http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=324248:boltia-msu-komanda-ir-ldzsvarotka-&catid=95:intervijas&Itemid=113
17.08.2011 Ģirts Zvirbulis
Āboltiņa: mūsu komanda ir līdzsvarotāka
Ar atlaistās 10. Saeimas priekšsēdētāju un partijas "Vienotība" līderi SOLVITU ĀBOLTIŅU sarunājas "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Šobrīd daudzi mūsu lasītāji atrodas grūtas dilemmas priekšā, jo viņiem jāizšķiras, par kuru no diviem ļoti līdzīgiem politiskajiem spēkiem – " Vienotību" vai Zatlera Reformu partiju – ārkārtas vēlēšanās atdot savu balsi. Izvēle tiešām nav no vieglajām, jo abas partijas ir tik līdzīgas, ka jābrīnās, kādēļ tās nav vienā partijā. Lūdzu pastāstiet, kas ir tas īpašais, ar ko jūsu "Vienotība" būtu izvēlamāka par Zatlera kunga vienotību?
S. Āboltiņa: – Varu tikai atkārtot to, ko ne reizi vien jau esmu teikusi – manuprāt, tā bija Zatlera kunga kļūda – veidot jaunu partiju. Zatlera kungs ne reizi vien taču ir teicis – lai Latvija varētu attīstīties, nepieciešama arī stabila politiskā sistēma – bez sīkpartijām. Un tas nozīmē lielas partijas, kas nešķeļ vēlētājus starp ideoloģiski līdzīgām partijām.
Kāpēc balsot par mums? Pirmkārt, padarītie darbi – pārvarētā ekonomiskā krīze, iegūtā stabilitāte. Mūsu pieredze ir ļāvusi sagatavot vispārdomātāko ekonomikas pro-grammu, kas, mācoties no attīstītāko Eiropas valstu pieredzes, paredz stabilu attīstību Latvijai tuvākajā nākotnē. Jau šobrīd sasniegto ekonomisko izaugsmi visi cilvēki varbūt vēl nejūt savos maciņos, bet to apliecina statistika un nodokļu iekasēšanas rādītāji. Šobrīd nav īstais laiks teorētiskiem eksperimentiem ar valsts tautsaimniecību.
Zatlera partijas ekonomiskajā programmā ir vairākas lietas, kas prasītos pēc paskaidrojumiem, bet visbīstamākā ir spēlēšanās ar PVN samazinātajām likmēm, jo šāds solis visvairāk skars tieši trūcīgākos iedzīvotājus.
Otrkārt, mums ir vispieredzējušākā komanda. Savukārt mūsu vēlēšanu sarakstos ir rasts līdzsvars starp pieredzējušiem politiķiem un tādiem, kas iepriekš politikā nav bijuši. Mums ir stipri pārstāvji reģionos, ir jauni cilvēki, līdzīga pārstāvība gan sievietēm, gan vīriešiem. Un mūsu sarakstos ir daudz juristu, kas paši spēs strādāt ar likumprojektiem, nepastarpināti paši analizēt, radīt un iesniegt tos.
Savukārt attiecībā uz Zatlera partiju rodas iespaids, ka ir grūtības arī ar komandas izveidi. Tādi augsta līmeņa profesionāļi kā Sudrabas un Egles kundzes, kā arī Maizīša kungs viņam atteikuši. Šaubos, vai ir pareizi veidot kandidātu sarakstus, kas lielā mērā sastāv no pārbēdzējiem no citām partijām. Latvieši labprāt balso par jauniem politiskajiem spēkiem, bet vienlaikus cieņā ir paradums – ja reiz ar vienu meiteni atnācu uz balli, tad ar to arī eju uz mājām.
Politikā, lai kaut ko sasniegtu un realizētu pozitīvas pārmaiņas, ir nepieciešams smags un ilgstošs ikdienas darbs, turklāt komandā ar uzticamiem cilvēkiem. Nepietiek ar vienu emocionālu, tautai tīkamu paziņojumu.
– Pret partiju programmām mūsu vēlētājs ir diezgan uzmanīgs un vairāk vērtē pēc personālijām. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par iespējamo sadarbību ar "Saskaņas centru"…
– Es uzreiz gribētu kliedēt mītus, kas par mums izskanējuši publiskajā telpā. Vēlos uzsvērt, ka nevienu brīdi neesmu vairījusies vai baidījusies lietot apzīmējumu "okupācija". Taču neatkarības laikā ir uzaugusi vesela paaudze, kas īsti nesaprot, kādēļ par okupāciju tik daudz tiek runāts. Un tāpēc ir svarīgi izskaidrot, ka tā nav tikai vēsture vai viens atsevišķs jēdziens, bet tam ir arī juridiskas sekas. Tas ir jautājums par to, vai Latvija ir dibināta 1918. vai 1990. gadā. "SC" vēlas panākt piekrišanu apgalvojumam, ka valsts ir dibināta 1990. gadā. Bet šāda atteikšanās no valstiskās pēctecības apdraudētu ne vien Satversmes, bet arī Pilsonības likuma un daudzu citu likumu pozīcijas.
Arī "SC" piedāvājums par moratoriju vēstures jautājumiem man liekas visnotaļ dīvains, un to varētu tulkot kā "nejautājiet mums trīs gadus, kas ir rakstīts Satversmē, un nelūdziet pildīt deputātu zvērestu".
Arī, ja salīdzinām partiju īsās programmas, tad mums uzsvars ir uz tiesiskuma un ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Savukārt "SC" programmā par tiesiskumu vispār nav neviena vārda, bet ekonomikas laukā ir piedāvāts atlikt eiro ieviešanu un turpināt dzīvot uz parāda. Tātad viedokļu atšķirības mums ir ne tikai okupācijas jautājumā.
– Jums partijā ir daži politiski režisori vai suflieri, piemēram, Jaunupa kungs, kas ļoti uzstājīgi cenšas panākt koalīciju ar "Saskaņas centru".
– Šeit gribētu kliedēt vēl vienu mītu. Jautājums par to, ar ko sadarboties pēc vēlēšanām, pirmām kārtām ir jautājums Latvijas vēlētājam. Referendums par Saeimas atlaišanu apliecināja cilvēku vēlmi pēc pārmaiņām. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām lēmumus par partiju koalīcijas veidošanu nepieņems kāds suflieris aizkulisēs, to nepieņems pat viena pati "Vienotības" valde. Veidojot koalīciju, notiks obligātas plašas konsultācijas ar partijas domi, kur ietilpst cilvēki no visas Latvijas.
– Iespējams, izvēle – iet kopā ar saskaņiešiem vai neiet – pēc vēlēšanām būs jāpieņem nevis jums, bet Valdim Zatleram. Kā jūs ieteiktu rīkoties, ja viņš jums kā pieredzējušai politiķei lūgtu padomu šajā jautājumā?
– Vispirms es viņam dotu padomu turēties pie paša vārdiem, jo konsekvenci politikā vēlētājs ilgtermiņā tomēr novērtē. Iešana kopā ar "SC" būtu ļoti daudzu deklarēto principu un uzstādījumu nodošana. Es viņam atgādinātu, ka mums būtu bijis jāveido viena partija, un tad mēs par koalīcijām varētu spriest daudz brīvāk un ērtāk. Es pat neizslēdzu, ka gadījumā, ja Zatlera kungs būtu pievienojies "Vienotībai", tad ar mūsu pieredzi un viņa entuziasmu mums kopā izdotos saņemt 51 balsi parlamentā. Tagad situācija ir daudz sarežģītāka, un paredzu, ka valdošās koalīcijas veidošana būs ļoti grūta.
– Vēl viens jautājums, kas šķiet būtisks daudziem vēlētājiem jau pirms vēlēšanām, ir potenciālā Ministru kabineta sastāvs. Šajā ziņā Šlesera kungs rādījis priekšzīmi, un pēc viņa partijas kongresa viss kļuva daudz skaidrāks, jo kopā ar programmu tika izziņots arī ministru saraksts. Vai arī jūs varētu ieviest līdzīgu skaidrību? Kaut vai ekonomikas, iekšlietu un ārlietu nozarēs?
– Kā jau minēju, "Vienotībā" ir pieredzējusi profesionāļu komanda. Taču šobrīd, kamēr par iespējamo valdības sastāvu nav lēmusi "Vienotības" valde, konkrētus kandidātus nevaru nosaukt. Šādus lēmumus es nepieņemu vienpersoniski un tādēļ neesmu pilnvarota šodien par to runāt.
Man, protams, ir savs redzējums par to, kuri kandidāti ir piemērotākie jūsu minētajiem amatiem, bet arī to šobrīd paturēšu pie sevis.
Vēlētāji jau pirms vēlēšanām noteikti varēs iepazīties ar mūsu Ministru kabineta sastāvu.
Ģ. Zvirbulis: – Vai jūs pati vēlētos no lēmējvaras atgriezties izpildvarā un uzņemties kādas ministrijas vadību?
– Jā, es neizslēdzu iespēju pēc vēlēšanām atgriezties izpildvarā, bet konkrētāk atbildēt varēšu, kad jautājums par nākamo Ministru kabinetu būs skatīts "Vienotības" valdē.
– Saprotams, ka nevēlaties stāstīt par to, kam un kādus ministra amatus dalīsiet. Bet varbūt dalītājs būs kāds cits, piemēram, Jānis Urbanovičs. Vai strādāsiet viņa veidotā valdībā?
