http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334431:slucis-un-pretvj&catid=95:intervijas&Itemid=113
dzīvojošā latviešu ārsts Aivara Sluča vārdu daudzi uzzināja pērn, kad tika noplūdināts fragments no viņa sarakstes ar vienu no "Vienotības" līderiem, tobrīd ārlietu ministru Ģirtu Valdi
Kristovski.
Izvērsās skandāls – Slucim tika piedēvēti izteikumi, ka viņš atsakās ārstēt krievu tautības pacientus, kas ir pretrunā ar Hipokrata zvērestu, savukārt Kristovskim pārmests, ka viņš it kā izteicis atbalstu šai idejai. Abi saņēma daudz lamu, īpaši krievvalodīgajā presē. A. Slucis nekavējoties tika izslēgts no Pilsoniskās savienības, turklāt tika apsolīts, ka viņam tiks atmaksāta partijai ziedotā nauda, kas gan joprojām nav izdarīts.
Mazāk zināma A. Sluča agrākā līdzdalība Latvijas sabiedriskajā dzīvē – viņš organizējis jauniešu domrakstu konkursu par Latvijas deokupācijas tēmu, regulāri publicējis politiskus uzsaukumus paša apmaksātos reklāmas laukumos avīzēs, ziedojis naudu Okupācijas muzejam utt. Skandāla ēnā palicis arī fakts, ka A. Slucis caur Vītolu fondu katru gadu piešķir stipendiju mazturīgiem Latvijas jauniešiem (1400 dolāru katram).
Ar ārstu Aivaru Sluci sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
– Vai bieži braucat uz Latviju? Kādi iespaidi?
– Braucu katru gadu. Vispār ir tāda sajūta, ka vējš pūš pret latvisku Latviju un patriotismu, tomēr, šķiet, pēdējā laikā tas nedaudz mainījies uz labo pusi.
– Varbūt tas ir arī jūsu nopelns? Jūs regulāri publicējat savus uzsaukumus Latvijas presē. Vai tiem ir kāda atsaucība? Var just, ka cilvēki tos lasa?
– Sev es nekādus nopelnus negribu piedēvēt. Man ir grūti spriest, kāda pēc manām publikācijām ir reakcija Latvijā. Tomēr es redzu, ka "Saskaņas centrs", neskatoties uz lielo politisko spiedienu, ir palicis ārpus valdošās koalīcijas. Jaunajā Saeimā ir ievēlēti un amatos nokļuvuši daudzi patriotiski cilvēki, piemēram, Dāvis Stalts un Jānis Bordāns, kuri, tāpat kā es, agrāk bija Pilsoniskās savienības biedri. Man bija tikšanās ar viņiem un arī Ievu Dāboliņu, ar kuru mūs pagājušā gada 8. novembrī izslēdza no PS. Atzīmējām šo "gadadienu", bijām uzaicinājuši arī Kristovski un Šadurski, bet viņi neatnāca. Droši vien jutās neērti par partijai ziedoto naudu, ko nav atdevuši.
– Jā, bet kur lai to iztērēto naudu ņem?
– Es jau to nemaz negaidīju. Ļoti drīz Pilsoniskā savienība oficiāli beigs pastāvēt, būs tikai "Vienotība".
– Kā notika jūsu izslēgšana no Pilsoniskās savienības?
– Man e-pastā pienāca ziņa no partijas ētikas komitejas, ka pēc nepilnas dienas tiks izskatīts jautājums par manu darbību partijā un man jāierodas uz šo sanāksmi. Protams, es nevarēju ierasties, jo biju ASV. Pēc pāris dienām tāpat e-pastā paziņoja, ka es esmu izslēgts. Kā iemesls tika minēti mani izteikumi interneta sarakstē, kas partijai neesot pieņemami. Tas bija par kādu vecāku vēstuli, kur es atbildēju uz jautājumu, kāpēc nevaru atgriezties Latvijā un strādāt te kā ārsts.
Rakstīju, ka nevarētu to darīt, jo, ja man kādreiz nāktos izšķirties, kuram pacientam dot priekšroku, piemēram, ja trūkst zāles vai ir rinda slimnīcā, es vienmēr dotu priekšroku latviešiem, nevis krieviem. Tā kā es nezinu, vai tas ir atļauts, tad nevaru te strādāt. Protams, arī tas, ka es nemāku krievu valodu...
To es nerakstīju Kristovskim, bet kādam citam Pilsoniskās savienības biedram, taču šī vēstule tika salikta kopā ar Kristovska atbildi, kur viņš man it kā piekrīt. Tas bija nepatiesi, jo ar Kristovski mums bija cita sarakste un viņš man piekrita pavisam citā jautājumā. Joprojām nezinu, kurš to izdarīja, taču šādā sagrozītā un melīgā veidā šī sarakste tika nopublicēta žurnālista Lato Lapsas interneta mājas lapā.
– Tātad runa nebija par to, ka jūs atsakāties ārstēt krievu tautības cilvēkus?
– Nē, es rakstīju tikai par to, ja būtu izšķiršanās – kuram pacientam dot priekšroku. Amerikā es šādu situāciju nevaru iedomāties, jo tur medicīna nepazīst trūkumu. ASV esmu ārstējis ļoti dažādu tautību cilvēkus, lai gan latvieši un krievi mūsu klīniku apmeklē ļoti reti.
– Vai, jūsuprāt, Latvijā zāļu un medicīnas pakalpojumu trūkums ir aktuāla problēma?
– Atceros, ka 90. gados tāda situācija bija reāla. Pie ārstiem bija rindas, slimnīcās bija gultu trūkums.
– Vai, jūsuprāt, ārsta darbs Latvijā ir pietiekami atlīdzināts? Pie mums par to bieži dzirdamas sūdzības no mediķu puses.
– ASV ārstu algas ir daudzas reizes lielākas. Tomēr Amerikā lielākajai daļai pacientu ir veselības apdrošināšana. Tā ir diezgan dārga – ģimene par apdrošināšanas polisi maksā pat līdz 8000 dolāru, tas ir vairāk nekā 4000 latu gadā. Tomēr arī tiem, kuri apdrošināšanu nevar nopirkt, medicīnas pakalpojumi ir pieejami. Visi ir jāārstē, jo citādi var sekot sūdzības.
– Kad izvērsās skandāls, krievvalodīgā prese ziņoja, ka jūsu darbavietā esot liels sašutums. Jums par saviem izteikumiem draudot nepatikšanas, pat atlaišana no darba. Vai tā bija taisnība?
– Tolaik tiešām uz manu darbavietu tika sūtīts daudz elektronisko vēstuļu – pat līdz 400 dienā. Tomēr liela daļa no tām bija krievu valodā. Vai tiešām tie rakstītāji iedomājās, ka ASV saprot krievu valodu? Daļa vēstuļu gan bija arī angļu valodā. Kolēģi mani nenosodīja, varētu teikt pat pretēji – es ieguvu simpātijas. Skaidrs, ka tā bija organizēta kampaņa, un to uzreiz varēja saprast.
– Kāds jūsu darbabiedriem ir iespaids par to, kas notiek Latvijā?
– Amerikāņi par Latviju zina diezgan maz. Viņi ir pārsteigti, kad es saku, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un Amerikas sabiedrotā, ka latviešu karavīri ir Afganistānā un Irākā. Amerikāņi ir diezgan pašpietiekami.
– Bet Amerikas latvieši? Cik viņi ir organizēti?
– Agrāk, protams, tas bija vērienīgāk – manā dzīvesvietā Mineapolē bija trīs baznīcas un latviešu nams, tagad vairs tikai viena baznīca. Tieši baznīca šobrīd ir latviešu sabiedriskās dzīves centrs, nupat 18. novembrī tur tika svinēta Latvijas neatkarības diena. Tomēr jaunie latvieši, kuri ASV ieradušies nesen, turas nost no vecajiem.
– Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas partijām?
– Mani iepriecina "Visu Latvijai" un arī Nacionālā apvienība, kurā tā tagad iekļāvusies. Es pats gan pēc izslēgšanas no Pilsoniskās savienības nevienai partijai neesmu domājis pievienoties. Saprotu, ka mana līdzdalība partiju pakļautu kritikai, kas nav vajadzīgs. Priecē, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies krietni palielināt savu pārstāvniecību Saeimā, tas ļaus viņiem panākt daudz vairāk. Manuprāt, arī Zatlera partijā ir daudz vairāk nacionāli noskaņotu biedru. Pašam Zatleram gan, cik var spriest, patriotiski cilvēki nepatīk.
Man šķiet interesanti, ka "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa mainījusi savu nostāju. Agrāk viņa atbalstīja valdību ar "Saskaņas centru", bet tagad vairs ne. Zatlers pirms sava lēmuma par Saeimas atlaišanu aicināja
Āboltiņu un Dombrovski izdzīt no valdības Zaļo un zemnieku savienību un vietā ņemt "SC", taču Āboltiņa atteicās to darīt.
– Vai jums nešķiet, ka Zatlera partija pēc laika varētu apvienoties ar "Saskaņu", jo programmatiski tās ir diezgan tuvas.
– Pašam Zatleram personīgi droši vien labi saskanētu ar Ušakovu, bet šaubos, vai partija tam būs gatava. Ne velti Zatlera partijā jau notikusi pirmā šķelšanās un vairāki deputāti partiju pametuši, bet arī citi izturas diezgan piesardzīgi pret sava līdera iniciatīvām. Neticu, ka viņi būs gatavi iet kopā ar "Saskaņu". Es jautāju politikas speciālistiem, cik cilvēku būtu gatavi sekot Zatleram līdz galam, pat ja viņš partiju vestu postā. Man teica, varbūt kādi trīs... Turklāt partijas popularitāte strauji krītas.
