pirmdiena, 2011. gada 28. marts

D.Zaķis: Par [ne]iedarbīgu [nodevīgu Vienotības] nacionālo politiku


25.03.2011. Dzintars Zaķis, apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Voldemārs Krustiņš 14. marta "Latvijas Avīzē" uztraucas, ka politisko partiju apvienība "Vienotība" it kā "peldot" uz nepareizas platformas. Apliecinu, ka "Vienotība" ar skaidriem, nacionāliem argumentiem patiešām neaicina parakstīties par rosinātajiem nepārdomātajiem grozījumiem Satversmē. Latviešu valodas stiprināšanu uzskatām par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Pašlaik, piemēram, jāstrādā pie tā, lai darba tirgū netiktu diskriminēti latvieši, lai vēlētās institūcijās nebūtu valodas nepratēju. Darba daudz. Valodas apguve turpretim ir joma, kurā esam guvuši labus panākumus.

Pirmkārt, problēma nav latviešu valodas neprasme, bet gan tās nelietošana. Valodas apguvi jau nodrošina esošā bilingvālās izglītības sistēma, bet šīs prasmes izmantošanu varam veicināt galvenokārt mēs paši, latvieši. No Latvijas 937 skolām tikai 132 mācību valoda ir krievu, taču arī tur vismaz puse no mācību satura jau ir latviešu valodā.

Otrkārt, parakstīšanās rīkotāji, labu gribot, izvēlējuši kļūdainu risinājumu. Piedāvātā redakcija juridiski ir vien konstitucionāli nostiprināto pamattiesību sašaurinājums, kas neuzliek pienākumu valstij nefinansēt mazākumtautību izglītības programmas. Satversmes 8. nodaļa nosaka visaugstāk aizsargātas pamattiesības, pamatlikuma aizsargāto minimumu, piemēram, to, ka valsts nodrošina bezmaksas vidējo izglītību, taču tāda norma neliedz valstij finansēt arī augstāko. Proti, tas, par ko tiek piedāvāts parakstīties, juridiski nemaz nenosaka pāreju uz valsts izglītību tikai latviski. Satversmes 112. pants nav arī tas, kas būtu jāgroza. Šis pants ir tieši pārnests no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. panta ar savu tiesībvēsturi. Īstā vieta šādiem grozījumiem būtu bijis Izglītības likums.

Treškārt, normas grozīšana nobalsošanā ir neīstenojams piedāvājums, jo Satversmes 79. pants paredz augstu prasību – puses visu balsstiesīgo piekrišanu. Lai tautas nobalsošanā pieņemtu Satversmes pārgrozījumu, vajadzīgas vismaz 744 798 balsis par. 10. Saeimas vēlēšanās piedalījās 944 841 vēlētājs, to vidū arī "SC" un "PCTVL" atbalstītāji. Par "Vienotību" nobalsoja 301 tūkstotis, "VL"/"TB"/LNNK – apmēram 74 tūkstoši, pat pieskaitot ZZS un "PLL" – kopā 639 tūkstoši. Nobalsošana pēdējoreiz valstij izmaksāja vairāk nekā divus miljonus. Tātad, jau iepriekš zinot, ka piedāvātajā referendumā savākt nepieciešamo balsu skaitu ir faktiski neiespējami, mēs vienīgi izšķiedīsim naudu, kas pārsniedz Valsts valodas centra, Latviešu valodas aģentūras budžeta izdevumus kopā?

Ceturtkārt, pat piedāvājot tiesiski pareizu normu, kļūtu neiespējams bilingvālisms latviešu skolās, kas neapšaubāmi ir nepieciešams. Latviešu skolēniem ir jāmācās atsevišķi priekšmeti angļu, franču, vācu, varbūt pat ķīniešu valodā, kas mūs padarīs konkurētspējīgus ne tikai Eiropā.

Piektkārt, valodas politika ir ilgtermiņa darbs, kur "Vienotībai" ir plaša programma, kas ietver valsts valodas stiprināšanu augstākajā izglītībā, zinātnē, darba tiesībās. Mūsu politiķi ar darbiem ir pierādījuši patriotisku stāju, ir ieviesuši latviešu valodu mazākumtautību izglītībā. Nedrīkst izraut vienu valodas politikas posmu no kopuma īstermiņa popularitātes dēļ.

Visbeidzot, pilnībā izspiežot svešvalodas no valsts finansētās sistēmas, tās radīs vietu privātajā sektorā. Vai vēlamies, lai Latvijā kā sēnes pēc lietus izaugtu Krievijas dāsni finansētas "tautiešu" privātskolas ar pilnīgi nekontrolējamu, svešu ideoloģiju? Vai vēlamies atkal provocēt nemierus, sadursmes, ministrijas durvju dedzināšanu, ko piedzīvojām 2003. gadā? "Vienotība" to nevēlas. Tieši tāpēc esam nevis par mānīgu saukli, bet grūtu, taču dzīvē īstenojamu un iedarbīgu nacionālo politiku.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru