http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=340971:kda-valdba-tda-krtba-latviski-neruns&catid=93:la-komentri&Itemid=295 08.02.2012 Egils Līcītis
Kāda jēga ražot dokumentus, ka integrācijai iespējams notikt tikai uz latviešu valodas pamatiem? Kāda jēga Saeimas vairākumam pieņemt aicinājumu bloķēt prasību par krievu valodu kā otru valsts valodu? Kāda jēga pilsoņiem 18. februāra referendumā apstiprināt valsts valodu tās likumīgajā statusā ar lielu balsu vairākumu?
To visu sagrauj un aizslauka mūsu "latvisko" partiju ministru, deputātu neapturamā un neizravējamā, gluži vai slimīgā tieksme uzrunāt Latvijas pilsoņus svešvalodā, proti, krieviski. Elementārs pārcentības piemērs aizvakar. PBK (Pirmais Baltijas kanāls) TV ziņas beidz ar sižetu par Zemnieku saeimas un Saeimas draudzības spēli hokejā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis priecīgs stāsta, kādos ātrumos bijusi spēle, kā viņš nesies pa laukumu kā meteors. Runā krievu valodā. Saeimas pirmā dāma Āboltiņa aizelsusies dalās iespaidos, kā pārdzīvojusi par komandu. Arī nefiltrē – po ruski mēļo. Minētais telekanāls ievērojams ar to, ka plaši reklamējas – vai gribi, lai Latvijā būtu otra valsts valoda? Davai, dui balsot! Jau iepriekš stipri izpalīdzējis sūknēt 187 tūkstošus parakstu. Tas ir zināmas ievirzes, lielā mērā "Saskaņas centra" rupors un pakalpīga taure. Izrādās, te arī "Vienotības" pārstāvji "jūtas kā mājās"! Nupat viņi teicās aizstāvam latvisku Latviju. Tikko tērgavāja, ka iešot skaidrot cittautiešiem, kas ir tas, uz kā balstās šīs valsts pamati. Citās TV pārraidēs politiķi neaizmirst palielīties, cik labi skolu beidzēji tagad protot latviski.
Bieži dzirdēta gļēvlatviešu kaunināšana, ka, sastopot krievu, uzreiz pielāgojoties un skriešus pārskrienot uz krievu mēli. Sasodīts, kāda mārrutka pēc divi nedēļas pirms valsts dzīvībai svarīga referenduma par hokejspēli jāvāvuļo krieviski!
PBK skatītāji taču nav dumji. Viņi redz – kāda valdība, tāda kārtība. Latviski te nerunās. Te neder pat tradicionālā gražošanās un taisnošanās – ak, mēs tikai gribējām saprotamā valodā krievu cilvēkiem darīt zināmu mūsu partijas politiku. Te politiķi vai nu ieņēmušies prātā, ka ar krieviem jāapietas kā ar jēlām olām, vai pazemīgi domā, ka vecākais brālis jāuzrunā viņa mēlē, un tad ir galīgi šreijā ar politiķu pašcieņu. Tā esam ieciklējušies, ja kāds "ņe poņimaju", viņam bez mitas izdabās un runās krieviski, radot pasūtītās ērtības un komfortu. Manuprāt, šī ampelēšanās ir, mazākais, lāča pakalpojums, ja ne nodevība pret tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nākamnedēļ ies un nobalsos pret otru valsts valodu. Tiktāl esam nonākuši. Un jā – jaunieceltais EP cilvēktiesību komisārs Muižnieks arī jau signalizē – kategoriska atteikšanās uzrunāt Latvijas krievus viņu valodā ir kļūda. Nu tad tikpat "nekļūdīgi" uz priekšu!
