ceturtdiena, 2018. gada 18. oktobris

Aleksandrs Kiršteins: Dzīvojam pusbrīvā Latvijā

https://nra.lv/politika/245024-aleksandrs-kirsteins-dzivojam-pusbriva-latvija.htm




Intervija ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu (Nacionālā apvienība): par iespējām saglabāt esošo koalīciju pēc Saeimas vēlēšanām, par pretvalstisko demonstrāciju aizliegšanu, par puskrievisku valsti un Krieviju kaimiņos.
- Pamazām sākas Saeimas vēlēšanu kampaņa. Ir arī antikampaņa: sāk skaitīt bijušos komunistus, piemēram, Zaļo un zemnieku savienībā. Vai tad «oligarhu» skaitīšana nerullēja?
- Izskatās, ka nerullēja... Mums, Nacionālajai apvienībai, šajā situācijā jābūt diezgan nosvērtiem, jo koalīcija bez ZZS acīmredzot nevarēs eksistēt. Diezgan muļķīgi viena otra partija klaigā: «Ja par mums nebalsosiet, būs ZZS un Saskaņas koalīcija.» Neviens tādu situāciju nekad nepieļaus. Ja runājam par komunistu «izvilkšanu», jaunās partijas ar oligarhu zirdziņu vairs nerullē, tātad vajag kaut ko jaunu. Atceramies, ka rajonu sekretāri un zemākie komunisti atbildēja tikai ar ražošanas plānu izpildi, izņemot, protams, ideoloģiskos darbiniekus.

- Interesanti, kas ir kampaņas pasūtītāji?
- Nevajag meklēt sazvērestības teorijas. Ir sadibināts vesels lērums jaunu partiju, kuru reitingi nesniedzas pāri vienam procentam, un šajās partijās ir daudz jaunu, sociālliberāli orientētu cilvēku. Ekonomiski liberālais virziens Latvijā jau ir realizēts: tā ir privātīpašuma neaizskaramība, konkurence un brīvais tirgus. Savukārt sociālliberālismu mēs redzam Eiropā: lielākajai daļai valstu vadītāju nav bērnu, un viņi taisa selfijus ar imigrantiem. Universitātēs tiek mācītas kultūrmarksisma teorijas par neizbēgamo Eiropas un Āfrikas saplūšanu. ES līderi uzsver, ka nav nekādas īpašas Eiropas nacionālo valstu kultūras, ir tikai multikulturālisms. Visspilgtāk šo virzienu pārstāv partija Kustība PAR. Pavļuta kungs uzsvēra, ka jāmazina etniskā sašķeltība, citiem vārdiem - jālegalizē okupācijas sekas, jākultivē divvalodība utt.
- Uzskatāt, ka koalīcija varētu būt tāda pati kā tagad?
- Jā. Ceru, ka Vienotība iekļūs Saeimā. Tad koalīcijas kodols paliks. Visu var un vajag kritizēt - sākot ar OIK un beidzot ar veselības aprūpes sistēmu, bet fakts ir tāds, ka cilvēkiem algas pieaug un nav nekāda pamata kaut ko radikāli mainīt. Vidējai algai pāris gadu laikā pieaugot līdz 1200 eiro, arī emigrācijai vajadzētu apstāties. Nacionālā apvienība ierosināja izstrādāt speciālu likumu par diasporu. Šobrīd tas top darba grupā, ko vada Ārlietu ministrija. Ir jāpanāk, ka ikvienā pašvaldībā ir atbildīgi ierēdņi, kuri uzreiz var nokārtot iespējas, ka atgriezušos cilvēku bērni sāk apmeklēt skolu un bērnudārzu.
- Vienotības situācija šobrīd ir diezgan nestabila.
- Vienotībai ir sava atbalstītāju bāze, un daudz kas būs atkarīgs no tās sadarbības ar reģionālajām partijām. Turklāt vēlētāji parasti atceras to, kas noticis pēdējos trīs mēnešos. Vēlēšanu kampaņa reāli sāksies jūlija otrajā pusē.
- Tagad daudzi aicina: balsosim par jaunajām partijām!
- Pirms vairākiem gadiem arī bija dažādas jaunas partijas. Piemēram, pirms 20 gadiem bija tāda Jaunā partija. Bez Raimonda Paula tā nebūtu iekļuvusi Saeimā. Tad parādījās Jaunais laiks, tad vēl jaunāks Jaunais laiks - Vienotība... Tagad jaunās partijas klaji izrāda savas merkantilās intereses. Zatlera Reformu partija nekautrējoties teica: mums vajag Satiksmes un Ekonomikas ministrijas. Tur neviens netēloja, ka svarīgi ir nacionāli vai valstiski principi. Līdzīgi dara cilvēki no partijas Latvijas attīstībai: lobēja OIK, spēļu biznesu, mīkstināja prasības lielajiem būvniecības uzņēmumiem attiecībā uz būvkonstrukciju drošību. Neveiksmīgi tiek mēģināts nomelnot Nacionālo apvienību, sak, NA turas uz maksātnespējas administratoriem. Bet ir taču zināms, ka vairāk nekā 50 administratoru darbība ir apturēta tieši tieslietu ministra Rasnača laikā. Savukārt Liepājas metalurga un Trasta komercbankas administrators ir Vienotības cilvēks. Taču tas nevienu neinteresē.
- Kaut kā neesmu manījusi, ka jaunās (?) partijas rādītu kādu attieksmi, piemēram, pret regulārajām pretvalstiskajām demonstrācijām, kuras tiek atļautas Rīgā. Es domāju Ždanokas organizēto vazāšanos ar saukli «pret latviešu valodu».
- Tad man ir pretjautājums. Cik partijām programmas sākas ar pašu galveno, proti, ar politisku nacionālās situācijas izvērtējumu? Un cik partijas atceras, ka Latvija netika veidota kā internacionāla valsts - piemēram, kā PSRS? Mūsu valsts tika veidota kā latviešu tautas aizsardzības un izdzīvošanas garantija nākotnei. Un tikai pēc tam sekoja viss pārējais. Šādus uzsvarus savā programmā liek vienīgi Nacionālā apvienība. Toties vairākas «jaunās» partijas runā par okupācijas seku legalizāciju. Ir grūti izprast, kā tas iespējams: atgūtās valstiskās neatkarības divdesmit astotajā gadā pa Brīvības ielu iet vairāki tūkstoši krieviski bļaujošu demonstrantu ar plakātiem, uz kuriem rakstīts, ka viņi zārkā redz visus tos, kuri neatbalsta krievu valodu kā mācībvalodu. Daļa no šiem demonstrantiem taču ir naturalizēti pilsoņi, kuri apliecinājuši, ka aizstāvēs latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. 5. Saeimā LNNK izstrādāja likumprojektu par pagaidu uzturēšanās atļaujām pilnīgi visiem PSRS pilsoņiem, kas te bija iebraukuši. Bija paredzētas tās izsniegt uz gadu ar tiesībām pagarināt dažādu iemeslu dēļ. Pamatdoma bija atsijāt tos cilvēkus, kuriem ar Latviju ir kāds nopietns sakars - vai nu viņiem ir kādi nopelni attiecībā uz Latviju, vai viņi ir devuši lielu ieguldījumu zinātnē un tamlīdzīgi. Likums paredzēja (un mēs cerējām), ka no tiem 700 000, kas bija PSRS pilsoņi, liela daļa aizbrauks atpakaļ uz Krieviju - ar dažādiem grantiem un palīdzību. Domāju, ka kopumā uz bijušajām padomju republikām no Latvijas izceļoja tikai kādi 200 000 cilvēku. Pārējie palika - starp viņiem arī vairāk nekā 20 000 padomju virsnieku ar visām ģimenēm. Līdz ar to okupācijas sekas netika likvidētas. Tagad viens otrs saka: krievi taču stāvēja kopā ar jums, latvieši, uz barikādēm! Jā, kādi pārsimt stāvēja. Un ko darīja pārējie? Piektajā Saeimā, kad Klubs 21 un Pasaules Brīvo latviešu apvienība izveidoja partiju Latvijas ceļš (LC), balsojumos par nacionālajiem jautājumiem, pilsonību, izglītību valsts valodā TB/LNNK un ZZS bija «par», savukārt LC kopā ar Līdztiesību un partiju Saskaņa Latvijai, atdzimšana tautsaimniecībai vienmēr bija «pret». Kopā pēdējiem bija 56 balsis. Visas nacionālās idejas, «pateicoties» šīm 56 balsīm, tika nogremdētas.
- Arī analizējot šodienas politisko situāciju, izskatās, ka līdz okupācijas seku likvidēšanai, piedodiet, ir ļoti tālu...
- Šajā kontekstā ir grūti runāt par «uzvaras pieminekļa» nojaukšanu, ja valstī atrodas ap pusmiljonu bijušo padomju pilsoņu, no kuriem liela daļa ir naturalizējušies «uz papīra». Patlaban atrodamies pusbrīvā Latvijā, kas radusies pēc dziedošās revolūcijas un kas joprojām nav tikusi vaļā no okupācijas sekām. Uzskatu, ka NA šajā jomā jāstrādā daudz vairāk un stingrāk.
- Tostarp visādas «krievu savienības» taisa provokācijas citu pēc citas. Kā šo visu izskaidrot cilvēkiem, kas nav mierā ar šādu situāciju?
- Jāsaprot, ka tā dēvēto krievu savienību ar dažādiem grantiem caur «tautiešu» atbalsta programmām finansē Krievijas Ārlietu ministrija. Mēs esam organizējuši tikšanās ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), un ir skaidrs, ka NEPLP nesaprot: Krievijas TV kanālos nav žurnālistikas, šie kanāli ir Krievijas hibrīdkara ierocis. Savukārt mēs uz to visu esam reaģējuši kā normāla Eiropas valsts - atbilstoši Eiropas konvencijai par pārrobežu televīziju. Bet pret hibrīdkara ieroci būtu jārīkojas radikāli, jo katru vakaru agresīvi tiek skalotas smadzenes ar Kiseļova vai Solovjova raidījumiem. Šie Krievijas kanāli jāslēdz uzreiz - lai viņi turpina tiesāties, cik ilgi grib. Interesanti, ka Krievija ir vienīgā valsts, kur Aizsardzības ministrijā ir propagandas daļa, kas izstrādā vadlīnijas galvenajiem televīzijas kanāliem, bet analītiskos un politiskos raidījumus vada specdienestu virsnieki...
- Kas vēl jādara, lai izbeigtu pretvalstiskas aktivitātes?
- Jāmaina Pilsonības likums: jāparedz, ka nekavējoties tiek atņemta pilsonība naturalizētajiem pilsoņiem, ja viņi tiek pieķerti pretvalstiskā darbībā, piemēram, balsojot referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu. Ja pāris tūkstošiem cilvēku atņemtu pilsonību, ar to pietiktu: cilvēki pretvalstiskās demonstrācijās piedalīties vairs negribētu vai dotos prom no Latvijas... Cits jautājums par Gapoņenko: vai viņam jāsēž cietumā? Viņam jāpalīdz: viņam vajadzētu ārstēties psihiatriskajā slimnīcā, jo normāls cilvēks nevar apgalvot, ka 9. maijā nāks amerikāņi un likvidēs cilvēkus stadionā. Un vēl. Domāju, ka Nacionālā apvienība ir par maz pievērsusi uzmanību kontrolei pār Iekšlietu ministriju. Protams, kaut ko mainīt dažus mēnešus pirms vēlēšanām - tas nebūtu mērķtiecīgi. Taču par izvēli vēlēšanās jādomā jau tagad: vai nu balsot par Nacionālo apvienību, kas iestājas par nacionālu valsti, vai nu balsot par «etniskās sašķeltības mazināšanu», lai tādā pašā garā ļurkātos tālāk kaut kādā puskrieviskā valstī. Diemžēl tie jautājumi, kuri attiecas uz latviešu tautas pašapziņas celšanu un nacionālo izglītību, nav atrisināti. Tas tāpēc, ka NA vienmēr bijusi mazākumā.
- Puskrieviska valsts - vai tāpēc, ka atrodamies blakus Krievijai?
- Katrā valstī ir sava mafija, bet Krievija ir vienīgā valsts, kas pieder mafijai. Putina inaugurācijā varēja redzēt, kādi cilvēki no 90. gadu kriminālajām aprindām tur apgrozās - oligarhs Deripaska, kurš saistīts ar Izmailovas organizētās noziedzības grupējumu, oligarhs Usmanovs, kurš iznācis no cietuma ar iesauku Uzbeks un ir saistīts ar Solncevas grupējumu, kā arī citi... Tagad viņi ir privatizējuši uzņēmumus, ar kuriem Latvijai jāuztur ekonomiskie kontakti. Par spīti visam, Krievija ir Latvijas otrais lielākais ekonomiskais partneris, un viss bizness tiek uzturēts ar privātiem kontaktiem. Piemērs ir Uģis Magonis, bijušais Latvijas dzelzceļa šefs: pietika viņam nonākt apsūdzētā lomā, kontakti izbeidzās, un Latvijas dzelceļš sāka ciest zaudējumus... Ar Krieviju viss kārtojas tikai privāti, uz personisko attiecību pamata, tur nevienu neinteresē kaut kādi tarifi.
- Bet kā ar prokrieviskajām un pretvalstiskajām demonstrācijām, kas pēdējā laikā regulāri notiek Rīgā? Nebūtu laiks tās aizliegt?
- Neko nevajag aizliegt. Vienkārši vajag kādus pārdesmit cilvēkus izolēt, līdztekus pierādot, ka viņi nodarbojas ar valsts pamatu graušanu. Šādus jautājumus var atrisināt ar normālu Iekšlietu ministrijas vadību. Mums taču ir likums par etniskā naida kurināšanu. Bet - kā mēdz teikt amerikāņi - ja likumus varētu traktēt tikai viennozīmīgi, tad nebūtu vajadzīgi advokāti. Un kas šajā gadījumā ir advokāti? Tie ir partiju sponsori.
- Kūdītāja uz demonstrācijām ir Ždanoka, kura patlaban cierē uz Saeimu, kaut gan nav vēl bijis Satversmes tiesas sprieduma par to, vai viņa to var darīt.
- Viņa bija iesūdzējusi Latviju arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo viņai bija liegts kandidēt uz Rīgas domi. ECT šo liegumu atzina par pamatotu. Mūsu likumā bija rakstīts, ka šāda persona nevar kandidēt arī uz Eiropas Parlamentu (EP). Saeima nobijās un izmainīja likumu, ļaujot Ždanokai kandidēt uz EP. EP daļēji ir sociālistisks un komunistisks: EK prezidents Junkers aizbrauca svinēt Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienu, lai gan Marksa mācības rezultātā visā pasaulē ir aizgājuši bojā 100 miljoni cilvēku. Diemžēl mūsu ilūzijas par Eiropu balstās uz pirmskara atmiņām. Mēs iekļuvām ne tajā Eiropā, kas iestājas par ģimenēm un kristīgām vērtībām, mēs iekļuvām tajā, kas iestājas par viendzimuma laulību legalizāciju... Mums visiem ir jāizvēlas: vai mēs ejam Ungārijas un Polijas ceļu, atbalstot stipras, normālas ģimenes, vai ceļu, kas paredz Eiropas tautu izšķīdināšanu ar Āfrikas imigrantiem.
- Kā vērtējat to, kas patlaban notiek Krievijā? Maija sākumā atkal bija daudzskaitlīgas demonstrācijas pret Putinu.
- Kā jau teicu - tā ir valsts, kas pieder mafijai, kādiem 50 Putinam pietuvinātiem cilvēkiem, no kuriem daudzi saistīti vēl arī ar specdienestiem. Viņi Krievijā pārvalda valsts uzņēmumus un iesaistās politikā. Piemērs ir Šabtajs Kalmanovičs (tagad jau nelaiķis) no Solncevas grupējuma, kuru Primakovs izbrīvēja no cietuma Izraēlā un kurš kārtoja VīķesFreibergas vizīti pie Putina Alpos. Vai ir vēl kāda valsts, kur prezidentam lietas kārto šādi cilvēki? Tas iespējams tikai Krievijā. Bet mani pārsteidz kas cits. Francijas prezidents Makrons paziņo, ka tiks palielināts pensionēšanās vecums, un Parīzes ielās iziet vairāki simti tūkstošu demonstrantu. Maskavā, protestējot pret Putinu, ielās iziet tikai daži tūkstoši demonstrantu, no kuriem nelielu daļu atdauza kaut kādi bandīti kazaku formās. Bērnus ar atlauztām rokām velk uz autobusu, bet pūlis tikai fotografē, nevis iejaucas, lai viņus atbrīvotu. Navaļnijam tur nav cerību uzvarēt... Krievijā ir izstrādāta mašinērija, kurā ietilpst slepenie dienesti, policija un armija, tiek pakļauti mediji un bloķēti sociālie tīkli, - tas viss ir trakāk nekā jebkurā totalitārismā. Šādu mehānismu var salauzt tikai otra tāda pati mašīna. Tā var būt bruņoto spēku, specdienestu vai cita līdzīga mašīna. Tur visu var mainīt tikai ar spēku. Tukšās runas par demokratizāciju varam aizmirst. Krievijas jaunieši ir tendēti uz uzņēmējdarbību, mazāk uz sabiedriski politisko darbību. Tas nozīmē, ka tie, kuriem ir smadzenes, dosies uz ārzemēm, lai tur taisītu biznesu. Krievijā līdz ar to nekas nemainīsies. Premjers palicis tas pats, un visa situācija liecina, ka mērķis arī paliek iepriekšējais: saglabāt Krievijas miljardieriem iespējas grābt naudu tādos pašos tempos kā iepriekš.

Kiršteins: Putinam "Saskaņu" nevajag, viņš visu var nokārtot ar latvisko partiju cilvēkiem

https://nra.lv/politika/216200-kirsteins-putinam-saskanu-nevajag-vins-visu-var-nokartot-ar-latvisko-partiju-cilvekiem.htm





Intervija ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu (Nacionālā apvienība) par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem un tautas vēlētu prezidentu, par versijām «oligarhu sarunu» politiskajā skandālā, par Krievijas ietekmi Latvijā un pasaulē, kā arī par politiskā klimata maiņu.
- Valsts prezidents rosinājis domāt par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu jaundzimušajiem bērniem. Kā vērtējat šo iniciatīvu?
- Domāju, prezidents nezina par Latvijas - Krievijas 1920. gada miera līgumu, kurā ir noteikts, kas var būt Latvijas pilsonis. Šajā līgumā ir noteikts, ka pilsonis var būt tikai tas, kura vecāki ir dzīvojuši Latvijas administratīvajās robežās līdz Pirmajam pasaules karam. Viss pārējais ir tikai papildinājumi un labojumi. Tad bija dots gads optācijai: visi, kas no 1920. gada līdz 1921. gadam gribēja kļūt par Latvijas pilsoņiem, varēja pieteikties. Un daudzi to izmantoja. Arī tādi, kas bēga no boļševikiem, arī tādi, kuriem nebija nekāda sakara ar latviešiem un latviešu valodas prasmi. Bet optācija beidzās. Tāpēc mūsu Valsts prezidentam vajadzētu būt skaidrai atbildei tiem, kuri jautā: kāpēc tā - esmu atbraucis uz Latviju ar tanku, bet man nav LR pilsonības? Tad prezidents var atbildēt: tāpēc, ka jūsu vectētiņš neizmantoja optācijas iespējas. Otrkārt, segregētas izglītības apstākļos tas, ko ierosināja Valsts prezidents, vairāk līdzinās valsts nodevībai. Kāpēc? Tāpēc, ka mums tik liberāla Pilsonības likuma klātbūtnē tā ir vecāku izvēle - būs viņu bērns pilsonis vai ne. Ja vecāki negrib, tas nozīmē, ka ģimenē ir tāda audzināšana, un kāpēc mums vajadzētu uzmākties viņiem ar savu pilsonību? Tā, piemēram, Dānijā tikai no 18 gadu vecuma ārzemnieks var izvēlēties savu pilsonību, vecākiem tur nav nekādas teikšanas. Kāpēc šeit daudzi vecāki negrib, lai bērni būtu LR pilsoņi? Viņi gaida - Latvija reiz būs atkal Krievijas impērijas sastāvdaļa - vai arī saista savu bērnu nākotni ar Krieviju.

- Bet atliek atbraukt bēdīgi slavenajam Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Muižniekam, lai rastos prezidenta solījums darīt visu nepilsoņu bērnu pilsonības labā. Eiropārvaldnieki tā vienkārši visu var izlemt?

- Nevar. Piemēram, mēs aizsūtījām Eiropas Komisijai vēstuli ar tekstu, ka Junkeram un visai komisijai nav nekādu tiesību lemt par sankciju piemērošanu pret Ungāriju, Čehiju un Poliju - sakarā ar to, ka šīs valstis atteicās uzņemt bēgļus. Pamatlīgumos bēgļi, tāpat kā pilsonības jautājumi, ir katras valsts kompetence, neviens to nevar uzspiest valstīm tā, kā to vēlas Junkers. Šo vēstuli parakstīja tikai NA deputāti. Ne visi deputāti, nerunājot nemaz par Ārlietu ministriju, saprot, ka būs divas Eiropas: viena, kurā būs valstis bez nacionālās identitātes - viens otrs Francijas prezidents ir teicis, ka nav nekādas franču tautas, bet ir dažādu krāsu franči -, un būs Centrāleiropas valstu bloks ar Poliju priekšgalā, kas saglabās konservatīvās vērtības. Muižnieks, protams, pārstāv to pusi, kura uzskata, ka cilvēkiem ne tikai nacionālās atšķirības nav vajadzīgas, bet arī dzimumi, jo, raugi, ir kādi 50 «genderi», no kuriem katrs var izvēlēties sev tīkamāko...
- Kādas ir jūsu prognozes par izglītību tikai valsts valodā?

- Esmu pesimistisks. Savulaik ticēju, ka pakāpeniski tas notiks līdz 2004. gadam. Bet bija strauja atkāpšanās, un to sāka Vaira Vīķe-Freiberga, jo neparakstīja Valsts valodas likumu, kas bija stingrāks nekā šobrīd. Viņa draudēja, ka, pieņemot tik stingru likumu, mūs neuzņems NATO un ES. Viņa, piemēram, pieprasīja atcelt prasību deputātiem zināt valsts valodu augstākajā pakāpē. Šāda prezidentes nostāja bija signāls: pirms tam katru gadu samazinājās vecāku skaits, kuri gribēja sūtīt bērnus mācīties krievu plūsmā, bet pēc tam, kad prezidente atmeta atpakaļ Valsts valodas likumu, vēlme pēc krievu plūsmas atkal palielinājās. Mums nav šādu sarunu ierakstu, kādas ir pēc «oligarhu sarunām», tāpēc mēs nezinām, vai tas notika pēc prezidentes vizītes ASV vai pēc tikšanās Alpos ar Putinu. Bet tas arī izskaidro trīskārtēju atteikšanos ļaut publicēt VDK aģentu sarakstus. Pēc simt gadiem Latvijā krievu skolu droši vien nebūs, taču patlaban Krievijas ietekme Latvijā ir liela, un pāreja tikai uz valsts valodu skolās ir tāls mērķis.
- Vēl vienu iniciatīvu Raimonds Vējonis ir izvirzījis: tautas vēlēts prezidents.
- Tas gan nav nekas jauns. Perestroikas laikos Gorbačovs, veidojot Padomju Savienības jauno līgumu, izdomāja, ka ikvienā padomju republikā būs savs prezidents. Latvijas PSR Juristu biedrībai ar Valdi Birkavu priekšgalā bija jāsagatavo likums par LPSR prezidentu. Tomēr notikumi attīstījās straujāk, un PSRS sabruka. Taču bija skaidrs, ka prezidenti - rezidenti ir ļoti izdevīgi, proti, tādi prezidenti, kas atrodas lielu kaimiņvalstu ietekmē. Tā, piemēram, Somijā bija Urho Kekonens, kurš darīja daļēji to, ko Maskava lika, tomēr rūpējās arī par savu tautu. Tāds gaišais aģents. Tāpat kā gaišie kolhozu priekšsēdētāji, kas ļāva saviem kolhozniekiem pa kluso līgot Arvīda Pelšes laikā. Tagad tiek stāstītas pasakas par to, ka viņi izglāba vietējos iedzīvotājus, neļaujot viņus izsūtīt. Bet sarakstus izveidoja «augstāk», neprasot vietējiem - ko izsūtīt un ko ne... Ja runājam par tautas vēlētu prezidentu, ir piemēri: Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kazahstāna, Moldova... Nu, uz priekšu! Cits piemērs: Lielbritānija. Tur nav prezidenta, toties ir karaliene. Kad jautājām, vai karaliskā persona kādreiz ir atteikusies parakstīt kādu parlamenta lēmumu, viņi ilgi domāja un tad atbildēja: jā, viduslaikos. Bet pēc tam, kad Kromvels karalim nocirta galvu, neparakstīšanas gadījumu vairs nav bijis. ASV ir elektoru sistēma, un tā bija laba līdz brīdim, kamēr ievēlēja Trampu. Elektoru sistēma bija paredzēta tam, lai populisti netiktu pie varas. Latvijā partijas var pateikt, ko tās grib par prezidentu, un mēs pateicām, ka gribam Egilu Levitu. Bet kāpēc Vienotība viņu neatbalstīja? Kādās sarunās ar Saskaņu viņi piedalījās? Kur var dzirdēt šo sarunu ierakstus? Vējoņa kungs bija viltīgi izdomājis: Ministru kabinetu izveido premjers, un ministrus ieceļ amatos prezidents. Kam šie ministri atskaitīsies? Premjeram, prezidentam? Es saprotu, ka prezidentam īsti nav, ko darīt, bet viņam ir jābūt morālajai autoritātei. Ja prezidentu vēlēs tauta, kas viņu izvirzīs? Partijas, individuālas personas? Un kas vāks naudu vēlēšanu kampaņai? Sabiedriskās organizācijas? Finansētāji no malas? Vai kādi «oligarhi» negribēs noziedot miljonu, lai iebīdītu «savu cilvēku»?
- Jūsu partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars gan izteicās, ka atbalsta tautas vēlēta prezidenta ideju. Jūs nepiekrītat partijas vadības viedoklim?
- Raivis Dzintars precizēja: tas ir viņa personiskais viedoklis.
- Kāda ir jūsu versija par «oligarhu sarunām»?
- Mēs frakcijā atbalstījām izmeklēšanas komisijas izveidošanu, bet ne jau tādēļ, lai pētītu, cik lamuvārdus katrs ir pateicis. Operatīvās darbības ietvaros katrai noklausīšanai ir sākums un stingri noteiktas beigas. Noklausīšanās nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Bet sarunas esot ilgušas trīs gadus. Tātad ir bijušas divas vai vairākas noklausīšanās, divi vai vairāki ieraksti. Kas tad ir ierakstījis nesankcionēto daļu? Tad atkal ir divas iespējas: vai nu KNAB to ir darījis nelikumīgi, vai nu to darījis kāds ārzemju izlūkdienests - no kuras puses? Latvija ir ļoti lielā Krievijas naudas ietekmē, un tas var uztraukt mūsu sabiedrotos.
- Kas par to liecina?
- Paskatieties, kas noticis ar objektiem, kas garantē Latvijas neatkarību. Transportā: jau 2003. gadā mēs no Saeimas bijām kā novērotāji Eiropas Parlamentā, no rīta līdz vakaram tur sēdēja baltiešu grupa un runāja par Rail Baltica, kuru bija jāuzbūvē desmit gados. Ir pagājuši 14 gadi. Enerģētikā: tīrākais enerģijas ieguves veids ir atomelektrostacija, kas tik mazai kā Latvija būtu visizdevīgākais variants. Ja būs gāzes blokāde, cik ilgi Inčukalna gāzes glabātava varēs mūs nodrošināt ar gāzi? Divarpus, trīs gadus. Kāpēc nogruva Ignalinas AES projekts? Lietuvā uztaisīja neoficiālu referendumu, kurā vairākums bija noraizējies par AES bīstamību. Zviedrijā viens reaktors ir uz mazāk nekā vienu miljonu iedzīvotāju, visi mierīgi. Pat Padomju Savienībā ar visām tās novecojušajām tehnoloģijām vajadzēja ļoti piepūlēties, lai uzspridzinātu Černobiļas AES: bija jāatslēdz vairākas drošības sistēmas, kas bloķēja reaktoru jaudas palielināšanu. Izrādās, savulaik Krievija aģitēja Vācijas zaļos, lai tie protestē pret AES būvēšanu - lai Krievijas gāzei būtu noiets. Tagad Rietumi atbalsta Krievijas gāzesvada būvniecību, lai varētu Krievijai maksāt vēl vairāk. Krievija par to naudu pirks militārās tehnoloģijas. Bet Rietumi pēc tam liekulīgi gaudos par Krievijas militārajiem draudiem. Krievijas ietekme Latvijā turpinās ar nepilsoņu jaundzimušo bērnu pilsonību, ar krievu valodu skolās, pašvaldību un valsts iestādēs, ar nenojauktajiem padomju pieminekļiem. Toties visi lielie projekti ir apturēti. Šī ietekme ir dziļāka, nekā mēs varam ieraudzīt.
- Iespējams, «oligarhu sarunas» arī var liecināt par Krievijas ietekmi.
- Tā var būt. Bet Saeimas izmeklēšanas komisijai jānoskaidro: ja prokuratūra kādu ir glābusi, tad attiecīgi jārīkojas. Jānoskaidro arī, vai Dūklavam vai vēl kādam ir slēpti īpašumi. Tad tie ir reāli pārkāpumi. Dainim Liepiņam (LRA) tika atņemts Saeimas deputāta mandāts par to, ka amatpersonas deklarācijā viņš nav sniedzis patiesas ziņas, tātad arī citos gadījumos tas jāpārbauda tikpat rūpīgi. Un vēl kas. Bizness ar Krieviju iespējams tikai tad, ja ir sadarbība ar Krievijas Federālā drošības dienesta cilvēkiem, jo tur nav neviena biznesmeņa, kas nebūtu saistīts ar šo dienestu. Ja Latvijā uzbūvēs miljonus eiro vērtu objektu, tas neizbēgami būs saistīts ar minēto dienestu. Ir vēl saistība arī ar Abrenes lietu. Krievijas miljardieris Pjotrs Avens atklāti kādā intervijā stāstīja, ka Putina uzdevumā ticies ar Vairu Vīķi-Freibergu un teicis, ka, ja viņa nokārtos Latvijas un Krievijas robežu jautājumu, Abrenei, protams, paliekot Krievijas pusē, tad uz Latviju nākšot kravas. Daudz kravu! Varbūt kā samaksa? Varbūt kāds ir noklausījies arī šīs sarunas? Lai komisija to izmeklē.
- Bet kā ar morālo aspektu? Tika pat rīkota «tautas sapulce» par «oligarhu sarunu» tēmām.
- Tam nav nekāda sakara ar morāli. Jaunā konservatīvā partija ievadīja priekšvēlēšanu reklāmas pasākumu. Neviens no «oligarhiem» taču nav iekļuvis Saeimā. Domāju, «oligarhu sarunas» bija noplūdinātas, lai mūsu dienesti vairāk pievērstu uzmanību kravu (naudas) plūsmām no Krievijas. Lai objektīvi izvērtētu ārvalstu ietekmi, ir vajadzīgs ilgs darbs, un diez vai līdz vēlēšanām tas tiks pabeigts. Vispār diezgan smieklīgi: kas tie par oligarhiem, ja viņi visu laiku runā par to, kur sakasīt naudu?
- Politikas vērotāji zina stāstīt, ka šo sarunu noplūdināšana izdevīga vien Saskaņai.
- Nu, ko tā Saskaņa? Labi, tai ir sadarbības līgums ar Putina partiju. Bet Putinam tāda Saskaņa nav vajadzīga, jo viņš visu var nokārtot ar latvisko partiju cilvēkiem. Varbūt tikai tāpēc vajadzīga, lai viņu russkij mir kopā ar Saskaņu Jūrmalā uztaisītu Jauno vilni - 2. Nevajag pārvērtēt Saskaņas lomu, bet jāsaprot, ka Latvija ir komforta zona krieviem - gan vecajiem, gan jaunajiem. Nu, nebrauc viņi atpūsties uz Zviedriju. Saskaņa ir vajadzīga tieši tam, lai nodrošinātu šīs komforta zonas esamību. Un kādi īpatņi mūsu valsti pārstāv Eiroparlamentā? Ždanoka no Krievu partijas un Mamikins no Saskaņas, ar kuriem sadarbojas Grigule no ZZS. Saskaņa nav vairākumā. Un es arī nedomāju, ka Šlesers vai Šķēle balotēsies nākamajās Saeimas vēlēšanās, tāpēc - ko gan viņiem var nodarīt Saskaņa?
- Vai politiskajā ziņā kaut kas mainīsies, pateicoties «oligarhu sarunām»?
- Rīgas domes vēlēšanās NA un JKP kopā ieguva ceturtdaļu vietu. Domāju, ka Rīgā arī vairāk nav vēlētāju, kurus uztrauktu nacionālie jautājumi. Viņu skaits nav mainījies. Nacionālie spēki ir vienīgie, kas balsotu par latviešu skolu un bērnudārzu attīstību, ja būtu vairākumā. JKP ir iespējas iekļūt nākamajā Saeimā. Vai kopumā nacionāli domājošu vēlētāju skaits palielināsies? Šaubos. Jā, politiku mēs uzturam līdzsvarā, sliktāk nepaliek, taču mēs, piemēram, nevaram pieņemt likumu - tādu, kā pieņēma poļi, lai likvidētu padomju armiju slavinošos pieminekļus. Nevaram pieņemt likumu, ka no nākamā gada visu bērnudārzu un pirmo klašu audzēkņi skolās sāk mācīties tikai valsts valodā. Nedz Saskaņa, nedz ZZS to nekad neatbalstīs, nemaz nerunājot par liberāļiem, kas šķeļas no Vienotības ar Viņķeli priekšgalā. Nākamajā Saeimā ievēlēs cilvēkus individuāli ar augstāku morāli, bet lielos vilcienos pēc šīm «oligarhu sarunām» nekas nemainīsies. Tam nav pamata.
- Jūs sakāt - šķeļas. Bet Artis Pabriks (Vienotība) - tieši otrādi - uzskata, ka laiks apvienoties - Vienotībai, LRA, JKP un Latvijas attīstībai.
- Pabriks, Kalniete un Kariņš ne pirkstu nav pakustinājuši, lai izteiktu atbalstu ungāriem un tagad arī poļiem, kurus visādi spaida Eiropas Komisija. Protams, iebilst EK nevar, šiem EP deputātiem taču kaut kā jādomā par savu nākotni. Smieklīgi: Bordāns, kurš savulaik bija Nacionālajā apvienībā, ies kopā ar liberālo Vienotību vai Latvijas attīstībai?
- Redzat arī kaut ko pozitīvu valsts gājumā?
- Samazināsies nodokļi. Rūpnieciskās ražošanas pieaugums 1. ceturksnī mums bija 9%, pieaug arī eksports. Un atcerieties, ka mēs dzīvojam nepiesārņotā, zaļā vidē ar 500 kilometru jūras robežu, un katrs pilsonis tam visam ir līdzīpašnieks. Tāpēc mums nemaz nevajag, lai pieaugtu iedzīvotāju skaits. Turklāt prognozes ir tādas, ka, sākot ar 2021./2025. gadu, iedzīvotāju skaits Latvijā vairs nesamazināsies.