Partiju mainīšana dažiem atmaksājas

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=86827

Komponists Imants Kalniņš ZZS sarakstā noslīdējis uz pēdējo vietu

"Pārbēdzēji", "nodevēji", "žurkas no grimstoša kuģa" – tā vēlētāji mēdz lamāt partiju mainītājus. Tomēr pie vēlēšanu urnām viņi pret šiem kandidātiem bijuši labvēlīgi noskaņoti.

No redzamākajiem Saeimas deputātu kandidātiem, kas pēdējā sasaukuma laikā mainījuši partijas, vēlētāji sodījuši tikai divus – Imantu Kalniņu un Vairu Paegli. Pārējiem provizoriskie rezultāti arī turpmāk sola iespēju strādāt Saeimā.

Vissmagāk vēlētāju nežēlastībā kritis komponists Imants Kalniņš, kurš no ceturtās vietas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Rīgas apgabala sarakstā pamanījās noslīdēt uz pēdējo – 32. vietu. Kalniņš neilgi pirms vēlēšanām pameta "TB"/LNNK par labu zaļajiem zemniekiem, bet acīmredzami nav paguvis iekarot ZZS vēlētāju uzticību. Turklāt vēlētāji kopumā šogad ir bijuši krietni uzmanīgāki un atstājuši zem svītras arī citus mūziķus un sportistus (Ieva Akuratere, Viktors Ščerbatihs, Aivars Visockis). Kā lielais vairākums vēlēšanu zaudētāju, arī I. Kalniņš stāsta, ka nemaz nav vēlējies vairs būt par deputātu. "Paldies Dievam, ka vēlētāji tā izlēma. Varēšu vairāk pievērsties mūzikas rakstīšanai," teica komponists. Savas politiskās nepopularitātes cēloņus gan viņš nevēloties analizēt.

Līdzīgi izsakās arī Vaira Paegle, kas Tautas partiju nomainīja pret "Vienotību", bet tomēr palika "zem strīpas". Pēc mandāta nolikšanas viņa plāno pamest ne tikai politiku, bet arī Latviju un doties pie savas ģimenes, kas atgriezusies uz dzīvi Amerikā. Jāpiebilst gan, ka Paegles situācija bijusi krietni citāda nekā Kalniņam, jo viņa nav vis slīdējusi uz leju, bet gan pacēlusies no 25. vietas "Vienotības" Rīgas apgabala sarakstā līdz 10. vietai, bet ar to nav pieticis iekļūšanai parlamentā. "Es nemaz negaidīju tik labu rezultātu, jo apzināti nepiedalījos nekādās kampaņas aktivitātēs. Droši vien vēlētāji novērtēja manus centienus ārpolitikā, jo, objektīvi vērtējot, nedomāju, ka man ir bijuši lieli sasniegumi iekšpolitikā. Toties darīju visu, lai Eiropas Padomes asamblejā un NATO Parlamentārajā asamblejā tiktu sadzirdēta arī Latvija un tās intereses," vērtēja Paegle.

Toties citiem pārbēdzējiem partiju maiņa izrādījusies veiksmīga. Piemēram, parlamentārietis jau kopš Augstākās padomes laikiem Dzintars Ābiķis strādās arī nākamajā Saeimā. Ābiķis pirms gada tika izslēgts no Tautas partijas un drīz vien pievienojās citu bijušo tautpartijiešu – Aigara Štokenberga un Arta Pabrika – nodibinātajai partijai "Sabiedrība citai politika". Visi trīs ievēlēti no apvienības "Vienotība" saraksta. No "Vienotības" saraksta ievēlēts arī pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, kurš laikus nomainīja TP pret "JL".

Cits tautpartijietis – Jānis Klaužs – pievienojās ZZS. Turklāt vēlētāju vērtējumā viņš kļuvis par šīs apvienības Latgales apgabala saraksta vispopulārāko kandidātu, apsteidzot gan bijušo Daugavpils mēru Rihardu Eigimu, gan saraksta "lokomotīvi" Staņislavu Šķesteru. Savukārt bijušais ZZS pārstāvis Visvaldis Lācis nākamajā Saeimā iekļuvis kopā ar "Visu Latvijai" jauniešiem no Vidzemes apgabala. Kandidātu lēkāšana pa partijām notiek arī kreisajā flangā. Tā Nikolajs Kabanovs prata laikus prognozēt "PCTVL" krahu un pārmesties uz "Saskaņas centru", no kura arī iekļuvis nākamajā Saeimā.

Mētāšanās pa dažādām partijām ne vienmēr ir nosodāma, bet atsevišķos gadījumos tā uzskatāma par normālu demokrātiska procesa sastāvdaļu, pārliecināts Vēlēšanu reformu biroja priekšsēdētājs Valdis Liepiņš. "Ir gadījumi, kad partijas vairākuma un biedra domas dalās kādā principiālā jautājumā. Piemēram, ja partija atbalsta Abrenes atdošanu, tad biedram, kurš vēlas saglabāt Abreni Latvijai, ir morālas tiesības šādu partiju pamest. Problēma tikai tā, ka ar principu var piesegties arī pašlabuma meklētāji," uzskata eksperts. Viņš arī pieļāva, ka Latvijā vairākums partiju mainīšanas gadījumu ir bijuši tieši pašlabuma meklēšanas, nevis principa pēc.