Ministru kabinets vakar bez īpašām iebildēm pieņēma Ārlietu ministrijas gatavoto Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par vispārējo cilvēktiesību situāciju. Šajā dokumenta Latvija pauž apņemšanos pārskatīt naturalizācijas politikas tiesisko regulējumu un informatīvos pasākumus nolūkā palielināt Latvijas pilsoņu skaitu. [...] Tā kā par šo ziņojumu atbildīga ir Ārlietu ministrija, tad vispirms jautāja ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība"), kādi grozījumi naturalizācijas kartībā paredzēti. Ministrs gan sākotnēji to nevarēja komentēt, jo ziņojuma tapšanā esot piedalījušās gandrīz visas ministrijas, ari Tiesībsarga birojs. Vēlāk gan Kristovskis atcerējās, ka runa esot par nepilsoņu bērnu reģistrēšanu. [...]
Galu gala skaidrību ieviesa MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijas Inga Reine. Ziņojuma gatavošanas laikā izkristalizējusies problēma, ka nepilsoņiem, kuri vēlas, lai viņu bērni saņemtu pilsonību, esot jāsaskaras ar pārāk lielu birokrātiju. Proti, iesniegums ar lūgumu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldei, kaut ari to varētu izdarīt dzimtsarakstu nodaļa reize ar dzimšanas apliecības kārtošanu. I. Reine ari norādīja, ka ziņojumam ir politisks, nevis juridisks raksturs, tādēļ tajā paustās apņemšanas Latvijai neesot saistošas. [...] Uz valdību drīzumā ari varētu tikt virzīti Ministru kabineta noteikumi, kuri ļaus nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību, vairs nekārtojot naturalizācijas eksāmena valsts valodas daļu, ja viņi ieguvuši valsts valodas prasmes apliecību B zināšanu līmenī. Šis nosacījums gan attieksies tikai uz tiem nepilsoņiem, kuri apliecību saņēmuši kopš 2009. gada 1. septembra, tas ir, jaunā parauga apliecību. Tā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes (PMLP NP) vadītājs Igors Gorbunovs.
Tāpat minētie MK noteikumi paredz, ka izgāšanās gadījumā eksāmena valodas daļu varēs pārlikt pēc trim mēnešiem un vēstures – jau pēc viena mēneša. Šobrīd valsts valodas eksāmena daļu ļauts pārlikt pēc pusgada, vēstures - – pēc trim mēnešiem.
Praksē šie aizliegumi, ka izrādās, tikuši apieti, jo iedzīvotāji nevis gaidījuši nolikto laiku, bet naturalizācijas lietas pārtraukuši un pilsonības iegūšanai pieteikušies par jaunu. MK noteikumu pieņemšana nozīmētu atgriešanos pie 2007. gada mazāk stingras kartības.
Saeimas Pilsonības komisijas vadītājs Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai"/"TB"/LNNK) atzina: viņš par jauno kartību neesot sajūsmā, jo tā paplašināšot korupcijas iespējas. Pēdējos četros gados naturalizācijas tempi nav mainījušies: NP saņem ap 3000 naturalizācijas iesniegumu gada. (Latvijas Avīze)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru