otrdiena, 2013. gada 17. septembris

"Demokrātiskie patrioti" sevi redz kā centriski kreisu politisko spēku, kas nesadarbosies ar SC

"Demokrātiskie patrioti" sevi redz kā centriski kreisu politisko spēku, kas nesadarbosies ar SC


Līdz jaunajam gadam biedrība "Demokrātiskie patrioti" pārtaps par partiju ar kreisiem akcentiem, paziņoja biedrības valdes priekšsēdētāja, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule, kura patlaban pārstāv Nacionālo apvienību.

Biedrība aktīvi darbojoties jau divus gadus, un tās biedri esot pārliecinājušies, ka valstī ir dziļa sociālā krīze un veidojas arī politiskās krīzes situācija. Tas pamanāms, vērojot koalīciju, kurai arvien grūtāk nonākt pie vienotiem valstiskiem lēmumiem. "Valdības darba kārtību nosaka nevis mērķtiecīgs komandas darbs, bet politisko partiju nepārtraukta cīņa koalīcijā, kur ministriem iedalīta marionešu vai vairoga funkcija," saka 
Cipule.
Patlaban biedrība izstrādā labklājības programmu, kas topot ļoti grūti. Būšot arī nacionālās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas programma. Dominēšot centriski kreisais ekonomiskais virziens, kas kontrastēšot ar pašreizējo labējo ekonomiku.
L. Cipule negrasās pamest parlamentārās sekretāres amatu, jo, viņasprāt, tas būtu bezatbildīgi. Viņa atzina, ka veselības ministres Ingrīdas Circenes īstenotā veselības aprūpes politika ir gan "Demokrātisko patriotu", gan arī Cipules prioritāte.
Biedrības valdē strādā arī Saeimas deputāte no Reformu partijas juriste Inga Bite. Viņa uzskata, ka "Demokrātiskie patrioti" patlaban ir vienīgā organizācija, kas kā partija veidojas nevis aiz alkām pēc varas, bet balstoties uz kopīgu valstisku Latvijas attīstības redzējumu. Vai deputāte gatavojas izstāties no Reformu partijas? "Lēmumu pieņemšu tad, kad tiks dibināta jaunā partija," atbildēja I. Bite.
"Demokrātiskie patrioti" izveidojās no atsevišķiem Pilsoniskās savienības biedriem, kas nevēlējās iestāties "Vienotības" sastāvā. Biedrības mērķis bija pirms Saeimas vēlēšanām uzsākt sadarbību ar Nacionālo apvienību, izveidojot lielāku politiski konservatīvo spēku, taču tas neizdevās.
Viens no biedrības dibinātājiem ir pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš ir Nacionālās apvienības biedrs. Ministrs neesot piedalījies sapulcēs, kur lemts par jaunas partijas veidošanu, taču ir informēts par visu, kas notiek biedrībā. "Man ir ļoti daudz darba ministra amatā. Ja biedrība vēlas nopietnāk iet uz priekšu, es par to priecāšos, " sacīja ministrs.
Viens no biedrības dibinātājiem ir arī pašreizējais neatkarīgais deputāts Dāvis Stalts, kurš Nacionālo apvienību pameta Ķemeru sanatorijas jautājuma dēļ. Viņam šķita, ka partija nav pietiekami ieinteresēta nozīmīgā arhitektūras pieminekļa atjaunošanā. D. Stalts ir pārliecināts, ka nacionālās intereses nevar īstenot bez kopīgas Baltijas valstu sadarbības, īpaši enerģētiskajā un militārajā jomā.
Biedrības darbā aktīvi iesaistījies arī atvaļinātais Latvijas armijas virsnieks, Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins, kā arī bijušais muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš, kurš kandidējis arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu.
Biedrība ir saistīta ar bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Guntara Krasta vārdu. Viņš gan atzina, ka esot samērā pasīvs valdes loceklis, jo daudz strādājot savā privātajā biznesā, taču neatsaka biedrībai, kad nepieciešamas konsultācijas.
Patlaban "Demokrātiskajos patriotos" ir 120 biedri, taču L. Cipule ir pārliecināta, ka līdz partijas dibināšanai tajā būs vairāk nekā likumā prasītie 200 biedri, kas nepieciešami, lai partiju reģistrētu. Biedrībai būšot sava interneta mājas lapa, kurā tiks publicēta topošās partijas programma. Tad arī varēs pārliecināties, vai sabiedrība atbalsta vai noraida šādas partijas veidošanu.
D. Stalts pastāstīja, ka biedrība ir ievadījusi sarunas ar reģionālajām partijām par vienota spēka veidošanu un ka vienīgā partija, ar kuru nekāda sadarbība nav un nebūs iespējama, esot "Saskaņas centrs".
Kas sponsorēs jauno partiju? l. Cipule apgalvoja, ka diezgan daudz varot izdarīt arī ar samērā ierobežotiem finanšu resursiem, taču, ja partijas idejas sabiedrībai būs vajadzīgs, atradīšoties arī finansiālie atbalstītāji. Nauda nekādā gadījumā netikšot pieņemta no lieliem finanšu avotiem.



Demokrātiskie patrioti" plāno startēt gan EP, gan Saeimas vēlēšanās


Biedrība "Demokrātiskie patrioti" partijā plāno pārtapt līdz nākamajam gadam un 2014.gadā startēt gan Eiropas Parlamenta (EP), gan Saeimas vēlēšanās, šodien preses konferencē pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule.


Cipule skaidroja, ka partiju nolemts dibināt, jo valstī joprojām ir vērojamas ekonomiskās krīzes sekas, kas izpaužas ar "samērā dziļo sociālo krīzi", un varētu teikt, ka valstī veidojas arī politiskās krīzes situācija. Biedrības vadītāja pauda viedokli, ka koalīcijas partiju attiecības patlaban šķiet tādas, ka tām ir arvien grūtāk pie vienotā valstiskā lēmuma. Tāpat Cipule saskata riskus, ka arī uz nākamajām Saeimas vēlēšanām šīs partijas "apzināti vai arī nepazināti" novājina viena otru. Tāpēc vēlētājiem ir nepieciešamas alternatīvas, secina viņa.
Cipule arī pauda, ka pašreizējā koalīcija lēmumus pieņem "diezgan lielā steigā, necaurredzami, nedemokrātiski un brīžiem arī bezatbildīgi", jo katram koalīcijā esot savas ambīcijas.
"Demokrātisko patriotu" dibinātājs Saeimas deputāts Dāvis Stalts, taujāts par turpmākajām attiecībām ar koalīciju un atbalstu tai, skaidroja, ka biedrības uzstādījumi jāsāk pildīt jau tagad, nevis tikai 12.Saeimā - ja būs jāpieņem lēmums, kas būs pretrunā ar biedrības pārliecību, tad, domāju, ka koalīcijā par šo jautājumu būs jārunā. "Nevaru tagad viennozīmīgi atbildēt, ka mēs esam koalīcijas sastāvā," piebilda Stalts.
Atbildot uz jautājumu, vai biedrības pārstāvji varētu neatbalstīt valdību, Stalts sacīja, ka tās esot "spekulācijas par tēmu "kas notiks, ja notiks"".
"Demokrātisko patriotu" valdes sastāvā ir vēl viena Saeimas deputāte no Reformu partijas (RP) Inga Bite. Viņa norādīja, ka pašlaik no partijas vēl nav izstājusies, bet "tas jautājums noteikti tiks izlemts", kad biedrība pārtaps partijā.
Arī Cipule pagaidām plāno turpināt pildīt VM parlamentārās sekretāres pienākumus.
Pēc Cipules teiktā, patlaban aptuveni 40% cilvēku nezina, par ko balsot, vai neplāno piedalīties vēlēšanās, tātad ir pietiekami liels to cilvēku daudzums sabiedrībā, kuri jūtas izstumti no demokrātiskiem procesiem.
Jaunā politiskā spēka mērķis paredz "apturēt sociālo krīzi un veidot valstisku politiku", dibinot partiju, tā darbosies "paplašinātas centriskās politikas ietvarā". Proti, pēc biedrības pārstāvju domām, Latvijā ir nepieciešama kreisāka politika attiecībā uz nabadzības mazināšanu, veselības aprūpi, demogrāfiju, saglabājot centriski labējo politiku uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā un nacionālās ekonomikas jomā.
Kaut arī biedrības pārstāvji iestājās par "valstisku nacionālismu", viņi "nedala cilvēkus pēc etniskās izcelsmes". Tāpat "Demokrātiskie patrioti" uzsver nacionālās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides nozīmi, kā arī nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku.
Patlaban biedrībai ir vairāk nekā 120 atbalstītāju un biedru, un līdz šim netika strādāts būtiski uz "masveida biedru piesaisti", savukārt ar šodienas paziņojumu šis darbs sāksies, pastāstīja Cipule. Vienlaikus politiķe pauda pārliecību, ka līdz partijas dibināšanai biedrībai noteikti būs vairāk nekā 200 biedru.
Patlaban "Demokrātiskie patrioti" nenosauc iespējamo premjera kandidātu no savas partijas, jo personāliju vērtēšana notikšot vēlāk.
Jau vēstīts, ka "Demokrātisko patriotu" pilnsapulcē ievēlēta jauna valde, kuras uzdevums ir sagatavot biedrību partijas veidošanai.
Biedrības jaunajā valdē strādās valdes priekšsēdētāja Liene Cipule, biedrības dibinātājs un valdes priekšsēdētājas vietnieks Dāvis Stalts, valdes locekļi Inga Bite, Kalvis Vītoliņš, Druvis Kleins, Edmunds Griģis un Guntars Krasts.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru