pirmdiena, 2011. gada 28. marts
D.Zaķis: Par [ne]iedarbīgu [nodevīgu Vienotības] nacionālo politiku
25.03.2011. Dzintars Zaķis, apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Voldemārs Krustiņš 14. marta "Latvijas Avīzē" uztraucas, ka politisko partiju apvienība "Vienotība" it kā "peldot" uz nepareizas platformas. Apliecinu, ka "Vienotība" ar skaidriem, nacionāliem argumentiem patiešām neaicina parakstīties par rosinātajiem nepārdomātajiem grozījumiem Satversmē. Latviešu valodas stiprināšanu uzskatām par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Pašlaik, piemēram, jāstrādā pie tā, lai darba tirgū netiktu diskriminēti latvieši, lai vēlētās institūcijās nebūtu valodas nepratēju. Darba daudz. Valodas apguve turpretim ir joma, kurā esam guvuši labus panākumus.
Pirmkārt, problēma nav latviešu valodas neprasme, bet gan tās nelietošana. Valodas apguvi jau nodrošina esošā bilingvālās izglītības sistēma, bet šīs prasmes izmantošanu varam veicināt galvenokārt mēs paši, latvieši. No Latvijas 937 skolām tikai 132 mācību valoda ir krievu, taču arī tur vismaz puse no mācību satura jau ir latviešu valodā.
Otrkārt, parakstīšanās rīkotāji, labu gribot, izvēlējuši kļūdainu risinājumu. Piedāvātā redakcija juridiski ir vien konstitucionāli nostiprināto pamattiesību sašaurinājums, kas neuzliek pienākumu valstij nefinansēt mazākumtautību izglītības programmas. Satversmes 8. nodaļa nosaka visaugstāk aizsargātas pamattiesības, pamatlikuma aizsargāto minimumu, piemēram, to, ka valsts nodrošina bezmaksas vidējo izglītību, taču tāda norma neliedz valstij finansēt arī augstāko. Proti, tas, par ko tiek piedāvāts parakstīties, juridiski nemaz nenosaka pāreju uz valsts izglītību tikai latviski. Satversmes 112. pants nav arī tas, kas būtu jāgroza. Šis pants ir tieši pārnests no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. panta ar savu tiesībvēsturi. Īstā vieta šādiem grozījumiem būtu bijis Izglītības likums.
Treškārt, normas grozīšana nobalsošanā ir neīstenojams piedāvājums, jo Satversmes 79. pants paredz augstu prasību – puses visu balsstiesīgo piekrišanu. Lai tautas nobalsošanā pieņemtu Satversmes pārgrozījumu, vajadzīgas vismaz 744 798 balsis par. 10. Saeimas vēlēšanās piedalījās 944 841 vēlētājs, to vidū arī "SC" un "PCTVL" atbalstītāji. Par "Vienotību" nobalsoja 301 tūkstotis, "VL"/"TB"/LNNK – apmēram 74 tūkstoši, pat pieskaitot ZZS un "PLL" – kopā 639 tūkstoši. Nobalsošana pēdējoreiz valstij izmaksāja vairāk nekā divus miljonus. Tātad, jau iepriekš zinot, ka piedāvātajā referendumā savākt nepieciešamo balsu skaitu ir faktiski neiespējami, mēs vienīgi izšķiedīsim naudu, kas pārsniedz Valsts valodas centra, Latviešu valodas aģentūras budžeta izdevumus kopā?
Ceturtkārt, pat piedāvājot tiesiski pareizu normu, kļūtu neiespējams bilingvālisms latviešu skolās, kas neapšaubāmi ir nepieciešams. Latviešu skolēniem ir jāmācās atsevišķi priekšmeti angļu, franču, vācu, varbūt pat ķīniešu valodā, kas mūs padarīs konkurētspējīgus ne tikai Eiropā.
Piektkārt, valodas politika ir ilgtermiņa darbs, kur "Vienotībai" ir plaša programma, kas ietver valsts valodas stiprināšanu augstākajā izglītībā, zinātnē, darba tiesībās. Mūsu politiķi ar darbiem ir pierādījuši patriotisku stāju, ir ieviesuši latviešu valodu mazākumtautību izglītībā. Nedrīkst izraut vienu valodas politikas posmu no kopuma īstermiņa popularitātes dēļ.
Visbeidzot, pilnībā izspiežot svešvalodas no valsts finansētās sistēmas, tās radīs vietu privātajā sektorā. Vai vēlamies, lai Latvijā kā sēnes pēc lietus izaugtu Krievijas dāsni finansētas "tautiešu" privātskolas ar pilnīgi nekontrolējamu, svešu ideoloģiju? Vai vēlamies atkal provocēt nemierus, sadursmes, ministrijas durvju dedzināšanu, ko piedzīvojām 2003. gadā? "Vienotība" to nevēlas. Tieši tāpēc esam nevis par mānīgu saukli, bet grūtu, taču dzīvē īstenojamu un iedarbīgu nacionālo politiku.
piektdiena, 2011. gada 25. marts
Tautas Partija (intervija ar Šķēli)
TAUTAS PARTIJA cer uz veiksmi
2011.g.19.martā Rīgā notika Tautas partijas kongress, kurā tā izvērtēja sasniegto un sprieda, kas jādara, lai sekmīgi piedalītos pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013. gadā. Galveno referātu nolasīja partijas vadītājs Andris Šķēle. Pirmdien, 22. martā radio vairāk kā pusstundu partijas vadītāju izjautāja žurnālisti un radioklausītāji. Šķēle atzina, ka partija Saeimā atrodas visdziļākajā opozīcijā, ka tai "jāspēj saprast pašai sevi", ka apvienība PLL nebūs TP nākotne, ka sadarbība ar Pirmo partiju / LC beigsies, ka jāatgūst uzticība, jāpārraksta partijas programma, jānāk ar jaunām idejām, ka reģionos lēnām izčākst atbalsts, tāpēc jādarbojas aktīvi un gudri, jābūt principiāliem. Runātājs centās radīt iespaidu, ka viņi zina, kas jādara ekonomiskās situācijas uzlabošanā, ka enerģiski strādājot Saeimā un gūstot atbalstu. Tomēr lielākā sarunas daļa bija veltīta pašreizējās valdības kritizēšanai . Šķēle nievājoši izteicās par visu, ko šī valdība labi darījusi. Žurnālistu jautājumi bija visai indīgi. Atbildes bija izvairīgas vai arī kritiskie jautājumi tika noraidīti kā nepareizi , izvērtēt Slaktera, Kalvīša un citu TP ministru darbību runātājs nevēlējās. To, ka cilvēki netic šīs partijas propagandai, reklāmām, solījumiem, noslēpumainajiem mājieniem, ka TP ir liels potenciāls, diez vai kādu pārliecināja. To, ka vairāki šīs partijas cilvēki iejaukti dažādās krāpnieciskās afērās, nekādu skaidrojumu neguva, jo tās tika noraidītas. Partijai ir vēlēšanās iegūt varu, bet tauta tomēr atceras melus un negodīgu rīcību, ko tautpartijieši pastrādājuši. Raidījuma laikā piezvanīja Jānis Jurkāns un aicināja Šķēli uz sadarbību spēcīgā opozīcijā ar Saskaņas Centru un saņēma noraidošu atbildi. Kad pirms 10. Saeimas vēlēšanām Šķēle atgriezās politikā, viņš, tāpat kā šoreiz, cenšas radīt šķietamību, ka viņš spēs izdarīt brīnumus. Tauta netic, jo jūtas piekrāpta un citu kritizēšana nevairo uzticību. Šķietamības burbulis ir jau pārsprādzis. Vēlētājs grib redzēt labus darbus, nevis jaunus, melīgus solījumus.
ATIS SKALBERGS
2011.g.19.martā Rīgā notika Tautas partijas kongress, kurā tā izvērtēja sasniegto un sprieda, kas jādara, lai sekmīgi piedalītos pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013. gadā. Galveno referātu nolasīja partijas vadītājs Andris Šķēle. Pirmdien, 22. martā radio vairāk kā pusstundu partijas vadītāju izjautāja žurnālisti un radioklausītāji. Šķēle atzina, ka partija Saeimā atrodas visdziļākajā opozīcijā, ka tai "jāspēj saprast pašai sevi", ka apvienība PLL nebūs TP nākotne, ka sadarbība ar Pirmo partiju / LC beigsies, ka jāatgūst uzticība, jāpārraksta partijas programma, jānāk ar jaunām idejām, ka reģionos lēnām izčākst atbalsts, tāpēc jādarbojas aktīvi un gudri, jābūt principiāliem. Runātājs centās radīt iespaidu, ka viņi zina, kas jādara ekonomiskās situācijas uzlabošanā, ka enerģiski strādājot Saeimā un gūstot atbalstu. Tomēr lielākā sarunas daļa bija veltīta pašreizējās valdības kritizēšanai . Šķēle nievājoši izteicās par visu, ko šī valdība labi darījusi. Žurnālistu jautājumi bija visai indīgi. Atbildes bija izvairīgas vai arī kritiskie jautājumi tika noraidīti kā nepareizi , izvērtēt Slaktera, Kalvīša un citu TP ministru darbību runātājs nevēlējās. To, ka cilvēki netic šīs partijas propagandai, reklāmām, solījumiem, noslēpumainajiem mājieniem, ka TP ir liels potenciāls, diez vai kādu pārliecināja. To, ka vairāki šīs partijas cilvēki iejaukti dažādās krāpnieciskās afērās, nekādu skaidrojumu neguva, jo tās tika noraidītas. Partijai ir vēlēšanās iegūt varu, bet tauta tomēr atceras melus un negodīgu rīcību, ko tautpartijieši pastrādājuši. Raidījuma laikā piezvanīja Jānis Jurkāns un aicināja Šķēli uz sadarbību spēcīgā opozīcijā ar Saskaņas Centru un saņēma noraidošu atbildi. Kad pirms 10. Saeimas vēlēšanām Šķēle atgriezās politikā, viņš, tāpat kā šoreiz, cenšas radīt šķietamību, ka viņš spēs izdarīt brīnumus. Tauta netic, jo jūtas piekrāpta un citu kritizēšana nevairo uzticību. Šķietamības burbulis ir jau pārsprādzis. Vēlētājs grib redzēt labus darbus, nevis jaunus, melīgus solījumus.
ATIS SKALBERGS
pirmdiena, 2011. gada 21. marts
TP kongress
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tp-paskritiska-rezolucija-par-saviem-ienaidniekiem-atzist-nekompetenci-liekulibu-un-pavirsibu.d?id=37472541
TP paškritiskā rezolūcijā par saviem ienaidniekiem atzīst nekompetenci, liekulību un paviršību
www.DELFI.lv | 19. marts 2011
Tautas partija (TP) atzīst, ka tās kļūdas bija "neveiksmīga personāla politika" un novirzīšanas no savukārt noteiktajām vērtībām, bet partijas "ienaidnieki ir augstprātība, liekulība un izvairīšanas no kļūdu analīzes", tāpēc turpmāk TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, teikts partijas 14.kongresā sestdien pieņemtajā rezolūcijā.
Rezolūcijā atzīts, ka pašlaik partijai Saeimā ir ierobežotā ietekme un partija pēdējos gadus pieļāvusi politiskās kļūdas un "novirzīšanos no partijas Manifestā definētajām vērtībām".
TP atzīst, ka tās vājums bija neveiksmīgā personāla politika, grūtības paskaidrot sabiedrībai savus lēmumus un nespēja īstenot konsekventu labēju ekonomikas politiku. "Mūsu ienaidnieki ir augstprātība, nekompetence, liekulība, paviršība, izvairīšanās no kļūdu analīzes un nespēja mainīties," secināts rezolūcijā. Partija gan uzskata, ka tās spēks šobrīd ir "jaunā maiņa, pieredze un zināšanas par valsts pārvaldi, budžetu, reģioniem un ārlietām".
TP rezolūcija gan turpina kritizēt valdību par to, ka tā "šobrīd nepiedāvā nekādu plānu vai vīziju, lai izvairītos no negatīvā valsts attīstības scenārija, un valdības darbu raksturo īstermiņa domāšana, savtīgas intereses un citu politisko spēku dēmonizācija".
Tāpēc TP kongress rezolūcija vienojās, ka partija īstenos politiku ar skaidrām pamatvērtībām un bez populisma. TP rezolūcijā apņēmās ievērot "pamatvērtības: nacionāla pašapziņa, sociāli atbildīga tirgus ekonomika, atbalsts bērniem un ģimenēm, latviskuma un vēsturisko tradīciju saglabāšana un stingra Latvijas nacionālo interešu aizstāvība Eiropā un pasaulē".
TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, un veidot partiju par tādu organizāciju, "kura spēj vienot cilvēkus reģionos un galvaspilsētā, spēj vienot pieredzi ar jaunības degsmi, kuras galvenā vērtība ir cilvēks", teikts rezolūcijā.
Partija arī plāno meklēt risinājumu "pieaugošajiem negatīvajiem procesiem" – sabiedrības novecošanās tendencei, globālās konkurences spiedienam, vides un ekoloģiskajiem draudiem, enerģētiskajai nedrošībai, sabiedrības sašķeltībai un nekontrolētai migrācijai.
Tāpat TP plānos ir īstenot tādu politiku, kuras pamatā ir relatīvi zemi nodokļi, kurus maksā visi, zema inflācija, kontrolēts budžeta deficīta un valsts parāda līmenis, kā arī atbalsts privātai iniciatīvai – jo īpaši vietējiem ražotājiem un produktiem.
TP rezolūcija arī norādīta nepieciešamība veidot lietišķas attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem, panākot pēc iespējas izdevīgākus aizdevuma atmaksas nosacījumus. Partija arī vienojās, ka pievienošanās eirozonai nedrīkst būt pašmērķis, bet gan līdzeklis valsts attīstībai.
Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeimas vēlēšanām Tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
TP līderis Andris Šķēle sestdien kongresā atzina, ka PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotnē. "Politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/skele-pll-nebus-tautas-partijas-ilgtermina-nakotne.d?id=37468833
Šķēle: PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotne
Politiskā apvienība "Par labu Latviju" (PLL) šobrīd ir Tautas partijas (TP) parlamentārās pārstāvības ietvars, bet nebūs TP ilgtermiņa politiskā nākotne, sestdien TP kongresā pauda partijas līderis Andris Šķēle.
"Saeimas frakcija un kolēģi apvienības partijās ir un būs mums svarīgi, bet tikai ar mērķi realizēt mūsu politiskās idejas un programmas nostādnes. Mēs visi vēlamies dzīvot labā Latvijā. Taču politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.
Viņš norādīja, ka TP pārstāvjiem Saeimā un apvienības frakcijai, kuru vada Edgars Zalāns, būs "arvien precīzāk un inteliģentāk jāiezīmē tieši TP pozīcija". "Par spīti valdības piekoptajai politikai, kura daudzās jomās un visupirms komunālo pakalpojumu jomā rezultējas milzīgu izmaksu pieaugumā, TP deputātiem pašvaldībās un vadot tās, būs daudz precīzāk un aktīvāk jāsameklē iespējamie labākie risinājumi iedzīvotāju labā," norādīja Šķēle.
"Tautas partijai ir jāspēj saprast pašai sevi, jāspēj dot vērtējums savas pašas dzīvei, panākumiem un zaudējumiem, atzīt alošanos un atmest rīcības nekonsekvenci. To politiskās nākotnes reibuma sajūtu, kas valdīja partijas vadības rindās līdz pat 2009. gadam, šķiet vairs neredzam, bet arī apņēmību grauzt politiskās opozīcijas garoziņu ne visu kolēģu acīs var šodien saskatīt," atzina TP līderis.
Viņš solīja, ka "mums ir un būs visciešākie kontakti ar uzņēmējiem, katrs uzņēmīgs un godīgs cilvēks ir mūsu pirmais sabiedrotais, mēs esam pateicīgi viņiem par atbalstu, ko esam saņēmuši". "Jā, uzņēmēji nav vieglas personības, daudzi ir raupji kā jau pamatakmeņi, bet faktiski tikai viņu risks, viņu uzņēmība, viņu spīts ir ļāvis pat šajos ekonomiskās politikas "mēra" gados, jauki nosauktos par konsolidācijas un stabilizācijas gadiem, aizpildīt lielāko daļu valsts budžeta," uzskata politiķis.
Analizējot TP sniegumu pērn rudenī notikušajās 10.Saeimas vēlēšanās, Šķēle atzina, ka "vilšanās sajūta par krīzes smagumu, par TP toreizējo līderu nespēju to prognozēt un laicīgi veikt labi pamatotu skarbu un nepieciešamu profilaksi, faktiski bija jau rezultējusies lielas sabiedrības daļas slēdzienā – TP nav vietas 10. Saeimā". "Bija zaudēta pragmatiskā, nacionālā un lietišķā politiskā spēka slava, bet radīts augstprātīgas, korumpētas, nekonsekventas partijas tēls," atzina TP līderis, norādot, ka "es pārņēmu TP partijas vadību, ja tā var teikt, uz lejupejoša eskalatora kāpnēm". "Un smagā bagāža kā tāda pārkrauta mugursoma plecos, šķiet, nedeva ne mazāko cerību spēt skriet augšup pa lejupejošām kāpnēm," atzina Šķēle.
Tomēr, viņaprāt, "maza pārstāvniecība ir labāka kā nekāda" un "TP ir spējusi to, ko nespēja sociāldemokrāti, savulaik LC un arī ZZS, netiekot attiecīgajos politiskos ciklos pārstāvēti Latvijas parlamentā".
Šķēle uzskata, ka "šodien svarīgākais būtu diskusija par TP, par TP iespējām un soļiem konsekventas politikas virzienā". Viņš atgādināja, ka nedaudz vairāk kā pēc diviem gadiem būs pašvaldību vēlēšanas, pēc trīsarpus – nākamās kārtējās Saeimas velēšanas. Politiķis uzsvēra, ka "šis ceļš būs garš gan laikā, gan darāmo darbu ziņā".
Taču "ja darīsim visu rūpīgi, apdomīgi un konsekventi, tad pēc kāda laika, un var gadīties ne pārāk īsa, cilvēku uztverē TP tēls var mainīties", cer Šķēle. "Pašreizējais būtu jāaizstāj ar saprātīgas politikas nesējas būtību. Tātad ar citu saturu. TP ir ejams nozīmīgs laika sprīdis sava kompetences, autoritātes un uzticamības atjaunošanā. Bet tas ir iespējams ceļš, un pārveidojot mūsu jauniešu lozungu viņu gada sapulcē – ticu, ka reiz būs atkal oranžs. Tas ir pragmatisks, kompetents, saprātīgs un paļāvību raisošs politisks spēks, TP nākotnes tēlu iezīmēja partijas līderis.
Par TP galvenajām vērtībām Šķēle atzina demogrāfijas jautājumus, "modernu nacionālismu", kas balstīts Eiropas kristīgajās vērtībās, privātīpašuma "valstiska aizsardzība, tā izaugsme, tā uzkrāšana".
Šķēle uzskata, ka "nācijas izdzīvošanai ir svarīgs strādīgs cilvēks, pašpietiekams cilvēks, cilvēks, kas gatavs maksāt nodokļus un uzturēt valsti". "Mūsu vēlētājs nav vienas nakts nodokļu revolūcijas fans. Pat ja šādai naktij kāds pielipina valsts glābšanas birku. Un tas TP ir jāņem vērā. Mums ir jāiestājas par ļaudīm, kuri pieprasa atbildīgu un paredzamu politiku," sacīja TP līderis.
Šķēle atzina, ka "ir kolēģi [bijušie TP biedri], nu jau var teikt, ka bijušie, kas dažādu iemeslu pēc bija spiesti pieņemt lēmumu atstāt TP rindas". "Tie ir individuāli lēmumi, balstīti gan savas personīgās karjeras apdraudējumā, gan vēlmē pielāgoties konjuktūrai. Mēs rēķināmies, ka šādi gadījumi var būt arī turpmāk. Mēs pieņemam to zināšanai un nebaramies nevienam nopakaļ. Par lielāko daļu pat esam pārliecināti, ka viņi balsos par TP sarakstu nākošajās vēlēšanās, kā jau viņi to vienmēr ir darījuši līdz šim. Pat ja kāds būs savu oranžo būtību pārsedzis ar zaļu, zilu vai citas krāsas uzsvārci," sacīja Šķēle.
Viņš arī uzsvēra, ka "tikai caur gados jaunu cilvēku iesaisti politikā, TP spēs atrast līdzvērtīgu maiņu un atjaunot oranžo zīmolu".
"TP valdes vārdā varu šodien apliecināt, ka tiks atbalstīti visi tie centieni, visas tās pūles, visi tie mūsu cilvēki, kuri savu personīgo izvēli saistīs ar atrašanos TP rindās kā ilgtermiņa izvēli. Var jau būt, ka pašvaldību vēlēšanu specifikas dēļ ir vietas, kur vienkāršāk būtu, ejot īstermiņa ceļu, teikt – balsojiet par mani, es nu esmu vietējās partijas biedrs. Bet ir pilnīgi droši, ka tas neattaisnosies ilgtermiņā ne novadam, ne valstij kopumā." TP stratēģiju pašvaldību vēlēšanās raksturoja Šķēle.
Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeima svēlēšanām tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
TP paškritiskā rezolūcijā par saviem ienaidniekiem atzīst nekompetenci, liekulību un paviršību
www.DELFI.lv | 19. marts 2011
Tautas partija (TP) atzīst, ka tās kļūdas bija "neveiksmīga personāla politika" un novirzīšanas no savukārt noteiktajām vērtībām, bet partijas "ienaidnieki ir augstprātība, liekulība un izvairīšanas no kļūdu analīzes", tāpēc turpmāk TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, teikts partijas 14.kongresā sestdien pieņemtajā rezolūcijā.
Rezolūcijā atzīts, ka pašlaik partijai Saeimā ir ierobežotā ietekme un partija pēdējos gadus pieļāvusi politiskās kļūdas un "novirzīšanos no partijas Manifestā definētajām vērtībām".
TP atzīst, ka tās vājums bija neveiksmīgā personāla politika, grūtības paskaidrot sabiedrībai savus lēmumus un nespēja īstenot konsekventu labēju ekonomikas politiku. "Mūsu ienaidnieki ir augstprātība, nekompetence, liekulība, paviršība, izvairīšanās no kļūdu analīzes un nespēja mainīties," secināts rezolūcijā. Partija gan uzskata, ka tās spēks šobrīd ir "jaunā maiņa, pieredze un zināšanas par valsts pārvaldi, budžetu, reģioniem un ārlietām".
TP rezolūcija gan turpina kritizēt valdību par to, ka tā "šobrīd nepiedāvā nekādu plānu vai vīziju, lai izvairītos no negatīvā valsts attīstības scenārija, un valdības darbu raksturo īstermiņa domāšana, savtīgas intereses un citu politisko spēku dēmonizācija".
Tāpēc TP kongress rezolūcija vienojās, ka partija īstenos politiku ar skaidrām pamatvērtībām un bez populisma. TP rezolūcijā apņēmās ievērot "pamatvērtības: nacionāla pašapziņa, sociāli atbildīga tirgus ekonomika, atbalsts bērniem un ģimenēm, latviskuma un vēsturisko tradīciju saglabāšana un stingra Latvijas nacionālo interešu aizstāvība Eiropā un pasaulē".
TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, un veidot partiju par tādu organizāciju, "kura spēj vienot cilvēkus reģionos un galvaspilsētā, spēj vienot pieredzi ar jaunības degsmi, kuras galvenā vērtība ir cilvēks", teikts rezolūcijā.
Partija arī plāno meklēt risinājumu "pieaugošajiem negatīvajiem procesiem" – sabiedrības novecošanās tendencei, globālās konkurences spiedienam, vides un ekoloģiskajiem draudiem, enerģētiskajai nedrošībai, sabiedrības sašķeltībai un nekontrolētai migrācijai.
Tāpat TP plānos ir īstenot tādu politiku, kuras pamatā ir relatīvi zemi nodokļi, kurus maksā visi, zema inflācija, kontrolēts budžeta deficīta un valsts parāda līmenis, kā arī atbalsts privātai iniciatīvai – jo īpaši vietējiem ražotājiem un produktiem.
TP rezolūcija arī norādīta nepieciešamība veidot lietišķas attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem, panākot pēc iespējas izdevīgākus aizdevuma atmaksas nosacījumus. Partija arī vienojās, ka pievienošanās eirozonai nedrīkst būt pašmērķis, bet gan līdzeklis valsts attīstībai.
Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeimas vēlēšanām Tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
TP līderis Andris Šķēle sestdien kongresā atzina, ka PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotnē. "Politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/skele-pll-nebus-tautas-partijas-ilgtermina-nakotne.d?id=37468833
Šķēle: PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotne
Politiskā apvienība "Par labu Latviju" (PLL) šobrīd ir Tautas partijas (TP) parlamentārās pārstāvības ietvars, bet nebūs TP ilgtermiņa politiskā nākotne, sestdien TP kongresā pauda partijas līderis Andris Šķēle.
"Saeimas frakcija un kolēģi apvienības partijās ir un būs mums svarīgi, bet tikai ar mērķi realizēt mūsu politiskās idejas un programmas nostādnes. Mēs visi vēlamies dzīvot labā Latvijā. Taču politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.
Viņš norādīja, ka TP pārstāvjiem Saeimā un apvienības frakcijai, kuru vada Edgars Zalāns, būs "arvien precīzāk un inteliģentāk jāiezīmē tieši TP pozīcija". "Par spīti valdības piekoptajai politikai, kura daudzās jomās un visupirms komunālo pakalpojumu jomā rezultējas milzīgu izmaksu pieaugumā, TP deputātiem pašvaldībās un vadot tās, būs daudz precīzāk un aktīvāk jāsameklē iespējamie labākie risinājumi iedzīvotāju labā," norādīja Šķēle.
"Tautas partijai ir jāspēj saprast pašai sevi, jāspēj dot vērtējums savas pašas dzīvei, panākumiem un zaudējumiem, atzīt alošanos un atmest rīcības nekonsekvenci. To politiskās nākotnes reibuma sajūtu, kas valdīja partijas vadības rindās līdz pat 2009. gadam, šķiet vairs neredzam, bet arī apņēmību grauzt politiskās opozīcijas garoziņu ne visu kolēģu acīs var šodien saskatīt," atzina TP līderis.
Viņš solīja, ka "mums ir un būs visciešākie kontakti ar uzņēmējiem, katrs uzņēmīgs un godīgs cilvēks ir mūsu pirmais sabiedrotais, mēs esam pateicīgi viņiem par atbalstu, ko esam saņēmuši". "Jā, uzņēmēji nav vieglas personības, daudzi ir raupji kā jau pamatakmeņi, bet faktiski tikai viņu risks, viņu uzņēmība, viņu spīts ir ļāvis pat šajos ekonomiskās politikas "mēra" gados, jauki nosauktos par konsolidācijas un stabilizācijas gadiem, aizpildīt lielāko daļu valsts budžeta," uzskata politiķis.
Analizējot TP sniegumu pērn rudenī notikušajās 10.Saeimas vēlēšanās, Šķēle atzina, ka "vilšanās sajūta par krīzes smagumu, par TP toreizējo līderu nespēju to prognozēt un laicīgi veikt labi pamatotu skarbu un nepieciešamu profilaksi, faktiski bija jau rezultējusies lielas sabiedrības daļas slēdzienā – TP nav vietas 10. Saeimā". "Bija zaudēta pragmatiskā, nacionālā un lietišķā politiskā spēka slava, bet radīts augstprātīgas, korumpētas, nekonsekventas partijas tēls," atzina TP līderis, norādot, ka "es pārņēmu TP partijas vadību, ja tā var teikt, uz lejupejoša eskalatora kāpnēm". "Un smagā bagāža kā tāda pārkrauta mugursoma plecos, šķiet, nedeva ne mazāko cerību spēt skriet augšup pa lejupejošām kāpnēm," atzina Šķēle.
Tomēr, viņaprāt, "maza pārstāvniecība ir labāka kā nekāda" un "TP ir spējusi to, ko nespēja sociāldemokrāti, savulaik LC un arī ZZS, netiekot attiecīgajos politiskos ciklos pārstāvēti Latvijas parlamentā".
Šķēle uzskata, ka "šodien svarīgākais būtu diskusija par TP, par TP iespējām un soļiem konsekventas politikas virzienā". Viņš atgādināja, ka nedaudz vairāk kā pēc diviem gadiem būs pašvaldību vēlēšanas, pēc trīsarpus – nākamās kārtējās Saeimas velēšanas. Politiķis uzsvēra, ka "šis ceļš būs garš gan laikā, gan darāmo darbu ziņā".
Taču "ja darīsim visu rūpīgi, apdomīgi un konsekventi, tad pēc kāda laika, un var gadīties ne pārāk īsa, cilvēku uztverē TP tēls var mainīties", cer Šķēle. "Pašreizējais būtu jāaizstāj ar saprātīgas politikas nesējas būtību. Tātad ar citu saturu. TP ir ejams nozīmīgs laika sprīdis sava kompetences, autoritātes un uzticamības atjaunošanā. Bet tas ir iespējams ceļš, un pārveidojot mūsu jauniešu lozungu viņu gada sapulcē – ticu, ka reiz būs atkal oranžs. Tas ir pragmatisks, kompetents, saprātīgs un paļāvību raisošs politisks spēks, TP nākotnes tēlu iezīmēja partijas līderis.
Par TP galvenajām vērtībām Šķēle atzina demogrāfijas jautājumus, "modernu nacionālismu", kas balstīts Eiropas kristīgajās vērtībās, privātīpašuma "valstiska aizsardzība, tā izaugsme, tā uzkrāšana".
Šķēle uzskata, ka "nācijas izdzīvošanai ir svarīgs strādīgs cilvēks, pašpietiekams cilvēks, cilvēks, kas gatavs maksāt nodokļus un uzturēt valsti". "Mūsu vēlētājs nav vienas nakts nodokļu revolūcijas fans. Pat ja šādai naktij kāds pielipina valsts glābšanas birku. Un tas TP ir jāņem vērā. Mums ir jāiestājas par ļaudīm, kuri pieprasa atbildīgu un paredzamu politiku," sacīja TP līderis.
Šķēle atzina, ka "ir kolēģi [bijušie TP biedri], nu jau var teikt, ka bijušie, kas dažādu iemeslu pēc bija spiesti pieņemt lēmumu atstāt TP rindas". "Tie ir individuāli lēmumi, balstīti gan savas personīgās karjeras apdraudējumā, gan vēlmē pielāgoties konjuktūrai. Mēs rēķināmies, ka šādi gadījumi var būt arī turpmāk. Mēs pieņemam to zināšanai un nebaramies nevienam nopakaļ. Par lielāko daļu pat esam pārliecināti, ka viņi balsos par TP sarakstu nākošajās vēlēšanās, kā jau viņi to vienmēr ir darījuši līdz šim. Pat ja kāds būs savu oranžo būtību pārsedzis ar zaļu, zilu vai citas krāsas uzsvārci," sacīja Šķēle.
Viņš arī uzsvēra, ka "tikai caur gados jaunu cilvēku iesaisti politikā, TP spēs atrast līdzvērtīgu maiņu un atjaunot oranžo zīmolu".
"TP valdes vārdā varu šodien apliecināt, ka tiks atbalstīti visi tie centieni, visas tās pūles, visi tie mūsu cilvēki, kuri savu personīgo izvēli saistīs ar atrašanos TP rindās kā ilgtermiņa izvēli. Var jau būt, ka pašvaldību vēlēšanu specifikas dēļ ir vietas, kur vienkāršāk būtu, ejot īstermiņa ceļu, teikt – balsojiet par mani, es nu esmu vietējās partijas biedrs. Bet ir pilnīgi droši, ka tas neattaisnosies ilgtermiņā ne novadam, ne valstij kopumā." TP stratēģiju pašvaldību vēlēšanās raksturoja Šķēle.
Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeima svēlēšanām tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
Ušakova un Dombrovska vienbalsība
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95768
12.03.2011. Autors: Māris Antonevičs
Rīgas domes lēmums aizliegt 16. marta pasākumus bija vairāk nekā paredzams. Vai tiešām var iedomāties, ka "Saskaņas centra" pārstāvja vadīta iestāde varētu rīkoties citādi? Ar to Nils Ušakovs savu politisko pienākumu ir izpildījis un var mierīgi gaidīt, kad tiesa atcels Satversmei neatbilstošo lēmumu. To varētu uzskatīt par tādu kā pavasara sākuma rituālu galvaspilsētā. Interesantāk ir uzzināt argumentāciju. Formulējot savu attieksmi pret 16. martu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā "Latvijas Avīzei" saka: "16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. Skaidrs, ka šādas ekstrēmisma izpausmes jānovērš... (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi. Mums jau ir 11. novembris, kad pieminēt kritušos karavīrus." Un lūk, ko bilst N. Ušakovs: "Lai kādi būtu atšķirīgie viedokļi par pagātnes notikumiem, šī diena jau sen vairs nav vienkārši leģionāru piemiņas diena, bet gan atsevišķu politisko spēku sacensība savā starpā." Interesanti, ka "Vienotības" un "SC" vadošu politiķu viedoklis šajā jautājumā ir gandrīz vienāds, lai gan taisnības labad jāteic, ka viņi nav pirmie, kuri to "atskaņo". Nacionālā apvienība jau lūgusi V. Dombrovskim paskaidrot, kuras organizācijas, grupas un cilvēkus viņš ir domājis, lietojot frāzi "dažādu veidu ekstrēmisti", un vai par tādiem tiek uzskatīti arī latviešu leģionāri. Jācer, ka atbilde būs pietiekami konkrēta. Iespējams, 16. marts tiešām ir diena, kas uzbudina dažus karstākus prātus, bet vai tāpēc jāiet viņu pavadā? Un ja nu "dažādu veidu ekstrēmisti" nolemj, ka viņu "atrakcijām" piemērotāks ir 4. maijs, 11. vai 18. novembris? Vai arī tad premjers mudinās šīs dienas turpmāk vairs neatzīmēt? Domājams, ka ekstrēmisti vienkārši tiks neitralizēti un iecerētos pasākumus tas neizjauks. Gluži tāpat kā Jāņu svinēšana netiek atcelta tāpēc, ka dažiem šajā dienā ir doma izdzert pārāk daudz šņabja un dzērumā sēsties pie stūres. Tas ir policijas uzdevums, darīt visu iespējamo, lai neko tādu nepieļautu.
12.03.2011. Autors: Māris Antonevičs
Rīgas domes lēmums aizliegt 16. marta pasākumus bija vairāk nekā paredzams. Vai tiešām var iedomāties, ka "Saskaņas centra" pārstāvja vadīta iestāde varētu rīkoties citādi? Ar to Nils Ušakovs savu politisko pienākumu ir izpildījis un var mierīgi gaidīt, kad tiesa atcels Satversmei neatbilstošo lēmumu. To varētu uzskatīt par tādu kā pavasara sākuma rituālu galvaspilsētā. Interesantāk ir uzzināt argumentāciju. Formulējot savu attieksmi pret 16. martu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā "Latvijas Avīzei" saka: "16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. Skaidrs, ka šādas ekstrēmisma izpausmes jānovērš... (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi. Mums jau ir 11. novembris, kad pieminēt kritušos karavīrus." Un lūk, ko bilst N. Ušakovs: "Lai kādi būtu atšķirīgie viedokļi par pagātnes notikumiem, šī diena jau sen vairs nav vienkārši leģionāru piemiņas diena, bet gan atsevišķu politisko spēku sacensība savā starpā." Interesanti, ka "Vienotības" un "SC" vadošu politiķu viedoklis šajā jautājumā ir gandrīz vienāds, lai gan taisnības labad jāteic, ka viņi nav pirmie, kuri to "atskaņo". Nacionālā apvienība jau lūgusi V. Dombrovskim paskaidrot, kuras organizācijas, grupas un cilvēkus viņš ir domājis, lietojot frāzi "dažādu veidu ekstrēmisti", un vai par tādiem tiek uzskatīti arī latviešu leģionāri. Jācer, ka atbilde būs pietiekami konkrēta. Iespējams, 16. marts tiešām ir diena, kas uzbudina dažus karstākus prātus, bet vai tāpēc jāiet viņu pavadā? Un ja nu "dažādu veidu ekstrēmisti" nolemj, ka viņu "atrakcijām" piemērotāks ir 4. maijs, 11. vai 18. novembris? Vai arī tad premjers mudinās šīs dienas turpmāk vairs neatzīmēt? Domājams, ka ekstrēmisti vienkārši tiks neitralizēti un iecerētos pasākumus tas neizjauks. Gluži tāpat kā Jāņu svinēšana netiek atcelta tāpēc, ka dažiem šajā dienā ir doma izdzert pārāk daudz šņabja un dzērumā sēsties pie stūres. Tas ir policijas uzdevums, darīt visu iespējamo, lai neko tādu nepieļautu.
otrdiena, 2011. gada 1. marts
Neticu (Pabrikam)
NETICU
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS
Spēle: Kehre beidzot pamet Latviju
SPĒLE.
2011.g. februārī mediji ziņo, ka Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands— Kehre iecelta par EDSO augstā komisāra ekspertu etnisko minoritāšu jautājumos. Tā bija priecīga ziņa, jo Latvijā šī sieviete pazīstama ar savu naidīgo attieksmi pret latviešiem un daudzi priecājas, ka būsim tikuši vaļā no šāda cilvēka. Viņa ir viena no visnevēlamākajām personām valstī, kas visu laiku aizstāvējusi krievu intereses, vērsusies pret latviešu patriotiem, ka „mēs pārspīlējam, uzsveram ,ka esam upuri, pieminam okupāciju”. Brands dzimusi Zviedrijā, atgriezusies vecāku dzimtenē. Pazīstama kā liela krievu aizstāve, viena no reakcionārākajām Cilvēktiesību centra darbiniecēm, nekad nav aizstāvējusi latviešus, bet sekmējusi dažādu nepareizu ideju izplatīšanu. Aizstāv gejus un lesbietes. Intervija ar viņu lasāma žurnālā „Sestdiena”, 2011.g.29.janvāris - 4.februāris. Viņa saka, ka mūsdienās tikai multikulturāla demokrātiska valsts spēj pastāvēt ilgu laiku. Ar lielu pārgudrību gadiem ilgi viņa aizstāv multikulturālismu. Tieši pēdējo mēnešu laikā VĀCIJAS,FRANCIJAS, ANGLIJAS valsts vadītāji publiski paziņojuši, ka multikulturālisms nav devis pozitīvus rezultātus. Ir labi, ka Latvijā šī teorija neizplatījās, ka mēs neklausījām tādām melīgām teorijām.
Ilze Brands-Kehre kritizē partijas „Visu Latvijai!” deputātus. Viņa tos sauc par galēji radikāliem. Viss, ko šie deputāti dara, ir slikti. Morāle no šādas spriedelēšanas ir skaidra — vajag nosodīt latviešos patriotismu, lai viņi ir bez stingras nacionālas stājas, tad vieglāk tos pakļaut un apmuļķot. Lūk , tāda nodevīga nostāja vajadzīga, lai būtu derīga Briselei. EDSO spēlē zemisku spēli, tas jāpasaka atklāti, lai nekrāptu cilvēkus. Ja atceramies visus komisārus, kas te braukuši, tad tie ir nožēlojami un tāda ir arī šī organizācija.
ATIS SKALBERGS
2011.g. februārī mediji ziņo, ka Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands— Kehre iecelta par EDSO augstā komisāra ekspertu etnisko minoritāšu jautājumos. Tā bija priecīga ziņa, jo Latvijā šī sieviete pazīstama ar savu naidīgo attieksmi pret latviešiem un daudzi priecājas, ka būsim tikuši vaļā no šāda cilvēka. Viņa ir viena no visnevēlamākajām personām valstī, kas visu laiku aizstāvējusi krievu intereses, vērsusies pret latviešu patriotiem, ka „mēs pārspīlējam, uzsveram ,ka esam upuri, pieminam okupāciju”. Brands dzimusi Zviedrijā, atgriezusies vecāku dzimtenē. Pazīstama kā liela krievu aizstāve, viena no reakcionārākajām Cilvēktiesību centra darbiniecēm, nekad nav aizstāvējusi latviešus, bet sekmējusi dažādu nepareizu ideju izplatīšanu. Aizstāv gejus un lesbietes. Intervija ar viņu lasāma žurnālā „Sestdiena”, 2011.g.29.janvāris - 4.februāris. Viņa saka, ka mūsdienās tikai multikulturāla demokrātiska valsts spēj pastāvēt ilgu laiku. Ar lielu pārgudrību gadiem ilgi viņa aizstāv multikulturālismu. Tieši pēdējo mēnešu laikā VĀCIJAS,FRANCIJAS, ANGLIJAS valsts vadītāji publiski paziņojuši, ka multikulturālisms nav devis pozitīvus rezultātus. Ir labi, ka Latvijā šī teorija neizplatījās, ka mēs neklausījām tādām melīgām teorijām.
Ilze Brands-Kehre kritizē partijas „Visu Latvijai!” deputātus. Viņa tos sauc par galēji radikāliem. Viss, ko šie deputāti dara, ir slikti. Morāle no šādas spriedelēšanas ir skaidra — vajag nosodīt latviešos patriotismu, lai viņi ir bez stingras nacionālas stājas, tad vieglāk tos pakļaut un apmuļķot. Lūk , tāda nodevīga nostāja vajadzīga, lai būtu derīga Briselei. EDSO spēlē zemisku spēli, tas jāpasaka atklāti, lai nekrāptu cilvēkus. Ja atceramies visus komisārus, kas te braukuši, tad tie ir nožēlojami un tāda ir arī šī organizācija.
ATIS SKALBERGS
Abonēt:
Ziņas (Atom)