Valdība apņēmusies mīkstināt naturalizācijas kartību

Ministru kabinets vakar bez īpašām iebildēm pieņēma Ārlietu ministrijas gatavoto Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par vispārējo cilvēktiesību situāciju. Šajā dokumenta Latvija pauž apņemšanos pārskatīt naturalizācijas politikas tiesisko regulējumu un informatīvos pasākumus nolūkā palielināt Latvijas pilsoņu skaitu. [...] Tā kā par šo ziņojumu atbildīga ir Ārlietu ministrija, tad vispirms jautāja ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība"), kādi grozījumi naturalizācijas kartībā paredzēti. Ministrs gan sākotnēji to nevarēja komentēt, jo ziņojuma tapšanā esot piedalījušās gandrīz visas ministrijas, ari Tiesībsarga birojs. Vēlāk gan Kristovskis atcerējās, ka runa esot par nepilsoņu bērnu reģistrēšanu. [...]


Galu gala skaidrību ieviesa MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijas Inga Reine. Ziņojuma gatavošanas laikā izkristalizējusies problēma, ka nepilsoņiem, kuri vēlas, lai viņu bērni saņemtu pilsonību, esot jāsaskaras ar pārāk lielu birokrātiju. Proti, iesniegums ar lūgumu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldei, kaut ari to varētu izdarīt dzimtsarakstu nodaļa reize ar dzimšanas apliecības kārtošanu. I. Reine ari norādīja, ka ziņojumam ir politisks, nevis juridisks raksturs, tādēļ tajā paustās apņemšanas Latvijai neesot saistošas. [...] Uz valdību drīzumā ari varētu tikt virzīti Ministru kabineta noteikumi, kuri ļaus nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību, vairs nekārtojot naturalizācijas eksāmena valsts valodas daļu, ja viņi ieguvuši valsts valodas prasmes apliecību B zināšanu līmenī. Šis nosacījums gan attieksies tikai uz tiem nepilsoņiem, kuri apliecību saņēmuši kopš 2009. gada 1. septembra, tas ir, jaunā parauga apliecību. Tā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes (PMLP NP) vadītājs Igors Gorbunovs.

Tāpat minētie MK noteikumi paredz, ka izgāšanās gadījumā eksāmena valodas daļu varēs pārlikt pēc trim mēnešiem un vēstures – jau pēc viena mēneša. Šobrīd valsts valodas eksāmena daļu ļauts pārlikt pēc pusgada, vēstures - – pēc trim mēnešiem.

Praksē šie aizliegumi, ka izrādās, tikuši apieti, jo iedzīvotāji nevis gaidījuši nolikto laiku, bet naturalizācijas lietas pārtraukuši un pilsonības iegūšanai pieteikušies par jaunu. MK noteikumu pieņemšana nozīmētu atgriešanos pie 2007. gada mazāk stingras kartības.

Saeimas Pilsonības komisijas vadītājs Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai"/"TB"/LNNK) atzina: viņš par jauno kartību neesot sajūsmā, jo tā paplašināšot korupcijas iespējas. Pēdējos četros gados naturalizācijas tempi nav mainījušies: NP saņem ap 3000 naturalizācijas iesniegumu gada. (Latvijas Avīze)

2010. gada notikums

Aizvadot 2010.gadu, visbiežākais jautājums bija: Kāds bija vissvarīgākais notikums? Mana pārliecība ir, ka vissvarīgākais notikums Latvijā bija 10. Saeimas vēlēšanas. Es pārskatu vecās avīzes, kur sevi propagandēja partijas, un apjēdzu, kādām briesmām esam izbēguši, ievēlot citus deputātus. Man priekšā ‘’Neatkarīgā’’ 2010.g.30.marts. Tajā gara, plaša intervija ar Šķēli, kurā viņš ir optimistiski noskaņots par TP izredzēm: ‘’Tas saraksts, kurā piedalīsies Tautas partija, uzvarēs šajās vēlēšanās.’’ Arī visa intervija ir tādā pašā garā. Mani pārņem šausmas iedomājoties, ka šī partija varētu uzvarēt. Vēl briesmīgākas izjūtas sagrābj mani, zinot, ka Krievija devusi miljoniem eiro, lai uzvarētu abas krievu partijas- Saskaņas Centrs un PCTVL. Kremļa slepenie dienesti pamatīgi nopūlējās ,lai Urbanovičs iegūtu varu un varētu izdarīt valsts apvērsumu, ko viņš solīja savās intervijās. To visu vajag vēlreiz apzināties, lai saprastu, cik bīstamā stāvoklī mēs atradāmies. Es vēlreiz saku vislielāko paldies latviešiem, kas balsoja par latviskām partijām. Saku paldies krievu vēlētājiem, kas nebalsoja par PCTVL, kas tāpēc arī netika Saeimā. Ļoti pareizi nupat izteicies Urbanovičs: ’’Man nav izredžu izskatīties labāk vai labi. Iedomājieties – nu, es tagad notievēšu. Tik un tā taču es būšu sūdīgais krievs! Un vēl komjaunietis, un vēl viss kas…(„Latvijas Avīze” 2011.g. 5. janvārī.) Tagad, kad darbojas jaunā Saeima, redzam, cik naidīgi ir deputāti Šķēle, Šlesers, Zalāns, kas tikai kritizē valdību. Tas tikai apliecina, cik nozīmīgas bija vēlēšanas, kas parādīja, ka nedrīkst uzticēties bravūrīgajiem solītājiem, meļiem, valsts nozadzējiem. Ekonomiskais stāvoklis valstī ir smags, bet tauta, valdība cīnās, lai pārvarētu krīzi un mēs dzīvotu labāk. Ticība ir.


ATIS SKALBERGS

Pensionāriem ņems vērā stāžu Krievijā

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=91074

BNS, 23 dec, 2010
Aprēķinot apdrošināšanas stāžu pensijas piešķiršanai, turpmāk tiks ņemti vērā arī Krievijā nostrādātie gadi, informē Labklājības ministrijā (LM).



To paredz Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, kas stāsies spēkā nākamā gada 19. janvārī. LM norāda, ka šā sadarbības līguma izstrāde ir būtisks solis, lai sakārtotu attiecības ar Krieviju sociālās drošības jomā. Dokuments izstrādāts, ievērojot proporcionalitātes principu, kas noteic, ka, iestājoties tiesībām uz pensiju, katra valsts proporcionāli tās teritorijā uzkrātajam apdrošināšanas periodam veiks pensiju izmaksu. Tāpat līgums ļaus summēt abās pusēs nostrādāto darba stāžu, lai noteiktu tiesības uz pensiju. Pensijas, kas piešķirtas pirms līguma spēkā stāšanās, būs iespējams pārskatīt. Šāda pārskatīšana nedrīkst samazināt pensijas apmēru, uzsver LM.