Raivis Dzintars: Nacionālie jautājumi – sāpīgi, jo neatrisināti"

http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=319662:lnacionlie-jautjumi--spgi-jo-neatrisintir&catid=72:politika&Itemid=95

30.06.2011 Ināra Mūrniece
Latviska un taisnīga Latvija – tāds ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK virsuzdevums, tuvojoties 11. Saeimas vēlēšanām, apgalvo Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars. 

Iedzīvotāju apziņā nacionālie jautājumi Latvijā ir tik sāpīgi, jo valdošās partijas iepriekšējos divdesmit gadus nav tos pienācīgi risinājušas, nav stiprinājušas latviešu kā valstsnācijas lomu un devušas pretsparu Latvijas valstij klaji nedraudzīgām aktivitātēm, uzsver Raivis Dzintars. To, ka latviešos ar jaunu sparu modusies izpratne par nacionālo vērtību svarīgumu, kā arī neapmierinātība ar līdzšinējo valdošo partiju politiku, liecina ievērojamais pieplūdums, ko pēdējās divās nedēļās pieredzējusi "Visu Latvijai" – 42 jauni biedri un 52 atbalstītāji.
To vidū – uzņēmuma "CDI" vadītājs un portāla Atlants.lv īpašnieks Gatis Sprūds, mūziķe un producente Laila Ilze Purmaliete, "Līvu" dibinātājs Juris Pavītols un citi. Būtisks papildinājums "Visu Latvijai" rindām ir starptautiski pazīstamā valodniece, filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa, kas ir arī apvienības kandidāte izglītības un zinātnes ministra amatam.
Zīmīgi, ka biedru pieplūdums "Visu Latviaji" rindās noticis tieši pēc parakstu vākšanas kampaņas par pāreju uz valsts valodu valsts finansētajās skolās. V. Poriņa atzīst: sabiedrības apziņā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, pieaug latviskā pašapziņa.

Partijā viņa iestājusies, lai panāktu to, ko secinājusi savos pētījumos – ir jāveicina latviešu kā valstsnācijas pašapziņa un jānovērš latviešu valodas runātāju diskriminācija.
Cer uz 20 vietām Saeimā
23. jūlijā plānots Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK kongress, kurā plānota abu apvienības politisko partiju apvienošanās. Pretēji citām politiskām apvienībām, idejiskā ziņā Nacionālajā apvienībā valda saskaņa, tās biedri ir izsijāti, arī kopīgā sastrādāšanās bijusi laba. Tomēr, visticamāk, 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība vēl nestartēs kā vienota politiska partija, jo var nepagūt nokārtot reģistrāciju. 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība tēmē uz 20 vietām, un tas būtu liels solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekš iegūtajām astoņām vietām.

R. Dzintars pragmātiski nosauc padarītos un vēl veicamos darbus. Pēdējā laika lielākais Nacionālās apvienības sasniegums ir pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem; turpinās darbs pie valsts valodas statusa nostiprināšanas Darba likumā, iesniegti likuma grozījumi, lai no Imigrācijas likuma izslēgtu normu, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā varētu iegūt, pamatojoties uz ieguldījumu nekustamā īpašumā; jāpalielina Valsts valodas centra valodas inspekcijas jauda... Jānovērš arī uzbrukumi Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, turpina R. Dzinatrs. Viņš uzskata, ka būtu daudz aktīvāk jāvēršas pret Latvijas valstij naidīgām organizācijām, un te kritērijus izstrādāt vajadzētu Latvijas drošības dienestiem.

Tomēr daudz tālejošāks uzdevums būtu valstiskās piederības apziņas veidošana – gan jauniešos, gan sabiedrībā kopumā, atzīst R. Dzintars. "Kad runā par iedzīvotāju aizceļošanu, bieži uzsver tikai ekonomisko faktoru. Bet tikpat nozīmīgi ir tas, kā cilvēkā spējam nostiprināt saikni ar dzimteni, lai viņš Latvijā justos labi kā mājās, lai Latvijai viņa skatījumā būtu arī emocionāla vērtība. Jo vienmēr jau kaut kur citur pasaulē varēs nopelnīt vairāk..." Satraucoši, piebilst politiķis, ka par aizceļošanu domā arvien vairāk skolēnu, kuri vēl ir neziņā, kā viņiem veiksies Latvijas darba tirgū. Tāpēc jādomā par sabiedrisko mediju saturu, valstiskas audzināšanas principi jānostiprina izglītības standartā, vairāk jāatbalsta jauniešu organizācijas – mazpulki, skauti, gaidas, jaunsardze un citas.

Bez provokatoru birkas
Taisnīguma principa nostiprināšana ir otra Nacionālās apvienības apņemšanās, un tas skarot visplašāko jautājumu spektru – sociālo jomu, darba tiesības, izglītību un citas. "Tas, ka latvietis savā valstī, īpaši lielajās pilsētās, valodas jomā tiek diskriminēts, arī ir netaisnīgums," apgalvo R. Dzintars. Viņš atsaucas arī uz Saeimas balsojumu par Aināra Šlesera dzīvesvietas kratīšanu, kur "Saeimas deputāti uzņēmās tiesnešu lomu un deva signālu, ka daži Latvijas iedzīvotāji ir "vienlīdzīgāki" par citiem," ironizē R. Dzintars.

Izskan arī kritika saistībā ar Nacionālās apvienības rosināto parakstu vākšanu izglītības jomā. Daži neapmierinātie pārmet, ka Nacionālā apvienība nav rīkojusi aktīvāku reklāmas kampaņu; citi priecājas, ka pasākums izgāzies. R. Dzintars par to saka: naudas kampaņai bija tik, cik bija, un daudz kas izdarīts arī bez tās.

"Mēs bijām vienīgā Saeimas partija, kas par to iestājās, un pieredzējām ļoti spēcīgu pretkampaņu. Tomēr 120 000 parakstu ir nozīmīgs svars, un tiek domāts par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Esam gatavi diskutēt, piemēram, ja mūsu kolēģi Saeimā uzskatīs, ka nav iespējams pāriet uz mācībām valsts valodā 12, bet ir iespējams 15 gados, vai arī argumentēs, kāpēc nevajadzētu sākt šo pāreju pirmajā, bet varētu, teiksim, piektajā klasē. Nav tā, ka ļoti turēsimies pie mūsu izstrādātās likuma redakcijas; mērķis – pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā – ir galvenais."

Rudenī gaidāma krievu šovinistu rosinātā parakstu vākšana, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Daži te Nacionālo apvienību cenšas iztēlot par vainīgajiem, kuri izprovocējuši šādu pretreakciju. Šo vainu Nacionālā apvienība neuzņemas. "Ja turamies pie šādas loģikas, tad vispār neko nedrīkstētu darīt nacionālo interešu aizstāvībai, jo ikviens šāds solis, lūk, var tikt izmantots par ieganstu! Tā būtu ačgārna politika," domā R. Dzintars. Lindermans, Osipovs, Gapoņenko un citi, kas stāv šīs iniciatīvas priekšgalā, jau arvien bijuši par krievu kā valsts valodu, nulles pilsonības variantu, nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības.

"Priekšvēlēšanu gaisotnē katra partija sevi sauc par nacionālu. Iepriekšējos septiņos mēnešos Latvijas pilsoņiem bijis diezgan laika novērtēt, vai partiju vārdi saskan ar darbiem, un sākt stratēģiski domāt, par ko balsot nākamajās vēlēšanās," tā R. Dzintars.