Vīķe-Freiberga pārsteigta par Latvijas «taktiku», nevēršoties pret Krievijas propagandu
Piektdiena, 2015. gada 9. janvāris
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir pārsteigta pat Latvijas lēmumu nepievienoties četru valstu aicinājumam Eiropas Savienībai (ES) atbildēt Krievijas izvērstajam informācijas karam, pamatojot to ar taktiskiem apsvērumiem, piektdien vakarā vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».
Dokumentu, kurā Brisele tiek aicināta vienoti vērsties pret Krievijas propagandu, sagatavojušas Igaunija, Lietuva, Dānija un Lielbritānija. Lai gan arī pašmāju politiķi daudz runā par to, kā atbildēt uz Krievijas propagandu, Latvija tam nav pievienojusies.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka Latvija nedrīkst būt pasīva un palikt malā.
«Es brīnos par to. Jā, es domāju, ka Latvijai vajadzēja būt parakstītāju starpā, bet galvenais būtu, ja kustība, kas ir sākusies, ja mēs tajā piedalītos. Eiropa ar to savu domas brīvības un dažādības ideju, man šķiet, nav sapratusi, ka ļoti nopietnai un stingri orientētai ekstrēmistiskai propagandai tomēr ir jāliek kaut kādi līdzekļi pretī. Bet tādi, kas būtu saskaņā ar mūsu pārējiem principiem. Tas ir liels izaicinājums, tas nav viegli darāms, bet es nedomāju, ka mēs drīkstam palikt pasīvi un nereaģēt,» raidījumam norādījusi bijusī prezidente.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) raidījumam skaidro, ka Latvija dokumentam nav pievienojusies taktisku apsvērumu dēļ, jo mūsu diplomāti cer, ka, ieturot neitrālu pozīciju, kā prezidējošajai valstij izdosies panākt pēc iespējas plašāku ES atbalstu šim dokumentam.
«Aicināsim šīs idejas, kas tur ir paustas, virzīt. Bet, ņemot vērā, ka mums ir vairāk jāstrādā uz konsensus veidošanu, tad vairāku taktisku apsvērumu dēļ, tika nolemts rīkoties tā,» teica Rinkēvičs.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka Latvija nedrīkst būt pasīva un palikt malā.
«Es brīnos par to. Jā, es domāju, ka Latvijai vajadzēja būt parakstītāju starpā, bet galvenais būtu, ja kustība, kas ir sākusies, ja mēs tajā piedalītos. Eiropa ar to savu domas brīvības un dažādības ideju, man šķiet, nav sapratusi, ka ļoti nopietnai un stingri orientētai ekstrēmistiskai propagandai tomēr ir jāliek kaut kādi līdzekļi pretī. Bet tādi, kas būtu saskaņā ar mūsu pārējiem principiem. Tas ir liels izaicinājums, tas nav viegli darāms, bet es nedomāju, ka mēs drīkstam palikt pasīvi un nereaģēt,» raidījumam norādījusi bijusī prezidente.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) raidījumam skaidro, ka Latvija dokumentam nav pievienojusies taktisku apsvērumu dēļ, jo mūsu diplomāti cer, ka, ieturot neitrālu pozīciju, kā prezidējošajai valstij izdosies panākt pēc iespējas plašāku ES atbalstu šim dokumentam.
«Aicināsim šīs idejas, kas tur ir paustas, virzīt. Bet, ņemot vērā, ka mums ir vairāk jāstrādā uz konsensus veidošanu, tad vairāku taktisku apsvērumu dēļ, tika nolemts rīkoties tā,» teica Rinkēvičs.
