17. augusts 2018
It kā vienkārša situācija – Saeimas vēlēšanām pieteikusies persona, kurai nav tiesību kandidēt. Tātad šim vārdam vēlēšanu sarakstā nav jāparādās un lēmumam par to būtu jābūt ātram un nepārprotamam. Tad kāpēc jautājums par bijušās Interfrontes aktīvistes, pašreizējās Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas iespējamo kandidēšanu joprojām “karājas gaisā”?
Saeimas vēlēšanu likuma 5. pantā noteikts, ka “Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas: (..) 6. punkts – kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Šo pantu Saeima nav ne atcēlusi, ne grozījusi, un uz Ždanoku tas attiecas, jo neviens, arī viņa pati, šādu darbību neapstrīd. Viss skaidrs!
Un tomēr Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi lūgt Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu. (Pat neskatoties uz to, ka pagātnē CVK jau par Ždanoku lēmusi, konkrēti – 2002. gadā pirms 8. Saeimas vēlēšanām, kad viņa bija pieteikta kā Tautas saskaņas partijas saraksta kandidāte.) Rodas iespaids, ka iestādes izvairās uzņemties atbildību un tā tiek sagaidīta no citiem. Gluži kā futbolā, kur komandas spēlētāji pēkšņi apjūk pretinieka priekšā, un, nespējot neko izdomāt, vienkārši piespēlē bumbu viens otram savā laukuma pusē.
Piespēle Drošības policijai un SAB nebūt nav pirmā, jo jau jūnijā šo jautājumu izskatīja Satversmes tiesa un it kā pieņēma lēmumu. “It kā”, jo tomēr tika atstātas mazas durtiņas šaubām. Proti, 2018. gada 29. jūnijā ST lēma, ka iepriekš minētā likuma vēlēšanu likuma norma atbilst valsts pamatlikumam un norādīja, ka ierobežojumam ir leģitīms mērķis – demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. “Vismaz daļā Latvijas sabiedrības demokrātija diemžēl joprojām nav pašsaprotama vērtība, un demokrātijas ilgtspēja Latvijā joprojām var tikt apdraudēta,” lēmumu komentēja tiesnesis Artūrs Kučs, “vērtējot ārpolitiskos apdraudējumus, tie ne tikai ir saglabājušies, bet, ņemot vērā 2014. gada notikumus un Krievijas veikto Krimas aneksiju, šie ārpolitiskie apdraudējumi ir tikai pastiprinājušies.” Bet tās “durtiņas”, pa kurām Ždanoka vai kāda cita līdzvērtīga persona varētu tomēr mēģināt iespraukties, ir ST atzinums, ka katru gadījumu var vērtēt individuāli, jo likums dodot šādu iespēju. “Pārbaudot pieteikto kandidātu, Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus” – ar šo teikumu ST piespēlējusi bumbu CVK, kas to tālāk novirzījusi Drošības policijai un SAB. Savukārt, ja abas drošības iestādes (tām diezgan raksturīgā stilā) atspēlēsies ar nekonkrētām norādēm, var rasties pavisam nelāgs brīdis, kad visi piekrīt – jā, apdraudējums ir, bet nerīkojas, lai to novērstu.
Protams, Ždanokas gadījumā to ir diezgan elementāri pamatot, arī ņemot viņas pēdējo gadu aktivitātes – kaut vai aktīvo līdzdalību Krimas aneksijā, kur viņa atradās kā “novērotāja” no Eiropas. Tāpat daudzi citi piemēri no pēdējā pusgada, kad Ždanokas partija izvērsa naida kampaņu pret valdības mēģinājumu beidzot veidot vienotu skolu sistēmu valsts valodā.
Ždanoka noteikti ir spilgtākais pierādījums, ka likuma norma, kas liedz kandidēt personām, kas pēc 1991. gada turpinājušas darboties Interfrontē un PSKP, ir pareiza, jo šādi cilvēki bija un paliks Latvijas neatkarības pretinieki. Viņus var izvilkt ārā no PSRS, bet nekad nevarēs izvilkt PSRS no viņiem. Cita lieta, ka likums neitralizē tikai daļu no viņiem. Jo pārējais Krievu savienības kontingents jau nav īpaši labāks.
Tam, kurš šodien lasa šo liecību, vajadzētu svinēt kopā ar mani un manu ģimeni, jo tas visiem sākās kā joks, un daži teica, ka tas nav iespējams. Mani sauc Aleksandrs Bendiks, es esmu no Rīgas, bet kopā ar sievu pārcēlos uz Beļģiju. Esmu laimīgi precējusies ar diviem bērniem un skaistu sievu. Kaut kas briesmīgs notika ar manu ģimeni, es pazaudēju darbu un sieva aizgāja no mājas, jo es nevarēju parūpēties par sevi un ģimeni. viņai un maniem bērniem tajā laikā. Man izdevās deviņus gadus, neviena sieva mani neatbalstīja, lai labi rūpētos par bērniem. Es cenšos nosūtīt testa ziņojumu sievai, bet viņa neļauj man ar viņu runāt. Es cenšos aprunāties ar viņas draugu un viņas ģimeni, bet es joprojām zinu, ka kāds varētu man palīdzēt, un es vēlāk esmu nosūtījis pieprasījumu tik daudziem uzņēmumiem, bet tik un tā nezvanu man, līdz pienāk kāda uzticīga diena, kuru es nekad savā dzīvē neaizmirsīšu . Kad es satiku vecu draugu, kuram es izskaidroju visas savas grūtības, un viņš man pastāstīja par lielisku cilvēku, kurš viņam palīdzēja iegūt labu darbu Coca cola uzņēmumā, un viņš man teica, ka tas ir rutīnas šarms, bet es esmu cilvēks, kurš nekad tic pareizrakstībai, bet es nolēmu to izmēģināt, un es ar viņu sazinājos, izmantojot doctorosagiede75@gmail.com. Viņš mani pamācīja un parādīja, kā rīkoties šajās trīs burvestības palaišanas dienās. Es sekoju visiem norādījumiem un daru to, ko viņš man lūdza darīt labi. Drosagiede pārliecinieties, ka viss noritēja labi, un mana sieva mani atkal redzēs pēc brīnišķīgā darba Drosagiede. Mana sieva man piezvanīja ar nezināmu numuru un atvainojās, un viņa man teica, ka viņa patiešām man pietrūkst, un mūsu bērni un mana sieva nāk mājās. Un pēc divām dienām uzņēmums, kas man nosūtīja pateicības vēstuli, sauca, tagad es esmu piemērs uzņēmuma vadītājam šeit, ASV. Iesaku, ja rodas kādas problēmas, nosūtiet ziņojumu uz šo e-pastu: doctorosagiede75@gmail.com vai whatsapp 2349014523836, un jūs iegūsit vislabāko rezultātu. Uztveriet lietas kā pašsaprotamas, un tas jums tiks atņemts. ES tev novēlu visu to labāko.
AtbildētDzēst