Premjers: ja informācija apstiprināsies, Muižniecei jāpamet ST
LETA | 23. februāris 2011
Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.
Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.
Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.
Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.
Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711
Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām
Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.
Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.
Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars
Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."
Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.
Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.
Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.
Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.
Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.
Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".
Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru