Štokenbergs izsniedzis ap miljonu eiro, bet parādsaistības ministram ir salīdzinoši nelielas – 46 500 eiro un 23 650 latu. Jāpiebilst, ka ministrs spējis atlicināt arī 2393 latus ceļojumam un par 1141 latu saremontējis savas mājas fasādi.
Krietni «biezāks» kļuvis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ja aplūkojam ikgadējo ienākumu deklarāciju par 2002. gadu, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu, redzams, ka politiķim piederēja vien dzīvoklis Tukumā, trīs gadus veca vieglā automašīna un 34 000 latu skaidrā naudā. Pēc dažiem gadiem, 2007. gadā, Kampars varēja palepoties jau ar trim īpašumiem Tukumā, dzīvokļa īres tiesībām Rīgā un vairākiem transporta līdzekļiem (starp tiem arī piekabe un kravas kaste). Tomēr, lai savas vēlmes piepildītu, nācies ņemt 160 000 latu lielu būvniecības kredītu un 55 000 latu īstermiņa aizdevumu. Kopš tā laika Kampara finansiālais stāvoklis nav būtiski mainījies. Arī pērnā gada deklarācija liecina, ka ministram ir mazlietots auto un aptuveni 200 000 eiro lieli parādi. Daļu – 63 465 latus (tas ir trīskārt vairāk nekā viņa gada alga) – ministrs gan spējis nomaksāt, kā arī guvis peļņu, pārdodot kādas firmas kapitāldaļas par 35 000 latu.
Dombrovskis un Mūrniece – stabili uz augšu
Stabilu augšupeju savās finansēs kopš 2002. gada, pirmo reizi kļūstot par ministru, uzrāda pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis. Politisko karjeru 2002. gadā sākot, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, 1998. gada izlaiduma «Audi 100» un neliels iekrājums – 4500 latu, 2000 dolāru un 1000 eiro. 2006. gadā deputāta krēslā Dombrovskis iesēdās jau krietni turīgāks. Acīmredzot maciņam par labu nākusi rosīšanās Eiroparlamentā, jo īpašumiem klāt nācis zemes gabals Jūrmalā, «Audi» nomainīts pret SAAB, bet kontā uzkrājušies ap 50 000 eiro. Ir arī parādsaistības – 32 000 eiro, taču jāņem vērā, ka arī pats Dombrovskis spējis aizdot 33 000 eiro citiem. Kas attiecas uz pērno gadu, premjera mantas stāvoklis uzlabojies vēl vairāk: viņa īpašumā nu jau ir trīs īpašumi – dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavā, par 12 650,47 latiem iegādāta automašīna «Toyota Rav 4», kontu stāvoklis aptuveni tāds pats kā 2006. gadā, un vēl izsniegts 178 788 eiro liels aizdevums. Pašam premjeram parādu vairs nav.
Tikpat stabili, lai arī mazākos apmēros, savu dzīvi uz sliedēm nolikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Uz starta līnijas 2002. gadā viņa kāpa tikai ar «standarta» 2000 latiem skaidrā naudā, bet 2007. gadā īpašumā jau bija māja ar palīgēkām Baložos, kā arī par 13 745 eiro iegādāta mašīna «Ford Focus». Lai īstenotu šo vidusslāņa sapni, Mūrniecei acīmredzot nācies aizņemties vairāk nekā 20 000 latu un 11 248 eiro, un, saskaņā ar pērnā gada deklarāciju, šie kredīti godprātīgi tiek dzēsti joprojām un citu izmaiņu Mūrnieces mantiskajā stāvoklī nav.
Kristovska fenomens, Pabrikam – sliktāk
Kā vidusmēra pilsonis 2001. gadā ministra krēslā sēdās Ģirts Valdis Kristovskis. Pašreizējam ārlietu ministram piederēja dzīvojamā māja Ventspilī, pusmāja Rīgā, neliels, ap 10 000 latu, naudas žūksnītis un vairāk nekā desmit gadus veca automašīna «Rover». Augot politiskajai pieredzei, pieauga arī personiskā labklājība. 2006. gadā Kristovskis pārņēma mātes saimniecību Trapenē un iepirka zemi, «Rover» vietā izmantoja «Audi A6», un bankas kontā gozējās ne vairs nieka 10 000, bet jau 41 650 latu un 15 000 eiro. Mantiskajai labklājībai par skādi nenāca nedz inflācijas, nedz tai sekojošās krīzes. Pērn īpašumā vai kopīpašumā ar citām personām Kristovskim bija jau seši gan zemes, gan zemes un mājas, gan dzīvokļa īpašumi, bet garāžā novietots mazlietots «Jaguar». Līdztekus tam Kristovskis veicis ap 200 000 latu lielus ieguldījumus dažādos fondos, aizdevis 21 500 latu un arī tad vēl pamanījies iekrāt krietnu kušķīti naudas – divos kontos 138 354 eiro un 69 851 dolāru, kā arī vēl dažus tūkstošus citos.
Ne tik veiksmīgi tikt pie turības izdevies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš 2004. gadā politikā iegāja kā parlamentārais sekretārs. Toreiz viņa īpašumā bija divas mājas – Lapmežciemā un Iršu pagastā, kā arī 12 gadus vecs «Renault». 2009. gadā, būdams Saeimas deputāts, Pabriks deklarēja jau trīs īpašumus – tātad vēl vienu līdztekus esošajiem. Auto viņš tolaik bija nomainījis uz tikpat vecu SAAB, toties arī «iebraucis» 40 000 eiro lielā kredītā. Nebaltām (vai baltām) dienām politiķim mājās glabājās 3000 eiro, bet bankā – apaļi 2000 latu. Uz pērno gadu Pabrika mantiskais stāvoklis nebija būtiski mainījies.
Jaunie bagātnieki – Ēlerte un Dūklavs
Katrā ziņā interesanti būs pavērot, kā pēc dažiem gadiem mainīsies jaunpienākušo ministru mantiskais stāvoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vidū jau tagad ir krietni turīgi cilvēki. Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, saskaņā ar iesniegto ienākumu deklarāciju, pieder divi dzīvokļi Rīgā un divi īpašumi Jūrmalā un Virbu pagastā, trasta portfelis 590 303 latu nominālvērtībā un vairāk nekā 50 000 eiro dažādos bankas kontos. Pērn Ēlerte par 23 385 latiem iegādājusies jaunu «Audi», ziedojusi 8000 latu un nebūt ne mazas summas samaksājusi par dēla mācībām ārzemēs, savukārt pie parādsaistībām minēta salīdzinoši neliela summa – 50 000 eiro.
Par turīgu, ja ne par bagātu, var nosaukt arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram pieder astoņi īpašumi un tikpat transportlīdzekļu. Skaidrā naudā Dūklavs glabā 6000 latu, 12 000 dolāru un 10 000 eiro, savukārt bankās – ap 38 000 latu, 28 000 eiro un 16 500 dolāru. Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, 35 500 dolāru un vairāk nekā 60 000 latu Dūklavs aizdevis citiem, savukārt pats parādā tikai 64 900 eiro
sestdiena, 2011. gada 21. maijs
Uzņēmumu reģistrs atsaka PS jaunās valdes reģistrāciju
BNS Piektdiena, 20. maijs (2011)
Uzņēmumu reģistrs (UR) atteicies reģistrēt 16.aprīlī notikušajā partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē pieņemtos lēmumus par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu grozījumiem, vēsta portāls pietiek.com.
Tas nozīmē, ka, visticamāk, PS būs jāsasauc jauna kopsapulce. Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, tas saasinājis jau tā nokaitētās iekšējās attiecības starp partijas strāvojumiem, kurus nosacīti var iedalīt tajos, kas atbalsta strauju konsolidēšanos ar Jauno laiku apvienotā partijā Vienotība, un tajos, kuri kā priekšnoteikumu tam izvirza dažādu problēmjautājumu atrisināšanu, piemēram, finansējuma piesaistes caurredzamību. Jaunievēlētajā valdē, kuru UR nav reģistrējis, vairākumā pārstāvēti PS līderim Ģirtam Valdim Kristovskim lojāli cilvēki, kuri ir pret forsētu apvienošanos Vienotībā.
16.aprīlī sasauktajā PS kopsapulcē sākotnēji nebija kvoruma, jo uz to bija ieradušies tikai 220 no 630 partijas biedriem. Tomēr pēc apspriešanās tika izlemts, ka statūti ļauj juridiski korekti sasaukt atkārtotu kopsapulci, uz kuru vairs neattiektos prasība par minimālo dalībnieku skaitu. PS to arī izdarīja, tajā pašā dienā pārvēlot partijas valdi, grozot statūtus un pieņemot rezolūciju, kas kopumā atbalsta Vienotības izveidi.
Tomēr UR 11.maijā pieņēmis lēmumu atteikt šo izmaiņu reģistrāciju, jo, izskatot iesniegtos dokumentus, secināts, ka tajos ir nepilnības. Līdz ar to nolemts atlikt ieraksta izdarīšanu politisko partiju reģistrā par izmaiņām partijas valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas reģistrēšanu. Uzņēmumu reģistrs arī noteicis termiņu – šā gada 9. augustu – šo trūkumu novēršanai.
Kristovskis pastāstīja, ka UR esot atteicis reģistrāciju, jo, pēc UR domām, PS nevarēja rīkot atkārtotu kopsapulci vienā un tajā pašā dienā. "Mūsu juristi interpretēja to citādi," viņš piebilda.
Pašlaik radusies situācija tiek izvērtēta, un nākamnedēļ būs lielāka skaidrība par tālāko rīcību.
Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, pašlaik dažādi PS strāvojumi meklē vēlamāko juridisko izeju no šīs situācijas.
Kāds jaunās valdes loceklis, lūdzot uz viņu oficiāli neatsaukties, portālam pieļāva, ka Uzņēmumu reģistra konstatētie pārkāpumi, iespējams, attiecas tikai uz statūtu grozījumu reģistrāciju, bet ne uz valdes sastāva apstiprināšanu. Tāpat neoficiāli izskan versijas, ka, iespējams, juridiskās neprecizitātes pieļautas tīši, lai apstrīdētu kopsapulces lēmumus, ja tie būs nevēlami.
"Šī Pilsoniskās savienības valde ir daudziem nevēlama, līdz ar to jau iepriekš ir izplānots variants A gadījumam, ja tiek ievēlēta vēlamā valde, un variants B, ja nevēlama, lai vajadzības gadījumā Uzņēmumu reģistrā panāktu tās atcelšanu," pieļāva kāds avots PS rindās.
Neoficiāli izskan, ka šīm pretrunām ir tālejošs mērķis panākt PS vadības maiņu. No Jaunā laika ir saņemti signāli, ka "mēs iesim ar Pilsonisko savienību tikai bez Ģirta [Valda Kristovska]"".
Jau vēstīts, ka PS kopsapulcē izvērtās sīva cīņa uz valdes locekļu amatiem. Kopsapulce nolēma valdes vadīšanu uzticēt Kristovskim, taču valdē netika PS kampaņas vadītājs Arvils Ašeradens, kuru izkonkurēja Jauniešu nodaļas vadītāja Linda Medene. Valdē netika arī Saeimas deputāti Uģis Rotbergs un Ilze Viņķele, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un citi.
Valdē no reģioniem ievēlēta Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Rīga), Rēzeknes novada domes deputāte Līvija Pavlinska (Latgale), PS Dobeles nodaļas vadītājs Jānis Avotiņš (Zemgale), Saeimas deputāte Ilze Vergina (Vidzeme) un Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (Kurzeme).
Tāpat valdē ievēlēti Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Ina Druviete, Janīna Kursīte-Pakule, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī bijusī Saeimas deputāte Anna Seile.
Tāpat izvērtās asas diskusijas par statūtu grozījumiem. Sākotnēji statūtu grozījumi paredzēja, ka valde apstiprina kandidatūras Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru amatiem, kā arī to amatpersonu kandidātus, kurus izvirza Saeimas deputāti un ievēlē Saeima.
Tomēr pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes un deputāta Uģa Rotberga iebildumiem, ka tādējādi tiek ierobežotas Saeimas deputātu tiesības, šī norma tika mīkstināta, dodot valdei tiesības tikai ieteikt kandidatūras.
Vēl statūtu izmaiņas, kas apstiprinātas kopsapulcē, paredz, ka valde ieceļ partijas ģenerālsekretāru un nosaka viņa pienākumus un tiesības. Ģenerālsekretārs vienlaikus nevar ieņemt valdes un Revīzijas komisijas locekļa amatu.
Turpmāk iesniegumam par uzņemšanu partijā būs jāpievieno viena PS biedra (pašlaik divu) rekomendācija, taču šim biedram ir jābūt partijā ne mazāk kā gadu. Tāpat izmaiņas statūtos paredz, ka lēmumu par uzņemšanu partijā pieņems PS valde, pašlaik – PS valde pēc nodaļas ieteikuma. Taču PS valde varēs lūgt nodaļas viedokli par biedra kandidātu, ja viņš dzīvo teritorijā, kur ir izveidota PS nodaļa.
Uzņēmumu reģistrs (UR) atteicies reģistrēt 16.aprīlī notikušajā partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē pieņemtos lēmumus par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu grozījumiem, vēsta portāls pietiek.com.
Tas nozīmē, ka, visticamāk, PS būs jāsasauc jauna kopsapulce. Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, tas saasinājis jau tā nokaitētās iekšējās attiecības starp partijas strāvojumiem, kurus nosacīti var iedalīt tajos, kas atbalsta strauju konsolidēšanos ar Jauno laiku apvienotā partijā Vienotība, un tajos, kuri kā priekšnoteikumu tam izvirza dažādu problēmjautājumu atrisināšanu, piemēram, finansējuma piesaistes caurredzamību. Jaunievēlētajā valdē, kuru UR nav reģistrējis, vairākumā pārstāvēti PS līderim Ģirtam Valdim Kristovskim lojāli cilvēki, kuri ir pret forsētu apvienošanos Vienotībā.
16.aprīlī sasauktajā PS kopsapulcē sākotnēji nebija kvoruma, jo uz to bija ieradušies tikai 220 no 630 partijas biedriem. Tomēr pēc apspriešanās tika izlemts, ka statūti ļauj juridiski korekti sasaukt atkārtotu kopsapulci, uz kuru vairs neattiektos prasība par minimālo dalībnieku skaitu. PS to arī izdarīja, tajā pašā dienā pārvēlot partijas valdi, grozot statūtus un pieņemot rezolūciju, kas kopumā atbalsta Vienotības izveidi.
Tomēr UR 11.maijā pieņēmis lēmumu atteikt šo izmaiņu reģistrāciju, jo, izskatot iesniegtos dokumentus, secināts, ka tajos ir nepilnības. Līdz ar to nolemts atlikt ieraksta izdarīšanu politisko partiju reģistrā par izmaiņām partijas valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas reģistrēšanu. Uzņēmumu reģistrs arī noteicis termiņu – šā gada 9. augustu – šo trūkumu novēršanai.
Kristovskis pastāstīja, ka UR esot atteicis reģistrāciju, jo, pēc UR domām, PS nevarēja rīkot atkārtotu kopsapulci vienā un tajā pašā dienā. "Mūsu juristi interpretēja to citādi," viņš piebilda.
Pašlaik radusies situācija tiek izvērtēta, un nākamnedēļ būs lielāka skaidrība par tālāko rīcību.
Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, pašlaik dažādi PS strāvojumi meklē vēlamāko juridisko izeju no šīs situācijas.
Kāds jaunās valdes loceklis, lūdzot uz viņu oficiāli neatsaukties, portālam pieļāva, ka Uzņēmumu reģistra konstatētie pārkāpumi, iespējams, attiecas tikai uz statūtu grozījumu reģistrāciju, bet ne uz valdes sastāva apstiprināšanu. Tāpat neoficiāli izskan versijas, ka, iespējams, juridiskās neprecizitātes pieļautas tīši, lai apstrīdētu kopsapulces lēmumus, ja tie būs nevēlami.
"Šī Pilsoniskās savienības valde ir daudziem nevēlama, līdz ar to jau iepriekš ir izplānots variants A gadījumam, ja tiek ievēlēta vēlamā valde, un variants B, ja nevēlama, lai vajadzības gadījumā Uzņēmumu reģistrā panāktu tās atcelšanu," pieļāva kāds avots PS rindās.
Neoficiāli izskan, ka šīm pretrunām ir tālejošs mērķis panākt PS vadības maiņu. No Jaunā laika ir saņemti signāli, ka "mēs iesim ar Pilsonisko savienību tikai bez Ģirta [Valda Kristovska]"".
Jau vēstīts, ka PS kopsapulcē izvērtās sīva cīņa uz valdes locekļu amatiem. Kopsapulce nolēma valdes vadīšanu uzticēt Kristovskim, taču valdē netika PS kampaņas vadītājs Arvils Ašeradens, kuru izkonkurēja Jauniešu nodaļas vadītāja Linda Medene. Valdē netika arī Saeimas deputāti Uģis Rotbergs un Ilze Viņķele, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un citi.
Valdē no reģioniem ievēlēta Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Rīga), Rēzeknes novada domes deputāte Līvija Pavlinska (Latgale), PS Dobeles nodaļas vadītājs Jānis Avotiņš (Zemgale), Saeimas deputāte Ilze Vergina (Vidzeme) un Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (Kurzeme).
Tāpat valdē ievēlēti Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Ina Druviete, Janīna Kursīte-Pakule, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī bijusī Saeimas deputāte Anna Seile.
Tāpat izvērtās asas diskusijas par statūtu grozījumiem. Sākotnēji statūtu grozījumi paredzēja, ka valde apstiprina kandidatūras Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru amatiem, kā arī to amatpersonu kandidātus, kurus izvirza Saeimas deputāti un ievēlē Saeima.
Tomēr pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes un deputāta Uģa Rotberga iebildumiem, ka tādējādi tiek ierobežotas Saeimas deputātu tiesības, šī norma tika mīkstināta, dodot valdei tiesības tikai ieteikt kandidatūras.
Vēl statūtu izmaiņas, kas apstiprinātas kopsapulcē, paredz, ka valde ieceļ partijas ģenerālsekretāru un nosaka viņa pienākumus un tiesības. Ģenerālsekretārs vienlaikus nevar ieņemt valdes un Revīzijas komisijas locekļa amatu.
Turpmāk iesniegumam par uzņemšanu partijā būs jāpievieno viena PS biedra (pašlaik divu) rekomendācija, taču šim biedram ir jābūt partijā ne mazāk kā gadu. Tāpat izmaiņas statūtos paredz, ka lēmumu par uzņemšanu partijā pieņems PS valde, pašlaik – PS valde pēc nodaļas ieteikuma. Taču PS valde varēs lūgt nodaļas viedokli par biedra kandidātu, ja viņš dzīvo teritorijā, kur ir izveidota PS nodaļa.
pirmdiena, 2011. gada 9. maijs
Sudraba: ar 'savējo' iecelšanu amatos 'Vienotība' nodevusi pašas deklarētus principus
www.DELFI.lv | 09. maijs 2011
Palielināt fotoFoto: vienotiba.lv "Vienotības" savulaik "skaļi definētie" godīguma un atklātības principi šīs valdības darbības laikā nodoti, aktīvi ieceļot uzņēmumu padomēs koalīcijas partiju pārstāvjus, uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba, neslēpjot, ka tas viņai sagādājis vilšanos.
Pirmdien intervijā Latvijas Radio Sudraba pauda, ka pašlaik valsts uzņēmumu valdēs bieži vien nonāk likvidēto padomju locekļi, un tā ir tāda kā amatu kompensēšana. Viņasprāt, vairākiem valžu locekļiem nav atbilstošā kompetence, bet daudzos uzņēmumos valdes skaitliski ir pārāk lielas.
