Premjers: ja informācija apstiprināsies, Muižniecei jāpamet ST
LETA | 23. februāris 2011
Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.
Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.
Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.
Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.
Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711
Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām
Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.
Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.
Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars
Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."
Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.
Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.
Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.
Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.
Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.
Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".
Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.
pirmdiena, 2011. gada 28. februāris
Lokenbahs (JL) - tarifu regulators
Tarifus turpmāk regulēs savējie
25.02.2011. Autors: Ģirts Zvirbulis. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94775
Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju parlaments vakar iecēla ar "Jauno laiku" saistīto uzņēmēju Valdi Lokenbahu. Amatus padomē ieguva arī citi valdošajām partijām pietuvināti cilvēki.
Par Lokenbaha iecelšanu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet atturējās divi deputāti. Lokenbahs ir "Eiropas kustības Latvijā" viceprezidents un arī agrāk ieņēmis vadošus amatus gan nevalstiskajās organizācijās, gan uzņēmumos. Viņš vadījis "Lattelecom" meitas uzņēmumu "Lattelecom Technology", kā arī bijis AS "Dati" prezidents. Jaunais SPRK padomes vadītājs ir "Vienotībā" ietilpstošās partijas "Jaunais laiks" atbalstītājs un ziedotājs.
SPRK padomes locekļa amatā Saeima atbalstīja zvērinātu advokātu Rolandu Irkli, kurš ir arī Pilsoniskās savienības un "Vienotības" valdes loceklis. Par viņa iecelšanu amatā nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40 deputāti, bet atturējās divi deputāti.
Padomes locekļa amatā tika iecelts arī finanšu analītiķis un ekonomists ar specializāciju vadības zinātnēs un uzņēmējdarbības vadībā Andris Aniņš. Viņš no 2003. līdz 2005. gadam strādājis Ventspils domē par finanšu nodaļas galveno speciālistu, bet vēlāk bijis finanšu analītiķis un finanšu direktors ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistītajos uzņēmumos "LSF Holdings" un "LSF TRANS". Aniņa iecelšanu SPRK atbalstīja 46 deputāti, pret bija 39, bet atturējās seši tautas kalpi.
Tāpat SPRK padomē Saeima iecēla arī ekonomistu un pašreizējo SPRK padomes locekli Gintu Zeltiņu. Par viņu nobalsoja 49 deputāti, bet pret bija 41 deputāts.
Visbeidzot SPRK padomē tika iecelta arī ekonomiste Inese Ikstena. Viņai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze administratīvajā darbā valsts pārvaldē un pieredze darbā vienā no SPRK regulējamām nozarēm – informācijas komunikāciju tehnoloģijas un to pakalpojumi. Par Ikstenas iecelšanu SPRK nobalsoja 45 deputāti, pret bija 42, bet atturējās divi deputāti.
Opozīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis ("VL"/"TB"/LNNK) vērsa uzmanību uz to, ka, ieceļot pēc politiskās piederības, nevis profesionālajām kvalitātēm piemeklētus kandidātus, valsts riskē ar to, ka netiks kompetenti izvērtēti tarifi. Turklāt tas esot pretrunā ar Eiropas likumdošanu un labas pārvaldības principiem, kas nosaka, ka regulatoram jābūt politiski neatkarīgam. Savukārt Andris Šķēle (TP) ironizēja par valdošās koalīcijas steigu, nedodot citām frakcijām laiku iepazīties ar izvirzītajām kandidatūrām. Lokenbahs un Irklis savus jaunos pienākumus sāk pildīt šodien, bet Aniņš, Ikstena darbu SPRK uzsāks 2. jūlijā.
"Tēvzemieši gan amatiem vienmēr virzījuši tikai profesionāļus, kas nekādi nav saistīti ar partiju. Piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu un kas apliecina viņa augsto profesionalitāti," uz opozīcijas pārmetumiem ar ironiju atbildēja deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins ("Vienotība") uzskata, ka opozīcijas pārmetumi par to, ka nav bijis laika iztaujāt kandidātus, nav īsti pamatoti, jo valdības sēdē šie cilvēki apstiprināti jau pirms vairākām nedēļām un frakcijām bijis laiks uzaicināt viņus uz tikšanos. Turklāt kandidāti esot piemeklēti atklātā konkursā, nevis tikuši īpaši bīdīti no ministru puses.
Viens no pirmajiem izaicinājumiem jaunajam SPRK padomes sastāvam būs izvērtēt jauno elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību.
25.02.2011. Autors: Ģirts Zvirbulis. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94775
Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju parlaments vakar iecēla ar "Jauno laiku" saistīto uzņēmēju Valdi Lokenbahu. Amatus padomē ieguva arī citi valdošajām partijām pietuvināti cilvēki.
Par Lokenbaha iecelšanu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet atturējās divi deputāti. Lokenbahs ir "Eiropas kustības Latvijā" viceprezidents un arī agrāk ieņēmis vadošus amatus gan nevalstiskajās organizācijās, gan uzņēmumos. Viņš vadījis "Lattelecom" meitas uzņēmumu "Lattelecom Technology", kā arī bijis AS "Dati" prezidents. Jaunais SPRK padomes vadītājs ir "Vienotībā" ietilpstošās partijas "Jaunais laiks" atbalstītājs un ziedotājs.
SPRK padomes locekļa amatā Saeima atbalstīja zvērinātu advokātu Rolandu Irkli, kurš ir arī Pilsoniskās savienības un "Vienotības" valdes loceklis. Par viņa iecelšanu amatā nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40 deputāti, bet atturējās divi deputāti.
Padomes locekļa amatā tika iecelts arī finanšu analītiķis un ekonomists ar specializāciju vadības zinātnēs un uzņēmējdarbības vadībā Andris Aniņš. Viņš no 2003. līdz 2005. gadam strādājis Ventspils domē par finanšu nodaļas galveno speciālistu, bet vēlāk bijis finanšu analītiķis un finanšu direktors ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistītajos uzņēmumos "LSF Holdings" un "LSF TRANS". Aniņa iecelšanu SPRK atbalstīja 46 deputāti, pret bija 39, bet atturējās seši tautas kalpi.
Tāpat SPRK padomē Saeima iecēla arī ekonomistu un pašreizējo SPRK padomes locekli Gintu Zeltiņu. Par viņu nobalsoja 49 deputāti, bet pret bija 41 deputāts.
Visbeidzot SPRK padomē tika iecelta arī ekonomiste Inese Ikstena. Viņai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze administratīvajā darbā valsts pārvaldē un pieredze darbā vienā no SPRK regulējamām nozarēm – informācijas komunikāciju tehnoloģijas un to pakalpojumi. Par Ikstenas iecelšanu SPRK nobalsoja 45 deputāti, pret bija 42, bet atturējās divi deputāti.
Opozīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis ("VL"/"TB"/LNNK) vērsa uzmanību uz to, ka, ieceļot pēc politiskās piederības, nevis profesionālajām kvalitātēm piemeklētus kandidātus, valsts riskē ar to, ka netiks kompetenti izvērtēti tarifi. Turklāt tas esot pretrunā ar Eiropas likumdošanu un labas pārvaldības principiem, kas nosaka, ka regulatoram jābūt politiski neatkarīgam. Savukārt Andris Šķēle (TP) ironizēja par valdošās koalīcijas steigu, nedodot citām frakcijām laiku iepazīties ar izvirzītajām kandidatūrām. Lokenbahs un Irklis savus jaunos pienākumus sāk pildīt šodien, bet Aniņš, Ikstena darbu SPRK uzsāks 2. jūlijā.
"Tēvzemieši gan amatiem vienmēr virzījuši tikai profesionāļus, kas nekādi nav saistīti ar partiju. Piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu un kas apliecina viņa augsto profesionalitāti," uz opozīcijas pārmetumiem ar ironiju atbildēja deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins ("Vienotība") uzskata, ka opozīcijas pārmetumi par to, ka nav bijis laika iztaujāt kandidātus, nav īsti pamatoti, jo valdības sēdē šie cilvēki apstiprināti jau pirms vairākām nedēļām un frakcijām bijis laiks uzaicināt viņus uz tikšanos. Turklāt kandidāti esot piemeklēti atklātā konkursā, nevis tikuši īpaši bīdīti no ministru puses.
Viens no pirmajiem izaicinājumiem jaunajam SPRK padomes sastāvam būs izvērtēt jauno elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību.
pirmdiena, 2011. gada 7. februāris
Saeimas deputāts nerunā latviski: Kravcovs
KRAVCOVS – SC SIMBOLS
10. Saeimā no Saskaņas Centra ievēlētais deputāts Valerijs Kravcovs kļuvis ļoti populārs, jo viņš neprot valsts valodu un bēg no žurnālistiem. Cilvēki brīnas, kā tas var būt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, bet nespēj pateikt pat dažus teikumus latviski. Izrādās, ka tajā laikā, kad viņš kārtojis pilsonības iegūšanu, viņš no Liepājas braucis uz Valmieru un tur to nokārtojis kopā ar citiem liepājniekiem. Lieta nodota pārbaudīšanai. Nacionālā bloka deputāti pieprasa izslēgt viņu no Saeimas, jo viņš nespēj saprast nevienu likumu, Ko Saeima pieņem. Bet tāda likuma nav. Izrādās, ka vēl kādi 15 deputāti ļoti vāji zina valsts valodu. Tas ir liels kauns šai partijai. Urbanovičs visādi aizstāv savus partijas biedrus, bet tas neizdodas ,jo tas ir izsmiekls, ka likumus gatavojas pieņemt tādi, kas paši tos nesaprot. Nevar kliegt, ka nacionāļi visu pārspīlē, jo tik nožēlojams stāvoklis nav nevienas citas valsts parlamentā. Pašā partijā ir deputāti, kas atzīst, ka valsts valodas nezināšana grauj ticību šai partijai. Pirms vēlēšanām Urbanovičs teica: „Mēs uzspiedīsim savas varas formulu!” Šāda formula atbaida cilvēkus no šīs partijas, kas cenšas izlikties, ka tā aizstāv arī latviešus. Kravcovs kāpa tribīnē un no papīra lapiņas boksterēja, ka viņš ir lepns sibīrietis, kas uz ceļiem nekritīs. Tagad viņš izplatījis atklātu vēstuli Latvijas masu medijiem, kurā skaidro, ka nav piemānījis savu vēlētāju, stāsta. Cik viņš labs un novērš uzmanību, tērzējot par citām lietām. Raksts saucas: „Esmu pasludināts par ienaidnieku.”(Latvijas Avīze, 2011.g. 5.febr.). SC amatpersonas pastrādā dažādas nelikumības. Rīgas mērs Nils Ušakovs piešķīris diviem Krievijas pilsoņiem 31. janvārī dzīvokļus Rīgā Tas parāda, kas būtībā ir šie cilvēki . Bet visīstākais šīs partijas simbols ir Kravcov s: nekaunīgs, melīgs, krāpniecisks. Te nu ir tā saskaņa.
ATIS SKALBERGS
10. Saeimā no Saskaņas Centra ievēlētais deputāts Valerijs Kravcovs kļuvis ļoti populārs, jo viņš neprot valsts valodu un bēg no žurnālistiem. Cilvēki brīnas, kā tas var būt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, bet nespēj pateikt pat dažus teikumus latviski. Izrādās, ka tajā laikā, kad viņš kārtojis pilsonības iegūšanu, viņš no Liepājas braucis uz Valmieru un tur to nokārtojis kopā ar citiem liepājniekiem. Lieta nodota pārbaudīšanai. Nacionālā bloka deputāti pieprasa izslēgt viņu no Saeimas, jo viņš nespēj saprast nevienu likumu, Ko Saeima pieņem. Bet tāda likuma nav. Izrādās, ka vēl kādi 15 deputāti ļoti vāji zina valsts valodu. Tas ir liels kauns šai partijai. Urbanovičs visādi aizstāv savus partijas biedrus, bet tas neizdodas ,jo tas ir izsmiekls, ka likumus gatavojas pieņemt tādi, kas paši tos nesaprot. Nevar kliegt, ka nacionāļi visu pārspīlē, jo tik nožēlojams stāvoklis nav nevienas citas valsts parlamentā. Pašā partijā ir deputāti, kas atzīst, ka valsts valodas nezināšana grauj ticību šai partijai. Pirms vēlēšanām Urbanovičs teica: „Mēs uzspiedīsim savas varas formulu!” Šāda formula atbaida cilvēkus no šīs partijas, kas cenšas izlikties, ka tā aizstāv arī latviešus. Kravcovs kāpa tribīnē un no papīra lapiņas boksterēja, ka viņš ir lepns sibīrietis, kas uz ceļiem nekritīs. Tagad viņš izplatījis atklātu vēstuli Latvijas masu medijiem, kurā skaidro, ka nav piemānījis savu vēlētāju, stāsta. Cik viņš labs un novērš uzmanību, tērzējot par citām lietām. Raksts saucas: „Esmu pasludināts par ienaidnieku.”(Latvijas Avīze, 2011.g. 5.febr.). SC amatpersonas pastrādā dažādas nelikumības. Rīgas mērs Nils Ušakovs piešķīris diviem Krievijas pilsoņiem 31. janvārī dzīvokļus Rīgā Tas parāda, kas būtībā ir šie cilvēki . Bet visīstākais šīs partijas simbols ir Kravcov s: nekaunīgs, melīgs, krāpniecisks. Te nu ir tā saskaņa.
ATIS SKALBERGS
sestdiena, 2011. gada 5. februāris
5 PS deputāti atbalsta pārkrievošanu - Pats vainīgs, ka neproti krievu valodu!
04.02.2011. Ģirts Zvirbulis
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa
Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).
PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).
ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).
NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa
Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).
PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).
ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).
NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).
Abonēt:
Ziņas (Atom)