http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=324413:netraucjiet-dudajeva-pus&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Netraucējiet Dudajeva pīšļus
19.08.2011 Voldemārs Krustiņš
Šajās dienās visās lielākajās Rīgas avīzēs bija raksti Džohara Dudajeva ielas sakarā. Kā zināms, Nils Ušakovs grasās šo ielu pārdēvēt. To darīt viņš neapdomīgi apsolīja, kļuvis par Rīgas pilsētas galvu, turklāt aizbraucis uz Maskavu.
Nu drīz būs Saeimas vēlēšanas, un krievu naciķi jeb šovinisti atrod, ka pienācis īstais laiks, kad Nilam Ušakovam jāpilda dotais vārds. Skaidrs, ka Ušakova kungam tīrais nieks Dudajevu novākt, saskaņieši ir Rīgā pie varas.
Bet nevar zināt, kas tad varētu notikt, jo tādam domes pasākumam būtu neslēpti demonstratīvs, es teiktu – izaicinošs raksturs. Rīgas vadītāji, kuriem pirms Saeimas un pašvaldību tuvīnajām vēlēšanām nav itin nekādas patikšanas apšļakstīt savu visādi atzīto un cildināto vārdu, vērsās pie Pieminekļu padomes pēc atbalsta, bet tādu nesaņēma. Kā un kāpēc nesaņēma, "Latvijas Avīzē" vispilnīgāk aprakstījis Ģirts Vikmanis ("LA" 17. augusta numurs). Kā jau tādos politiski sāpīgos gadījumos, Džohara Dudajeva lietu sāks stiept un vilkt. Dažādi. Piemēram, aptaujājot šīs ielas iedzīvotājus, tas šķiet dikti demokrātiski, bet nekādā veidā neatrisinās ielas pārdēvēšanas pamatojumu.
Jo jautājums tad būtu – vai šajā ielā mitinās vairākumā Krievijas valsts jeb impērijas teritoriālās nedalāmības piekritēji vai tādi cilvēki, kas pieļauj čečenu valsts patstāvību, vai tādi, kam ne silts, ne auksts, viss pie vienas vietas. Tādas tās lietas.
Džohars Dudajevs, bijušais čečenu tautības padomju aviācijas ģenerālis, tika fiziski likvidēts kā neatkarīgas Čečenijas valsts prezidents un kā tāds tiek pieminēts. Skaidrs, ka Dudajeva vārdu nevēlas pieminēt nedalāmās Krievijas valsts impērijas idejas piekritēji un Krievijas vara, kā arī tie, kas ar Krievijas varu vēlas sadzīvot. Pragmatiski.
Ko tas nozīmē Latvijas "kontekstā"? Un tas ir galvenais!
Nupat ar savu deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu 11. Saeimas vēlēšanām uz varu Latvijā ir pieteikusies arī partija "PCTVL" jeb "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" J. Plinera vadībā. Šīs partijas sarakstā atrodam Aleksandru Giļmanu, kurš Čečenijas notikumu laikā vienā avīzē saviem lasītājiem jautāja un atbildēja: "Bet vai tad pati par sevi slavenā Latvijas valsts nav tāds pats separātisma produkts kā patvaļīgā Čečenija?"
Patiešām, Dudajeva ielas pārdēvētāji tik tālu kā A. Giļmans nav aizrakušies, bet tas būtu pat bīstami. Pārāk atklāti rakņāties ap Latvijas valsts pamatiem.
ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts
Āboltiņa par Vienotību
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=324248:boltia-msu-komanda-ir-ldzsvarotka-&catid=95:intervijas&Itemid=113
17.08.2011 Ģirts Zvirbulis
Āboltiņa: mūsu komanda ir līdzsvarotāka
Ar atlaistās 10. Saeimas priekšsēdētāju un partijas "Vienotība" līderi SOLVITU ĀBOLTIŅU sarunājas "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Šobrīd daudzi mūsu lasītāji atrodas grūtas dilemmas priekšā, jo viņiem jāizšķiras, par kuru no diviem ļoti līdzīgiem politiskajiem spēkiem – " Vienotību" vai Zatlera Reformu partiju – ārkārtas vēlēšanās atdot savu balsi. Izvēle tiešām nav no vieglajām, jo abas partijas ir tik līdzīgas, ka jābrīnās, kādēļ tās nav vienā partijā. Lūdzu pastāstiet, kas ir tas īpašais, ar ko jūsu "Vienotība" būtu izvēlamāka par Zatlera kunga vienotību?
S. Āboltiņa: – Varu tikai atkārtot to, ko ne reizi vien jau esmu teikusi – manuprāt, tā bija Zatlera kunga kļūda – veidot jaunu partiju. Zatlera kungs ne reizi vien taču ir teicis – lai Latvija varētu attīstīties, nepieciešama arī stabila politiskā sistēma – bez sīkpartijām. Un tas nozīmē lielas partijas, kas nešķeļ vēlētājus starp ideoloģiski līdzīgām partijām.
Kāpēc balsot par mums? Pirmkārt, padarītie darbi – pārvarētā ekonomiskā krīze, iegūtā stabilitāte. Mūsu pieredze ir ļāvusi sagatavot vispārdomātāko ekonomikas pro-grammu, kas, mācoties no attīstītāko Eiropas valstu pieredzes, paredz stabilu attīstību Latvijai tuvākajā nākotnē. Jau šobrīd sasniegto ekonomisko izaugsmi visi cilvēki varbūt vēl nejūt savos maciņos, bet to apliecina statistika un nodokļu iekasēšanas rādītāji. Šobrīd nav īstais laiks teorētiskiem eksperimentiem ar valsts tautsaimniecību.
Zatlera partijas ekonomiskajā programmā ir vairākas lietas, kas prasītos pēc paskaidrojumiem, bet visbīstamākā ir spēlēšanās ar PVN samazinātajām likmēm, jo šāds solis visvairāk skars tieši trūcīgākos iedzīvotājus.
Otrkārt, mums ir vispieredzējušākā komanda. Savukārt mūsu vēlēšanu sarakstos ir rasts līdzsvars starp pieredzējušiem politiķiem un tādiem, kas iepriekš politikā nav bijuši. Mums ir stipri pārstāvji reģionos, ir jauni cilvēki, līdzīga pārstāvība gan sievietēm, gan vīriešiem. Un mūsu sarakstos ir daudz juristu, kas paši spēs strādāt ar likumprojektiem, nepastarpināti paši analizēt, radīt un iesniegt tos.
Savukārt attiecībā uz Zatlera partiju rodas iespaids, ka ir grūtības arī ar komandas izveidi. Tādi augsta līmeņa profesionāļi kā Sudrabas un Egles kundzes, kā arī Maizīša kungs viņam atteikuši. Šaubos, vai ir pareizi veidot kandidātu sarakstus, kas lielā mērā sastāv no pārbēdzējiem no citām partijām. Latvieši labprāt balso par jauniem politiskajiem spēkiem, bet vienlaikus cieņā ir paradums – ja reiz ar vienu meiteni atnācu uz balli, tad ar to arī eju uz mājām.
Politikā, lai kaut ko sasniegtu un realizētu pozitīvas pārmaiņas, ir nepieciešams smags un ilgstošs ikdienas darbs, turklāt komandā ar uzticamiem cilvēkiem. Nepietiek ar vienu emocionālu, tautai tīkamu paziņojumu.
– Pret partiju programmām mūsu vēlētājs ir diezgan uzmanīgs un vairāk vērtē pēc personālijām. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par iespējamo sadarbību ar "Saskaņas centru"…
– Es uzreiz gribētu kliedēt mītus, kas par mums izskanējuši publiskajā telpā. Vēlos uzsvērt, ka nevienu brīdi neesmu vairījusies vai baidījusies lietot apzīmējumu "okupācija". Taču neatkarības laikā ir uzaugusi vesela paaudze, kas īsti nesaprot, kādēļ par okupāciju tik daudz tiek runāts. Un tāpēc ir svarīgi izskaidrot, ka tā nav tikai vēsture vai viens atsevišķs jēdziens, bet tam ir arī juridiskas sekas. Tas ir jautājums par to, vai Latvija ir dibināta 1918. vai 1990. gadā. "SC" vēlas panākt piekrišanu apgalvojumam, ka valsts ir dibināta 1990. gadā. Bet šāda atteikšanās no valstiskās pēctecības apdraudētu ne vien Satversmes, bet arī Pilsonības likuma un daudzu citu likumu pozīcijas.
Arī "SC" piedāvājums par moratoriju vēstures jautājumiem man liekas visnotaļ dīvains, un to varētu tulkot kā "nejautājiet mums trīs gadus, kas ir rakstīts Satversmē, un nelūdziet pildīt deputātu zvērestu".
Arī, ja salīdzinām partiju īsās programmas, tad mums uzsvars ir uz tiesiskuma un ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Savukārt "SC" programmā par tiesiskumu vispār nav neviena vārda, bet ekonomikas laukā ir piedāvāts atlikt eiro ieviešanu un turpināt dzīvot uz parāda. Tātad viedokļu atšķirības mums ir ne tikai okupācijas jautājumā.
– Jums partijā ir daži politiski režisori vai suflieri, piemēram, Jaunupa kungs, kas ļoti uzstājīgi cenšas panākt koalīciju ar "Saskaņas centru".
– Šeit gribētu kliedēt vēl vienu mītu. Jautājums par to, ar ko sadarboties pēc vēlēšanām, pirmām kārtām ir jautājums Latvijas vēlētājam. Referendums par Saeimas atlaišanu apliecināja cilvēku vēlmi pēc pārmaiņām. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām lēmumus par partiju koalīcijas veidošanu nepieņems kāds suflieris aizkulisēs, to nepieņems pat viena pati "Vienotības" valde. Veidojot koalīciju, notiks obligātas plašas konsultācijas ar partijas domi, kur ietilpst cilvēki no visas Latvijas.
– Iespējams, izvēle – iet kopā ar saskaņiešiem vai neiet – pēc vēlēšanām būs jāpieņem nevis jums, bet Valdim Zatleram. Kā jūs ieteiktu rīkoties, ja viņš jums kā pieredzējušai politiķei lūgtu padomu šajā jautājumā?
– Vispirms es viņam dotu padomu turēties pie paša vārdiem, jo konsekvenci politikā vēlētājs ilgtermiņā tomēr novērtē. Iešana kopā ar "SC" būtu ļoti daudzu deklarēto principu un uzstādījumu nodošana. Es viņam atgādinātu, ka mums būtu bijis jāveido viena partija, un tad mēs par koalīcijām varētu spriest daudz brīvāk un ērtāk. Es pat neizslēdzu, ka gadījumā, ja Zatlera kungs būtu pievienojies "Vienotībai", tad ar mūsu pieredzi un viņa entuziasmu mums kopā izdotos saņemt 51 balsi parlamentā. Tagad situācija ir daudz sarežģītāka, un paredzu, ka valdošās koalīcijas veidošana būs ļoti grūta.
– Vēl viens jautājums, kas šķiet būtisks daudziem vēlētājiem jau pirms vēlēšanām, ir potenciālā Ministru kabineta sastāvs. Šajā ziņā Šlesera kungs rādījis priekšzīmi, un pēc viņa partijas kongresa viss kļuva daudz skaidrāks, jo kopā ar programmu tika izziņots arī ministru saraksts. Vai arī jūs varētu ieviest līdzīgu skaidrību? Kaut vai ekonomikas, iekšlietu un ārlietu nozarēs?
– Kā jau minēju, "Vienotībā" ir pieredzējusi profesionāļu komanda. Taču šobrīd, kamēr par iespējamo valdības sastāvu nav lēmusi "Vienotības" valde, konkrētus kandidātus nevaru nosaukt. Šādus lēmumus es nepieņemu vienpersoniski un tādēļ neesmu pilnvarota šodien par to runāt.
Man, protams, ir savs redzējums par to, kuri kandidāti ir piemērotākie jūsu minētajiem amatiem, bet arī to šobrīd paturēšu pie sevis.
Vēlētāji jau pirms vēlēšanām noteikti varēs iepazīties ar mūsu Ministru kabineta sastāvu.
Ģ. Zvirbulis: – Vai jūs pati vēlētos no lēmējvaras atgriezties izpildvarā un uzņemties kādas ministrijas vadību?
– Jā, es neizslēdzu iespēju pēc vēlēšanām atgriezties izpildvarā, bet konkrētāk atbildēt varēšu, kad jautājums par nākamo Ministru kabinetu būs skatīts "Vienotības" valdē.
– Saprotams, ka nevēlaties stāstīt par to, kam un kādus ministra amatus dalīsiet. Bet varbūt dalītājs būs kāds cits, piemēram, Jānis Urbanovičs. Vai strādāsiet viņa veidotā valdībā?
– Par koalīciju veidošanu šobrīd runāt būtu pāragri. Tomēr jau šobrīd ir stipri apšaubāma iespējamība, ka "Vienotība" varētu strādāt Urbanoviča kunga vadītā koalīcijā. Tas ir jautājums, ko "Vienotībā" esam izrunājuši daudz reižu. Mēs paliekam pie uzstādījuma, ka premjers nosaka valsts kursu, un tādēļ neredzam iespēju, ka mēs varētu atbalstīt to kursu, pa kuru vēlas doties "Saskaņas centrs" un Urbanovičs.
– Tomēr, vērojot procesus " Vienotībā", nevar nepamanīt, ka nacionālais spārns kļūst it kā arvien plānāks, vairāki bijušie Pilsoniskās savienības biedri pametuši partiju. Kandidātu sarakstā vairs neatrodam Dzintru Hiršu un Imantu Lieģi. Tajā pašā laikā pastiprinās kreisais spārns un savos sarakstos esat iekļāvuši vairākus bijušos sociāldemokrātus. Slīdat pa kreisi?
– Partija "Vienotība" sevi ir definējusi kā centrisku partiju, un mūsu pamatdokumentā jeb vērtību deklarācijā, ko visi parakstījuši, ir vienlīdz nostiprinātas gan ekonomiskās, gan nacionālās vērtības.
Savukārt attiecībā uz atsevišķu biedru izstāšanos gribu teikt: tas ir normāls process brīvā demokrātiskā valstī, ka cilvēks izvēlas, kur iet un ar ko sadarboties. No tā nebūtu jātaisa traģēdija. Es patiesi neuzskatu, ka būtu pamats bažīties par "Vienotības" nacionālā spārna vājināšanos. Veidojot kandidātu sarakstus, tika aptaujāti visi pirms gada kandidējušie, arī pašreizējie ministri un deputāti. Jūsu minētie kandidāti paši neizteica vēlmi būt vēlēšanu sarakstos – tā bija viņu pašu izvēle. Cik zinu, Lieģa kungam ir vēlme atgriezties diplomātijā, un tas nav savienojams ar deputāta darbu.
V. Krustiņš: – Mani nebeidz pārsteigt, ka ne jūs kā Saeimas priekšsēdētāja, ne jūsu partijas biedrs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nekādā veidā neesat pauduši nosodījumu tam faktam, ka Latvijā atsevišķas personas drīkst mierīgi vākt parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
– Latviešu valodas pozīcijas ir nostiprinātas Satversmē, un "Vienotība" pat nepieļauj domu par šā panta pārskatīšanu. Taču Satversme arī dod cilvēkiem tiesības vākt parakstus dažādām iniciatīvām.
Konkrētajā gadījumā gan no morāli ētiskā viedokļa tas neapšaubāmi parāda šo personu attieksmi un lojalitātes trūkumu pret valsti, kurā viņi dzīvo.
Latviešu valoda ir ne tikai mūsu kultūras pamats, bet arī mūsu atbildība Eiropas Savienības priekšā, lai krievu valoda nekļūtu par ES oficiālo valodu. Piemēram, Vācijā pie viņu lielās turku kopienas neviens pat nedomā pieprasīt turku valodai oficiālo statusu. Un pat ja šis jautājums nonāks līdz referendumam, esmu pārliecināta, ka piedzīvosim nebijušu tautas aktivitāti, lai savu valodu nosargātu.
Ģ. Zvirbulis: – Vēl pirms prezidenta rīkojuma par Saeimas atlaišanu veikts pētījums, kurā vairākums aptaujāto iedzīvotāju 10. Saeimas darbu novērtēja kā sliktāku nekā devītās. Vai jums kā Saeimas priekšsēdētājai šāds deputātu darba vērtējums liekas pelnīts?
– Uzskatu, ka tik skarbu vērtējumu nebijām pelnījuši, tomēr tas ir saprotams. Cilvēki no šī Saeimas sasaukuma gaidīja ļoti daudz, uzreiz pēc vēlēšanām cerēja uz ļoti straujām pārmaiņām. Bet, tās nesagaidot, sekoja arī liela vilšanās, ko vēl pastiprināja vairāki skandalozi lēmumi, piemēram, Judina neapstiprināšana tiesneša amatā, aizliegums veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Tomēr esmu pārliecināta, ka kopumā šī Saeima bija kvalitatīvāka par iepriekšējo, un ceru, ka paveiktās lietas ilgtermiņā tiks novērtētas. Ja valdībai pārmet koncentrēšanos uz tehnisku risinājumu meklēšanu izejai no krīzes un grāmatvedisku darbību, tad parlaments ir tā vieta, kur jārada valsts attīstības vīzija un jānotiek stratēģiskām diskusijām. Šis parlaments bija ļoti atvērts dažādu veidu debatēm par attīstību un izaugsmi, par ko kopīgi diskutēja nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, jaunieši un politiķi.
17.08.2011 Ģirts Zvirbulis
Āboltiņa: mūsu komanda ir līdzsvarotāka
Ar atlaistās 10. Saeimas priekšsēdētāju un partijas "Vienotība" līderi SOLVITU ĀBOLTIŅU sarunājas "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Šobrīd daudzi mūsu lasītāji atrodas grūtas dilemmas priekšā, jo viņiem jāizšķiras, par kuru no diviem ļoti līdzīgiem politiskajiem spēkiem – " Vienotību" vai Zatlera Reformu partiju – ārkārtas vēlēšanās atdot savu balsi. Izvēle tiešām nav no vieglajām, jo abas partijas ir tik līdzīgas, ka jābrīnās, kādēļ tās nav vienā partijā. Lūdzu pastāstiet, kas ir tas īpašais, ar ko jūsu "Vienotība" būtu izvēlamāka par Zatlera kunga vienotību?
S. Āboltiņa: – Varu tikai atkārtot to, ko ne reizi vien jau esmu teikusi – manuprāt, tā bija Zatlera kunga kļūda – veidot jaunu partiju. Zatlera kungs ne reizi vien taču ir teicis – lai Latvija varētu attīstīties, nepieciešama arī stabila politiskā sistēma – bez sīkpartijām. Un tas nozīmē lielas partijas, kas nešķeļ vēlētājus starp ideoloģiski līdzīgām partijām.
Kāpēc balsot par mums? Pirmkārt, padarītie darbi – pārvarētā ekonomiskā krīze, iegūtā stabilitāte. Mūsu pieredze ir ļāvusi sagatavot vispārdomātāko ekonomikas pro-grammu, kas, mācoties no attīstītāko Eiropas valstu pieredzes, paredz stabilu attīstību Latvijai tuvākajā nākotnē. Jau šobrīd sasniegto ekonomisko izaugsmi visi cilvēki varbūt vēl nejūt savos maciņos, bet to apliecina statistika un nodokļu iekasēšanas rādītāji. Šobrīd nav īstais laiks teorētiskiem eksperimentiem ar valsts tautsaimniecību.
Zatlera partijas ekonomiskajā programmā ir vairākas lietas, kas prasītos pēc paskaidrojumiem, bet visbīstamākā ir spēlēšanās ar PVN samazinātajām likmēm, jo šāds solis visvairāk skars tieši trūcīgākos iedzīvotājus.
Otrkārt, mums ir vispieredzējušākā komanda. Savukārt mūsu vēlēšanu sarakstos ir rasts līdzsvars starp pieredzējušiem politiķiem un tādiem, kas iepriekš politikā nav bijuši. Mums ir stipri pārstāvji reģionos, ir jauni cilvēki, līdzīga pārstāvība gan sievietēm, gan vīriešiem. Un mūsu sarakstos ir daudz juristu, kas paši spēs strādāt ar likumprojektiem, nepastarpināti paši analizēt, radīt un iesniegt tos.
Savukārt attiecībā uz Zatlera partiju rodas iespaids, ka ir grūtības arī ar komandas izveidi. Tādi augsta līmeņa profesionāļi kā Sudrabas un Egles kundzes, kā arī Maizīša kungs viņam atteikuši. Šaubos, vai ir pareizi veidot kandidātu sarakstus, kas lielā mērā sastāv no pārbēdzējiem no citām partijām. Latvieši labprāt balso par jauniem politiskajiem spēkiem, bet vienlaikus cieņā ir paradums – ja reiz ar vienu meiteni atnācu uz balli, tad ar to arī eju uz mājām.
Politikā, lai kaut ko sasniegtu un realizētu pozitīvas pārmaiņas, ir nepieciešams smags un ilgstošs ikdienas darbs, turklāt komandā ar uzticamiem cilvēkiem. Nepietiek ar vienu emocionālu, tautai tīkamu paziņojumu.
– Pret partiju programmām mūsu vēlētājs ir diezgan uzmanīgs un vairāk vērtē pēc personālijām. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par iespējamo sadarbību ar "Saskaņas centru"…
– Es uzreiz gribētu kliedēt mītus, kas par mums izskanējuši publiskajā telpā. Vēlos uzsvērt, ka nevienu brīdi neesmu vairījusies vai baidījusies lietot apzīmējumu "okupācija". Taču neatkarības laikā ir uzaugusi vesela paaudze, kas īsti nesaprot, kādēļ par okupāciju tik daudz tiek runāts. Un tāpēc ir svarīgi izskaidrot, ka tā nav tikai vēsture vai viens atsevišķs jēdziens, bet tam ir arī juridiskas sekas. Tas ir jautājums par to, vai Latvija ir dibināta 1918. vai 1990. gadā. "SC" vēlas panākt piekrišanu apgalvojumam, ka valsts ir dibināta 1990. gadā. Bet šāda atteikšanās no valstiskās pēctecības apdraudētu ne vien Satversmes, bet arī Pilsonības likuma un daudzu citu likumu pozīcijas.
Arī "SC" piedāvājums par moratoriju vēstures jautājumiem man liekas visnotaļ dīvains, un to varētu tulkot kā "nejautājiet mums trīs gadus, kas ir rakstīts Satversmē, un nelūdziet pildīt deputātu zvērestu".
Arī, ja salīdzinām partiju īsās programmas, tad mums uzsvars ir uz tiesiskuma un ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Savukārt "SC" programmā par tiesiskumu vispār nav neviena vārda, bet ekonomikas laukā ir piedāvāts atlikt eiro ieviešanu un turpināt dzīvot uz parāda. Tātad viedokļu atšķirības mums ir ne tikai okupācijas jautājumā.
– Jums partijā ir daži politiski režisori vai suflieri, piemēram, Jaunupa kungs, kas ļoti uzstājīgi cenšas panākt koalīciju ar "Saskaņas centru".
– Šeit gribētu kliedēt vēl vienu mītu. Jautājums par to, ar ko sadarboties pēc vēlēšanām, pirmām kārtām ir jautājums Latvijas vēlētājam. Referendums par Saeimas atlaišanu apliecināja cilvēku vēlmi pēc pārmaiņām. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām lēmumus par partiju koalīcijas veidošanu nepieņems kāds suflieris aizkulisēs, to nepieņems pat viena pati "Vienotības" valde. Veidojot koalīciju, notiks obligātas plašas konsultācijas ar partijas domi, kur ietilpst cilvēki no visas Latvijas.
– Iespējams, izvēle – iet kopā ar saskaņiešiem vai neiet – pēc vēlēšanām būs jāpieņem nevis jums, bet Valdim Zatleram. Kā jūs ieteiktu rīkoties, ja viņš jums kā pieredzējušai politiķei lūgtu padomu šajā jautājumā?
– Vispirms es viņam dotu padomu turēties pie paša vārdiem, jo konsekvenci politikā vēlētājs ilgtermiņā tomēr novērtē. Iešana kopā ar "SC" būtu ļoti daudzu deklarēto principu un uzstādījumu nodošana. Es viņam atgādinātu, ka mums būtu bijis jāveido viena partija, un tad mēs par koalīcijām varētu spriest daudz brīvāk un ērtāk. Es pat neizslēdzu, ka gadījumā, ja Zatlera kungs būtu pievienojies "Vienotībai", tad ar mūsu pieredzi un viņa entuziasmu mums kopā izdotos saņemt 51 balsi parlamentā. Tagad situācija ir daudz sarežģītāka, un paredzu, ka valdošās koalīcijas veidošana būs ļoti grūta.
– Vēl viens jautājums, kas šķiet būtisks daudziem vēlētājiem jau pirms vēlēšanām, ir potenciālā Ministru kabineta sastāvs. Šajā ziņā Šlesera kungs rādījis priekšzīmi, un pēc viņa partijas kongresa viss kļuva daudz skaidrāks, jo kopā ar programmu tika izziņots arī ministru saraksts. Vai arī jūs varētu ieviest līdzīgu skaidrību? Kaut vai ekonomikas, iekšlietu un ārlietu nozarēs?
– Kā jau minēju, "Vienotībā" ir pieredzējusi profesionāļu komanda. Taču šobrīd, kamēr par iespējamo valdības sastāvu nav lēmusi "Vienotības" valde, konkrētus kandidātus nevaru nosaukt. Šādus lēmumus es nepieņemu vienpersoniski un tādēļ neesmu pilnvarota šodien par to runāt.
Man, protams, ir savs redzējums par to, kuri kandidāti ir piemērotākie jūsu minētajiem amatiem, bet arī to šobrīd paturēšu pie sevis.
Vēlētāji jau pirms vēlēšanām noteikti varēs iepazīties ar mūsu Ministru kabineta sastāvu.
Ģ. Zvirbulis: – Vai jūs pati vēlētos no lēmējvaras atgriezties izpildvarā un uzņemties kādas ministrijas vadību?
– Jā, es neizslēdzu iespēju pēc vēlēšanām atgriezties izpildvarā, bet konkrētāk atbildēt varēšu, kad jautājums par nākamo Ministru kabinetu būs skatīts "Vienotības" valdē.
– Saprotams, ka nevēlaties stāstīt par to, kam un kādus ministra amatus dalīsiet. Bet varbūt dalītājs būs kāds cits, piemēram, Jānis Urbanovičs. Vai strādāsiet viņa veidotā valdībā?
– Par koalīciju veidošanu šobrīd runāt būtu pāragri. Tomēr jau šobrīd ir stipri apšaubāma iespējamība, ka "Vienotība" varētu strādāt Urbanoviča kunga vadītā koalīcijā. Tas ir jautājums, ko "Vienotībā" esam izrunājuši daudz reižu. Mēs paliekam pie uzstādījuma, ka premjers nosaka valsts kursu, un tādēļ neredzam iespēju, ka mēs varētu atbalstīt to kursu, pa kuru vēlas doties "Saskaņas centrs" un Urbanovičs.
– Tomēr, vērojot procesus " Vienotībā", nevar nepamanīt, ka nacionālais spārns kļūst it kā arvien plānāks, vairāki bijušie Pilsoniskās savienības biedri pametuši partiju. Kandidātu sarakstā vairs neatrodam Dzintru Hiršu un Imantu Lieģi. Tajā pašā laikā pastiprinās kreisais spārns un savos sarakstos esat iekļāvuši vairākus bijušos sociāldemokrātus. Slīdat pa kreisi?
– Partija "Vienotība" sevi ir definējusi kā centrisku partiju, un mūsu pamatdokumentā jeb vērtību deklarācijā, ko visi parakstījuši, ir vienlīdz nostiprinātas gan ekonomiskās, gan nacionālās vērtības.
Savukārt attiecībā uz atsevišķu biedru izstāšanos gribu teikt: tas ir normāls process brīvā demokrātiskā valstī, ka cilvēks izvēlas, kur iet un ar ko sadarboties. No tā nebūtu jātaisa traģēdija. Es patiesi neuzskatu, ka būtu pamats bažīties par "Vienotības" nacionālā spārna vājināšanos. Veidojot kandidātu sarakstus, tika aptaujāti visi pirms gada kandidējušie, arī pašreizējie ministri un deputāti. Jūsu minētie kandidāti paši neizteica vēlmi būt vēlēšanu sarakstos – tā bija viņu pašu izvēle. Cik zinu, Lieģa kungam ir vēlme atgriezties diplomātijā, un tas nav savienojams ar deputāta darbu.
V. Krustiņš: – Mani nebeidz pārsteigt, ka ne jūs kā Saeimas priekšsēdētāja, ne jūsu partijas biedrs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nekādā veidā neesat pauduši nosodījumu tam faktam, ka Latvijā atsevišķas personas drīkst mierīgi vākt parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
– Latviešu valodas pozīcijas ir nostiprinātas Satversmē, un "Vienotība" pat nepieļauj domu par šā panta pārskatīšanu. Taču Satversme arī dod cilvēkiem tiesības vākt parakstus dažādām iniciatīvām.
Konkrētajā gadījumā gan no morāli ētiskā viedokļa tas neapšaubāmi parāda šo personu attieksmi un lojalitātes trūkumu pret valsti, kurā viņi dzīvo.
Latviešu valoda ir ne tikai mūsu kultūras pamats, bet arī mūsu atbildība Eiropas Savienības priekšā, lai krievu valoda nekļūtu par ES oficiālo valodu. Piemēram, Vācijā pie viņu lielās turku kopienas neviens pat nedomā pieprasīt turku valodai oficiālo statusu. Un pat ja šis jautājums nonāks līdz referendumam, esmu pārliecināta, ka piedzīvosim nebijušu tautas aktivitāti, lai savu valodu nosargātu.
Ģ. Zvirbulis: – Vēl pirms prezidenta rīkojuma par Saeimas atlaišanu veikts pētījums, kurā vairākums aptaujāto iedzīvotāju 10. Saeimas darbu novērtēja kā sliktāku nekā devītās. Vai jums kā Saeimas priekšsēdētājai šāds deputātu darba vērtējums liekas pelnīts?
– Uzskatu, ka tik skarbu vērtējumu nebijām pelnījuši, tomēr tas ir saprotams. Cilvēki no šī Saeimas sasaukuma gaidīja ļoti daudz, uzreiz pēc vēlēšanām cerēja uz ļoti straujām pārmaiņām. Bet, tās nesagaidot, sekoja arī liela vilšanās, ko vēl pastiprināja vairāki skandalozi lēmumi, piemēram, Judina neapstiprināšana tiesneša amatā, aizliegums veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Tomēr esmu pārliecināta, ka kopumā šī Saeima bija kvalitatīvāka par iepriekšējo, un ceru, ka paveiktās lietas ilgtermiņā tiks novērtētas. Ja valdībai pārmet koncentrēšanos uz tehnisku risinājumu meklēšanu izejai no krīzes un grāmatvedisku darbību, tad parlaments ir tā vieta, kur jārada valsts attīstības vīzija un jānotiek stratēģiskām diskusijām. Šis parlaments bija ļoti atvērts dažādu veidu debatēm par attīstību un izaugsmi, par ko kopīgi diskutēja nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, jaunieši un politiķi.
ZRP: valsti vadīs ķēkša un kučieris
http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/54269-valsti-vadis-keksa-un-kucieris.htm
24.augusts (2011) Elita Veidemane
Priekšvēlēšanu izteicienu zelta fondā, protams, iekļausies Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža sulīgais izteiciens par to, ka viņš nejūtas kā kāpurķēde, ko var mest zem tanka.
Kamēr jauneklis nevēra vaļā muti, tikmēr vēl varēja cerēt, ka aiz gaišajām, valsts nākotnē vērstajām acīm slēpjas gadiem neraksturīgs viedums un dzelžaini pragmatisks prāts, kas ne tikai izvedīs valsti no stagnācijas, bet arī ievedīs plaukstošā pārticībā. Tomēr «kāpurķēde», kuru jaunais censonis acīmredzami nesaprata, kur bāzt, iecēla viņu Latvijas intelekta milžu pirmajā desmitniekā, kurā jau dižojas, piemēram, «nothing special» un «skaistums nāk no iekšām».
Ārkārtas vēlēšanu saspringtā priekšgaisotne izvilina no politiķiem daudzas runas pērles. Nule Jānis Urbanovičs (SC), nervozi atskaldīdamies no kāda žurnālista, teju vai krita histērijā, mēģinādams pierādīt, ka Latvijā ir aparteīds, jo te «cilvēki tiek dalīti labajos un sliktajos, pilsoņi tiek dalīti». Ko ar to domāja Urbanoviča kungs, droši vien nezina ne viņš pats, ne viņa sponsori. Bet skanēja labi. Tomēr, iedziļinoties politiķu domu bezdibeņos, nevajag viņus nosodīt vai citādi pazemināt: viņi domā tikai par mūsu kopīgo labumu, proti, par to, lai mēs, vientiesīgie vēlētāji, nobalsotu pareizi, tas ir, nobalsotu par gaišo nākotni kopā ar konkrētajiem laimes nesējiem.
Jaukajiem piemēriem ne velti izraudzījos Sprūdžu un Urbanoviču: tikko citētais aparteīda skaidrojums ir teju kā pirmās pakāpes brālēns Edmunda Sprūdža atklāsmei, ka «jāpārstāj dalīt sabiedrību krievos un latviešos, labajos un sliktajos». Gan viena, gan otra partija nav noliegusi savstarpēju sadarbību. Un būtu patiešām loģiski, ja ZRP un SC vienotos ilgā un kaislīgā aktā, vēlāk uz tādu savpatnu politiskā svinga pārtiju pieaicinot arī Vienotību, kuras motivācija būt pie varas gandrīz ne ar ko neatšķiras no divu iepriekšminēto veidojumu vēlmēm un mērķiem. Taču ir kāds jautājums, kas neļauj cerēt uz konsonansi šo triju partiju sadarbībā. Un tas ir premjera jautājums.
Kas mudina mazizglītotus ļaudis – tādus kā, piemēram, kāpurķēžu varonis – iedomāties, ka viņi spēj vadīt valsti bez pieredzes, zināšanām un izpratnes? Vai bonuss ir tas, kas šis varonis nezog? Ar kādu lidmašīnu būs drošāk lidot – ar tādu, kuru vada pilots, kas nezog, vai ar tādu, kura pilots prot vadīt lidaparātu? Lumpenproletariāta vadoņa Ļeņina izteiciens par katru ķēkšu, kas prot vadīt valsti, jāpaturpina ar viņa paša sacīto, kas parasti tiek noklusēts, proti, katra ķēkša prot vadīt valsti ne sliktāk par piedzērušu kučieri. Jaunajam, daudzsološajam valsts vadītājam tikai jāizvēlas loma, kas sirdij tuvāka – ķēkšas vai kučiera.
Tas, ka ZRP spice pilnā nopietnībā (sic!) piedāvā valsts trešās amatpersonas kandidātu, kurš pat nejēdz loģiski izklāstīt savas neesošās izglītības peripetijas, liecina par vienu no divām lietām: vai nu par pilnīgu intelektuālo impotenci, vai nu par blefošanu, proti, pēc vēlēšanām premjera godā izpeldēs kāds gluži cits kandidāts. Tiešām grūti noticēt, ka Ministru kabineta vadītāja amata potenciālais ieguvējs, laikam gribēdams parādīt savu bagāto un dziļo latviešu valodu, atbild tādā vieglā zeku žargonā: «Mēs esam gatavi šo jautājumu (par izglītību – E.V.) pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.» (No portāla pietiek.com) Protams, mums ir bijušas valsts amatpersonas, kas demonstrējušas savas latviešu valodas ubadzību un pliekanumu, taču šis gadījums būtu kā dzirkstošs jauninājums, sak, «labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt» – kā mīļi izteicās pats premjera amata kandidāts.
Zatlera Reformu partija pretendē – vismaz pati uzskata, ka pretendē – uz valstiska mēroga reformām, kas mainīs Latvijas tautas dzīvi. Protams, mainīs uz laimības un pārticības pusi. Pagaidām izskatās, ka ZRP, nu jau lejupslīdošās popularitātes burbuļu apdullināti, vienkārši bakstās ar dakšām politisko iespēju debesīs, dzenājot reitingu mākoņus. Bet vēlētāji, kurus ZRP, šķiet, uzskata par vientiešiem, ar nepacietību gaida, kad zatleristi, tikuši pie varas, dzimstību veicinās ar PVN paaugstināšanu zīdaiņu precēm, bet tautas fizisko un garīgo veselību uzlabos, paaugstinot nodokli apkurei, grāmatām un zālēm. Lai tā muļķa tauta beidzot nosalst, paliek duma un slima. Tādam plāniņam derēs gan ķēkša, gan piedzērušais kučieris.
24.augusts (2011) Elita Veidemane
Priekšvēlēšanu izteicienu zelta fondā, protams, iekļausies Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža sulīgais izteiciens par to, ka viņš nejūtas kā kāpurķēde, ko var mest zem tanka.
Kamēr jauneklis nevēra vaļā muti, tikmēr vēl varēja cerēt, ka aiz gaišajām, valsts nākotnē vērstajām acīm slēpjas gadiem neraksturīgs viedums un dzelžaini pragmatisks prāts, kas ne tikai izvedīs valsti no stagnācijas, bet arī ievedīs plaukstošā pārticībā. Tomēr «kāpurķēde», kuru jaunais censonis acīmredzami nesaprata, kur bāzt, iecēla viņu Latvijas intelekta milžu pirmajā desmitniekā, kurā jau dižojas, piemēram, «nothing special» un «skaistums nāk no iekšām».
Ārkārtas vēlēšanu saspringtā priekšgaisotne izvilina no politiķiem daudzas runas pērles. Nule Jānis Urbanovičs (SC), nervozi atskaldīdamies no kāda žurnālista, teju vai krita histērijā, mēģinādams pierādīt, ka Latvijā ir aparteīds, jo te «cilvēki tiek dalīti labajos un sliktajos, pilsoņi tiek dalīti». Ko ar to domāja Urbanoviča kungs, droši vien nezina ne viņš pats, ne viņa sponsori. Bet skanēja labi. Tomēr, iedziļinoties politiķu domu bezdibeņos, nevajag viņus nosodīt vai citādi pazemināt: viņi domā tikai par mūsu kopīgo labumu, proti, par to, lai mēs, vientiesīgie vēlētāji, nobalsotu pareizi, tas ir, nobalsotu par gaišo nākotni kopā ar konkrētajiem laimes nesējiem.
Jaukajiem piemēriem ne velti izraudzījos Sprūdžu un Urbanoviču: tikko citētais aparteīda skaidrojums ir teju kā pirmās pakāpes brālēns Edmunda Sprūdža atklāsmei, ka «jāpārstāj dalīt sabiedrību krievos un latviešos, labajos un sliktajos». Gan viena, gan otra partija nav noliegusi savstarpēju sadarbību. Un būtu patiešām loģiski, ja ZRP un SC vienotos ilgā un kaislīgā aktā, vēlāk uz tādu savpatnu politiskā svinga pārtiju pieaicinot arī Vienotību, kuras motivācija būt pie varas gandrīz ne ar ko neatšķiras no divu iepriekšminēto veidojumu vēlmēm un mērķiem. Taču ir kāds jautājums, kas neļauj cerēt uz konsonansi šo triju partiju sadarbībā. Un tas ir premjera jautājums.
Kas mudina mazizglītotus ļaudis – tādus kā, piemēram, kāpurķēžu varonis – iedomāties, ka viņi spēj vadīt valsti bez pieredzes, zināšanām un izpratnes? Vai bonuss ir tas, kas šis varonis nezog? Ar kādu lidmašīnu būs drošāk lidot – ar tādu, kuru vada pilots, kas nezog, vai ar tādu, kura pilots prot vadīt lidaparātu? Lumpenproletariāta vadoņa Ļeņina izteiciens par katru ķēkšu, kas prot vadīt valsti, jāpaturpina ar viņa paša sacīto, kas parasti tiek noklusēts, proti, katra ķēkša prot vadīt valsti ne sliktāk par piedzērušu kučieri. Jaunajam, daudzsološajam valsts vadītājam tikai jāizvēlas loma, kas sirdij tuvāka – ķēkšas vai kučiera.
Tas, ka ZRP spice pilnā nopietnībā (sic!) piedāvā valsts trešās amatpersonas kandidātu, kurš pat nejēdz loģiski izklāstīt savas neesošās izglītības peripetijas, liecina par vienu no divām lietām: vai nu par pilnīgu intelektuālo impotenci, vai nu par blefošanu, proti, pēc vēlēšanām premjera godā izpeldēs kāds gluži cits kandidāts. Tiešām grūti noticēt, ka Ministru kabineta vadītāja amata potenciālais ieguvējs, laikam gribēdams parādīt savu bagāto un dziļo latviešu valodu, atbild tādā vieglā zeku žargonā: «Mēs esam gatavi šo jautājumu (par izglītību – E.V.) pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.» (No portāla pietiek.com) Protams, mums ir bijušas valsts amatpersonas, kas demonstrējušas savas latviešu valodas ubadzību un pliekanumu, taču šis gadījums būtu kā dzirkstošs jauninājums, sak, «labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt» – kā mīļi izteicās pats premjera amata kandidāts.
Zatlera Reformu partija pretendē – vismaz pati uzskata, ka pretendē – uz valstiska mēroga reformām, kas mainīs Latvijas tautas dzīvi. Protams, mainīs uz laimības un pārticības pusi. Pagaidām izskatās, ka ZRP, nu jau lejupslīdošās popularitātes burbuļu apdullināti, vienkārši bakstās ar dakšām politisko iespēju debesīs, dzenājot reitingu mākoņus. Bet vēlētāji, kurus ZRP, šķiet, uzskata par vientiešiem, ar nepacietību gaida, kad zatleristi, tikuši pie varas, dzimstību veicinās ar PVN paaugstināšanu zīdaiņu precēm, bet tautas fizisko un garīgo veselību uzlabos, paaugstinot nodokli apkurei, grāmatām un zālēm. Lai tā muļķa tauta beidzot nosalst, paliek duma un slima. Tādam plāniņam derēs gan ķēkša, gan piedzērušais kučieris.
ZRP politiskie staiguļi
Zatlera partijas sarakstā daudz politisko staiguļu
24.augusts (2011), Uldis Dreiblats
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/54258-zatlera-partijas-saraksta-daudz-politisko-staigulu.htm
Politikas zinātājiem nebija nekādu šaubu, ka Zatlera reformu partiju (ZRP) veidos raiba kompānija, tomēr realitāte ir pārsniegusi prognozes, kuru ticamība izrietēja no tā, ka ZRP radās ātri, turklāt tās dibināšanas iemesls nebija kādai sabiedrības daļai būtiska problēma, ko vajadzētu risināt ar politiskām metodēm; ZRP radās, pateicoties konkrētam notikumam – Valda Zatlera rosinājumam atlaist Saeimu.
Tikko publiskotais ZRP deputātu kandidātu saraksts liecina, ka līdz šim, šķiet, vēl nekad nav redzēts politiskais spēks, kurā tik lielā intensitātē sajaucas pretenzijas uz nopietnu politisku darbību un mēģinājumi atrisināt personiskas problēmas, vēlme atrast biznesa lobijus un pat vienkāršs šarlatānisms, kas gan politiskai videi bieži vien ir tuvs.
Visvairāk par deputātu kandidātiem var liecināt anketas ailīte Darba vieta un amati.
ZRP deputātu kandidātiem šajā ailītē redzami ieraksti, kuri nevienu neatstās vienaldzīgu. Ir ieraksti, kas raisa cieņu, kā arī liek uzdot jautājumus - ar kādiem oligarhiem partija taisās cīnīties?
Vērtīgie bezdarbnieki
Atbilstīgi iesniegtajām anketām, ZRP deputātu kandidāti ir divi bezdarbnieki un viena mājsaimniece. No šiem partijai vērtīgākā, šķiet, būs Helēna Ruduša, kura mācījusies Eriksona universitātē Vankūverā, iegūstot izglītību neirolingvistiskajā programmēšanā (t.i., cita cilvēka vai cilvēku grupas hipnotiskā pakļaušanā, izmantojot manipulācijas ar vārda spēku). Nav tikai saprotams, kāpēc cilvēks ar šādu izglītību nevar atrast darbu.
Deputāta kandidāts Ivars Jānis Graudiņš norādījis, ka ir Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs. Zigurds Plūme kā savu vienīgo amatu norādījis - Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis.
Mārtiņš Vanags ieņem valdes locekļa amatus gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, gan Makšķernieku radošajā klubā. No pārējiem septiņiem norādītajiem amatiem un darbavietām var spriest, ka šis deputāta kandidāts ir ne tikai kaislīgs makšķernieks, bet vēl arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators. Šis gan nav tas pats M. Vanags, kurš bija neaizvietojams padomnieks gandrīz visiem Tautas partijas ministriem, lai kādā jomā arī tie darbotos.
Savukārt Jānis Zālītis esot SIA Not Perfect (tulkojumā no angļu valodas - nav perfekts) klientu servisa vadītājs.
Pārbēdzēji
Gandrīz trešā daļa no zatleriešiem iepriekš reformas ir veikuši zem citiem karogiem, arī oligarhu karogiem - 31 deputātu kandidāts jau startējis vēlēšanās (pārsvarā neveiksmīgi) citu partiju sarakstos. Piemēram, LPP/LC vai tās sastāvdaļās pabijuši pašreizējie zatlerieši Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs (iesakām pievērst uzmanību viņa autoparkam - tur ir gan antīkie spēkrati, gan bagātnieku iecienītais Lexus), Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Inese Pelse nāk no Raimonda Munkevica vadītās Jūrmala - mūsu mājas. Iepriekš sociāldemokrātos pabijuši Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis; ZZS - Oskars Zuģickis un Māris Freimanis. No partijas Par prezidentālu republiku nāk Jānis Letinskis, no Varakļānu Kopā savam novadam - Dainis Mjartāns, no Latvijas demokrātiskās partijas - Sarma Freiberga, no Saskaņas centra - Valdis Labinskis, bet no VL!-TB/LNNK - Andris Slišāns. Kristīgie demokrāti bijuši Elizabete Viļuma, Mārīte Rozenfelde un Andrejs Mūrnieks.
No Vienotības sastāvdaļām kādreiz vēlēšanās jau kandidējuši Klāvs Olšteins, Ventspils oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš.
Atņems pilsonību?
Par V. Liepiņu īpašs stāsts. Pirms sešiem gadiem, startējot pašvaldību vēlēšanās Jaunā laika sarakstā, viņš norādījis, ka bez Latvijas pilsonības viņam ir arī Kanādas pilsonība. Šogad jau viņš norāda, ka viņam ir vēl trešā - Lielbritānijas - pilsonība. Tas varētu nozīmēt, ka trešo pilsonību V. Liepiņš ieguvis pēdējo sešu gadu laikā (vai arī iepriekš melojis vēlētājiem).
Atbilstīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieka Jāņa Citskovska skaidrojumam, ārvalstīs nesen dzimuši bērni var iegūt vairākas pilsonības (kaut vai 10). Turpretī, ja kāds pieaudzis latvietis grib iegūt citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Ja kāda persona uzrakstīs PMLP iesniegumu šajā sakarā, PMLP varēs vērsties tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu.
«Piedod manus parādus»
Šokē dažu ZRP deputātu kandidātu parādi. Piemēram, Dmitrijs Trofimovs norāda, ka viņa parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu. ZRP premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs deklarē 242 000 latu un 125 000 eiro parādus. Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro un
160 000 latu; A. Landmanis - 280 000 eiro. Valdemārs Gailītis deklarējis 2,5 miljonus eiro parādus un 3,5 miljonu aizdevumu. Jāpievērš uzmanība, ka deputāta kandidāts padomju laikos beidzis Viļņas Augstāko politisko skolu - šajā mācību iestādē vienkāršus ļaudis neuzņēma.
Citi oligarhi
Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu, bet aizdevis pusmiljonu eiro un 60 000 latu. A. Dābola ekonomiskā darbība (10 amati uzņēmējsabiedrībās un vērā ņemamās sabiedriskajās organizācijās) ļauj prognozēt, kādi oligarhi noteiks toni ZRP.
Neatkarīgā jau rakstīja par iepriekšminētā A. Landmaņa saistību ar Ventspils miljonāru oligarhu Olafu Berķi. Kā pagājušās piektdienas preses konferencē skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs, pēc viņa domām, advokāts Artūrs Zvejsalnieks negaidīti tika izslēgts no ZRP tieši tāpēc, ka kaut kādās civillietās pārstāvējis O. Berķim naidīgu nometni - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tieši A. Zvejsalnieka izslēgšana liecina, kuri oligarhi noteiks toni ZRP, teica A. Lembergs.
Tāpat uz oligarhijas klātbūtni ZRP norāda tas, ka tās deputātu kandidāts ir arī Edmunds Demiters - SIA Jaunalko īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs (pavisam deklarējis septiņus amatus). Tāpat jāpievērš uzmanība farmācijas biznesa vēlmei ietekmēt politiku caur ZRP - kā deputāta kandidāts pieteikts SIA Solepharm un Solepharm Pharmaceuticals valdes priekšsēdētājs Juris Ozols.
Lielākais ziedotājs ZRP ir miljonārs un politikas ietekmētājs Jūlijs Krūmiņš. Turpretī paši ZRP biedri ir diezgan skopi ziedotāji savai partijai. Piemēram, Inese Lībiņa-Egnere partijai ziedojusi 13 santīmus.
Sorosa roka
ZRP skaidri saskatāma arī sorosiešu ietekme. Deputātu kandidātu vidū ir divi ilggadējās Sorosa līdzgaitnieces Sarmītes Ēlertes izlolotās Meierovica biedrības biedri - Vjačeslavs Dombrovskis un J. Viļums. Tāpat publiski jau iepazīts ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs, kurš kopā ar bijušo Sorosa fonds Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieku Pēteri Viņķeli nodibinājis kārtējo SFL satelītu - Politikas centru Euro Civitas. Šīs sabiedriskās organizācijas vadīšana acīm-redzot V. Makarovam ir ienesīga nodarbošanās, jo viņš ir atļāvies uzņemties parādsaistības ierindas dar-barūķim nepieejamā apjomā - vairāk nekā 72 000 latu.
Tas tomēr nenozīmē, ka sorosiešu simpātijas piederēs ZRP, jo Vienotības sarakstā startē astoņi Meierovica biedrības pārstāvji, pieci dažādu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un vairāki Sorosa stipendiāti.
24.augusts (2011), Uldis Dreiblats
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/54258-zatlera-partijas-saraksta-daudz-politisko-staigulu.htm
Politikas zinātājiem nebija nekādu šaubu, ka Zatlera reformu partiju (ZRP) veidos raiba kompānija, tomēr realitāte ir pārsniegusi prognozes, kuru ticamība izrietēja no tā, ka ZRP radās ātri, turklāt tās dibināšanas iemesls nebija kādai sabiedrības daļai būtiska problēma, ko vajadzētu risināt ar politiskām metodēm; ZRP radās, pateicoties konkrētam notikumam – Valda Zatlera rosinājumam atlaist Saeimu.
Tikko publiskotais ZRP deputātu kandidātu saraksts liecina, ka līdz šim, šķiet, vēl nekad nav redzēts politiskais spēks, kurā tik lielā intensitātē sajaucas pretenzijas uz nopietnu politisku darbību un mēģinājumi atrisināt personiskas problēmas, vēlme atrast biznesa lobijus un pat vienkāršs šarlatānisms, kas gan politiskai videi bieži vien ir tuvs.
Visvairāk par deputātu kandidātiem var liecināt anketas ailīte Darba vieta un amati.
ZRP deputātu kandidātiem šajā ailītē redzami ieraksti, kuri nevienu neatstās vienaldzīgu. Ir ieraksti, kas raisa cieņu, kā arī liek uzdot jautājumus - ar kādiem oligarhiem partija taisās cīnīties?
Vērtīgie bezdarbnieki
Atbilstīgi iesniegtajām anketām, ZRP deputātu kandidāti ir divi bezdarbnieki un viena mājsaimniece. No šiem partijai vērtīgākā, šķiet, būs Helēna Ruduša, kura mācījusies Eriksona universitātē Vankūverā, iegūstot izglītību neirolingvistiskajā programmēšanā (t.i., cita cilvēka vai cilvēku grupas hipnotiskā pakļaušanā, izmantojot manipulācijas ar vārda spēku). Nav tikai saprotams, kāpēc cilvēks ar šādu izglītību nevar atrast darbu.
Deputāta kandidāts Ivars Jānis Graudiņš norādījis, ka ir Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs. Zigurds Plūme kā savu vienīgo amatu norādījis - Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis.
Mārtiņš Vanags ieņem valdes locekļa amatus gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, gan Makšķernieku radošajā klubā. No pārējiem septiņiem norādītajiem amatiem un darbavietām var spriest, ka šis deputāta kandidāts ir ne tikai kaislīgs makšķernieks, bet vēl arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators. Šis gan nav tas pats M. Vanags, kurš bija neaizvietojams padomnieks gandrīz visiem Tautas partijas ministriem, lai kādā jomā arī tie darbotos.
Savukārt Jānis Zālītis esot SIA Not Perfect (tulkojumā no angļu valodas - nav perfekts) klientu servisa vadītājs.
Pārbēdzēji
Gandrīz trešā daļa no zatleriešiem iepriekš reformas ir veikuši zem citiem karogiem, arī oligarhu karogiem - 31 deputātu kandidāts jau startējis vēlēšanās (pārsvarā neveiksmīgi) citu partiju sarakstos. Piemēram, LPP/LC vai tās sastāvdaļās pabijuši pašreizējie zatlerieši Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs (iesakām pievērst uzmanību viņa autoparkam - tur ir gan antīkie spēkrati, gan bagātnieku iecienītais Lexus), Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Inese Pelse nāk no Raimonda Munkevica vadītās Jūrmala - mūsu mājas. Iepriekš sociāldemokrātos pabijuši Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis; ZZS - Oskars Zuģickis un Māris Freimanis. No partijas Par prezidentālu republiku nāk Jānis Letinskis, no Varakļānu Kopā savam novadam - Dainis Mjartāns, no Latvijas demokrātiskās partijas - Sarma Freiberga, no Saskaņas centra - Valdis Labinskis, bet no VL!-TB/LNNK - Andris Slišāns. Kristīgie demokrāti bijuši Elizabete Viļuma, Mārīte Rozenfelde un Andrejs Mūrnieks.
No Vienotības sastāvdaļām kādreiz vēlēšanās jau kandidējuši Klāvs Olšteins, Ventspils oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš.
Atņems pilsonību?
Par V. Liepiņu īpašs stāsts. Pirms sešiem gadiem, startējot pašvaldību vēlēšanās Jaunā laika sarakstā, viņš norādījis, ka bez Latvijas pilsonības viņam ir arī Kanādas pilsonība. Šogad jau viņš norāda, ka viņam ir vēl trešā - Lielbritānijas - pilsonība. Tas varētu nozīmēt, ka trešo pilsonību V. Liepiņš ieguvis pēdējo sešu gadu laikā (vai arī iepriekš melojis vēlētājiem).
Atbilstīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieka Jāņa Citskovska skaidrojumam, ārvalstīs nesen dzimuši bērni var iegūt vairākas pilsonības (kaut vai 10). Turpretī, ja kāds pieaudzis latvietis grib iegūt citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Ja kāda persona uzrakstīs PMLP iesniegumu šajā sakarā, PMLP varēs vērsties tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu.
«Piedod manus parādus»
Šokē dažu ZRP deputātu kandidātu parādi. Piemēram, Dmitrijs Trofimovs norāda, ka viņa parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu. ZRP premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs deklarē 242 000 latu un 125 000 eiro parādus. Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro un
160 000 latu; A. Landmanis - 280 000 eiro. Valdemārs Gailītis deklarējis 2,5 miljonus eiro parādus un 3,5 miljonu aizdevumu. Jāpievērš uzmanība, ka deputāta kandidāts padomju laikos beidzis Viļņas Augstāko politisko skolu - šajā mācību iestādē vienkāršus ļaudis neuzņēma.
Citi oligarhi
Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu, bet aizdevis pusmiljonu eiro un 60 000 latu. A. Dābola ekonomiskā darbība (10 amati uzņēmējsabiedrībās un vērā ņemamās sabiedriskajās organizācijās) ļauj prognozēt, kādi oligarhi noteiks toni ZRP.
Neatkarīgā jau rakstīja par iepriekšminētā A. Landmaņa saistību ar Ventspils miljonāru oligarhu Olafu Berķi. Kā pagājušās piektdienas preses konferencē skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs, pēc viņa domām, advokāts Artūrs Zvejsalnieks negaidīti tika izslēgts no ZRP tieši tāpēc, ka kaut kādās civillietās pārstāvējis O. Berķim naidīgu nometni - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tieši A. Zvejsalnieka izslēgšana liecina, kuri oligarhi noteiks toni ZRP, teica A. Lembergs.
Tāpat uz oligarhijas klātbūtni ZRP norāda tas, ka tās deputātu kandidāts ir arī Edmunds Demiters - SIA Jaunalko īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs (pavisam deklarējis septiņus amatus). Tāpat jāpievērš uzmanība farmācijas biznesa vēlmei ietekmēt politiku caur ZRP - kā deputāta kandidāts pieteikts SIA Solepharm un Solepharm Pharmaceuticals valdes priekšsēdētājs Juris Ozols.
Lielākais ziedotājs ZRP ir miljonārs un politikas ietekmētājs Jūlijs Krūmiņš. Turpretī paši ZRP biedri ir diezgan skopi ziedotāji savai partijai. Piemēram, Inese Lībiņa-Egnere partijai ziedojusi 13 santīmus.
Sorosa roka
ZRP skaidri saskatāma arī sorosiešu ietekme. Deputātu kandidātu vidū ir divi ilggadējās Sorosa līdzgaitnieces Sarmītes Ēlertes izlolotās Meierovica biedrības biedri - Vjačeslavs Dombrovskis un J. Viļums. Tāpat publiski jau iepazīts ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs, kurš kopā ar bijušo Sorosa fonds Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieku Pēteri Viņķeli nodibinājis kārtējo SFL satelītu - Politikas centru Euro Civitas. Šīs sabiedriskās organizācijas vadīšana acīm-redzot V. Makarovam ir ienesīga nodarbošanās, jo viņš ir atļāvies uzņemties parādsaistības ierindas dar-barūķim nepieejamā apjomā - vairāk nekā 72 000 latu.
Tas tomēr nenozīmē, ka sorosiešu simpātijas piederēs ZRP, jo Vienotības sarakstā startē astoņi Meierovica biedrības pārstāvji, pieci dažādu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un vairāki Sorosa stipendiāti.
svētdiena, 2011. gada 21. augusts
Šlesera Reformu partija (ŠRP)
DROSMIGI MELOT
2011.g. 5.augustā notika LPP/LC partijas kongress, kas nobalsoja par partijas nosaukuma maiņu. Tagad tā sauksies Šlesera Reformu partija. Viņš pats kongresā uzstājās ar enerģisku runu, kurā drosmīgi meloja, solīja, plātījās, jo bija sākusies priekšvēlēšanu reklāmas kampaņa un jāizmanto katra iespēja, kad to raida TV un radio.
Akciju sabiedrība „DIENA”, kas izdod tāda paša nosaukuma laikrakstu un žurnālu „Sestdiena” uz 64 lappusēm un kas pieder Šlesera draugam Viesturam Koziolam jaunākajā numurā (6—12 augusts) sešas lpp. veltītas intervijai ar pašu Šleseru. Žurnāls publicē trīs viņa fotogrāfijas. Intervijā uzzinām, ka viņš aizdevis Koziolam divus miljonus latu. Viņš saka: „Izslēdzu iespēju, ka netikšu ievēlēts”. Tādā pašā pārliecinošā tonī ir visa intervija, kas viņu cildina, paslavē, ar daudziem piemēriem parāda, cik viņš gudrs, tālredzīgs, godīgs, principiāls, izpalīdzīgs utt. Nekas nav teikts, ka viņš noslēdzis pilnīgi neizdevīgu līgumu ar „AIR BALTIC” akcionāru Bertoldu Fliku, kas tagad baidās iebraukt Latvijā, jo domā, ka viņu te arestēs par dažādām mahinācijām; nekas nav teikts, ka Šlesers solīja aiziet no politikas, ja Latvijas pasts tuvākajos gados nepelnīs miljoniem latu, jo viņš ir ieteicis izveidot pasta banku un realizēt citas vērtīgas idejas; nav ne vārda par to, ka viņš kā satiksmes ministrs nolaidis valsts ceļus katastrofālā stāvoklī. Ļoti daudziem cilvēkiem ir apriebies klausīties viņa melīgajās runās. Partiju reitings rāda, ka par šo partiju 11. Saeimas vēlēšanās balsotu 0,9 % vēlētāju. Latviešiem ir iespēja attīrīties no šādiem politiķiem.
ATIS SKALBERGS
2011.g. 5.augustā notika LPP/LC partijas kongress, kas nobalsoja par partijas nosaukuma maiņu. Tagad tā sauksies Šlesera Reformu partija. Viņš pats kongresā uzstājās ar enerģisku runu, kurā drosmīgi meloja, solīja, plātījās, jo bija sākusies priekšvēlēšanu reklāmas kampaņa un jāizmanto katra iespēja, kad to raida TV un radio.
Akciju sabiedrība „DIENA”, kas izdod tāda paša nosaukuma laikrakstu un žurnālu „Sestdiena” uz 64 lappusēm un kas pieder Šlesera draugam Viesturam Koziolam jaunākajā numurā (6—12 augusts) sešas lpp. veltītas intervijai ar pašu Šleseru. Žurnāls publicē trīs viņa fotogrāfijas. Intervijā uzzinām, ka viņš aizdevis Koziolam divus miljonus latu. Viņš saka: „Izslēdzu iespēju, ka netikšu ievēlēts”. Tādā pašā pārliecinošā tonī ir visa intervija, kas viņu cildina, paslavē, ar daudziem piemēriem parāda, cik viņš gudrs, tālredzīgs, godīgs, principiāls, izpalīdzīgs utt. Nekas nav teikts, ka viņš noslēdzis pilnīgi neizdevīgu līgumu ar „AIR BALTIC” akcionāru Bertoldu Fliku, kas tagad baidās iebraukt Latvijā, jo domā, ka viņu te arestēs par dažādām mahinācijām; nekas nav teikts, ka Šlesers solīja aiziet no politikas, ja Latvijas pasts tuvākajos gados nepelnīs miljoniem latu, jo viņš ir ieteicis izveidot pasta banku un realizēt citas vērtīgas idejas; nav ne vārda par to, ka viņš kā satiksmes ministrs nolaidis valsts ceļus katastrofālā stāvoklī. Ļoti daudziem cilvēkiem ir apriebies klausīties viņa melīgajās runās. Partiju reitings rāda, ka par šo partiju 11. Saeimas vēlēšanās balsotu 0,9 % vēlētāju. Latviešiem ir iespēja attīrīties no šādiem politiķiem.
ATIS SKALBERGS
Oligarhu kapusvētki
OLIGARHU kapusvētki.
Ideja rīkot tādu ceremoniju radās jauniešiem prezidenta vēlēšanu dienā, kad pie Saeimas nama pulcējās Valda Zatlera piekritēji, kas atbalstīja šīs Saeimas atlaišanu, jo Zatlers bija teicis, ka deputāti pieņem likumus šauru ļaužu interesēs, oligarhu interesēs, dod brīvību shēmotājiem, kas spēj apiet visus ierobežojumus. Visu valsti bija nokaitinājusi KNAB vadītāja Normunda Vilnīša lieta, kad viņš biroja darbu bija organizējis tā, ka šī iestāde „ķēra” mazos likumpārkāpējus, bet lielajiem klāt neķērās. Bija radīta ilūzija, ka darbs notiek, tikai rezultātu nav. Kādu laiku tādu darba imitāciju var nepamanīt, bet gāja mēneši un neviens nespēja neko šim vadītājam padarīt. Viņš atkārtoja: „mani iecēla Saeima, tikai tā mani var atcelt”. Neviens no trim oligarhiem šo vadītāju nekritizēja.
Zatlers, ierosinot atlaist Saeimu, teica, ka notiekot valsts nozagšana, ka uz ārzonu bankām aizplūstot lielas summas, tā rīkojoties oligarhi. 2009.g. uz ofšoriem no Latvijas aizgājuši 523 miljoni latu, ka no nenomaksātiem nodokļiem valsts budžets nav saņēmis 27,8 miljonus latu, ka ZZS deputāti izvairās no šo jautājumu apspriešanas. Neticība valsts institūcijām arvien pieaug, vāji strādā tieslietu sistēma. Katru nedēļu Valsts Kontrole dažādās valsts iestādēs atklāj nopietnus finansiālus pārkāpumus, bet sodu nesaņem neviens. Par to ziņo TV. Kad jaunais valsts prezidents Andris Bērziņš 2. jūnijā iznāca no Saeimas nama, kāda jauniešu grupa to sagaidīja ar saucieniem: „Oligarhiem – nē!” Kāds ierosināja sarīkot oligarhu kapusvētkus, lai publiski tos nosodītu. Spontāni radās doma tos sarīkot Daugavā uz AB dambja. Šo informāciju ātri izplatīja internetā un 8. jūnijā tur pulcējās apmēram 8000 cilvēku. Nekādu negadījumi nav bijuši. TV kameru priekšā Šķēle un Šlesers, dīvaini smaidot, teica, ka priecājoties par tādām aktivitātēm, bet Lembergs teica, ka tās apdraudot viņa ģimeni.
8.jūnija vakarā notika TV raidījums „KAS NOTIEK LATVIJĀ?”, ko vada Jānis Domburs. Raidījumā piedalījās politiķi, deputāti, ārsti, dažādi speciālisti. Jautājums bija kopējs – Kā vērtējat jaunākos notikumus Latvijas politikā un sabiedrībā? TV skatītāji bija aicināti atbildēt uz jautājumiem:
1) oligarhu kapusvētki ir pareiza akcija,
2) aplama akcija
3)oligarhu problēma politikā ir oligarhi
4) nav oligarhi.
Aptaujas rezultāti;
1) 554 , 2) 79, 3) 1300, 4)174
ATIS SKALBERGS
Ideja rīkot tādu ceremoniju radās jauniešiem prezidenta vēlēšanu dienā, kad pie Saeimas nama pulcējās Valda Zatlera piekritēji, kas atbalstīja šīs Saeimas atlaišanu, jo Zatlers bija teicis, ka deputāti pieņem likumus šauru ļaužu interesēs, oligarhu interesēs, dod brīvību shēmotājiem, kas spēj apiet visus ierobežojumus. Visu valsti bija nokaitinājusi KNAB vadītāja Normunda Vilnīša lieta, kad viņš biroja darbu bija organizējis tā, ka šī iestāde „ķēra” mazos likumpārkāpējus, bet lielajiem klāt neķērās. Bija radīta ilūzija, ka darbs notiek, tikai rezultātu nav. Kādu laiku tādu darba imitāciju var nepamanīt, bet gāja mēneši un neviens nespēja neko šim vadītājam padarīt. Viņš atkārtoja: „mani iecēla Saeima, tikai tā mani var atcelt”. Neviens no trim oligarhiem šo vadītāju nekritizēja.
Zatlers, ierosinot atlaist Saeimu, teica, ka notiekot valsts nozagšana, ka uz ārzonu bankām aizplūstot lielas summas, tā rīkojoties oligarhi. 2009.g. uz ofšoriem no Latvijas aizgājuši 523 miljoni latu, ka no nenomaksātiem nodokļiem valsts budžets nav saņēmis 27,8 miljonus latu, ka ZZS deputāti izvairās no šo jautājumu apspriešanas. Neticība valsts institūcijām arvien pieaug, vāji strādā tieslietu sistēma. Katru nedēļu Valsts Kontrole dažādās valsts iestādēs atklāj nopietnus finansiālus pārkāpumus, bet sodu nesaņem neviens. Par to ziņo TV. Kad jaunais valsts prezidents Andris Bērziņš 2. jūnijā iznāca no Saeimas nama, kāda jauniešu grupa to sagaidīja ar saucieniem: „Oligarhiem – nē!” Kāds ierosināja sarīkot oligarhu kapusvētkus, lai publiski tos nosodītu. Spontāni radās doma tos sarīkot Daugavā uz AB dambja. Šo informāciju ātri izplatīja internetā un 8. jūnijā tur pulcējās apmēram 8000 cilvēku. Nekādu negadījumi nav bijuši. TV kameru priekšā Šķēle un Šlesers, dīvaini smaidot, teica, ka priecājoties par tādām aktivitātēm, bet Lembergs teica, ka tās apdraudot viņa ģimeni.
8.jūnija vakarā notika TV raidījums „KAS NOTIEK LATVIJĀ?”, ko vada Jānis Domburs. Raidījumā piedalījās politiķi, deputāti, ārsti, dažādi speciālisti. Jautājums bija kopējs – Kā vērtējat jaunākos notikumus Latvijas politikā un sabiedrībā? TV skatītāji bija aicināti atbildēt uz jautājumiem:
1) oligarhu kapusvētki ir pareiza akcija,
2) aplama akcija
3)oligarhu problēma politikā ir oligarhi
4) nav oligarhi.
Aptaujas rezultāti;
1) 554 , 2) 79, 3) 1300, 4)174
ATIS SKALBERGS
Andris Bērziņš (no zzs un šķēles grupas) - prezidents
PAR JAUNO PREZIDENTU
Medijos vislielākā interese ir par jauno valsts prezidentu Andri Bērziņu. TV raidījumā „De facto”, ko vada Ilze Nagla un Jānis Geste, redzējām skaistu māju, kas uzcelta Amatas novadā un pieder jaunajam prezidentam. Tas skaitās viesu nams un uzcelts par ES fonda līdzekļiem, celtniecībā izlietojot 178 000 latu. Kā viesu nams tas nav darbojies nevienu dienu, jo tā celta un lietota kā privātmāja. AB visādi taisnojas, melo, bet nespēj neko pierādīt. Fakti liecina par negodīgu fonda līdzekļu izlietojumu. Šī raidījuma operators filmējis dažādu politiķu sarunas no liela attāluma tieši 2. jūnijā, prezidenta vēlēšanu laikā. Speciālists , kas prot lasīt pēc lūpu kustībām apstiprināja to, ka ZZS deputāti vienojās ar SC deputātiem, lai tie balso par AB. Visplašākās ziņas par jauno prezidentu publicētas žurnālā „IR” Nr22 (2011.g.2.-8. jūnijs.). Raksta autore ir Anda Burve – Rozīte par viņu saka, ka viņš ir neietekmējams jebkuros apstākļos, ka galva viņam strādā kā skaitļošanas mašīna. Bērziņa mugurkaulam par labu liecina dzirdētais, ka savulaik viņš cīnījies pret Andra Šķēles plānu pievienot Unibankai bankrotējošo Zemes banku, kā arī iebildis pret to, ka valstij piederošo Unibanku privatizē Parex, raksta autore. Runājot par privāto dzīvi, laulībā ar Dzintru Bērziņu dzimis dēls Aigars un meita Eva, kas tagad dzīvo Skandināvijā un pieņēmusi vīra, tumšādaina amerikāņa uzvārdu Manavaduge. Bērziņam ir seši mazbērni. Pēc šķiršanās ar Dzintru Bērziņu pēc daudziem gadiem sastapis tagadējo dzīves draudzeni Daci Seisumu. Viņa ir ārste endokrinoloģe, strādā Stradiņu slimnīcā. Abi dzīvo kopā desmit gadus, viņiem ir sešus gadus vecs dēls Kristaps. Raksta autore uzzinājusi, ka Bērziņam ir 20 gadus veca meita, kura nenes tēva uzvārdu. Dace Seisuma saka, ka ar dzīves draugu ir norunājuši, ka uz pieņemšanām, vizītēm viņam būs jābrauc vienam. „Esam pielāgojušies – viņš nemaisās medicīnā, es – politikā.”
ATIS SKALBERGS
Medijos vislielākā interese ir par jauno valsts prezidentu Andri Bērziņu. TV raidījumā „De facto”, ko vada Ilze Nagla un Jānis Geste, redzējām skaistu māju, kas uzcelta Amatas novadā un pieder jaunajam prezidentam. Tas skaitās viesu nams un uzcelts par ES fonda līdzekļiem, celtniecībā izlietojot 178 000 latu. Kā viesu nams tas nav darbojies nevienu dienu, jo tā celta un lietota kā privātmāja. AB visādi taisnojas, melo, bet nespēj neko pierādīt. Fakti liecina par negodīgu fonda līdzekļu izlietojumu. Šī raidījuma operators filmējis dažādu politiķu sarunas no liela attāluma tieši 2. jūnijā, prezidenta vēlēšanu laikā. Speciālists , kas prot lasīt pēc lūpu kustībām apstiprināja to, ka ZZS deputāti vienojās ar SC deputātiem, lai tie balso par AB. Visplašākās ziņas par jauno prezidentu publicētas žurnālā „IR” Nr22 (2011.g.2.-8. jūnijs.). Raksta autore ir Anda Burve – Rozīte par viņu saka, ka viņš ir neietekmējams jebkuros apstākļos, ka galva viņam strādā kā skaitļošanas mašīna. Bērziņa mugurkaulam par labu liecina dzirdētais, ka savulaik viņš cīnījies pret Andra Šķēles plānu pievienot Unibankai bankrotējošo Zemes banku, kā arī iebildis pret to, ka valstij piederošo Unibanku privatizē Parex, raksta autore. Runājot par privāto dzīvi, laulībā ar Dzintru Bērziņu dzimis dēls Aigars un meita Eva, kas tagad dzīvo Skandināvijā un pieņēmusi vīra, tumšādaina amerikāņa uzvārdu Manavaduge. Bērziņam ir seši mazbērni. Pēc šķiršanās ar Dzintru Bērziņu pēc daudziem gadiem sastapis tagadējo dzīves draudzeni Daci Seisumu. Viņa ir ārste endokrinoloģe, strādā Stradiņu slimnīcā. Abi dzīvo kopā desmit gadus, viņiem ir sešus gadus vecs dēls Kristaps. Raksta autore uzzinājusi, ka Bērziņam ir 20 gadus veca meita, kura nenes tēva uzvārdu. Dace Seisuma saka, ka ar dzīves draugu ir norunājuši, ka uz pieņemšanām, vizītēm viņam būs jābrauc vienam. „Esam pielāgojušies – viņš nemaisās medicīnā, es – politikā.”
ATIS SKALBERGS
ZRP - Zatlera Reformu partija
Zatlera Reformu Partija 2011.g.augustā reklamējas visaktīvāk, saka , ka tā nešķiro latviešus un krievus, labos un sliktos, ka viss virzīts uz valsts ekonomiku. Par ekonomikas jautājumiem partijā atbildīgais ir Vjačeslavs Dombrovskis, runā ar lielu akcentu, jo ir krievs, uzsver, ka studējis ASV, augustā notika šīs partijas kongress, kurā par premjermistra kandidātu izvirzīja 30 gadus jauno uzņēmēju Edmundu Sprūdžu, viņu intervēja „Latviešu Avīze”( 13. augustā.) Runājot par sadarbību ar citām partijām, viņš saka, ka koalīcijā neies ar oligarhu partijām-ZZS, LPP/LC. Arī partnerība ar SC būtu visai sarežģīta, grāvis starp ZRP un SC nav nepārlecams, taču atstarpe ir diezgan liela, ar viņiem jāstrādā pragmatiski, ar naida kurināšanu mēs dabūsim tikai naidu pretī. Arī ar Nacionālo Apvienību ir paplats grāvis starpā, tuvākais partneris ir „Vienotība”. 11. Saeimas vēlēšanas notiks 17. Septembrī.
ATIS SKALBERGS
ATIS SKALBERGS
Abonēt:
Ziņas (Atom)