"Man jāatzīst, ka man pašai tā bija rūgta vilšanās, jo "Vienotības" definētie principi - godīgums, atklātība, [..] uz kuriem tik ļoti daudz uzstāja, ka jābūt kompetentiem cilvēkiem un atklātiem konkursiem" šīs valdības darbības laikā ir nodoti, pauda Sudraba.
""Vienotība" šīs valdības sastāvā sāka tik ļoti aktīvi likt savus cilvēkus amatos, man bija ļoti žēl, ka faktiski tie principi, kas tika skaļi definēti [..] ir nodoti," sacīja Valsts kontroliere.
Jau ziņots, ka pēc Saeimas vēlēšanām "Vienotības" un Zaļo un zemnieku koalīcijas valdība aktīvi nomainīja pārstāvjus valsts uzņēmumos. Lielākās izmaiņas piedzīvoja ZZS vadītās Satiksmes ministrijas iestādes, bet arī "Vienotības" vadītajā Ekonomikas ministrijā nomainīti vairāki pārstāvji uzņēmumu vadībā.
Piemēram, februārī kļuva zināms, ka Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) valdē iecelts "Vienotībai" pietuvinātais jurists Andris Gādmanis, reģistrētas izmaiņas arī Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā esošās valsts SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" (LNMC) vadībā. Par šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuva Jūrmalas domniece, partijas "Jaunais laiks" (JL) biedre Iveta Blaua.
http://bizness.delfi.lv/uznemumi/em-parzina-esosajos-uznemumus-iecel-vienotibas-cilvekus.d?id=36639825
Palielināt fotoFoto: vienotiba.lv "Vienotības" savulaik "skaļi definētie" godīguma un atklātības principi šīs valdības darbības laikā nodoti, aktīvi ieceļot uzņēmumu padomēs koalīcijas partiju pārstāvjus, uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba, neslēpjot, ka tas viņai sagādājis vilšanos.
Pirmdien intervijā Latvijas Radio Sudraba pauda, ka pašlaik valsts uzņēmumu valdēs bieži vien nonāk likvidēto padomju locekļi, un tā ir tāda kā amatu kompensēšana. Viņasprāt, vairākiem valžu locekļiem nav atbilstošā kompetence, bet daudzos uzņēmumos valdes skaitliski ir pārāk lielas.
"Man jāatzīst, ka man pašai tā bija rūgta vilšanās, jo "Vienotības" definētie principi - godīgums, atklātība, [..] uz kuriem tik ļoti daudz uzstāja, ka jābūt kompetentiem cilvēkiem un atklātiem konkursiem" šīs valdības darbības laikā ir nodoti, pauda Sudraba.
""Vienotība" šīs valdības sastāvā sāka tik ļoti aktīvi likt savus cilvēkus amatos, man bija ļoti žēl, ka faktiski tie principi, kas tika skaļi definēti [..] ir nodoti," sacīja Valsts kontroliere.
Jau ziņots, ka pēc Saeimas vēlēšanām "Vienotības" un Zaļo un zemnieku koalīcijas valdība aktīvi nomainīja pārstāvjus valsts uzņēmumos. Lielākās izmaiņas piedzīvoja ZZS vadītās Satiksmes ministrijas iestādes, bet arī "Vienotības" vadītajā Ekonomikas ministrijā nomainīti vairāki pārstāvji uzņēmumu vadībā.
Piemēram, februārī kļuva zināms, ka Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) valdē iecelts "Vienotībai" pietuvinātais jurists Andris Gādmanis, reģistrētas izmaiņas arī Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā esošās valsts SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" (LNMC) vadībā. Par šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuva Jūrmalas domniece, partijas "Jaunais laiks" (JL) biedre Iveta Blaua.
http://bizness.delfi.lv/uznemumi/em-parzina-esosajos-uznemumus-iecel-vienotibas-cilvekus.d?id=36639825
Abonēt:
Ziņas (Atom)