– Pirms vēlēšanām gan daudzi viņam noticēja.
– Tas gan... Ja salīdzina, par ko balsoja ārzemju latvieši, apmēram trešdaļa balsu aizgāja par "Vienotību", trešdaļa – par Nacionālo apvienību un trešdaļa par Zatlera Reformu partiju. Tomēr Zatlers šīs balsis ieguva ar viltu. Ja vēlēšanas notiktu tagad, par Zatleru Rietumos neviens latviešu vēlētājs vairs nebalsotu, viņam būtu nulle. Tas, kas notika pēc vēlēšanām, pārsteidza visus.
Man izteica vairākas versijas, kas varētu izskaidrot Zatlera politisko rīcību. Pirmā – tas varētu būt saistīts ar viņa pagātni. Varbūt tas bija Černobiļā, kur viņš piedalījās atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā – tur, kā zināms, visu kontrolēja arī čeka. Otrā versija – kad Zatlers kļuva par Valsts prezidentu, latviešu prese viņam ļoti uzbruka par aploksnēm, kamēr krievvalodīgajās avīzēs attieksme bija labvēlīga. Krievi bija pietiekami gudri, lai izmantotu šo momentu un cilvēciskās vājības. Atceros, ka toreiz Zatlers slavēja krievu avīzes un teica, ka "Latvijas krievi ir labākie krievi pasaulē". Arī atsevišķas Zatlera iniciatīvas Valsts prezidenta amatā liek par to aizdomāties – brauciens uz Maskavu, prasība par automātisku pilsonību visiem krievu bērniem, atbalsts bezvīzu režīmam ar Krieviju.
– Kā jūs vērtējat šobrīd notiekošo kampaņu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?
– Tas ir ļoti nepatīkami un bīstami Latvijas pastāvēšanai. Es gan domāju, ka tas neizdosies. Es ceru, ka tas atmodinās latviešus. Manuprāt, Latvijai būtu jāsper tieši pretējais solis, kā to vēlējās Nacionālā apvienība, – jāpanāk, ka apmācība valsts skolās ir tikai latviešu valodā. Pirmkārt, tā ietaupītos daudz naudas, jo nebūtu jāuztur paralēlā skolu sistēma. Otrkārt, tā ir vislabākā integrācija, jo tad, ja latviešu valodu bērns iemācās jau bērnudārzā un pirmajās klasēs, tas stiprina viņa piederību Latvijas valstij.
– Bet vai jums nešķiet, ka vidusmērā latvieši nemaz nav tik nacionāli?
– Tas ir saprotams, ja aiz muguras ir 50 gadi okupācijas režīma. Reiz Kristovskis izteicās, ka tāpat kā es Latvijā domā tikai apmēram divi procenti iedzīvotāju. Iespējams, tagad jau ir vairāk. Tomēr politiskais līderis nevar tikai skatīties, kur ir lielākā grupa, un tai pielāgoties. Viņam pašam vajag pārliecināt cilvēkus sev sekot.
Man šķiet, ka jaunākās paaudzes, kas nav piedzīvojušas padomju laikus, būs patriotiskākas. Nebūtu slikti, ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, bet pietiktu ar sešiem mēnešiem. Ir arī citi veidi, kā veicināt patriotismu, – skauti, gaidas, patriotisma mācība skolās un citi pasākumi.
– Vai daļa latviešu nav kļuvuši pārāk kosmopolītiski? Mūsdienās vairāk tiek uzsvērta eiropeiskā identitāte, ne latviskums.
– Globalizācija ietekmē daudzas valstis, taču visur cenšas saglabāt nacionālo identitāti. Vari būt moderns, bet arī saglabāt savu valodu, kultūru, simbolus.
– Kad jūs atbraucat uz Latviju, kā jums šķiet, vai te varētu dzīvot, nezinot krievu valodu, jeb tās ietekme pašlaik ir pārāk liela?
– Varbūt ārpus Rīgas var, bet galvaspilsētā tas būtu grūti. Esmu lasījis par gadījumiem, kad kāds atsakās runāt latviski, pašam gan nav nācies no tā ciest.
– No kādiem avotiem jūs Amerikā gūstat iespaidu par to, kas notiek Latvijā?
– Ļoti labu apkopojumu sniedz PBLA ziņas. Vēl abonēju žurnālu "Ir", ko man sūta uz ASV. Laiku pa laikam apskatos arī citus izdevumus latviešu valodā. Ne jau visam var ticēt, tomēr kopīgo iespaidu var gūt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru