http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=87854
27.10.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
"VL"/"TB"/LNNK izslēgšana no nākamās valdības iespējamā sastāva ir "Vienotības" daļēja priekšapmaksa prezidentam ceļojumam uz Kremli
Tajā pašā pirmdienas rītā, kad uzzinājām par pēkšņo nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK svītrošanu no iespējamās valdības sastāva, Rīgas krievu laikrakstā "Čas" izlasījām, ka pazīstamais Krievijas rūpnieku savienības viceprezidents, politologs un politiķis attālas latviskas izcelsmes kungs Igors Jurgens ļoti sadusmojies par to, kādu valdību Latvijā konstruē. Jurgena kgs pasludinājis, tādu radikāļu pieņemšana valdībā esot Krievijas pašas, krievu vēstures un krievu kritušo svētās piemiņas apvainošana, kaimiņvalsts apvainošana! Jurgena kgs personiski uzskatot, ka tagad Zatlera kga vizītes gatavošana esot "zem jautājuma", tas ir, apšaubāma. Jurgens "atbildīgi" paziņo, ka viņa pilsoniskā pozīcija un viņa rūpnieku savienības viceprezidenta amats liekot aģitēt rūpnieku vārdā, lai Zatlera vizīte tiktu atcelta.
Jurgena kga sašutuma patiesais iemesls laikam gan ir cits, proti, ka "Saskaņas centrs" vēl joprojām nav ticis pie varas Latvijā. Jurgens jau bija apsveicis Saskaņas cilvēkus ar uzvaru un "sabiedrības konsolidāciju". "Latvijas Avīzes" lasītājam jāzina, ka Jurgena kgs ir Urbanoviča kga ilggadējs sadarbības biedrs un, domāju, draugs. Kopīgi viņi vada Baltijas forumu, un jādomā, ka Jurgens to uztur. Arī citādi Jurgena kgs izpalīdzējis, un tāpēc viņa dusmas un sašutums ir saprotams, bet nolemtie soda līdzekļi neskan kā kaķa lāsti debesīs. Tie atbalsojās zināmā "Vienotības" kliķē. Tāpēc nešķiet, ka "atbrīvošanās" no "VL"/"TB"/LNNK ir negaidīta. Draudi no Maskavas puses arī, bet galvenokārt pašas "Vienotības" nobīšanās.
trešdiena, 2010. gada 27. oktobris
pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris
V.Zariņš: Promaskavisko uzskatu paudēji cenšas izsacīties miglaināk nekā agrāk
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=87525&date=2010-10-22
Ikviens cilvēks un katra organizēta sistēma, nonākot sev nevēlamos apstākļos, izvēlas kādu no trim iespējām: 1) aiziet, 2) pielāgoties, 3) pielāgot vidi savām vajadzībām. Okupācijas laikā Latvijas pilsoņi no uzspiestās situācijas nevarēja aiziet. Viņiem nācās pielāgoties vai iet bojā.
Iespēja pielāgot Latvijas apstākļus pilsoņu vairākuma un līdz ar to latviešu tautas ilgtermiņa interesēm tagad ir reāla, taču tie cilvēki, kas pēc okupētājvalsts sabrukuma nāca Latvijā pie varas, šo iespēju līdz šim izmantojuši bikli un negribīgi. Jautājums par Latvijas turpmākās attīstības ceļu joprojām paliek atklāts. Šādos apstākļos daudzi visu tautību Latvijas iedzīvotāji valsti pamet. Atliek jautāt – vai pieradums pielāgoties valstī pastāvošajām nebūšanām (un pēdējos gados – arī aiziešana no tām) nav vājinājusi tautas gribu paredzamā nākotnē izmainīt situāciju sev par labu?
Latvijai joprojām pastāv trīs attīstības iespējas – Austrumu diktēta krievu šovinistu kundzība kopā ar plašu korumpētību, dažādu nokrāsu kosmopolītisms jeb "multikulturālisms" vai arī sava nacionāla valsts, aptuveni tāda pati kā vairākumam citu Eiropas Savienības zemju tautu – latviska Latvija.
Pārkrievošanas modeļa atklātākie atbalstītāji vēlēšanās nupat cietuši neveiksmi. Viņu līdzjutēji aiz robežas droši vien jutīsies spiesti vicināt pātagu un kliņģeri, lai vairotu ietekmi tiem šā virziena piekritējiem, kas Saeimā iekļuvuši no citiem sarakstiem. Varbūt par viņu aktīvāku iesaistīšanu spēlē piesolīs kādu ienesīgu darījumu vai liks noprast, ka gardi pamielos kaimiņus, kad tie atbrauks viesos. Te gan der atcerēties, ka piesolīta bezmaksas siera smarža ne allaž un ne visus aizvilina iecerētajā virzienā.
Daži korumpētie Latvijas politikāņi šoreiz Saeimā nav tikuši un iekļuvušo rindas kļuvušas retākas. Tomēr jūtams pagrieziens uz okupācijas seku pārvarēšanu vēl nav noticis. Promaskavisko uzskatu paudēji tagad cenšas izsacīties miglaināk nekā agrāk. Viņi pulcējas galvenokārt ap "Saskaņas centru", kura politiskā seja ir neskaidrāka. 10. Saeimā nupat ievēlētais šā saraksta deputāts Valērijs Kravcovs oktobra speciālizdevuma "Tava avīze" 21. lpp. nesen rakstīja: "... Ir pienācis laiks izveidot stipru Latvijas krievu kopienu ar nodaļām visās lielākajās pilsētās." Te jūtami centieni veidot valsti valstī. Līdzīgas noskaņas manāmas arī alkatīgāko mantraušu politiskajos grupējumos, kam tautas nākotne nerūp.
Smaga cīņa ap latviskas Latvijas ideju un tās paudējiem tagad, kā šķiet, norit "Vienotības" iekšienē, jo te sarosījušies daži nepārprotami kosmopolīti. Tomēr arī savā apvienībā viņi sastop pretsparu. Šķiet, ka arī "Visu Latvijai" var kļūt par nozīmīgu kodolu, ap kuru kristalizēsies latviskās Latvijas idejas. Patrioti ir pamanāmi vēl citās partijās.
Saeimas deputātu vārdi un pat lēmumi Latvijas turpmākās attīstības virzienu, protams, ietekmēs tikai mazā mērā. Izšķirošais spēks būs daudzu tūkstošu cilvēku rīcības gribētais un negribētais rezultāts. Svarīgākie faktori, kas noteiks Latvijas turpmākā ceļa izvēli, būs saimnieciskās dzīves stabilitāte, valodas un kultūras sekmīga attīstība, kā arī nacionālās valsts politiskais spēks. To ietekmēt ir ikviena pilsoņa varā.
sestdiena, 2010. gada 23. oktobris
Kristiana Rozenvalda Rezumējums par 10.Saeimas vēlēšanām
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34784476
23. oktobris 2010
10.Saeima būs pati pārstāvētākā
Sabiedrība var būt apmierināta ar 10.Saeimu, jo tikai 5,6 procenti (54 047 vēlētāji) bija nobalsojuši par kādu no sīkpartijām un vēl 20684 vēlētāju aploksnes ir atzītas par nederīgām, tostarp tāpēc, ka vēlētāji bija balsojuši ar tukšu aploksni. Tātad jaunajā Saeimā netiks pārstāvēti 74 758 vēlētāji (7,74%) no 965 509. Salīdzinājumam: pirms četriem gadiem 9.Saeimā netika pārstāvēti 10,74% balsojušo, savukārt vēl pirms četriem gadiem 8.Saeimā nepārstāvēti bija 15,8%, 7.Saeimā par mazajām partijām tika nodots 10,84% balsu, 6.Saeimā - 11,98%, 5.Saeimā - 10,68%. Tātad jaunievēlētā 10.Saeima ir pati pārstāvētākā atjaunotas valsts vēsturē.
Izšķirīgās TV debates
Nebija arī citkārt piedzīvoto protesta balsojumu, nebija arī pēkšņu un neizprotamu pārsteigumu, kā tas bija 6.Saeimā, negaidīti ievēlot gan Zīgerista partiju, gan Latvijas Vienības partiju. Jā, no tiem, kas šogad pēdējās aptaujās figurēja kā neizlēmušie, daudzi nobalsoja par "Vienotību" un ZZS, taču, TV debatēs vērojot "Par labu Latviju!" līdera Aināra Šlesera jau apnicīgo atkārtošanas, kā arī Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča acīmredzamo nogurumu, šāds rezultāts nebija pārsteigums. Piebilstams, ka šajās vēlēšanās ļoti daudz noteica TV debates, jo īpaši pēdējās pirmsvēlēšanu dienās. Vēl nekad TV debates nav bijušas tik izšķirīgas.
12 partijas un "lietussargi"
Jaunievēlētā Saeima ir arī pati sadrumstalotākā atjaunotās Latvijas vēsturē. Lai gan ir ievēlēti vien pieci saraksti, taču visi šie saraksti ir partiju apvienības. Tā līdz šim vēl ne reizi nav bijis. Iepriekš patstāvīgi bija startējusi Tautas partija, "Jaunais laiks", TB/LNNK, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija.
Iepriekš pati sadrumstalotākā bija 6.Saeima, jo tika ievēlēti 9 no 19 sarakstiem, turklāt divi no ievēlētājiem sarakstiem bija partiju apvienības. Tādējādi 6.Saeimā bija pārstāvētas 11 partijas. Taču 10.Saeimā būs pārstāvētas jau 12 partijas plus vēl tā saucamā "Lietussargu grupa". Tāpat ir ievēlēti arī vairāki deputāti, kuri nav nevienas politiskās partijas biedri.
Jau tagad redzams, ka savstarpējās domstarpības dažu apvienību iekšpusē ir lielākas nekā apvienībām savā starpā. Īpaši izceļas gan "Vienotība", gan arī "VL-TB/LNNK". Jau šobrīd var prognozēt, ka pūliņi apvienību saturēšanā atņems enerģiju valsts svarīgo problēmu risināšanā, tāpēc arī tik daudz tiek runāts par Saeimas ārkārtas vēlēšanām vēl pirms jaunās Saeimas pirmās sēdes.
Iespraucies daudz politiķu
Līdz šim tikai divas reizes partijām izdevies iekļūt Saeimā ar 6 mandātiem un vienreiz - ar 5. Tas tāpēc, ka, lai iegūtu šādu vietu skaitu, jābūt matemātiskai nejaušībai, kā tas bija 6.Saeimā, kad tik daudziem sarakstiem bija līdzīgs rezultāts. Tas nozīmē, ja uz 10.Saeimas vēlēšanām partijas nebūtu apvienojušās, uz izkrišanas robežas būtu arī tās partijas, kuras ieguvušas 6 mandātus: "Visu Latvijai!", "Lietussargu grupējums" un "Sabiedrība citai politikai". Uz tās pašas robežas balansētu arī Tautas partija un Pirmā partija. Saeimā diez vai būtu ievēlēti arī četri Sociālistiskās partijas deputāti, divi Daugavpils partijas un divi "TB/LNNK" deputāti.
Ja viens no partiju apvienošanās mērķiem bija kopīgi pārvarēt 5% barjeru, tad šo mērķi partijas ir sasniegušas ar uzviju.
Ko rakstīs vēstures grāmatās?
Komentējot politiku, tostarp vēlēšanu rezultātus, par vienu un to pašu faktu un skaitļiem var izteikt pilnīgi pretējus viedokļus. Vēstures grāmatās jau nebūs vieta visiem komentāriem, tur paliks vien tie, kas būs visskaļāk izteikti un visvairāk akceptēti. Tāpēc vēlēšanu kampaņas turpinās ne tikai līdz vēlēšanu dienai, bet arī komentējot vēlētāju izvēli.
Vai tiešām ir tā, kā raksta citu valstu presē, ka 10.Saeimas vēlēšanās Latvijas sabiedrība ir izteikusi atbalstu V.Dombrovska īstenotajai "budžeta konsolidācijai"? Vai PLL iegūtās astoņas balsis ir uzvara vai traģisks zaudējums? Vai ZZS iegūtās vietas ir apliecinājums partijas līdzšinējiem darbiem vai arī veiksmīgas izvairīšanās sekas? Vai, ievēlot tos pašus politiķus, Latvija ir balsojusi pret pārmaiņām?
23. oktobris 2010
10.Saeima būs pati pārstāvētākā
Sabiedrība var būt apmierināta ar 10.Saeimu, jo tikai 5,6 procenti (54 047 vēlētāji) bija nobalsojuši par kādu no sīkpartijām un vēl 20684 vēlētāju aploksnes ir atzītas par nederīgām, tostarp tāpēc, ka vēlētāji bija balsojuši ar tukšu aploksni. Tātad jaunajā Saeimā netiks pārstāvēti 74 758 vēlētāji (7,74%) no 965 509. Salīdzinājumam: pirms četriem gadiem 9.Saeimā netika pārstāvēti 10,74% balsojušo, savukārt vēl pirms četriem gadiem 8.Saeimā nepārstāvēti bija 15,8%, 7.Saeimā par mazajām partijām tika nodots 10,84% balsu, 6.Saeimā - 11,98%, 5.Saeimā - 10,68%. Tātad jaunievēlētā 10.Saeima ir pati pārstāvētākā atjaunotas valsts vēsturē.
Izšķirīgās TV debates
Nebija arī citkārt piedzīvoto protesta balsojumu, nebija arī pēkšņu un neizprotamu pārsteigumu, kā tas bija 6.Saeimā, negaidīti ievēlot gan Zīgerista partiju, gan Latvijas Vienības partiju. Jā, no tiem, kas šogad pēdējās aptaujās figurēja kā neizlēmušie, daudzi nobalsoja par "Vienotību" un ZZS, taču, TV debatēs vērojot "Par labu Latviju!" līdera Aināra Šlesera jau apnicīgo atkārtošanas, kā arī Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča acīmredzamo nogurumu, šāds rezultāts nebija pārsteigums. Piebilstams, ka šajās vēlēšanās ļoti daudz noteica TV debates, jo īpaši pēdējās pirmsvēlēšanu dienās. Vēl nekad TV debates nav bijušas tik izšķirīgas.
12 partijas un "lietussargi"
Jaunievēlētā Saeima ir arī pati sadrumstalotākā atjaunotās Latvijas vēsturē. Lai gan ir ievēlēti vien pieci saraksti, taču visi šie saraksti ir partiju apvienības. Tā līdz šim vēl ne reizi nav bijis. Iepriekš patstāvīgi bija startējusi Tautas partija, "Jaunais laiks", TB/LNNK, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija.
Iepriekš pati sadrumstalotākā bija 6.Saeima, jo tika ievēlēti 9 no 19 sarakstiem, turklāt divi no ievēlētājiem sarakstiem bija partiju apvienības. Tādējādi 6.Saeimā bija pārstāvētas 11 partijas. Taču 10.Saeimā būs pārstāvētas jau 12 partijas plus vēl tā saucamā "Lietussargu grupa". Tāpat ir ievēlēti arī vairāki deputāti, kuri nav nevienas politiskās partijas biedri.
Jau tagad redzams, ka savstarpējās domstarpības dažu apvienību iekšpusē ir lielākas nekā apvienībām savā starpā. Īpaši izceļas gan "Vienotība", gan arī "VL-TB/LNNK". Jau šobrīd var prognozēt, ka pūliņi apvienību saturēšanā atņems enerģiju valsts svarīgo problēmu risināšanā, tāpēc arī tik daudz tiek runāts par Saeimas ārkārtas vēlēšanām vēl pirms jaunās Saeimas pirmās sēdes.
Iespraucies daudz politiķu
Līdz šim tikai divas reizes partijām izdevies iekļūt Saeimā ar 6 mandātiem un vienreiz - ar 5. Tas tāpēc, ka, lai iegūtu šādu vietu skaitu, jābūt matemātiskai nejaušībai, kā tas bija 6.Saeimā, kad tik daudziem sarakstiem bija līdzīgs rezultāts. Tas nozīmē, ja uz 10.Saeimas vēlēšanām partijas nebūtu apvienojušās, uz izkrišanas robežas būtu arī tās partijas, kuras ieguvušas 6 mandātus: "Visu Latvijai!", "Lietussargu grupējums" un "Sabiedrība citai politikai". Uz tās pašas robežas balansētu arī Tautas partija un Pirmā partija. Saeimā diez vai būtu ievēlēti arī četri Sociālistiskās partijas deputāti, divi Daugavpils partijas un divi "TB/LNNK" deputāti.
Ja viens no partiju apvienošanās mērķiem bija kopīgi pārvarēt 5% barjeru, tad šo mērķi partijas ir sasniegušas ar uzviju.
Ko rakstīs vēstures grāmatās?
Komentējot politiku, tostarp vēlēšanu rezultātus, par vienu un to pašu faktu un skaitļiem var izteikt pilnīgi pretējus viedokļus. Vēstures grāmatās jau nebūs vieta visiem komentāriem, tur paliks vien tie, kas būs visskaļāk izteikti un visvairāk akceptēti. Tāpēc vēlēšanu kampaņas turpinās ne tikai līdz vēlēšanu dienai, bet arī komentējot vēlētāju izvēli.
Vai tiešām ir tā, kā raksta citu valstu presē, ka 10.Saeimas vēlēšanās Latvijas sabiedrība ir izteikusi atbalstu V.Dombrovska īstenotajai "budžeta konsolidācijai"? Vai PLL iegūtās astoņas balsis ir uzvara vai traģisks zaudējums? Vai ZZS iegūtās vietas ir apliecinājums partijas līdzšinējiem darbiem vai arī veiksmīgas izvairīšanās sekas? Vai, ievēlot tos pašus politiķus, Latvija ir balsojusi pret pārmaiņām?
piektdiena, 2010. gada 22. oktobris
Žurnālam 'Rīgas Laiks' jauni īpašnieki
http://www.delfi.lv/news/national/politics/zurnalam-rigas-laiks-jauni-ipasnieki.d?id=34771274
LETA:
No 19.oktobra par SIA "Rīgas laiks" īpašniekiem kļuvuši žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais redaktors Uldis Tīrons un izdevējs Arnis Rītups, veiktas izmaiņas arī žurnāla izdevēja vadībā, liecina "Firmas.lv" informācija.
Kā pastāstīja viens no jaunajiem īpašniekiem Tīrons, par izmaiņām žurnāla īpašniekos un vadībā runāts jau vairākus mēnešus.
"Nonācām pie kopsaucēja, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt, žurnālam ir nepieciešama attīstība. Lēmumu par vadības maiņu pieņēmām kopīgi ar iepriekšējiem īpašniekiem," skaidro Tīrons.
Līdz šim pa 50% SIA "Rīgas laiks" kapitāldaļu piederēja ilggadējam žurnāla izdevēja īpašniekam Vilim Dambiņam un Māršala salās reģistrētajai "Dakota Investments Corp.". "Dakota Investments Corp." ir saistīta ar sabiedrisko attiecību speciālistu un izdevēju Jurģi Liepnieku - iepriekš polittehnologs sociālajā tīklā "Twitter" apstiprināja, ka šis Māršala salās reģistrētais uzņēmums pieder viņam.
Tagad pa 50% kapitāldaļu pieder Tīronam un Rītupam.
Nomainīts arī vienīgais SIA "Rīgas laiks" valdes loceklis - Dambiņa vietā šajā amatā stājies Tīrons.
"Fundamentālas izmaiņas "Rīgas Laika" redakcijā neesam plānojuši. Mainījušies tikai uzņēmuma īpašnieki. Visi pārējie strādās, kā strādājuši līdz šim. Mums ir šādas tādas domas, kā uzlabot žurnāla situāciju, bet tas, kā žurnāls attīstīsies, būs atkarīgs arī no redakcijas darbības," sacīja Tīrons.
Darījuma summu Tīrons neizpauda, vien norādīja, ka summa bijusi neliela.
Rītups starp SIA "Rīgas laiks" īpašniekiem atgriežas pēc desmit mēnešu pārtraukuma. Līdz 2009.gada decembrim SIA "Liepnieks un Rītups" bija 50% kapitāldaļu turētāji žurnāla "Rīgas Laiks" izdevējā. Vēlāk šīs SIA "Rīgas laiks" kapitāldaļas pārņēma Liepnieks. SIA "Liepnieks un Rītups" reģistrēta 2001.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2000 latu, bet kapitāldaļas pieder Arnim Rītupam - 30%, kā arī Jurģim Liepniekam - 70%.
SIA "Rīgas laiks" pērn strādājis ar 313 882 latu apgrozījumu, kas ir par 36% mazāk nekā 2008.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 490 980 latus. Savukārt SIA "Rīgas laiks" peļņa pērn sasniedza 11 915 latus, kas ir par gandrīz trešdaļu mazāk nekā 2008.gadā, kad uzņēmums strādāja ar 29 237 latu peļņu.
LETA:
No 19.oktobra par SIA "Rīgas laiks" īpašniekiem kļuvuši žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais redaktors Uldis Tīrons un izdevējs Arnis Rītups, veiktas izmaiņas arī žurnāla izdevēja vadībā, liecina "Firmas.lv" informācija.
Kā pastāstīja viens no jaunajiem īpašniekiem Tīrons, par izmaiņām žurnāla īpašniekos un vadībā runāts jau vairākus mēnešus.
"Nonācām pie kopsaucēja, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt, žurnālam ir nepieciešama attīstība. Lēmumu par vadības maiņu pieņēmām kopīgi ar iepriekšējiem īpašniekiem," skaidro Tīrons.
Līdz šim pa 50% SIA "Rīgas laiks" kapitāldaļu piederēja ilggadējam žurnāla izdevēja īpašniekam Vilim Dambiņam un Māršala salās reģistrētajai "Dakota Investments Corp.". "Dakota Investments Corp." ir saistīta ar sabiedrisko attiecību speciālistu un izdevēju Jurģi Liepnieku - iepriekš polittehnologs sociālajā tīklā "Twitter" apstiprināja, ka šis Māršala salās reģistrētais uzņēmums pieder viņam.
Tagad pa 50% kapitāldaļu pieder Tīronam un Rītupam.
Nomainīts arī vienīgais SIA "Rīgas laiks" valdes loceklis - Dambiņa vietā šajā amatā stājies Tīrons.
"Fundamentālas izmaiņas "Rīgas Laika" redakcijā neesam plānojuši. Mainījušies tikai uzņēmuma īpašnieki. Visi pārējie strādās, kā strādājuši līdz šim. Mums ir šādas tādas domas, kā uzlabot žurnāla situāciju, bet tas, kā žurnāls attīstīsies, būs atkarīgs arī no redakcijas darbības," sacīja Tīrons.
Darījuma summu Tīrons neizpauda, vien norādīja, ka summa bijusi neliela.
Rītups starp SIA "Rīgas laiks" īpašniekiem atgriežas pēc desmit mēnešu pārtraukuma. Līdz 2009.gada decembrim SIA "Liepnieks un Rītups" bija 50% kapitāldaļu turētāji žurnāla "Rīgas Laiks" izdevējā. Vēlāk šīs SIA "Rīgas laiks" kapitāldaļas pārņēma Liepnieks. SIA "Liepnieks un Rītups" reģistrēta 2001.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2000 latu, bet kapitāldaļas pieder Arnim Rītupam - 30%, kā arī Jurģim Liepniekam - 70%.
SIA "Rīgas laiks" pērn strādājis ar 313 882 latu apgrozījumu, kas ir par 36% mazāk nekā 2008.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 490 980 latus. Savukārt SIA "Rīgas laiks" peļņa pērn sasniedza 11 915 latus, kas ir par gandrīz trešdaļu mazāk nekā 2008.gadā, kad uzņēmums strādāja ar 29 237 latu peļņu.
Lienošā okupācija
KREMĻA politiķi savā ārpolitikā orientējas uz kaimiņvalsts iekarošanu .Tam nav jānotiek ar bumbvedēju un tanku izmantošanu, kā tas notika Gruzijā, bet ar ekonomiskiem un politiskiem līdzekļiem. To sauc par lienošo okupāciju. Latvijā ierodas krievu biznesmeņi ar mērķi nopirkt dažādu mūsu firmu akcijas. 2010.g. oktobrī krievi bija gatavi nopirkt kokapstrādes koncerna „Latvijas Finieris” akcijas, lai pilnīgi to iegūtu savā īpašumā. Tā var nopirkt visu Latviju, ja vien to pārdosim. Šis ir ļoti labi pelnošs uzņēmums. Nevienam no līdz īpašniekiem nepieder „LF” akciju kontrolpakete. 2010.g. 18. oktobrī radio ziņo, ka krievu firma gatava iepirkt „LF” akcijas .Piedāvātā summa ir diezgan liela. Ja to pirktu mūsu valsts, tai būtu jāizdod ap 30 miljoni. Jau Rīgā darbojas šāds akciju iepirkšanas punkts. Tie ir stindzinoši jaunumi.
Atceros, ka 2010.g. maijā Rīgā ieradās Jevgeņijs Primakovs un iepazinās ar daudziem ekonomiskiem objektiem. Toreiz avīzes rakstīja, ka Krievija te varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, izmantot Latvijas infrastruktūru savu preču eksportam uz Rietumiem. Avīze „Newsweek” šos plānus nosaukusi par „Baltijas valstu ekonomisko iekarošanu”. To vislabāk var izdarīt, izveidojot šajā teritorijā sev uzticamu politisku partiju, kas oficiāli propogandēs savas idejas tautas masās un centīsies iegūt arvien lielāku politisku atbalstu. Latvijā tāda partija ir Saskaņas Centrs, ko finansē Kremlis. Viss notiek pēc Ļeņina mācības. Būs jārīko dažādas provokācijas, jāmelo, jāuzpērk politiķi , dažādas amatpersonas un nekaunīgi jāiet pretī mērķim. Uzpērkami ir visi. Reti kāds varēja iedomāties, ka varēs nopirkt Vācijas kancleru Šrēderu, bet tas notika. Tagad viņš centīgi strādā Gazprom labā. Un viss ir likumīgi. Naudai ir ļoti liels spēks. Var arī ar vajadzīgo personu veidot kopīgus biznesa projektus, radīt iespaidu, ka viņš ļoti labi pelna. Uzpirkšanas scenāriji ir talantīgi izstrādāti. Rezultāts ir garantēts. Ja ar kādu grūtāk tikt galā, darbojas ietekmes aģenti, kas izplata melus, apsūdzības, baumas . Šobrīd tos, kas aizstāv latviešus, vajag saukt par fašistiem un neonacistiem. Savos masu medijos rakstīt, ka daudzu rietumvalstu avīzēs tā sauc latviešu patriotus. Kas to var pārbaudīt ? Dezinformācijai ir pārsteidzoša iedarbība. Krievu firma izvērš „LF” akciju iepirkšanu. Par vārda akciju ar balsstiesībām maksā 10000 latu. Tas ir liels kārdinājums. Uzņēmuma direktors radio teica, ka izdevīgāk saņemt dividendes katru gadu nekā pārdot visas akcijas uzreiz. Ja akciju īpašnieki būs savas valsts patrioti, tad krievu firmai nekas neizdosies. Piedāvājums ir spēkā līdz 5. novembrim. Kremļa politika ir nekaunīga un agresīva, bet pret to var cīnīties un vajag cīnīties. Visā Ļaunuma impērijā notiek cīņa pret šo sistēmu. Paši krievi pret to vēršas. Viņu aicinājums ir: Krievija bez Putina! Bijušais padomju līderis Mihails Gorbačovs brīdinājis: „Varas iestāžu vienaldzība pret cilvēku problēmām un korupcijas sērga Krievijā varētu izraisīt šausminošus protestu uzliesmojumus, kam varētu sekot pilnīgs haoss.”
Atceros, ka 2010.g. maijā Rīgā ieradās Jevgeņijs Primakovs un iepazinās ar daudziem ekonomiskiem objektiem. Toreiz avīzes rakstīja, ka Krievija te varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, izmantot Latvijas infrastruktūru savu preču eksportam uz Rietumiem. Avīze „Newsweek” šos plānus nosaukusi par „Baltijas valstu ekonomisko iekarošanu”. To vislabāk var izdarīt, izveidojot šajā teritorijā sev uzticamu politisku partiju, kas oficiāli propogandēs savas idejas tautas masās un centīsies iegūt arvien lielāku politisku atbalstu. Latvijā tāda partija ir Saskaņas Centrs, ko finansē Kremlis. Viss notiek pēc Ļeņina mācības. Būs jārīko dažādas provokācijas, jāmelo, jāuzpērk politiķi , dažādas amatpersonas un nekaunīgi jāiet pretī mērķim. Uzpērkami ir visi. Reti kāds varēja iedomāties, ka varēs nopirkt Vācijas kancleru Šrēderu, bet tas notika. Tagad viņš centīgi strādā Gazprom labā. Un viss ir likumīgi. Naudai ir ļoti liels spēks. Var arī ar vajadzīgo personu veidot kopīgus biznesa projektus, radīt iespaidu, ka viņš ļoti labi pelna. Uzpirkšanas scenāriji ir talantīgi izstrādāti. Rezultāts ir garantēts. Ja ar kādu grūtāk tikt galā, darbojas ietekmes aģenti, kas izplata melus, apsūdzības, baumas . Šobrīd tos, kas aizstāv latviešus, vajag saukt par fašistiem un neonacistiem. Savos masu medijos rakstīt, ka daudzu rietumvalstu avīzēs tā sauc latviešu patriotus. Kas to var pārbaudīt ? Dezinformācijai ir pārsteidzoša iedarbība. Krievu firma izvērš „LF” akciju iepirkšanu. Par vārda akciju ar balsstiesībām maksā 10000 latu. Tas ir liels kārdinājums. Uzņēmuma direktors radio teica, ka izdevīgāk saņemt dividendes katru gadu nekā pārdot visas akcijas uzreiz. Ja akciju īpašnieki būs savas valsts patrioti, tad krievu firmai nekas neizdosies. Piedāvājums ir spēkā līdz 5. novembrim. Kremļa politika ir nekaunīga un agresīva, bet pret to var cīnīties un vajag cīnīties. Visā Ļaunuma impērijā notiek cīņa pret šo sistēmu. Paši krievi pret to vēršas. Viņu aicinājums ir: Krievija bez Putina! Bijušais padomju līderis Mihails Gorbačovs brīdinājis: „Varas iestāžu vienaldzība pret cilvēku problēmām un korupcijas sērga Krievijā varētu izraisīt šausminošus protestu uzliesmojumus, kam varētu sekot pilnīgs haoss.”
pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris
Ilze Buņķe: Kāpēc Landmanis aģitē par 'Vienotības' sadarbību ar SC
Ilze Buņķe, Ventspils pilsētas domes deputāte, 17. oktobris 2010
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34679743
Ne bez intereses izlasīju visos lielākajos Latvijas interneta medijos publicēto Vienotības (Jaunā laika) pārstāvja Aiva Landmaņa, bijušā Ventspils pilsētas domes deputāta, atklāto vēstuli savas partiju apvienības biedriem, kurā aktīvi un uzstājīgi tiek aģitēts par Vienotības nepieciešamu sadarbību ar Saskaņas centru (SC) valdības veidošanā.
Taču, jāatzīst, tādu īstu pārsteigumu šī vēstule nesagādāja, jo gan tās zemteksts, gan rašanās zemūdens akmeņi man ir pilnīgi skaidri, un, domāju, arī plašākai sabiedrībai būs interesanti ar tiem iepazīties.
Vispirmām kārtām jau par pašu Aivi Landmani, kā viņš pats sevi pozicionē, iepriekšējā sasaukuma Ventspils domes deputātu no Jaunā laika. Lai gan savu atklāto vēstuli viņš piebārstījis ar visdažādākajām frāzem par "oligarhu varas ietekmi", A.Landmanis pats visai cieši darbojas konkrēta oligarha - miljonāra un Jaunā laika sponsora Olafa Berķa pakļautībā. Kā O.Berķa cilvēks A.Landmanis figurējis virknē Ventspils uzņēmumu, tajā skaitā plaši pazīstamajos Ventspils tranzītkaros ierautajā Ventbunkerā, VB Holdingā un O.Berķim piederošajā N&J. Turklāt, kā jau īstenai oligarhijai piedienas, pārstāvējis sava saimnieka intereses arī mediju biznesa uzņēmumā Mediji un poligrāfija, kas tolaik kontrolēja laikrakstu "Kurzemes radio", "TV Dzintare", kā arī "Latgales televīzija". Tātad viņa uznāciens ar vēstuli nav nekas cits kā lēts triks, ar ko mēģināts apmuļķot gan Vienotības mazāk informēto daļu, gan Latvijas sabiedrību kopumā. Jo lai nu kuram, bet ne jau A.Landmanim, ņemot vērā viņa paša darbības sava maizestēva interesēs, tagad būtu morālas tiesības spriedelēt par oligarhu sazvērestībām. Un diez vai Latvijas sabiedrībai te būtu jānolaižas līdz A.Landmaņa slēptajam piedāvājumam sadalīt oligarhus labajos un sliktajos. Jo pie labajiem tad acīmredzot būtu pieskaitāms ne tikai O.Berķis, bet arī Oļegs Stepanovs, kuru Rīgas birojā Doma laukumā, ja var ticēt mediju ziņām, mēdzis apciemot atkal tas pats A.Landmanis.
Ikviens neuzmanīgs un politiski ekonomiskajās aizkulisēs ne pārāk informēts vērotājs no malas var uzdot tiešām loģisku jautājumu - kāpēc A.Landmanis "pamodies" tagad, pēc vēlēšanām, kad Vienotības karstā retorika cīņā ar promaskavisko SC jau beigusies un, var droši teikt, pateicoties tieši tai, Vienotība guvusi tik iespaidīgu deputātu mandātu skaitu 10.Saeimā? Acīmredzot A.Landmanim pilnīgi un galīgi piemirsies Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas šova pamatelements - debates un aptaujas par tēmu, kurš būs nākamais premjers: "briesmīgais, uz Maskavu orientētais" Urbanovičs vai jaukais latviskais Dombrovskis. Vienotības kampaņā šie divi spēki tika nemitīgi pretnostatīti ar uzsvaru par tēmu - ja latviskais elektorāts nesaliedēsies, pie varas nāks Kremļa apoloģēti, un Latvijai beigas. Tieši Vienotība daļā vēlētāju sacēla bailes no iespējamas prokrieviskas pēcvēlēšanu valdības Urbanoviča vadībā. Tāpēc arī jautājums - kāpēc A.Landmanis vispār klusēja tad, bet tik skaļi runā tagad? Ja Vienotības kampaņas uzsvari un vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā ar putām uz lūpām dotie solījumi neapmierināja, vajadzēja publiski protestēt un varbūt pat paziņot par izstāšanos no Jaunā laika tad, kad kampaņa tika veidota un solījumi vēlētājiem bira kā no pārpilnības raga.
Taču, protams, atbilde uz jautājumu, kāpēc A.Landmanis aktivizējies tieši šobrīd, mēģinot uzspiest Vienotībai sadarbību ar SC valstiskā mērogā, ir pilnīgi skaidra. Tāpēc, ka viņa tā sauktā atklātā vēstule, visticamāk, ir divu partiju atsevišķu sponsoru diktāts, lai mēģinātu ievirzīt jaunās valdības koalīcijas veidošanu sev vēlamajā gultnē. Ieinteresētais sponsors no Vienotības puses, jādomā, ir A.Landmaņa darba devējs "labais oligarhs" O.Berķis, bet no SC puses - arī "labais oligarhs" O.Stepanovs.
Visdrīzāk, lielākā daļa Vienotības biedru nemaz nezina par šīs partiju apvienības sastāvdaļas - Jaunā laika - ciešo sadarbību ar promaskavisko SC, piemēram, Ventspils pilsētas domē, kur šo abu iepriekšminēto oligarhu darbošanās lieliski papildina viena otru. Tagad šo pašu modeli tiek mēģināts izspēlēt jau visas Latvijas līmenī. Par spīti Vienotības vēlētāja ticībai, ka, balsojot par Vienotību un Dombrovski, viņš balso pret SC un Urbanoviču. Tagad sanāk, ka varbūt par Berķi, bet ne pret Stepanovu...
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34679743
Ne bez intereses izlasīju visos lielākajos Latvijas interneta medijos publicēto Vienotības (Jaunā laika) pārstāvja Aiva Landmaņa, bijušā Ventspils pilsētas domes deputāta, atklāto vēstuli savas partiju apvienības biedriem, kurā aktīvi un uzstājīgi tiek aģitēts par Vienotības nepieciešamu sadarbību ar Saskaņas centru (SC) valdības veidošanā.
Taču, jāatzīst, tādu īstu pārsteigumu šī vēstule nesagādāja, jo gan tās zemteksts, gan rašanās zemūdens akmeņi man ir pilnīgi skaidri, un, domāju, arī plašākai sabiedrībai būs interesanti ar tiem iepazīties.
Vispirmām kārtām jau par pašu Aivi Landmani, kā viņš pats sevi pozicionē, iepriekšējā sasaukuma Ventspils domes deputātu no Jaunā laika. Lai gan savu atklāto vēstuli viņš piebārstījis ar visdažādākajām frāzem par "oligarhu varas ietekmi", A.Landmanis pats visai cieši darbojas konkrēta oligarha - miljonāra un Jaunā laika sponsora Olafa Berķa pakļautībā. Kā O.Berķa cilvēks A.Landmanis figurējis virknē Ventspils uzņēmumu, tajā skaitā plaši pazīstamajos Ventspils tranzītkaros ierautajā Ventbunkerā, VB Holdingā un O.Berķim piederošajā N&J. Turklāt, kā jau īstenai oligarhijai piedienas, pārstāvējis sava saimnieka intereses arī mediju biznesa uzņēmumā Mediji un poligrāfija, kas tolaik kontrolēja laikrakstu "Kurzemes radio", "TV Dzintare", kā arī "Latgales televīzija". Tātad viņa uznāciens ar vēstuli nav nekas cits kā lēts triks, ar ko mēģināts apmuļķot gan Vienotības mazāk informēto daļu, gan Latvijas sabiedrību kopumā. Jo lai nu kuram, bet ne jau A.Landmanim, ņemot vērā viņa paša darbības sava maizestēva interesēs, tagad būtu morālas tiesības spriedelēt par oligarhu sazvērestībām. Un diez vai Latvijas sabiedrībai te būtu jānolaižas līdz A.Landmaņa slēptajam piedāvājumam sadalīt oligarhus labajos un sliktajos. Jo pie labajiem tad acīmredzot būtu pieskaitāms ne tikai O.Berķis, bet arī Oļegs Stepanovs, kuru Rīgas birojā Doma laukumā, ja var ticēt mediju ziņām, mēdzis apciemot atkal tas pats A.Landmanis.
Ikviens neuzmanīgs un politiski ekonomiskajās aizkulisēs ne pārāk informēts vērotājs no malas var uzdot tiešām loģisku jautājumu - kāpēc A.Landmanis "pamodies" tagad, pēc vēlēšanām, kad Vienotības karstā retorika cīņā ar promaskavisko SC jau beigusies un, var droši teikt, pateicoties tieši tai, Vienotība guvusi tik iespaidīgu deputātu mandātu skaitu 10.Saeimā? Acīmredzot A.Landmanim pilnīgi un galīgi piemirsies Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas šova pamatelements - debates un aptaujas par tēmu, kurš būs nākamais premjers: "briesmīgais, uz Maskavu orientētais" Urbanovičs vai jaukais latviskais Dombrovskis. Vienotības kampaņā šie divi spēki tika nemitīgi pretnostatīti ar uzsvaru par tēmu - ja latviskais elektorāts nesaliedēsies, pie varas nāks Kremļa apoloģēti, un Latvijai beigas. Tieši Vienotība daļā vēlētāju sacēla bailes no iespējamas prokrieviskas pēcvēlēšanu valdības Urbanoviča vadībā. Tāpēc arī jautājums - kāpēc A.Landmanis vispār klusēja tad, bet tik skaļi runā tagad? Ja Vienotības kampaņas uzsvari un vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā ar putām uz lūpām dotie solījumi neapmierināja, vajadzēja publiski protestēt un varbūt pat paziņot par izstāšanos no Jaunā laika tad, kad kampaņa tika veidota un solījumi vēlētājiem bira kā no pārpilnības raga.
Taču, protams, atbilde uz jautājumu, kāpēc A.Landmanis aktivizējies tieši šobrīd, mēģinot uzspiest Vienotībai sadarbību ar SC valstiskā mērogā, ir pilnīgi skaidra. Tāpēc, ka viņa tā sauktā atklātā vēstule, visticamāk, ir divu partiju atsevišķu sponsoru diktāts, lai mēģinātu ievirzīt jaunās valdības koalīcijas veidošanu sev vēlamajā gultnē. Ieinteresētais sponsors no Vienotības puses, jādomā, ir A.Landmaņa darba devējs "labais oligarhs" O.Berķis, bet no SC puses - arī "labais oligarhs" O.Stepanovs.
Visdrīzāk, lielākā daļa Vienotības biedru nemaz nezina par šīs partiju apvienības sastāvdaļas - Jaunā laika - ciešo sadarbību ar promaskavisko SC, piemēram, Ventspils pilsētas domē, kur šo abu iepriekšminēto oligarhu darbošanās lieliski papildina viena otru. Tagad šo pašu modeli tiek mēģināts izspēlēt jau visas Latvijas līmenī. Par spīti Vienotības vēlētāja ticībai, ka, balsojot par Vienotību un Dombrovski, viņš balso pret SC un Urbanoviču. Tagad sanāk, ka varbūt par Berķi, bet ne pret Stepanovu...
Jaundžeikars aktīvi vāc slepenu informāciju
http://diena.lv/lat/politics/hot/jaundzeikars-pedejas-nedelas-pavadod-deputata-amata-aktivi-vac-slepenu-informaciju
Autors: Lita Krone, LETA , 17.okt, 2010
Pavadot pēdējās nedēļas Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētāja amatā, Dzintars Jaundžeikars aktīvi vāc slepenu informāciju, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Dz. Jaundžeikars ar sparu ir ķēries pie informācijas vākšanas. Viņš ir pieprasījis datus par drošības dienestu darbiniekiem izsniegtajām piesegpasēm, Krievijai izdotām personām un atsevišķām krimināllietām. Paralēli Jaundžeikars uzsācis jaunas politiskās nišas meklējumus, sākot sarunas ar apvienību "Visu Latvijai – TB/LNNK".
Kādā no komisijas sēdēm Jaundžeikars informējis, ka pēc viņa rīcībā esošajām ziņām savairojušās Latvijas drošības dienestiem domātās piesegpases, tādēļ jānoskaidro, cik izdotas pēdējo 10 gadu laikā un kādiem dienestiem. Pieprasījumu Jaundžeikars nosūtīja, bet no Iekšlietu ministrijas saņēma atteikumu.
Savukārt Migrācijas lietu pārvaldē viņš esot interesējies, cik daudz no Krievijas personu izdošanas pieprasījumiem Latvija apmierina. To varētu saistīt ar Latvijas balzama īpašnieka Jurija Šeflera neizdošanu, ja viņš te atbrauktu. Jaundžeikars jau iepriekš Migrācijas lietu pārvaldei lūdza izvērtēt iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā Šefleram, kuru Krievija izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā.
Drošības policijai Jaundžeikars uzdevis izvērtēt iespējas atņemt pielaidi policijas darbiniekam Konstantīnam Rubīnam, kurš savulaik izmeklēja politiķa dēla Pētera Jaundžeikara sēšanos pie stūres narkotiku reibumā. Tiesa Pēteri Jaundžeikaru atzina par vainīgu.
Pēc 2. novembra viņam būs liegta piekļuve pie šīm ziņām, jo pašreizējais Dz. Jaundžeikara amats ļauj uzzināt tikai drošības dienestiem pieejamas ziņas.
Autors: Lita Krone, LETA , 17.okt, 2010
Pavadot pēdējās nedēļas Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētāja amatā, Dzintars Jaundžeikars aktīvi vāc slepenu informāciju, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Dz. Jaundžeikars ar sparu ir ķēries pie informācijas vākšanas. Viņš ir pieprasījis datus par drošības dienestu darbiniekiem izsniegtajām piesegpasēm, Krievijai izdotām personām un atsevišķām krimināllietām. Paralēli Jaundžeikars uzsācis jaunas politiskās nišas meklējumus, sākot sarunas ar apvienību "Visu Latvijai – TB/LNNK".
Kādā no komisijas sēdēm Jaundžeikars informējis, ka pēc viņa rīcībā esošajām ziņām savairojušās Latvijas drošības dienestiem domātās piesegpases, tādēļ jānoskaidro, cik izdotas pēdējo 10 gadu laikā un kādiem dienestiem. Pieprasījumu Jaundžeikars nosūtīja, bet no Iekšlietu ministrijas saņēma atteikumu.
Savukārt Migrācijas lietu pārvaldē viņš esot interesējies, cik daudz no Krievijas personu izdošanas pieprasījumiem Latvija apmierina. To varētu saistīt ar Latvijas balzama īpašnieka Jurija Šeflera neizdošanu, ja viņš te atbrauktu. Jaundžeikars jau iepriekš Migrācijas lietu pārvaldei lūdza izvērtēt iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā Šefleram, kuru Krievija izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā.
Drošības policijai Jaundžeikars uzdevis izvērtēt iespējas atņemt pielaidi policijas darbiniekam Konstantīnam Rubīnam, kurš savulaik izmeklēja politiķa dēla Pētera Jaundžeikara sēšanos pie stūres narkotiku reibumā. Tiesa Pēteri Jaundžeikaru atzina par vainīgu.
Pēc 2. novembra viņam būs liegta piekļuve pie šīm ziņām, jo pašreizējais Dz. Jaundžeikara amats ļauj uzzināt tikai drošības dienestiem pieejamas ziņas.
trešdiena, 2010. gada 13. oktobris
PALDIES PATRIOTIEM
10. Saeimas vēlēšanas ir beigušās, bet svarīgi atcerēties nozīmīgus notikumus. Saskaņas Centrs mēnešiem ilgi daudzās aptaujās bija līderis, tāpēc atkārtoja: Mēs uzvarēsim! Viņu līderis Urbanovičs vairākus gadus savos rakstos bija aicinājis latviešus nerunāt par okupāciju un izvešanām, jo tas nepatīk Kremlim. Šī partija savā politikā vēlējās izveidot Krievijai padevīgu politisko sistēmu, izstāties no NATO un pilnībā orientēties uz Austrumiem. Tagad mēs zinām, ka 2,2 miljonu eiro tika iedoti SC. Tomēr tas nepalīdzēja uzvarēt. Ļoti nozīmīgu darbu veica ‘’Latvijas Avīze’’ , TV un radio, lai pateiktu patiesību par visām partijām. Lielu naudu reklāmai izdeva PLL ,ko tauta sauca par politisko līķu listi un ko vadīja Šķēle, Šlesers un Ulmanis. ‘’Šķēle atgriezās politikā, izlikdamies, ka viņš zina. Kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes. Viņš ilgi neatklāja savu noslēpumu. Beidzot pateica, ka vajadzīga lata devalvācija. Tam piekrita vienīgi Šlesers un daži pielīdēji. Valdība šādu ‘’ gudrību ‘’ noraidīja. Noslēpumainības burbulis bija pārplīsis. Savās runās oligarhs tikai apmeloja valdību. Žurnālisti atcerējās veterinārārstu Ati Slakteri, kas no Tautas partijas iekļuva toreizējā valdībā kā finanšu ministrs un parādīja savu ’nosing spešel'. Šo partiju sabiedrība uzskata par viskorumpētāko partiju valstī. Lai izvairītos no neslavas, tā mainīja nosaukumu, bet tautas dzīvā atmiņa saglabāja šo krāpnieku vārdus un darbus. Reklāmas kampaņas laikā diezgan daudzu pilsētu mēri ( Valmieras, Cēsu…) pa radio aicināja balsot par PLL un Šleseru kā premjeru. Vēlētāji nobalsoja par Vienotību. Tā ir pļauka oligarhiem, kas cerēja ar naudu nopirkt vietas Saeimā. 30.sept. no Daugavpils pienāca ziņa, ka trūcīgajiem iedzīvotājiem dala pārtikas paciņas kopā ar SC un PLL reklāmas lapiņām. Tauta neaizmirsa, ka tieši Kalvīša valdība ieveda valsti visdziļākajā krīzē. Ulmanis, pievienojies šiem kampējiem, pazemoja sevi, jo sarunāja visādas muļķības .Pa radio skanēja arī privātpersonu aicinājumi. Tā Raimonds Pauls mudināja balsot par PLL, dziedātājs Rodrigo Fomins un aktieris Andris Bulis par profesori, bijušo veselības ministri Baibu Rozentāli no PLL saraksta. Šo ministri izsvītroja 3382 vēlētāji. Patīkami atzīmēt šos faktus, kas liecina par latviešu vēlētāja gudrību un politisko modrību. Šajā vasarā avīzē Neatkarīgā bija ievietoti 16 raksti, kas visādā veidā kritizēja Vienotību. To autors Bens Latkovskis. Dzeltenā prese darīja savu demagoģisko darbu un izgāzās. Lasītājs neticēja apmelojumiem. Jā, latviešu vēlētājs ir izaudzis un orientējas politikā.
Es lepojos par savu tautu, kas oligarhiem parādīja, kur ir viņu vieta. Paldies latviešu ārstam Aivaram Slucim no ASV, kas Latvijas Avīzē un žurnālā IR publicēja izskaidrojošu reklāmu, lai latvieši balsotu par Visu Latvijai /TB/ LNNK un Vienotību. Šajās vēlēšanās uzvarēja Taisnība, Godīgums, Ticība un zaudēja nodevība, zagšana, meli, krāpšana. Interesanti bija vērot politiķus, kad jau bija zināmi vēlēšanu rezultāti. Urbanovičs bija satriekts, Šķēle nesakarīgi runāja, Umanis skaidroja, ka vajadzīga jauna partija. Latviešu tauta bija nosargājusi savu valsti un visai pasaulei parādījusi savu uzticību Rietumu vērtībām. Kremlis ar visu savu naudu, meliem, solījumiem, draudiem un nodevējiem bija zaudējis. Latvieši visās savās mītnes zemēs apliecināja uzticību Latvijai.
Šīs vēlēšanas vienoja latviešus visā pasaulē. Paldies latviešu patriotiem! Lasot jaunievēlēto deputātu sarakstus, ir liels prieks, ka tajos nav neviens no PCTVL , jo šī latviešiem naidīgā partija neiekļuva Saeimā, jo par to balsoja tikai 1,41 procents vēlētāju. Prieks, ka O.Kastēns nav ievēlēts, jo viņa darbošanās politikā bija nožēlojama. Tagad jāsāk strādāt!
Atis Skalbergs
Es lepojos par savu tautu, kas oligarhiem parādīja, kur ir viņu vieta. Paldies latviešu ārstam Aivaram Slucim no ASV, kas Latvijas Avīzē un žurnālā IR publicēja izskaidrojošu reklāmu, lai latvieši balsotu par Visu Latvijai /TB/ LNNK un Vienotību. Šajās vēlēšanās uzvarēja Taisnība, Godīgums, Ticība un zaudēja nodevība, zagšana, meli, krāpšana. Interesanti bija vērot politiķus, kad jau bija zināmi vēlēšanu rezultāti. Urbanovičs bija satriekts, Šķēle nesakarīgi runāja, Umanis skaidroja, ka vajadzīga jauna partija. Latviešu tauta bija nosargājusi savu valsti un visai pasaulei parādījusi savu uzticību Rietumu vērtībām. Kremlis ar visu savu naudu, meliem, solījumiem, draudiem un nodevējiem bija zaudējis. Latvieši visās savās mītnes zemēs apliecināja uzticību Latvijai.
Šīs vēlēšanas vienoja latviešus visā pasaulē. Paldies latviešu patriotiem! Lasot jaunievēlēto deputātu sarakstus, ir liels prieks, ka tajos nav neviens no PCTVL , jo šī latviešiem naidīgā partija neiekļuva Saeimā, jo par to balsoja tikai 1,41 procents vēlētāju. Prieks, ka O.Kastēns nav ievēlēts, jo viņa darbošanās politikā bija nožēlojama. Tagad jāsāk strādāt!
Atis Skalbergs
piektdiena, 2010. gada 8. oktobris
K.Kariņš: Nav nekādas vajadzības paplašināt valdošo koalīciju
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=86836
Šobrīd sabiedrībā aktualizējies jautājums ne tikai par valdības veidošanu, bet arī par krieviski runājošo vēlētāju interešu pārstāvniecību valsts pārvaldē. Konkrētāk tas attiecas uz "Saskaņas centra" ("SC") iesaistīšanu vai neiesaistīšanu valdošajā koalīcijā.
Vispirms bez emocijām ir jāizanalizē vēlēšanu rezultāts. No tā redzam, ka Valda Dombrovska vadītās valdības partijas ir palielinājušas savu īpatsvaru Saeimā no 48 līdz 63 vietām. Ņemot vērā, ka šīs partijas līdz šim spējušas vienoties par kopīgu darbu, tostarp par šā gada budžetu, loģika diktē, ka tām ir ne tikai mandāts, bet vēlētāju uzdevums turpināt uzsākto darbu. Nav nekādas vajadzības paplašināt valdošo koalīciju, jo ir patiesi pārliecinoši stabils vairākums.
Opozīcijā tad paliktu divas partijas – "SC" ar 29 vietām un "Par labu Latviju" ("PLL") ar 8 vietām. Jebkurā demokrātiskā valstī šāds risinājums būtu sagaidāms un uzskatāms par pašsaprotamu. "PLL" jau ir pametusi valdības koalīciju (un saņēmusi vēlētāju nosodījumu), bet "SC" līderi publiski pauž valdības koalīcijai neatbalstāmu politiku, proti, "SC" piedāvā palielināt budžeta deficītu un atteikties no eiro ieviešanas 2014. gadā, kas ir klajā pretrunā ar Valda Dombrovska skaidri uzņemto valdības fiskālās un monetārās politikas kursu. Kāda sadarbība valdības koalīcijā?
Kāpēc tad tiek runāts par "SC" iesaistīšanu koalīcijas darbā? Iemesls, protams, ir tas, ka "SC" piesaista krievvalodīgos vēlētājus daudz lielākā proporcijā nekā jebkura cita partija. Taču, manuprāt, jautājums ir jādala – sadarbība ar "SC" kā politisku partiju un krievvalodīgo vēlētāju iesaistīšana. Tas nav viens un tas pats.
Problēma nav tā, ka "SC" netiktu iekļauta valdošā koalīcijā. Problēma ir tā, ka vienīgā partija, kura spēj masveidā piesaistīt krievvalodīgos vēlētājus, saista sevi nevis ar kādu Eiropas Savienības politisko grupu, bet ar Vladimira Putina vadīto "Vienotā Krievija". Tāpat "SC" turpina ne tikai programmā uzstāt uz krievu valodas atzīšanu kā otro valsts valodu (kas ir pretrunā ar valdības uzņemto integrācijas kursu), bet turpina noliegt okupācijas faktu, kas, manuprāt, ir tikpat neticami, kā kādai Vācijas politiskai partijai noliegt nacisma noziegumus. Fakti paliek fakti, lai arī cik nepatīkami tie būtu.
"Vienotībai" un Valdim Dombrovskim kā vēlēšanās uzvarējušam premjeram ir pienākums darīt visu, lai mainītu šo situāciju. Valdībai jāvēršas pie visām tautību grupām valstī, lai tām nebūtu jāvēršas pie Kremlim radniecīgas partijas pēc pārstāvniecības. Taču šāda valdības pretimnākšana nevar būt uz Latvijas kā nacionālas valsts rēķina, kā pašreizējā "SC" politika to faktiski pieprasa.
"SC" vēlētāji absolūtā vairākumā ir no Latgales un Rīgas, kur arī ir vislielākās krievvalodīgo kopienas. Skaidrs ir tas, ka šie vēlētāji jūtas varas atstumti un neiesaistīti.
Lai mazinātu krievvalodīgo atsvešinātību, ir jāstiprina valdības integrācijas politika gan sociālajā sfērā, gan etniskajā. Ir jānodrošina tas, lai visi valsts iedzīvotāji vienlīdz labi prastu valsts valodu un saprastu tās vēsturi. Šajā sakarā būtu pakāpeniski jāizbeidz diskriminējošā izglītības sistēma, kas daudziem Latvijas bērniem laupa iespēju pilnvērtīgi apgūt valsts valodu, mācoties krievu valodas skolās. Visiem valsts iedzīvotājiem ir jādod vienādas iespējas uz pilnu izglītību latviešu valodā, ne tikai latviešu bērniem. Tā būtu patiesa integrācijas veicināšana.
Jāatzīst arī fakts, ka līdz šim informāciju krievu valodā par norisēm Latvijā galvenokārt iespējams iegūt tikai no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Lai integrētu krievvalodīgo sabiedrības daļu, šī situācija ir jāmaina. Tāpat "Vienotībai" un citām "latviešu" partijām ir daudz aktīvāk jāstrādā krievvalodīgo kopienu centros, lai uzrunātu un iesaistītu spējīgus cilvēkus valsts politiskajā dzīvē. Mūsu valstī faktiski nav "krievu drauda". Mums tikai jālauž neauglīgais cikls, ka vairākums krievvalodīgo griež savu seju Maskavas, nevis Eiropas virzienā.
Attiecībā uz jaunievēlēto Saeimu piekrītu tam, ka valdošai koalīcijai ir jābūt konstruktīvai sadarbībai ar visu opozīciju. Visi vēlētāji ir vienlīdz vērtīgi Latvijas pilsoņi. Taču tas nenozīmē obligātu "SC" iesaistīšanu valdības koalīcijā vai Valda Dombrovska ekonomikas politikas maiņu. Politikā vienmēr būs pozīcija un opozīcija. Taču valdībai ir jāstrādā tā, lai aizvien mazinātos to pilsoņu skaits, kuri paši jūtas varas pamesti.
Šobrīd sabiedrībā aktualizējies jautājums ne tikai par valdības veidošanu, bet arī par krieviski runājošo vēlētāju interešu pārstāvniecību valsts pārvaldē. Konkrētāk tas attiecas uz "Saskaņas centra" ("SC") iesaistīšanu vai neiesaistīšanu valdošajā koalīcijā.
Vispirms bez emocijām ir jāizanalizē vēlēšanu rezultāts. No tā redzam, ka Valda Dombrovska vadītās valdības partijas ir palielinājušas savu īpatsvaru Saeimā no 48 līdz 63 vietām. Ņemot vērā, ka šīs partijas līdz šim spējušas vienoties par kopīgu darbu, tostarp par šā gada budžetu, loģika diktē, ka tām ir ne tikai mandāts, bet vēlētāju uzdevums turpināt uzsākto darbu. Nav nekādas vajadzības paplašināt valdošo koalīciju, jo ir patiesi pārliecinoši stabils vairākums.
Opozīcijā tad paliktu divas partijas – "SC" ar 29 vietām un "Par labu Latviju" ("PLL") ar 8 vietām. Jebkurā demokrātiskā valstī šāds risinājums būtu sagaidāms un uzskatāms par pašsaprotamu. "PLL" jau ir pametusi valdības koalīciju (un saņēmusi vēlētāju nosodījumu), bet "SC" līderi publiski pauž valdības koalīcijai neatbalstāmu politiku, proti, "SC" piedāvā palielināt budžeta deficītu un atteikties no eiro ieviešanas 2014. gadā, kas ir klajā pretrunā ar Valda Dombrovska skaidri uzņemto valdības fiskālās un monetārās politikas kursu. Kāda sadarbība valdības koalīcijā?
Kāpēc tad tiek runāts par "SC" iesaistīšanu koalīcijas darbā? Iemesls, protams, ir tas, ka "SC" piesaista krievvalodīgos vēlētājus daudz lielākā proporcijā nekā jebkura cita partija. Taču, manuprāt, jautājums ir jādala – sadarbība ar "SC" kā politisku partiju un krievvalodīgo vēlētāju iesaistīšana. Tas nav viens un tas pats.
Problēma nav tā, ka "SC" netiktu iekļauta valdošā koalīcijā. Problēma ir tā, ka vienīgā partija, kura spēj masveidā piesaistīt krievvalodīgos vēlētājus, saista sevi nevis ar kādu Eiropas Savienības politisko grupu, bet ar Vladimira Putina vadīto "Vienotā Krievija". Tāpat "SC" turpina ne tikai programmā uzstāt uz krievu valodas atzīšanu kā otro valsts valodu (kas ir pretrunā ar valdības uzņemto integrācijas kursu), bet turpina noliegt okupācijas faktu, kas, manuprāt, ir tikpat neticami, kā kādai Vācijas politiskai partijai noliegt nacisma noziegumus. Fakti paliek fakti, lai arī cik nepatīkami tie būtu.
"Vienotībai" un Valdim Dombrovskim kā vēlēšanās uzvarējušam premjeram ir pienākums darīt visu, lai mainītu šo situāciju. Valdībai jāvēršas pie visām tautību grupām valstī, lai tām nebūtu jāvēršas pie Kremlim radniecīgas partijas pēc pārstāvniecības. Taču šāda valdības pretimnākšana nevar būt uz Latvijas kā nacionālas valsts rēķina, kā pašreizējā "SC" politika to faktiski pieprasa.
"SC" vēlētāji absolūtā vairākumā ir no Latgales un Rīgas, kur arī ir vislielākās krievvalodīgo kopienas. Skaidrs ir tas, ka šie vēlētāji jūtas varas atstumti un neiesaistīti.
Lai mazinātu krievvalodīgo atsvešinātību, ir jāstiprina valdības integrācijas politika gan sociālajā sfērā, gan etniskajā. Ir jānodrošina tas, lai visi valsts iedzīvotāji vienlīdz labi prastu valsts valodu un saprastu tās vēsturi. Šajā sakarā būtu pakāpeniski jāizbeidz diskriminējošā izglītības sistēma, kas daudziem Latvijas bērniem laupa iespēju pilnvērtīgi apgūt valsts valodu, mācoties krievu valodas skolās. Visiem valsts iedzīvotājiem ir jādod vienādas iespējas uz pilnu izglītību latviešu valodā, ne tikai latviešu bērniem. Tā būtu patiesa integrācijas veicināšana.
Jāatzīst arī fakts, ka līdz šim informāciju krievu valodā par norisēm Latvijā galvenokārt iespējams iegūt tikai no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Lai integrētu krievvalodīgo sabiedrības daļu, šī situācija ir jāmaina. Tāpat "Vienotībai" un citām "latviešu" partijām ir daudz aktīvāk jāstrādā krievvalodīgo kopienu centros, lai uzrunātu un iesaistītu spējīgus cilvēkus valsts politiskajā dzīvē. Mūsu valstī faktiski nav "krievu drauda". Mums tikai jālauž neauglīgais cikls, ka vairākums krievvalodīgo griež savu seju Maskavas, nevis Eiropas virzienā.
Attiecībā uz jaunievēlēto Saeimu piekrītu tam, ka valdošai koalīcijai ir jābūt konstruktīvai sadarbībai ar visu opozīciju. Visi vēlētāji ir vienlīdz vērtīgi Latvijas pilsoņi. Taču tas nenozīmē obligātu "SC" iesaistīšanu valdības koalīcijā vai Valda Dombrovska ekonomikas politikas maiņu. Politikā vienmēr būs pozīcija un opozīcija. Taču valdībai ir jāstrādā tā, lai aizvien mazinātos to pilsoņu skaits, kuri paši jūtas varas pamesti.
Partiju mainīšana dažiem atmaksājas
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=86827
Komponists Imants Kalniņš ZZS sarakstā noslīdējis uz pēdējo vietu
"Pārbēdzēji", "nodevēji", "žurkas no grimstoša kuģa" – tā vēlētāji mēdz lamāt partiju mainītājus. Tomēr pie vēlēšanu urnām viņi pret šiem kandidātiem bijuši labvēlīgi noskaņoti.
No redzamākajiem Saeimas deputātu kandidātiem, kas pēdējā sasaukuma laikā mainījuši partijas, vēlētāji sodījuši tikai divus – Imantu Kalniņu un Vairu Paegli. Pārējiem provizoriskie rezultāti arī turpmāk sola iespēju strādāt Saeimā.
Vissmagāk vēlētāju nežēlastībā kritis komponists Imants Kalniņš, kurš no ceturtās vietas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Rīgas apgabala sarakstā pamanījās noslīdēt uz pēdējo – 32. vietu. Kalniņš neilgi pirms vēlēšanām pameta "TB"/LNNK par labu zaļajiem zemniekiem, bet acīmredzami nav paguvis iekarot ZZS vēlētāju uzticību. Turklāt vēlētāji kopumā šogad ir bijuši krietni uzmanīgāki un atstājuši zem svītras arī citus mūziķus un sportistus (Ieva Akuratere, Viktors Ščerbatihs, Aivars Visockis). Kā lielais vairākums vēlēšanu zaudētāju, arī I. Kalniņš stāsta, ka nemaz nav vēlējies vairs būt par deputātu. "Paldies Dievam, ka vēlētāji tā izlēma. Varēšu vairāk pievērsties mūzikas rakstīšanai," teica komponists. Savas politiskās nepopularitātes cēloņus gan viņš nevēloties analizēt.
Līdzīgi izsakās arī Vaira Paegle, kas Tautas partiju nomainīja pret "Vienotību", bet tomēr palika "zem strīpas". Pēc mandāta nolikšanas viņa plāno pamest ne tikai politiku, bet arī Latviju un doties pie savas ģimenes, kas atgriezusies uz dzīvi Amerikā. Jāpiebilst gan, ka Paegles situācija bijusi krietni citāda nekā Kalniņam, jo viņa nav vis slīdējusi uz leju, bet gan pacēlusies no 25. vietas "Vienotības" Rīgas apgabala sarakstā līdz 10. vietai, bet ar to nav pieticis iekļūšanai parlamentā. "Es nemaz negaidīju tik labu rezultātu, jo apzināti nepiedalījos nekādās kampaņas aktivitātēs. Droši vien vēlētāji novērtēja manus centienus ārpolitikā, jo, objektīvi vērtējot, nedomāju, ka man ir bijuši lieli sasniegumi iekšpolitikā. Toties darīju visu, lai Eiropas Padomes asamblejā un NATO Parlamentārajā asamblejā tiktu sadzirdēta arī Latvija un tās intereses," vērtēja Paegle.
Toties citiem pārbēdzējiem partiju maiņa izrādījusies veiksmīga. Piemēram, parlamentārietis jau kopš Augstākās padomes laikiem Dzintars Ābiķis strādās arī nākamajā Saeimā. Ābiķis pirms gada tika izslēgts no Tautas partijas un drīz vien pievienojās citu bijušo tautpartijiešu – Aigara Štokenberga un Arta Pabrika – nodibinātajai partijai "Sabiedrība citai politika". Visi trīs ievēlēti no apvienības "Vienotība" saraksta. No "Vienotības" saraksta ievēlēts arī pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, kurš laikus nomainīja TP pret "JL".
Cits tautpartijietis – Jānis Klaužs – pievienojās ZZS. Turklāt vēlētāju vērtējumā viņš kļuvis par šīs apvienības Latgales apgabala saraksta vispopulārāko kandidātu, apsteidzot gan bijušo Daugavpils mēru Rihardu Eigimu, gan saraksta "lokomotīvi" Staņislavu Šķesteru. Savukārt bijušais ZZS pārstāvis Visvaldis Lācis nākamajā Saeimā iekļuvis kopā ar "Visu Latvijai" jauniešiem no Vidzemes apgabala. Kandidātu lēkāšana pa partijām notiek arī kreisajā flangā. Tā Nikolajs Kabanovs prata laikus prognozēt "PCTVL" krahu un pārmesties uz "Saskaņas centru", no kura arī iekļuvis nākamajā Saeimā.
Mētāšanās pa dažādām partijām ne vienmēr ir nosodāma, bet atsevišķos gadījumos tā uzskatāma par normālu demokrātiska procesa sastāvdaļu, pārliecināts Vēlēšanu reformu biroja priekšsēdētājs Valdis Liepiņš. "Ir gadījumi, kad partijas vairākuma un biedra domas dalās kādā principiālā jautājumā. Piemēram, ja partija atbalsta Abrenes atdošanu, tad biedram, kurš vēlas saglabāt Abreni Latvijai, ir morālas tiesības šādu partiju pamest. Problēma tikai tā, ka ar principu var piesegties arī pašlabuma meklētāji," uzskata eksperts. Viņš arī pieļāva, ka Latvijā vairākums partiju mainīšanas gadījumu ir bijuši tieši pašlabuma meklēšanas, nevis principa pēc.
Komponists Imants Kalniņš ZZS sarakstā noslīdējis uz pēdējo vietu
"Pārbēdzēji", "nodevēji", "žurkas no grimstoša kuģa" – tā vēlētāji mēdz lamāt partiju mainītājus. Tomēr pie vēlēšanu urnām viņi pret šiem kandidātiem bijuši labvēlīgi noskaņoti.
No redzamākajiem Saeimas deputātu kandidātiem, kas pēdējā sasaukuma laikā mainījuši partijas, vēlētāji sodījuši tikai divus – Imantu Kalniņu un Vairu Paegli. Pārējiem provizoriskie rezultāti arī turpmāk sola iespēju strādāt Saeimā.
Vissmagāk vēlētāju nežēlastībā kritis komponists Imants Kalniņš, kurš no ceturtās vietas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Rīgas apgabala sarakstā pamanījās noslīdēt uz pēdējo – 32. vietu. Kalniņš neilgi pirms vēlēšanām pameta "TB"/LNNK par labu zaļajiem zemniekiem, bet acīmredzami nav paguvis iekarot ZZS vēlētāju uzticību. Turklāt vēlētāji kopumā šogad ir bijuši krietni uzmanīgāki un atstājuši zem svītras arī citus mūziķus un sportistus (Ieva Akuratere, Viktors Ščerbatihs, Aivars Visockis). Kā lielais vairākums vēlēšanu zaudētāju, arī I. Kalniņš stāsta, ka nemaz nav vēlējies vairs būt par deputātu. "Paldies Dievam, ka vēlētāji tā izlēma. Varēšu vairāk pievērsties mūzikas rakstīšanai," teica komponists. Savas politiskās nepopularitātes cēloņus gan viņš nevēloties analizēt.
Līdzīgi izsakās arī Vaira Paegle, kas Tautas partiju nomainīja pret "Vienotību", bet tomēr palika "zem strīpas". Pēc mandāta nolikšanas viņa plāno pamest ne tikai politiku, bet arī Latviju un doties pie savas ģimenes, kas atgriezusies uz dzīvi Amerikā. Jāpiebilst gan, ka Paegles situācija bijusi krietni citāda nekā Kalniņam, jo viņa nav vis slīdējusi uz leju, bet gan pacēlusies no 25. vietas "Vienotības" Rīgas apgabala sarakstā līdz 10. vietai, bet ar to nav pieticis iekļūšanai parlamentā. "Es nemaz negaidīju tik labu rezultātu, jo apzināti nepiedalījos nekādās kampaņas aktivitātēs. Droši vien vēlētāji novērtēja manus centienus ārpolitikā, jo, objektīvi vērtējot, nedomāju, ka man ir bijuši lieli sasniegumi iekšpolitikā. Toties darīju visu, lai Eiropas Padomes asamblejā un NATO Parlamentārajā asamblejā tiktu sadzirdēta arī Latvija un tās intereses," vērtēja Paegle.
Toties citiem pārbēdzējiem partiju maiņa izrādījusies veiksmīga. Piemēram, parlamentārietis jau kopš Augstākās padomes laikiem Dzintars Ābiķis strādās arī nākamajā Saeimā. Ābiķis pirms gada tika izslēgts no Tautas partijas un drīz vien pievienojās citu bijušo tautpartijiešu – Aigara Štokenberga un Arta Pabrika – nodibinātajai partijai "Sabiedrība citai politika". Visi trīs ievēlēti no apvienības "Vienotība" saraksta. No "Vienotības" saraksta ievēlēts arī pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, kurš laikus nomainīja TP pret "JL".
Cits tautpartijietis – Jānis Klaužs – pievienojās ZZS. Turklāt vēlētāju vērtējumā viņš kļuvis par šīs apvienības Latgales apgabala saraksta vispopulārāko kandidātu, apsteidzot gan bijušo Daugavpils mēru Rihardu Eigimu, gan saraksta "lokomotīvi" Staņislavu Šķesteru. Savukārt bijušais ZZS pārstāvis Visvaldis Lācis nākamajā Saeimā iekļuvis kopā ar "Visu Latvijai" jauniešiem no Vidzemes apgabala. Kandidātu lēkāšana pa partijām notiek arī kreisajā flangā. Tā Nikolajs Kabanovs prata laikus prognozēt "PCTVL" krahu un pārmesties uz "Saskaņas centru", no kura arī iekļuvis nākamajā Saeimā.
Mētāšanās pa dažādām partijām ne vienmēr ir nosodāma, bet atsevišķos gadījumos tā uzskatāma par normālu demokrātiska procesa sastāvdaļu, pārliecināts Vēlēšanu reformu biroja priekšsēdētājs Valdis Liepiņš. "Ir gadījumi, kad partijas vairākuma un biedra domas dalās kādā principiālā jautājumā. Piemēram, ja partija atbalsta Abrenes atdošanu, tad biedram, kurš vēlas saglabāt Abreni Latvijai, ir morālas tiesības šādu partiju pamest. Problēma tikai tā, ka ar principu var piesegties arī pašlabuma meklētāji," uzskata eksperts. Viņš arī pieļāva, ka Latvijā vairākums partiju mainīšanas gadījumu ir bijuši tieši pašlabuma meklēšanas, nevis principa pēc.
ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris
'Vienotība' un ZZS turpinās sadarbību nākamajā Saeimā
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/vienotiba-un-zzs-turpinas-sadarbibu-nakamaja-saeima-valdibu-cer-apstiprinat-2novembri.d?id=34421811
Saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk balsis ieguvusī partiju apvienība "Vienotība" un trešo lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpinās sadarbību arī nākamajā Saeimā, svētdien vienojās abu politisko spēku līderi.
Partijas jau vienojušās par laika grafiku, lai 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeima, varētu apstiprināt valdību, pēc tikšanās ar ZZS pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tāpat plānots laikus pārrunāt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.
Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai" kopā ar ZZS ir 55 balsis parlamentā, tāpēc abi spēki var turpināt kopīgo darbu koalīcijā, taču tā ir jāpaplašina, pēc tikšanās žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Kā iespējamie partneri nakamajā koalīcijā tiek izvērtēti gan VL-TB/LNNK, ar ko "Vienotība" tiekas svētdien uzreiz pēc ZZS, gan apvienība "Saskaņas centrs", ar kuru "Vienotībai" tikšanās paredzēta pirmdien. VL-TB/LNNK ietilpstošie "tēvzemieši" Dombrovska vadītajā valdībā strādā jau šobrīd, bet arī ar SC "Vienotība" meklēs "saskares punktus", atzina Dombrovskis, vērtējot, kurš no spēkiem būtu tīkamāks koalīcijas partneris.
Arī Brigmanis atteicās nosaukt, kurš no šiem spēkiem ZZS būtu politiski simpātiskāks, sakot "te nav skaistumkonkurss, svarīgākais ir vienošanās par darāmajiem darbiem".
Dombrovskis norādīja, ka sarunās piedalījās visu "Vienotības" veidojošo partiju līderi un "nepārvaramus iebildumus pret sadarbību ar ZZS partneri, Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" neviens neizteica".
Gan Dombrovskis, gan Brigmanis apgalvoja, ka par iespējamo amatu sadali valdībā šobrīd runāt ir pāragri, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar visiem iespējamajiem partneriem.
Savukārt ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem atzina, ka "Vienotība" ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc tai ir pirmā roka partneru izvēlē. Lembergs uzsvēra, ka viņam iebildumu nebūtu ne pret VL-TB/LNNK, kuru līderis Roberts Zīle savulaik bijis satiksmes ministrs un Lemberga sadarbība ar viņu bijusi veiksmīga, ne arī pret SC, jo pašlaik partijas "Ventspilij un Latvijai" pārstāvji veiksmīgi sadarbojas gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), gan ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.
Lembergs atzina, ka Ventspils domē SC ir "asā" opozīcijā, taču "nevajadzētu Ventspils attiecības pārnest uz Rīgu". Lembergs arī uzsvēra,ka viņam nebūs jāsadarbojas ar konkrētiem atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, jo likumdošanas darbā viņš neiesaistīsies, bet sadarbosies ar valdības ministriem.
Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Roberts Zīle , kurš pārstāv apvienībā ietilpstošos "tēvzemiešus", pēc tikšanās ar Dombrovski guvis iespaidu, ka premjers vēlas turpināt darbu esošajā koalīcijā, proti, kopā ar ZZS un VL-TB/LNNK.
Zīle atzina, ka "priekšā ir vairāki smagi lēmumi" un viņš to apzinoties. VL-TB/LNNK respektēs Dombrovska pozīciju un to, ka "Vienotība" tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību arī ar pašlaik opozīcijā esošajām apvienībām "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL).
Tomēr Zīle uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nostāja nestrādāt vienā koalīcijā ar SC paliek spēkā, un to pašu žurnālistiem sacīja arī VL vadītājs Raivis Dzintars. Vienlaikus Zīle atzina, ka kaut kāda veida sadarbība ar SC ir iespējama, taču par tās formu ir jālemj premjeram, kuram pirms tam jākonsultējas ar "Vienotības" līderiem.
Zīlem neesot iemesla neticēt, ka koalīcijas pamata modelis varētu nebūt tāds, kā to iepriekš nosauca premjers – proti, tiek saglabāta esošā koalīcija.
Zīle arī pauda pārliecību, ka ar 63 balsīm, ko pašlaik valdošā koalīcija ieguvusi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, tā būtu stabila.
Savukārt pēc provizoriskajiem rezultātiem 10.Saeimas vēlēšanās otro vietu ieguvušās SC līderis Jānis Urbanovičs vēlas vispirms redzēt tagadējā Ministru prezidenta un vēlēšanu uzvarētājas apvienības "Vienotība" premjera amata kandidāta Dombrovska piedāvājumu un tikai pēc tam runāt par iespējamo sadarbību.
Urbanovičs uzsvēra, ka pat nevēlas apspriest jautājumus par SC "ņemšanu koalīcijā vai sadarbības piedāvājumiem, pirms ir redzēts Dombrovska plāns".
"Sarunā ar Dombrovski mums galvenais ir, kas viņam padomā, jo neviens pirms vēlēšanām viņam neuzdeva jautājumus par darāmo, bet iztaujāja opozīciju un ekspertus," sacīja Urbanovičs.
Viņš uzskata, ka pilsoņi ir nobalsojuši pret pārmaiņām, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos esot vajadzīga liela koalīcija, kas būtu plašāka par 60 vietām parlamentā, lai varētu paveikt "lielus darbus".
Urbanovičs ir pārliecināts, ka "iegūto mandātu aritmētikai ir mazāka nozīme nekā konkrēto kandidātu plusiņu un svītrojumu ģeometrijai", uzsverot Saeimas sastāva nozīmi pirms sarunām par jebkādu sadarbību.
Jau vēstīts, ka apvienība "Vienotība" ir uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās un, saņemot 31% vēlētāju atbalstu, iegūs 33 vietas parlamentā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 1003 no 1013 iecirkņu saskaitīšanas.
Otro vietu un 29 vietas Saeimā ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) ar 26% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu – Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 19,6% vēlētāju un kas ieņems 22 no 100 parlamenta krēsliem.
Pa astoņām vietām Saeimā ieguvušas apvienība "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK, kas katra saņēmušas 7,6% vēlētāju atbalstu.
Saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk balsis ieguvusī partiju apvienība "Vienotība" un trešo lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpinās sadarbību arī nākamajā Saeimā, svētdien vienojās abu politisko spēku līderi.
Partijas jau vienojušās par laika grafiku, lai 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeima, varētu apstiprināt valdību, pēc tikšanās ar ZZS pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tāpat plānots laikus pārrunāt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.
Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai" kopā ar ZZS ir 55 balsis parlamentā, tāpēc abi spēki var turpināt kopīgo darbu koalīcijā, taču tā ir jāpaplašina, pēc tikšanās žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Kā iespējamie partneri nakamajā koalīcijā tiek izvērtēti gan VL-TB/LNNK, ar ko "Vienotība" tiekas svētdien uzreiz pēc ZZS, gan apvienība "Saskaņas centrs", ar kuru "Vienotībai" tikšanās paredzēta pirmdien. VL-TB/LNNK ietilpstošie "tēvzemieši" Dombrovska vadītajā valdībā strādā jau šobrīd, bet arī ar SC "Vienotība" meklēs "saskares punktus", atzina Dombrovskis, vērtējot, kurš no spēkiem būtu tīkamāks koalīcijas partneris.
Arī Brigmanis atteicās nosaukt, kurš no šiem spēkiem ZZS būtu politiski simpātiskāks, sakot "te nav skaistumkonkurss, svarīgākais ir vienošanās par darāmajiem darbiem".
Dombrovskis norādīja, ka sarunās piedalījās visu "Vienotības" veidojošo partiju līderi un "nepārvaramus iebildumus pret sadarbību ar ZZS partneri, Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" neviens neizteica".
Gan Dombrovskis, gan Brigmanis apgalvoja, ka par iespējamo amatu sadali valdībā šobrīd runāt ir pāragri, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar visiem iespējamajiem partneriem.
Savukārt ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem atzina, ka "Vienotība" ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc tai ir pirmā roka partneru izvēlē. Lembergs uzsvēra, ka viņam iebildumu nebūtu ne pret VL-TB/LNNK, kuru līderis Roberts Zīle savulaik bijis satiksmes ministrs un Lemberga sadarbība ar viņu bijusi veiksmīga, ne arī pret SC, jo pašlaik partijas "Ventspilij un Latvijai" pārstāvji veiksmīgi sadarbojas gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), gan ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.
Lembergs atzina, ka Ventspils domē SC ir "asā" opozīcijā, taču "nevajadzētu Ventspils attiecības pārnest uz Rīgu". Lembergs arī uzsvēra,ka viņam nebūs jāsadarbojas ar konkrētiem atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, jo likumdošanas darbā viņš neiesaistīsies, bet sadarbosies ar valdības ministriem.
Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Roberts Zīle , kurš pārstāv apvienībā ietilpstošos "tēvzemiešus", pēc tikšanās ar Dombrovski guvis iespaidu, ka premjers vēlas turpināt darbu esošajā koalīcijā, proti, kopā ar ZZS un VL-TB/LNNK.
Zīle atzina, ka "priekšā ir vairāki smagi lēmumi" un viņš to apzinoties. VL-TB/LNNK respektēs Dombrovska pozīciju un to, ka "Vienotība" tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību arī ar pašlaik opozīcijā esošajām apvienībām "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL).
Tomēr Zīle uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nostāja nestrādāt vienā koalīcijā ar SC paliek spēkā, un to pašu žurnālistiem sacīja arī VL vadītājs Raivis Dzintars. Vienlaikus Zīle atzina, ka kaut kāda veida sadarbība ar SC ir iespējama, taču par tās formu ir jālemj premjeram, kuram pirms tam jākonsultējas ar "Vienotības" līderiem.
Zīlem neesot iemesla neticēt, ka koalīcijas pamata modelis varētu nebūt tāds, kā to iepriekš nosauca premjers – proti, tiek saglabāta esošā koalīcija.
Zīle arī pauda pārliecību, ka ar 63 balsīm, ko pašlaik valdošā koalīcija ieguvusi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, tā būtu stabila.
Savukārt pēc provizoriskajiem rezultātiem 10.Saeimas vēlēšanās otro vietu ieguvušās SC līderis Jānis Urbanovičs vēlas vispirms redzēt tagadējā Ministru prezidenta un vēlēšanu uzvarētājas apvienības "Vienotība" premjera amata kandidāta Dombrovska piedāvājumu un tikai pēc tam runāt par iespējamo sadarbību.
Urbanovičs uzsvēra, ka pat nevēlas apspriest jautājumus par SC "ņemšanu koalīcijā vai sadarbības piedāvājumiem, pirms ir redzēts Dombrovska plāns".
"Sarunā ar Dombrovski mums galvenais ir, kas viņam padomā, jo neviens pirms vēlēšanām viņam neuzdeva jautājumus par darāmo, bet iztaujāja opozīciju un ekspertus," sacīja Urbanovičs.
Viņš uzskata, ka pilsoņi ir nobalsojuši pret pārmaiņām, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos esot vajadzīga liela koalīcija, kas būtu plašāka par 60 vietām parlamentā, lai varētu paveikt "lielus darbus".
Urbanovičs ir pārliecināts, ka "iegūto mandātu aritmētikai ir mazāka nozīme nekā konkrēto kandidātu plusiņu un svītrojumu ģeometrijai", uzsverot Saeimas sastāva nozīmi pirms sarunām par jebkādu sadarbību.
Jau vēstīts, ka apvienība "Vienotība" ir uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās un, saņemot 31% vēlētāju atbalstu, iegūs 33 vietas parlamentā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 1003 no 1013 iecirkņu saskaitīšanas.
Otro vietu un 29 vietas Saeimā ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) ar 26% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu – Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 19,6% vēlētāju un kas ieņems 22 no 100 parlamenta krēsliem.
Pa astoņām vietām Saeimā ieguvušas apvienība "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK, kas katra saņēmušas 7,6% vēlētāju atbalstu.
Āboltiņā sāk sarunas ar SC: "Vienotība" sāk koalīcijas veidošanas sarunas
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/348525-vienotiba_jau_svetdien_sak_koalicijas_veidosanas_sarunas
Apvienības sastāvā ietilpstošās partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas telpās plkst. 13.30 notiks sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību, bet stundu vēlāk tiks apspriesta sadarbība ar Nacionālo apvienību ""Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK".
Savukārt pirmdien "Vienotības" vadība tiksies ar "Saskaņas centru", lai apspriestu iespējamās sadarbības formas.
Āboltiņa: ar SC ir jārunā
Svētdienas rītā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Āboltiņa sacīja: "Ar "Saskaņas centru" ir jārunā." Viņa arī norādīja, ka plānots runāt arī ar apvienības "Par labu Latviju" pārstāvjiem, taču netieši norādīja, ka šīs apvienības iesaistīšana valdības darbā ir maz ticama.
Nevēlas pieļaut Kalvīša valdības kļūdu
Runājot par "Saskaņas centra" iesaistīšanu valdības darbā, Āboltiņa norādīja, ka "Vienotība" nevēlas pieļaut Aigara Kalvīša valdības kļūdu, kad parlaments tika sadalīts divās karojošās nometnēs. "Saskaņas centra" panākumi vēlēšanās ir ievērojami un to, pēc Āboltiņas vārdiem, nedrīkst neņemt vērā.
Tāpat Āboltiņa sacīja, ka vēlētāju atbalsts ir uzticības kredīts, kurš ir jāatjauno. "Vienotība" valdības veidošanas sarunās priekšrocību dos tiem partneriem, ar kuriem līdz šim ir kopā strādāts un kopā ar kurām ir "Vienotība" ir uzņēmusies solidāru atbildību par smagajiem lēmumiem.
LATVIJAS UZVARA
Gatavošanās 10. Saeimas vēlēšanām sākās jau sen. Mūsu valsts ienaidnieki daudzus gadus ir centušies panākt, lai visiem nepilsoņiem piešķir tiesības vēlēt Saeimu. Kremļa politiķi sūdzējušies visās iespējamās Eiropas Savienības organizācijās, lai piespiež mūsu valsti pakļauties Krievijas prasībām. Ar Latvijas politiķiem laipni runājuši dažādi krievu politiķi. To mērķis bijis tas pats. Latvieši zina, kā radās šie nepilsoņi- sarkanie okupanti izveda uz Sibīriju latviešus un viņu vietā ieveda krievus, baltkrievus un citus, lai mūs pārkrievotu. Pilsonības likums neatļauj katram migrantam dot pilsonību. Ar dažādām viltībām, solījumiem ,meliem, draudiem, uzpirkšanām Kremļa aģenti centušies iegūt politisko varu valstī. Šīs vēlēšanas to apliecināja vēlreiz. Priekšvēlēšanu kampaņa bija ilga un plaša. Debates TV ļāva visiem pārliecināt klausītājus par vienas vai otras partijas godīgumu, vērtību. Melu bija ļoti daudz. Dažādi polittehnologi pielietoja taktiskus un stratēģiskus paņēmienus, lai uzvarētu tikai viņa partija. Ļoti aktīvi darbojās ‘’’Saskaņas Centrs’’, kas aizstāvēja Kremļa p0litiku un bija pilnīgi naidīga latviešiem un Latvijai. Šīs partijas premjera kandidāts Jānis Urbanovičs solīja Latvijā izveidot trešo republiku, tātad jaunu politisko sistēmu. Ļoti aktīvi sevi reklamēja bijušā Tautas partija un Latvijas pirmā partija/ LC, kuras apvienojās, nosaucot sevi ‘’ Par labu Latviju’’, Tās vadību uzņēmās A.Šķēle, A. Šlesers un eksprezidents G. Ulmanis. Nekādas jaunas programmas, kā izvest valsti no krīzes viņiem nebija, tāpēc galvenokārt kritizēja V. Dombrovska valdību, apmelojot to visos iespējamos veidos. Partijas reitings visu laiku tai bija zems. Radio reklāmās katru dienu tika atgādināts, ka vecie kampēji un gāzētāji atkal raujas pie varas.
Vienu dienu pirms vēlēšanām pienāca apvienības ‘’ Tēvzemei un Brīvībai / LNNK’’ jaunatnes nodaļas priekšsēdētājas Lauras Dabares vēstuli, kurā bija teikts, ka nacionālā apvienība ‘’Visu Latvijai! ‘’, ar kuru kopā piedalāmies vēlēšanās, pieņēmusi lēmumu svītrot TB/LNNK deputātu kandidātus no kopīgā saraksta. Šo ziņu man apstiprināja deputāts J. Dobelis. Pēc vēlēšanām uzzinājām, ka deputāta mandātu ieguvuši divi TB/LNNK un seši Visu Latvijai deputātu kandidāti. Bija notikusi nodevība. Šajās vēlēšanās visvairāk vietas 33 ieguva partija’’ Vienotība’’, 2. Vietā SC ar 29 vietām, 3. Vietā ZZS ar 22 vietām. 8 vietas ieguva PLL. Septiņas jaundibinātās partijas nepārvarēja 5 procentu barjeru. Pilnīgi izgāzās partija ‘’Daugava – Latvijai’’, kas popularizēja noziedzīgu ideju veidot lielu kuģu ceļu no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Anti latviskā partija PCTVL neieguva nevienu vietu Saeimā. Šīs vēlēšanas izraisīja latviešos lielu nacionālu pacēlumu un apziņu, ka mēs protam aizstāvēt latvietību , savu valsti un tās brīvību.
Tos latviešus ,kas sadarbojās ar SC, TAUTA UZSKATA PAR NODEVĒJIEM. Latviskus uzvārdus, kas bija SC listē, visus izsvītroja vēlētāji. Krievi tiem neuzticējās. Vēlēšanas dienas naktī, kad notika balsu skaitīšana, uzzinājām, ka Krievija devusi 2,2 miljonus eiro, lai atbalstītu SC. Franču avīze ‘’Le Monde’’ rakstījusi, ka Kremlis grib pārvērst Latviju par kaut ko līdzīgu KGB republikai, kāda pastāv Krievijā. No Maskavas LTV korespondente ziņo, ka tur vēlēšanu rezultāti uztverti ar lielu vilšanos. Viņi bija cerējuši, ka tie būs līdzīgi Rīgas domes vēlēšanām. Vēl šodien ausīs skan uzbāzīgās reklāmas, kurās dažādu pilsētu mēri aicināja balsot par PLL un Šleseru kā vislabāko premjeru. Tauta nebija aizmirsusi melīgo pozitīvisma kampaņu pirms četriem gadiem, kas bija krāpnieciska. PLL izdeva visvairāk naudas par reklāmu. Tāpēc arī vilšanās par rezultātiem bija visai liela. Par šo partiju aicināja balsot vairāki čekas virsnieki, tas tikai parādīja , kas īsti ir šī kompānija. Vēlēšanu naktī burtiski satriekts bija Šķēle. Ulmanis sāka skaidrot, ka jādibina jauna partija, vienīgi Šlesers atzinās, ka cerējis uz labāku rezultātu.
Visvairāk plusu bija Valdim Dombrovskim. 77168. Dziedātājai Ievai Akurāterei bija ielikti 20110 mīnusi. Netika ievēlēts neviens dziedātājs, komponists, svarcēlājs, kultūrists, aktieris. Tas liecina , ka vēlētāju prasības ir izaugušas. Latvieši aktīvi balsojuši arī savās mītnes zemēs ASV, Kanādā, Austrālijā, Anglijā ,Īrijā, Zviedrijā, arī Briselē, Parīzē, pat Ķīnā, Japānā, Uzbekijā un Igaunijā. Šīs vēlēšanas ir Latvijas uzvara. Mēs visi kopā nosargāsim savu valsti un brīvību !
Atis Skalbergs
Vienu dienu pirms vēlēšanām pienāca apvienības ‘’ Tēvzemei un Brīvībai / LNNK’’ jaunatnes nodaļas priekšsēdētājas Lauras Dabares vēstuli, kurā bija teikts, ka nacionālā apvienība ‘’Visu Latvijai! ‘’, ar kuru kopā piedalāmies vēlēšanās, pieņēmusi lēmumu svītrot TB/LNNK deputātu kandidātus no kopīgā saraksta. Šo ziņu man apstiprināja deputāts J. Dobelis. Pēc vēlēšanām uzzinājām, ka deputāta mandātu ieguvuši divi TB/LNNK un seši Visu Latvijai deputātu kandidāti. Bija notikusi nodevība. Šajās vēlēšanās visvairāk vietas 33 ieguva partija’’ Vienotība’’, 2. Vietā SC ar 29 vietām, 3. Vietā ZZS ar 22 vietām. 8 vietas ieguva PLL. Septiņas jaundibinātās partijas nepārvarēja 5 procentu barjeru. Pilnīgi izgāzās partija ‘’Daugava – Latvijai’’, kas popularizēja noziedzīgu ideju veidot lielu kuģu ceļu no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Anti latviskā partija PCTVL neieguva nevienu vietu Saeimā. Šīs vēlēšanas izraisīja latviešos lielu nacionālu pacēlumu un apziņu, ka mēs protam aizstāvēt latvietību , savu valsti un tās brīvību.
Tos latviešus ,kas sadarbojās ar SC, TAUTA UZSKATA PAR NODEVĒJIEM. Latviskus uzvārdus, kas bija SC listē, visus izsvītroja vēlētāji. Krievi tiem neuzticējās. Vēlēšanas dienas naktī, kad notika balsu skaitīšana, uzzinājām, ka Krievija devusi 2,2 miljonus eiro, lai atbalstītu SC. Franču avīze ‘’Le Monde’’ rakstījusi, ka Kremlis grib pārvērst Latviju par kaut ko līdzīgu KGB republikai, kāda pastāv Krievijā. No Maskavas LTV korespondente ziņo, ka tur vēlēšanu rezultāti uztverti ar lielu vilšanos. Viņi bija cerējuši, ka tie būs līdzīgi Rīgas domes vēlēšanām. Vēl šodien ausīs skan uzbāzīgās reklāmas, kurās dažādu pilsētu mēri aicināja balsot par PLL un Šleseru kā vislabāko premjeru. Tauta nebija aizmirsusi melīgo pozitīvisma kampaņu pirms četriem gadiem, kas bija krāpnieciska. PLL izdeva visvairāk naudas par reklāmu. Tāpēc arī vilšanās par rezultātiem bija visai liela. Par šo partiju aicināja balsot vairāki čekas virsnieki, tas tikai parādīja , kas īsti ir šī kompānija. Vēlēšanu naktī burtiski satriekts bija Šķēle. Ulmanis sāka skaidrot, ka jādibina jauna partija, vienīgi Šlesers atzinās, ka cerējis uz labāku rezultātu.
Visvairāk plusu bija Valdim Dombrovskim. 77168. Dziedātājai Ievai Akurāterei bija ielikti 20110 mīnusi. Netika ievēlēts neviens dziedātājs, komponists, svarcēlājs, kultūrists, aktieris. Tas liecina , ka vēlētāju prasības ir izaugušas. Latvieši aktīvi balsojuši arī savās mītnes zemēs ASV, Kanādā, Austrālijā, Anglijā ,Īrijā, Zviedrijā, arī Briselē, Parīzē, pat Ķīnā, Japānā, Uzbekijā un Igaunijā. Šīs vēlēšanas ir Latvijas uzvara. Mēs visi kopā nosargāsim savu valsti un brīvību !
Atis Skalbergs
Abonēt:
Ziņas (Atom)