– Par koalīciju veidošanu šobrīd runāt būtu pāragri. Tomēr jau šobrīd ir stipri apšaubāma iespējamība, ka "Vienotība" varētu strādāt Urbanoviča kunga vadītā koalīcijā. Tas ir jautājums, ko "Vienotībā" esam izrunājuši daudz reižu. Mēs paliekam pie uzstādījuma, ka premjers nosaka valsts kursu, un tādēļ neredzam iespēju, ka mēs varētu atbalstīt to kursu, pa kuru vēlas doties "Saskaņas centrs" un Urbanovičs.
– Tomēr, vērojot procesus " Vienotībā", nevar nepamanīt, ka nacionālais spārns kļūst it kā arvien plānāks, vairāki bijušie Pilsoniskās savienības biedri pametuši partiju. Kandidātu sarakstā vairs neatrodam Dzintru Hiršu un Imantu Lieģi. Tajā pašā laikā pastiprinās kreisais spārns un savos sarakstos esat iekļāvuši vairākus bijušos sociāldemokrātus. Slīdat pa kreisi?
– Partija "Vienotība" sevi ir definējusi kā centrisku partiju, un mūsu pamatdokumentā jeb vērtību deklarācijā, ko visi parakstījuši, ir vienlīdz nostiprinātas gan ekonomiskās, gan nacionālās vērtības.
Savukārt attiecībā uz atsevišķu biedru izstāšanos gribu teikt: tas ir normāls process brīvā demokrātiskā valstī, ka cilvēks izvēlas, kur iet un ar ko sadarboties. No tā nebūtu jātaisa traģēdija. Es patiesi neuzskatu, ka būtu pamats bažīties par "Vienotības" nacionālā spārna vājināšanos. Veidojot kandidātu sarakstus, tika aptaujāti visi pirms gada kandidējušie, arī pašreizējie ministri un deputāti. Jūsu minētie kandidāti paši neizteica vēlmi būt vēlēšanu sarakstos – tā bija viņu pašu izvēle. Cik zinu, Lieģa kungam ir vēlme atgriezties diplomātijā, un tas nav savienojams ar deputāta darbu.
V. Krustiņš: – Mani nebeidz pārsteigt, ka ne jūs kā Saeimas priekšsēdētāja, ne jūsu partijas biedrs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nekādā veidā neesat pauduši nosodījumu tam faktam, ka Latvijā atsevišķas personas drīkst mierīgi vākt parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
– Latviešu valodas pozīcijas ir nostiprinātas Satversmē, un "Vienotība" pat nepieļauj domu par šā panta pārskatīšanu. Taču Satversme arī dod cilvēkiem tiesības vākt parakstus dažādām iniciatīvām.
Konkrētajā gadījumā gan no morāli ētiskā viedokļa tas neapšaubāmi parāda šo personu attieksmi un lojalitātes trūkumu pret valsti, kurā viņi dzīvo.
Latviešu valoda ir ne tikai mūsu kultūras pamats, bet arī mūsu atbildība Eiropas Savienības priekšā, lai krievu valoda nekļūtu par ES oficiālo valodu. Piemēram, Vācijā pie viņu lielās turku kopienas neviens pat nedomā pieprasīt turku valodai oficiālo statusu. Un pat ja šis jautājums nonāks līdz referendumam, esmu pārliecināta, ka piedzīvosim nebijušu tautas aktivitāti, lai savu valodu nosargātu.
Ģ. Zvirbulis: – Vēl pirms prezidenta rīkojuma par Saeimas atlaišanu veikts pētījums, kurā vairākums aptaujāto iedzīvotāju 10. Saeimas darbu novērtēja kā sliktāku nekā devītās. Vai jums kā Saeimas priekšsēdētājai šāds deputātu darba vērtējums liekas pelnīts?
– Uzskatu, ka tik skarbu vērtējumu nebijām pelnījuši, tomēr tas ir saprotams. Cilvēki no šī Saeimas sasaukuma gaidīja ļoti daudz, uzreiz pēc vēlēšanām cerēja uz ļoti straujām pārmaiņām. Bet, tās nesagaidot, sekoja arī liela vilšanās, ko vēl pastiprināja vairāki skandalozi lēmumi, piemēram, Judina neapstiprināšana tiesneša amatā, aizliegums veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Tomēr esmu pārliecināta, ka kopumā šī Saeima bija kvalitatīvāka par iepriekšējo, un ceru, ka paveiktās lietas ilgtermiņā tiks novērtētas. Ja valdībai pārmet koncentrēšanos uz tehnisku risinājumu meklēšanu izejai no krīzes un grāmatvedisku darbību, tad parlaments ir tā vieta, kur jārada valsts attīstības vīzija un jānotiek stratēģiskām diskusijām. Šis parlaments bija ļoti atvērts dažādu veidu debatēm par attīstību un izaugsmi, par ko kopīgi diskutēja nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, jaunieši un politiķi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru