http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336000:la-noraidan-saskata-politiskus-iemeslus&catid=72:politika&Itemid=95
Lūša noraidīšanā saskata politiskus iemeslus
.
10.12.2011 Aija Volka
''Es neesmu virzīts kādu konkrētu interešu lobēšanai, tas dod stimulu neatteikties kandidēt, jo ir reālas iespējas strādāt kreditoru labā,'' tā vēl ceturtdienas pēcpusdienā teica zvērināts advokāts, "Visu Latvijai" biedrs Aigars Lūsis, kuru profesionāļu organizācijas bija izvirzījušas Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amatam.
Tomēr tās pašas dienas vakarā A. Lūsis saņēmis zvanu no Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) pārstāvja, kurš informējis par viņa kandidatūras atsaukšanu, jo esot bažas, ka politiska spiediena dēļ viņš nespēšot kvalitatīvi veikt bankas likvidāciju. FKTK pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas administratoru virzīt Intu Goldmani.
''Man nav laika piedalīties politiskajās spēlītēs,'' vakar telefonsarunā notikušo komentēja A. Lūsis. Līdz šim šaubas par A. Lūša kandidatūru publiski bija izteikuši tā dēvētās Olšteina grupas deputāti, kā arī premjers Valdis Dombrovskis.
Par galveno ''melno punktu'' A. Lūša biogrāfijā min pieredzi ''Jelgavas siltumtīklu" uzņēmuma maksātne-spējas administrēšanā. 2005. gadā A. Lūsis kopā ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) tika aizturēti aizdomās par krāpšanos uzņēmuma iznomāšanā, jo iesniegumu pret viņiem bija uzrakstījis tā laika politiskais konkurents Arnis Razminovičs (Tautas partija, tolaik arī kandidāts uz Jelgavas mēra amatu). Vēlāk gan krimināllieta pret A. Lūsi tika atcelta. Kad lūdzu V. Dombrovska preses sekretāru Mārtiņu Panki izskaidrot, kāpēc apšaubītas A. Lūša spējas vadīt Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrēšanu, saņēmu atbildi, ka premjera uzdevums neesot iedziļināties šajā jautājumā, jo maksātnespējas procesa administratoru amatā ieceļ tiesa. Tiesai esot nosūtīts tiesībsargājošās iestādes atzinums, kurā apšaubīta A. Lūša kandidatūras piemērotība amatam. Šis atzinums ir slepens. Galvenais, par ko iestājas premjers, esot tas, lai kandidāts atbilstu sabiedrības prasībām pēc "nevainojamas reputācijas".
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kura vadītajā partijā ''Visu Latvijai'' A. Lūsis aktīvi darbojies, V. Dombrovska izteikto neuzticību A. Lūsim uztver kā ''personīgu aizskārumu pret partiju''. Viņaprāt, V. Dombrovskis satraucas par to, ka, pildot šā amata pienākumus, pastāv risks pieļaut kādas kļūdas un tas varētu mest ēnu uz valdošo koalīciju.
Aizkulisēs izskan versija, ka A. Lūša politiskā piederība bijis iemesls, lai īpaši izmeklētu viņa profesionālo darbību, jo līdz šim citu uzņēmumu maksātnespējas lietu administrēšanai viņa biogrāfijas fakti nebija traucējuši. ''Ar ko citi uzņēmumi ir sliktāki par Krājbanku, ka tajos viņš var būt maksātnespējas administrators, bet Krājbankai nevar?'' vaicā kāda A. Lūsim tuva persona.
A. Lūsis pats uz šo amatu neesot rāvies, bet piekritis Maksātnespējas administrācijas un Maksātnespējas administratoru asociācijas aicinājumam.
Interesanti, ka tieši savulaik gūto pieredzi ar ''Jelgavas siltumtīklu'' maksātnespēju pats A. Lūsis uzskata par ''veiksmes stāstu'', kas viņam radījis pārliecību par savām spējām uzņemties šādus pienākumus. Viņš norāda, ka ''Jelgavas siltumtīklu'' abonentu skaits ir salīdzināms ar Krājbankas noguldītāju, kontu turētāju un kreditoru skaitu. Turklāt viņš līdz pēdējam cīnījies par to, lai uzņēmums saglabātu maksātspēju, un tas arī izdevies.
Uzziņa
Aigars Lūsis
Maksātnespējas procesa administrators kopš 1994. gada. Pildījis administratora pienākumus: ''Ako banka'', AS ''Jelgavas siltumtīklu uzņēmums'', SIA ''Limbažu siltums'', SIA ''Skonto AL'', SIA ''Liepājas kuģu remontu rūpnīca'', SIA ''BalDeLAero'' u.c.
Vēl AS ''KNK mediji'' padomes priekšsēdētājs; Biķeru evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks; kopš 2009. gada pavasara ''Visu Latvijai'' biedrs.
Savulaik organizējis individuālu kampaņu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 16. martā izsūta privātus apsveikumus dažādām iestādēm.
